1. Kādi ir maksātnespējas stāvokļa risinājumi?
Maksātnespēja – ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj nokārtot savas parādu saistības.
Latvijā pastāv šādi maksātnespējas stāvokļa risinājumi
1. Sanācija – maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā plānveidīgu pasākumu veikšana nolūkā novērst parādnieka iespējamo bankrotu, atjaunot maksātspēju un apmierināt kreditoru prasījumus.
Ja tiek pieņemts lēmums par sanācijas piemērošanu, nodrošinātie kreditori nedrīkst realizēt savas tiesības attiecībā uz parādnieka mantu, kura kalpo par nodrošinājumu viņu prasījumiem, līdz sanācijas plāna noraidīšanai, bet, ja sanācijas plāns tiek pieņemts un apstiprināts – līdz sanācijas beigām vai tās pārtraukšanai.
2. Mierizlīgums – maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā vienošanās starp kreditoriem un parādnieku par parādnieka saistību izpildi.
Mierizlīguma noteikumi ir obligāti, un tie ir jāievēro arī kreditoriem, kuri balsojuši pret mierizlīgumu vai nav piedalījušies balsošanā. Kreditoru sapulce nevar lemt par sanācijas piemērošanu vai bankrota procedūras uzsākšanu, kamēr ir spēkā mierizlīgums.
3. Bankrots – maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā parādnieka likvidācija un kreditoru prasījumu apmierināšana no līdzekļiem, kuri iegūti likvidācijas procesā, atsavinot parādnieka mantu.
Latvijā nav preventīvo pasākumu maksātspējas stāvokļa uzlabošanai pirms maksātnespējas atzīšanas, kā arī neformāli restrukturizācijas un reorganizācijas pasākumu.
2. Kādi ir nosacījumi maksātnespējas atzīšanai?
Maksātnespējas procesā var tikt iesaistītas šādas personu kategorijas:
1. visi Uzņēmumu reģistrā reģistrētie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības);
2. pārejas periodā valsts un pašvaldību uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības.
Latvijā nepastāv fizisko personu maksātnespēja.
– Maksātnespējas pieteikumu tiesā var iesniegt:
1. parādnieks vai parādnieka likvidatori (likvidācijas komisija);
2. kreditors vai kreditoru grupa;
3. administrators maksātnespējas lietā;
4. kompetentas valsts un pašvaldību institūcijas.
Pēc parādnieka pasludināšanas par maksātnespējīgu administrators veic šādas darbības:
1. triju dienu laikā pēc parādnieka pasludināšanas par maksātnespējīgu administrators nosūta paziņojumu un tiesas sprieduma norakstu Uzņēmumu reģistram un Zemesgrāmatu nodaļai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas, pavadrakstā norādot savu vārdu un uzvārdu, darbības vietu un tālruņa numuru;
Uzņēmumu reģistram ir pienākums fiksēt iesniegtās ziņas likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteiktajā kārtībā. Zemesgrāmatu nodaļai saskaņā ar Zemesgrāmatu likumu ir pienākums ierakstīt zemesgrāmatas attiecīgajā nodalījumā atzīmi par īpašnieka pasludināšanu par maksātnespējīgu.
2. Triju dienu laikā pēc parādnieka pasludināšanas par maksātnespējīgu administrators iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” attiecīgu paziņojumu. Administrators ir tiesīgs iesniegt paziņojumu par maksātnespēju publicēšanai arī citos laikrakstos.
3. Kāda ir dažādo dalībnieku loma katrā no maksātnespējas procesu veidiem?
Lietu par parādnieka maksātnespēju izskata apgabaltiesa pēc parādnieka juridiskās adreses.
Administrators – persona, kuru iecēlusi tiesa pēc valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” priekšlikuma.
Par administratoru var būt tikai tāda fiziskā persona, kurai ir augstākā juridiskā izglītība vai augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, vai ne mazāk kā triju gadu praktiskā darba pieredze uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību pārraudzības institūcijās un izpildinstitūcijās un kas ir sekmīgi izpildījis administratora specializācijas iegūšanai nepieciešamās sertifikācijas prasības, un kuram valsts aģentūra „Maksātnespējas administrācija” ir izsniegusi sertifikātu.
Administratora pienākumi ir nodrošināt maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu gaitu, pārvaldīt parādnieka mantu un nodrošināt tās saglabāšanu līdz maksātnespējas procesa izbeigšanai.
Administratora tiesības pēc parādnieka pasludināšanas par maksātnespējīgu:
pieņemt lēmumu turpināt parādnieka darbību pilnā vai ierobežotā apjomā;
administratoram ir visas likumos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības un pilnvaras.
Parādnieks ir uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība (komercsabiedrība), kas nespēj nokārtot savas parādu saistības. Parādnieka pārstāvji ir parādnieka kapitāla daļu turētāji, parādnieka pārvaldes institūciju locekļi un amatpersonas, kuras saskaņā ar parādnieka statūtiem vai līgumiem ir tiesīgas pieņemt lēmumus attiecībā uz parādnieku vai pārstāvēt parādnieku.
Parādnieka pārstāvjiem ir sekojoši pienākumi:
1. ierasties uz visām kreditoru sapulcēm un tiesas sēdēm, par kurām tiem ir paziņots, kā arī sniegt nepieciešamo informāciju;
2. maksātnespējas procesa laikā mainot dzīvesvietu, triju dienu laikā paziņot administratoram jaunās dzīvesvietas adresi;
3. sniegt administratora un kreditoru sapulces pieprasīto informāciju piecpadsmit dienu laikā no pieprasījuma nosūtīšanas dienas;
4. iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu.
Kreditors ir valsts, pašvaldība, juridiskā persona, fiziskā persona vai ar līgumu saistīta fizisko personu grupa, kurai ir prasījuma tiesības pret parādnieku. Ir divas kreditoru kategorijas:
1. nenodrošinātais kreditors – kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) nav nodrošināta ar ķīlu;
2. nodrošinātais kreditors – kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) ir nodrošināta ar rokas ķīlu, komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā ierakstītu hipotēku.
Kreditoram ir sekojošas tiesības:
1. piedalīties kreditoru sapulcē;
2. iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu;
3. iesniegt administratoram motivētus iebildumus par citu kreditoru prasījumu pamatotību, izņemot prasījumus, par kuriem ir stājies spēkā tiesas nolēmums;
4. pārsūdzēt tiesā kreditoru sapulces lēmumu daļā par kāda kreditora prasījuma atzīšanu vai sava prasījuma noraidīšanu;
5. pieprasīt sasaukt kārtējās kreditoru sapulces;
6. nodrošinātais kreditors var uzsākt viņa prasījumam par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas realizāciju pēc tam, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas stāvokļa risinājumu (mierizlīgumu, sanāciju vai bankrotu);
7. saņemt prasījumu apmierinājumu.
Kreditoru sapulce ir organizēta kreditoru kopīgas darbības forma. Tā:
1. ievēlē kreditoru komiteju;
2. izvēlas maksātnespējas stāvokļa risinājumu un nosaka tā pamatnoteikumus;
3. izskata un pieņem vai noraida iesniegtos maksātnespējas stāvokļa risinājumus (mierizlīguma projektu, sanācijas plānu, lēmumu par bankrotu) un parādu dzēšanas kārtību likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteikto prioritāšu secībā;
4. lemj par atlīdzības apmēru administratoram un par procedūrām parādu segšanai, kā arī nosaka maksātnespējas stāvokļa risinājuma beigu termiņu.
Sūdzību izskatīšanas piekritība
1. sūdzības par administratoru lēmumiem vai rīcību izskata valsts aģentūra „Maksātnespējas administrācija”, kura noskaidro sūdzētāja un administratora viedokļus, to atbilstību likumam un cenšas atrisināt radušos konfliktu vai veikt samierināšanu. Sūdzību par administratora lēmumiem vai rīcību izskata tā tiesa, kurā ierosināta maksātnespējas lieta, pievienojot sūdzībai materiālus par sūdzības izskatīšanu valsts aģentūrā „Maksātnespējas administrācija”;
2. sūdzības par citu maksātnespējas procesā iesaistīto personu lēmumiem vai rīcību izskata tiesa, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas lieta;
3. katrs kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā kreditoru sapulces lēmumu daļā par kāda kreditora prasījuma atzīšanu vai sava prasījuma noraidīšanu. Sūdzību var iesniegt divu nedēļu laikā no kreditoru sapulces dienas, bet, ja kreditors nav piedalījies sapulcē, no dienas, kad viņam paziņots kreditoru sapulces lēmums;
4. kreditors vai kreditoru grupa var lūgt tiesu atcelt kreditoru sapulces lēmumu par sanāciju, ja lēmuma pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldība.
4. Kādas ir maksātnespējas pasludināšanas sekas?
Līdz ar maksātnespējas lietas ierosināšanu kreditoram ir aizliegts veikt individuālas darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoru kopuma interesēm. Mantiskās tiesības, kuras radušās kreditoram vai trešajām personām kreditora darbību rezultātā, uz administratora, parādnieka vai cita kreditora vai kreditoru grupas prasības pamata tiesa atzīst par spēkā neesošām.
Līdz ar maksātnespējas pasludināšanu administrators nodrošina vārda „maksātnespējīgs” lietošanu visos parādnieka rekvizītos.
Līdz ar maksātnespējas pasludināšanu parādnieks:
• zaudē tiesības rīkoties ar savu mantu;
• tā pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta;
• apstājas nokavējuma naudas un procentu pieaugums prasījumiem pret parādnieku;
• tiek apturēta tiesvedība civillietās, kas ierosinātas pret parādnieku;
• tiek izbeigta sprieduma izpildīšana lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu.
5. Kādi ir īpašie noteikumi attiecībā uz noteiktām prasījumu kategorijām?
Trešo personu tiesības tiek aizsargātas sekojošā veidā:
1. parādnieka mantas sarakstā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, netiek iekļauta parādnieka valdījumā vai turējumā esošā trešajām personām piederošā manta;
2. administrators nodrošina trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai īpašniekam. Administrators ir tiesīgs piedzīt no trešajām personām izdevumus, kas radušies sakarā ar to mantas uzturēšanu;
3. ja trešajām personām piederošā manta ir atsavināta, pirms beidzies kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņš, un mantas īpašnieki minētajā termiņā ir pieteikuši savus prasījumus, šīs mantas vērtība tiek atlīdzināta pilnā apmērā pirms citu prasījumu apmierināšanas. Izmaksātā summa piedzenama no personas, kuras vainas dēļ trešās personas manta ir atsavināta.
Nav pieļaujama parādnieka saistību (prasījumu un parādu) pilnīga vai daļēja dzēšana ar ieskaitu.
Zaudējumu atlīdzība:
1. administrators ir pilnā apmērā atbildīgs par zaudējumiem, kas viņa vainas dēļ nodarīti kreditoriem;
2. administrators ir atbildīgs par zaudējumiem, ko nodarījuši administratora pieaicinātie speciālisti un palīgi;
3. ja kompetenta valsts vai pašvaldības institūcija iesniegusi nepamatotu vai apzināti nepatiesu maksātnespējas pieteikumu, parādniekam nodarītie zaudējumi tiek atlīdzināti attiecīgi no valsts vai pašvaldības budžeta;
4. sanācijas gadījumā sanācijas plānā norādāma atlīdzība nodrošinātajiem kreditoriem par viņu tiesību ierobežošanu sanācijas laikā un šīs atlīdzības izmaksas kārtību;
5. ja ieķīlātā manta sanācijas procesa laikā iet bojā vai samazinās tās vērtība, nodrošinātā kreditora prasījums ieķīlātās mantas vērtībā vai tās samazinājuma apmērā tiek segts no maksātnespējas procesa administrācijas izmaksām. Šeit norādītais ieķīlātās mantas vērtības samazinājums nav attiecināms uz mantas dabisko nolietojumu.
Darba līgumu laušana:
Pēc parādnieka pasludināšanas par maksātnespējīgu administratoram ir tiesības lauzt darba līgumus ar parādnieka darbiniekiem.
Darba līguma izbeigšanas gadījumā atlaistie darbinieki iegūst kreditora statusu:
1. neizmaksātās darba samaksas un ar to saistīto nesaņemto maksājumu apmērā,
2. kaitējuma atlīdzības apmērā sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību par visu nesamaksāto periodu un to maksājumu apmērā, kas izdarāmi par trim gadiem uz priekšu valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, ja nelaimes gadījums darbā noticis vai arodslimība iegūta līdz 1997.gada 1.janvārim.
Kreditoru pienākumi:
1. ieķīlātās parādnieka mantas labprātīgas izsoles noteikumus un sākumcenu nodrošinātais kreditors saskaņo ar administratoru;
2. mierizlīguma noteikumi ir obligāti, un tie ir jāievēro arī kreditoriem, kuri balsojuši pret mierizlīgumu vai nav piedalījušies balsošanā;
3. ja tiek pieņemts lēmums par sanācijas piemērošanu, nodrošinātie kreditori nedrīkst realizēt savas tiesības attiecībā uz parādnieka mantu, kura kalpo par nodrošinājumu viņu prasījumiem, līdz sanācijas plāna noraidīšanai, bet, ja sanācijas plāns tiek pieņemts un apstiprināts – līdz sanācijas beigām vai tās pārtraukšanai.
Prioritāro kreditoru noteikšanas kārtība:
1. vispirms pilnībā tiek segtas maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas;
2. pēc administrācijas izmaksu segšanas atlikušie līdzekļi pirmajā kārtā tiek sadalīti prioritāro kreditoru prasījumu (tikai parādu pamatsummas bez procentiem) apmierināšanai šādās grupās:
a) darbinieku prasījumi;
b) maksājumi zemnieku saimniecībām, individuālajiem ražotājiem, kooperatīvām un statūtsabiedrībām par pārstrādes uzņēmumiem piegādāto lauksaimniecības produkciju;
c) prasījumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu nomaksu par vienu gadu līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai;
d) valsts prasījumi par valsts garantēto kredītu atmaksu;
e) prasījumi par citu nodokļu un nodevu parādu atmaksu, ieskaitot atlikušos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādus, izņemot atliktos maksājumus.
3. pēc pirmajā kārtā paredzēto prioritāro kreditoru prasījumu pilnīgas apmierināšanas atlikušie līdzekļi otrajā kārtā tiek sadalīti atlikušajiem kreditoriem;
4. katras nākamās kreditoru grupas prasījumi tiek apmierināti tikai pēc iepriekšējās kreditoru grupas prasījumu pilnīgas apmierināšanas. Ja parādnieka naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus vienas grupas kreditoru prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram šīs grupas ietvaros.
6. Kādi ir noteikumi attiecībā uz apstrīdamiem darījumiem?
Tiesa var atzīt par spēkā neesošiem parādnieka darījumus ar trešajām personām neatkarīgi no šo darījumu veida, ja:
1. tie noslēgti pēc maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienas un parādnieks ar tiem ir apzināti nodarījis zaudējumus kreditoriem, – neatkarīgi no tā, vai persona, ar kuru vai kurai par labu darījums noslēgts, ir vai nav zinājusi par zaudējumu nodarīšanu kreditoriem;
2. tie noslēgti piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas, parādnieks ar tiem apzināti nodarījis zaudējumus kreditoriem un persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, ir zinājusi par šādu zaudējumu nodarīšanu;
3. tie noslēgti piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas un ar tiesas spriedumu krimināllietā ir konstatēts, ka parādnieks novests līdz maksātnespējai ar noziedzīgu nodarījumu un persona, ar kuru vai kurai par labu darījums ir ticis slēgts, ir zinājusi par šo nodarījumu.
Ja darījumus, ar kuriem radīti zaudējumi kreditoriem, parādnieks noslēdzis ar ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku vai šo personu labā, tad uzskatāms, ka šīs personas ir zinājušas par zaudējumu nodarīšanu, ja tās nepierāda pretējo.
Ja darījumi, ar kuriem nodarīti zaudējumi kreditoriem, noslēgti pēc maksātnespējas iestāšanās dienas vai mēneša laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas, tad uzskatāms, ka parādnieks ir apzināti kaitējis kreditoru interesēm, ja tas nepierāda pretējo.
7. Kādi ir prasījumu iesniegšanas un pārbaudes noteikumi?
Administrators iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu, kas ietver uzaicinājumu kreditoriem pieteikt savus prasījumus pret parādnieku, norādot kreditoru pieteikumu pieņemšanas vietu un termiņu, kā arī termiņa nokavēšanas sekas.
Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram triju mēnešu laikā no dienas, kad laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums par parādnieka pasludināšanu par maksātnespējīgu, ja tiesa nav noteikusi īsāku termiņu. Personas, kuras iegūst kreditora statusu pēc šā termiņa izbeigšanās, iesniedz savus prasījumus administratoram līdz administrācijas izmaksu un parādu segšanas kārtības noteikšanai.
Administrators apkopo pieteiktos un parādnieka grāmatvedībā atspoguļotos kreditoru prasījumus un sastāda nodrošināto kreditoru prasījumu sarakstu, nenodrošināto kreditoru prasījumu sarakstu un trešo personu sarakstu, pret kurām parādniekam ir prasījuma tiesības, norādot katra prasījuma summu. Nenodrošināto kreditoru prasījumu sarakstā administrators norāda prasījumu summai atbilstošo katra nenodrošinātā kreditora balsu skaitu pirmajā kreditoru sapulcē.
Administrators grupē kreditoru prasījumus šajā likumā noteiktajā parādu segšanas secībā, pārbauda to formāli juridisko atbilstību normatīvo aktu prasībām un, ja nepieciešams, pieprasa prasījuma iesniedzējam pieteikto prasījumu pamatojošas papildu ziņas un dokumentus. Lēmumu par prasījumu atzīšanu vai noraidīšanu pieņem administrators. Administratoram nav tiesību noraidīt kreditoru prasījumus, par kuru apmierināšanu stājies spēkā tiesas nolēmums.
Pēc nodrošināto kreditoru prasījumu pamatotības pārbaudes administrators šo prasījumu nodrošināšanai ieķīlāto mantu izslēdz no tās mantas saraksta, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi.
8. Kādi ir noteikumi attiecībā uz reorganizācijas pasākumiem?
Latvijā nav preventīvu reorganizācijas pasākumu pirms maksātnespējas atzīšanas.
9. Kādi ir noteikumi attiecībā uz likvidācijas procedūru?
Bankrota procedūras pamatmērķis ir, gūstot maksimālu ienākumu no parādnieka mantas izpārdošanas, pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus. Parādnieka aktīvu izpārdošana notiek atklātās izsolēs, kuras organizē administrators, ja attiecībā uz konkrēto mantu likums nenosaka citu atsavināšanas kārtību. Ar kreditoru sapulces piekrišanu administrators atsevišķos gadījumos var izmantot citas parādnieka kustamās mantas atsavināšanas formas.
10. Kādi ir maksātnespējas procesa izbeigšanas nosacījumi?
Tiesa izbeidz maksātnespējas procesu saskaņā ar administratora iesniegtu pieteikumu, ja ir kāds no šādiem apstākļiem:
1. parādnieks nokārtojis visas savas saistības;
2. parādnieks nokārtojis visas savas saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un pēc šo saistību nokārtošanas tā aktīvi pārsniedz atlikušo parādu summu;
3. līdz izsludinātā termiņa beigām nav pieteicies neviens kreditors;
4. pabeigta bankrota procedūra.
Maksātnespējas procesa izbeigšanas sekas:
1. ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka faktiskās maksātspējas atjaunošanos, administratora pilnvaras attiecīgajā maksātnespējas procesā izbeidzas un atjaunojas parādnieka tiesības pārvaldīt savu mantu, kā arī atjaunojas parādnieka pārvaldes institūciju darbība;
2. ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka bankrotu, administratora pilnvaras izbeidzas līdz ar tiesas lēmuma pieņemšanu par bankrota procedūras pabeigšanu.