bezdarbs

90.-to gadu sākumā Latvijā radās jauna sociāla un ekonomiska problēma – bezdarbs. Līdz 1990. gadam iedzīvotāju nodarbinātība valstī bija viena no augstākajām pasaulē. To lielā mērā var izskaidrot ar ilgstošo ekstensīvo tautsaimniecības attīstību, īstenojot pilnīgas nodarbinātības principu, kas, no vienas puses, ļāva novērst bezdarbu, bet, no otras puses, noteica zemu darba ražīgumu.

90.-to gadu sākumā uzsāktās ekonomiskās reformas, lai tautsaimniecību pārorientētu uz tirgus attiecībām, ietekmēja arī darba tirgu. 1992. gada 15. janvārī stājās spēkā likums “Par nodarbinātību”, un tad arī tika uzsākta bezdarbnieku reģistrācija. Reģistrētais be

e
ezdarba līmenis jau pieaudzis līdz 9.3% (1999. gada rudens dati).

Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju vidējais skaits tiek aprēķināts, pamatojoties uz darbaspēka izlases apsekojuma rezultātiem, uzņēmumu pārskatu datiem, kā arī atsevišķu nozaru statistikas informāciju.

Nodarbinātības politika ir neatņemama valsts sociālās un ekonomiskās politikas sastāvdaļa un ir cieši saistīta ar darba tirgus izmaiņām. Pareizi izvēlēta pieeja Nodarbinātības politikas pilnveidošanā stimulēs darbspējīgo iedzīvotāju mērķtiecīgāku darbību darba tirgū, paplašinās darba tirgus politikas darbības sfēru ar mērķi radīt jaunas darba vietas un pilnveidot darbaspēka pielāgošanos ekonomikas strukturālajām pārmaiņām.

Latvijas aktīvās no
o
odarbinātības politikas ilgtermiņa mērķis ir Latvijas iedzīvotāju pilnas nodarbinātības, kas nodrošina visiem valsts iedzīvotājiem, kas vēlas strādāt, iespēju atrast darbu un stāties darba attiecībās, un iedzīvotāju ekonomiskās un sociālās mobilitātes nodrošināšana.

Tālāk seko vairāku makroekonomisko datu analīze:

I Latvijas sabiedrības bezdarba analīze

1.1. Ekonomiski ak

k
ktīvo iedzīvotāju gada vidējais skaits

(tūkst. cilvēku)

G

A

D

S Ekono-miski aktīvie iedzī- votāji pavi- sam Tai skaitā Procentos no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita

Taut-saim-niecī-bā nodar-binātie Ne-strādā-jošie darba mek-lētāji No tiem

Nodarbinātības Valsts dienestā reģistrētie nestrādājošie Tai skaitā bezdarb-nieki Nestrā-dājošie darba meklē-tāji Reģist-rētie bezdar-bnieki

1980 1366.8 1364.4 2.4 2.4 – 0.2 –

1985 1398.7 1394.8 3.9 3.9 – 0.3 –

1990 1416.3 1408.7 7.6 7.6 – 0.5 –

1991 1405.4 1396.8 8.6 8.6 – 0.6 –

1992 1347.2 1294.2 53.0 22.5 12.4 3.9 0.9

1993 1320.3 1205.0 115.3 75.8 60.1 8.7 4.6

1994 1300.1 1083.0 217.1 95.5 83.2 16.7 6.4

1995 1275.9 1045.6 230.3 86.9 81.3 18.1 6.4

1996 1262.8 1017.7 245.1 94.8 88.2 19.4 7.0

1997 1217.5 1036.8 180.7 95.2 91.3 14.8 7.5

(1. tabula)

Aplūkosim 1. tabulu, kurā ir vērojams ekonomiski aktīvo iedzīvotāju gada vidējais skaits.

Sāksim ar 1980. gadu. Tabulā redzams, ka kopējais ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir 1366.8 tūkstoši, no kuriem tikai 2.4 tūkst. Ir darba meklētāji. Šie paši 2.4 tūkst. Ir arī Valsts nodarbinātības dienestā reģistrētie nestrādājošie. Nav neviena bezdarbnieka! Procentuāli šie nestrādājošie darba meklētāji sastāda 0.2% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Līdz 1991. gadam situācija ir līdzīga, mainās tikai skaitļi. Tāpat nav neviena bezdarbnieka un darba meklētāju skaits sakrīt ar Valsts nodarbinātības dienestā reģistrēto nestrādājošo skaitu.

Situācija krasi izmainās 1992. gadā. Nu jau darba meklētāju skaits sasniedz 3.9% no kopējā ekonomiski ak
k
ktīvo iedzīvotāju kopskaita, tas ir 53 tūkstoši. Ir arī bezdarbnieki, proti 22.5 tūkst. Turpmākajos gados ir vērojamas šādas tendences:

 samazinās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits,

 strauji pieaug darba meklētāju skaits (1997. gadā gan tas atkal samazinās),

 pieaug valsts nodarbinātības dienestā reģistrēto nestrādājošo skaits (visvairāk to ir 1994. gadā, tas ir 95.5 tūkst.),

 pieaug bezdarbnieku skaits,

 attiecīgi procentuāli palielinās reģistrēto bezdarbnieku un nestrādājošo darba meklētāju lielums attiecībā pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.

Un apskatīsim vēl pēdējo mūsu rīcībā esošo gadu, proti, 1997. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju daudzums ir 1217.5 tūkst. Nodarbināto daudzums ir 1036.8 tūkst. Nestrādājošo darba me

e
eklētāju skaits jau sasniedz 14.8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Valsts nodarbinātības dienestā reģistrēto nestrādājošo skaits ir palielinājies līdz 95.2 tūkst. bezdarbnieku daudzums ir 91.3 tūkst. Jāņem vērā, ka ir diezgan daudz nekur nereģistrēti bezdarbnieki.

1.2. Bezdarbnieku skaits, iedalījums

2. tabulā tiek sīkāk apskatīts bezdarbnieku skaits. Ir apskatīti gadi no 1992. līdz 1997.

Tātad Valsts nodarbinātības dienestā reģistrēto nestrādājošo skaits 1992. gadā ir 43765, (turpmākos gados šis skaitlis svārstās, bet turas pie 90000 robežas) tai skaitā bezdarbnieki ir 31284, bet nav neviena ilgstoša bezdarbnieka, tas ir tāds, kas nestrādā vairāk par gadu. Pabalstu ir saņēmuši 25175 reģistrētie bezdarbnieki. Turpmākajos gados ir vērojams kas? Tas, ka pieaug bezdarbnieku skaits, pieaug ilgstošo bezdarbnieku skaits. Ar pabalstiem ir tā, ka tiem sākot ar 1993. gadu ir vērojama tendence samazināties. Tā piemēram 1992. gadā bezdarbnieku pabalstu saņēma 57.5% no Valsts nodarbinātības dienestā reģistrētajiem nestrādājošiem, bet 1996. gadā tikai 30.1%.

Bezdarbnieku skaits, klasifikācija

1992 1993 1994 1995 1996 1997

Nodarbinātības valsts dienestā reģistrētie nestrādājošie 43765 93360 90143 88123 95421 86531

Tai skaitā bezdarbnieki 31284 76744 83946 83231 90819 84934

No bezdarbnieku kopskaita ilgstošie bezdarbnieki (vairāk par 1gadu) – 2702 14829 21242 28342 32360

Reģistrēto bezdarbnieku skaits, kuri saņēma pabalstu * 25175 44306 42704 27022 28740 30894

(2. tabula)

* Dati par 1992. – 1994. g. – perioda beigās, sākot ar 1995.g. – vidēji gadā.

1.3. Bezdarbnieku nacionālais sastāvs

(gada beigās)

Tūkst. Cilvēku Procentos no kopskaita

1993 1994 1995 1996 1997 1993 1994 1995 1996 1997

Bezdarbnieku kopskaits 76.7 83.9 83.2 90.8 84.9 100 100 100 100 100

Tai skaitā :

latvieši 37.4 39.6 39.3 44.9 45.6 48.7 47.1 47.3 49.4 53.7

krievi 28.5 32.0 32.2 33.3 28.4 37.1 38.2 38.6 36.7 33.5

baltkrievi 4.3 4.6 4.5 4.8 4.1 5.6 5.5 5.3 5.4 4.8

poļi 1.9 2.6 2.5 2.7 2.4 2.6 3.1 3.0 2.9 2.8

ukraiņi 2.2 2.5 2.3 2.5 2.1 2.9 3.0 2.8 2.7 2.5

lietuvieši 1.2 1.3 1.2 1.3 1.2 1.6 1.6 1.5 1.5 1.4

Ebreji 0.3 0.2 0.2 0.2 0.1 0.3 0.2 0.2 0.2 0.1

citas tautības 0.9 1.1 1.0 1.1 1.0 1.2 1.3 1.3 1.2 1.2

(3. tabula)

Šajā 3. tabulā ir redzams bezdarbnieku nacionālais sastāvs Latvijā (piecu gadu dati). Kā šeit ir redzams visvairāk bezdarbnieku ir latvieši. Tas, protams, ir tāpēc, ka šī nacionalitāte Latvijā ir visvairāk sastopama. Otra tautība, kurā ir visvairāk bezdarbnieku ir krievi. Tas arī varētu būt tāpēc, ka šī ir otra sastopamākā tautība Latvijā. Pārējās nacionalitātēs bezdarbnieku ir daudz mazāk. Interesants šajā tabulā ir straujais latviešu bezdarbnieku pieaugums 1997.gadā salīdzinājumā ar pārējiem gadiem. Lai gan šāds pieaugums ir vērojams arī 1996.gadā, tomēr tad tas ir tikai 2,1%, bet 1997.gadā tas jau ir 4,3%. Tajā pašā laikā bezdarbnieku skaits starp citām tautībām vairāk vai mazāk samazinās. Iespējams, ka to daļēji varētu izskaidrot ar naturalizāciju. Iespējams arī, ka daļa cittautiešu izbrauca no Latvijas.

1.4. Bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības līmeņa

(gada beigās)

Cilvēku skaits Procentos no kopskaita

1995 1996 1997 1995 1996 1997

Bezdarbnieku kopskaits 83231 90819 84934 100 100 100

Tai skaitā :

ar augstāko izglītību 4898 5471 5166 5.9 6.0 6.1

ar vidējo speciālo izglītību 17544 19343 18397 21.1 21.3 21.7

ar arodizglītību 10260 13231 13895 12.3 14.6 16.3

ar vidējo vispārējo izglītību 28407 30335 25620 34.1 33.4 30.2

ar pamata un nepabeigtu pamata izglītību 22122 22439 21856 26.6 24.7 25.7

(4. tabula)

Kā redzams tabulā, lielākā daļa bezdarbnieku ir ar vidējo vispārējo izglītību. Nedaudz “atpaliek” bezdarbnieki ar pamata un nepabeigtu pamata izglītību, un tikai tāpēc, ka tādu iedzīvotāju vispār ir mazāk. Arī bezdarbnieki ar arodizglītību un vidējo speciālo izglītību sastāda diezgan lielu daļu no bezdarbnieku kopskaita. Un tikai 6% bezdarbnieku ir ar augstāko izglītību. Tas tā varētu būt tāpēc, ka cilvēkam ar augstāko izglītību ir lielāka iespēja atrast darbu un ka cilvēki ar augstāko izglītību valstī nav pārāk daudz. Šī statistika liecina arī par to, ka bezdarba problēma bieži vien ir pārspīlēta. Piemēram, cilvēki ar pamata un nepabeigtu pamata izglītību ir bez darba bieži vien tāpēc, ka nevēlas strādāt darbu, kādu viņi var dabūt. Viņiem, protams, netiek piedāvāts labi atalgots darbs, bet nevar arī gribēt labu algu bez izglītības. Tāpat ir iespējams atrast vidējai speciālajai un arodizglītībai atbilstošu darbu, kas arī nevienmēr ir labi apmaksāts un patīkams, savukārt vidējā vispārējā izglītība ir piemērota tam, lai turpinātu izglītību augstskolā, un ar šādu izglītību tāpat kā ar pamata izglītību nevar cerēt uz labi atalgotu darbu. Kā zināms, vienkāršu darbu, kam nav nepieciešama īpaša izglītība, nav problēmas atrast. Bezdarba problēma, manuprāt, rodas tad, kad darbu savā specializācijā nevar atrast cilvēki ar augstāko izglītību.

1.5. Bezdarbnieki pa profesiju grupām

(1997.g. beigās )

Pavisam Procentos no kopskaita

Bezdarbnieku kopskaits 84934 100

Tai skaitā :

Likumdevēji, amatpersonas un vadītāji 1775 2.1

Vecākie speciālisti 4797 5.7

Speciālisti 6440 7.6

Kalpotāji 5234 6.2

Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki 10563 12.4

Kvalificēti lauksaimniecības un zivsaimniecības darbinieki 3711 4.4

Kvalificēti strādnieki un amatnieki 13866 16.3

Iekārtu un mašīnu operatori, montieri 11082 13.0

Vienkāršās profesijas 22844 26.9

Armijas profesijas 28 0.0

Bez profesijas 4594 5.4

(5. tabula)

Šajā (5.) tabulā ir redzams bezdarbnieku sadalījums pa dažādām profesijām. Visvairāk bezdarbnieku ir starp vienkāršo profesiju pārstāvjiem. Tas varētu būt tāpēc, ka šādu profesiju pienākumus var veikt lielākā daļa cilvēku, tāpēc arī pieprasījums pēc šādu profesiju pārstāvjiem ir diezgan mazs. Vēl diezgan daudz bezdarbnieku ir starp kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem, montieriem un pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem. To daļēji varētu izskaidrot ar to, ka izglītība šīm profesijām ir plaši pieejama, tas ir, lai kļūtu par iekārtu montieri, operatoru, amatnieku tirdzniecības darbinieku ir nepieciešami 3-4 gadi arodskolā vai arī to var iemācīties dažādos kursos, iegūstot sertifikātu. Tādēļ arī daudzi pēc pamatskolas pabeigšanas arī izvēlas šo ceļu, bet pēc tam pieprasījuma pēc šādām profesijām vienkārši nav. Kā redzams tabulā vislabākais piemērs nodarbinātībā ir armija, jo šajā profesiju grupā bezdarbnieku, salīdzinājumā ar citām grupām, ir ļoti maz.

II Pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā 90.-jos gados

2.1. Nodarbināto skaita pārmaiņas pa nozarēm

Nodarbināto skaits lauksaimniecībā astoņu gadu laikā samazinājās par 23.6%. Savukārt pakalpojumu sektora straujā izaugsme veicinājusi nodarbināto skaita palielināšanos atsevišķās pakalpojumu jomās. Būtiski pieaudzis finanšu starpniecībā nodarbināto skaits. Visvairāk palielinājies vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā nodarbināto īpatsvars – no 7.7% 1990. gadā līdz 15.1% 1998. gadā, par 55.0% palielinoties arī nodarbināto skaitam. Īpašuma tiesību reformēšanu un valsts īpašuma privatizāciju Latvijā sāka 1991. gada otrajā pusē. Līdz 1994. gada vidum privatizācija bija pabeigta tikai 15.8% no privatizēšanai paredzētajiem uzņēmumiem.

(1. grafiks)

2.2. Nodarbināto skaita pārmaiņas pa sektoriem

Kā redzams no 2. tabulas, notikusi loģiska nodarbināto pārbīde no sabiedriskā uz privāto sektoru. Kopumā būtisks nodarbinātības palielinājums novērojams 1997. gadā. Līdz 1998. otrajam pusgadam IKP straujais pieaugums viesa cerības, ka tautsaimniecība attīstīsies un darba vietu skaits palielināsies, tādējādi nodarbinātības līmenis pieaugs arī turpmākajos gados. Bet sekojošā situācija lika vilties.

Nobeigums (kopsavilkums)

Latvijā – tāpat kā jebkurā valstī ar tirgus ekonomiku – pastāv bezdarbs. Tam ir dažādi cēloņi, kurus ne vienmēr iespējams novērst. Skaidrs ir arī tas, ka pašreiz stāvoklis uzlabojas, tomēr dabīgais bezdarbs īsā laika posmā praktiski nemainās, tāpēc stāvoklis uzlabojas lēni. Kā vienu no augstā bezdarba līmeņa iemesliem varētu minēt cilvēku nevēlēšanos strādāt. Par to liecina procentuāli lielais bezdarbs starp vidējo izglītību ieguvušiem iedzīvotājiem, salīdzinot ar iedzīvotājiem, kuriem ir pamata izglītība. Pārāk daudzi no šiem bezdarbniekiem ir vecumā no 25-40 gadiem! Bezdarbnieki labprāt kādu laiku iztiek no bezdarbnieku pabalsta un nestrādā. Lai šajā situācijā ko vērstu par labu, nepieciešams radikāli mainīt bezdarbnieku pabalsta piešķiršanas kārtību. Piemēram, pabalstus piešķirt tikai tiem bezdarbniekiem, kuri tiek pārkvalificēti – tātad nepieciešams lielāks valsts atbalsts izglītībai un bezdarbnieku pārkvalificēšanai.

Apskatītie makroekonomiskie dati par Latviju nesniedz pilnīgu priekšstatu par pēdējās desmitgades nodarbinātības situāciju mūsu valstī. Vēl daudz un dažādi pētījumi būtu nepieciešami, lai varētu mēģināt iznīdēt bezdarba progresu tā sākuma stadijā. Būtībā makroekonomikas analīze nespēj efektīvi palīdzēt novērst bezdarbu nākotnē – tā vairāk vai mazāk palīdz izvairīties no pagātnē pieļautām kļūdām vai neveiksmēm.

Leave a Comment