KAS IR BILANCE
1.1. BILANCE
Latviski: bilance
Angliski: balance sheet
Vāciski: Bilanz
– finansu pārskats, kas pēc stāvokļa uz noteiktu datumu parāda uzņēmuma līdzekļu, saistību un pašu kapitāla apmēru. Δ ir tabula, kuras divas daļas – aktīvs un pasīvs – ir līdzsvarā. Aktīvā norāda saimnieciskos līdzekļus (īpašumu) – reālos resursus, naudu, nemateriālos ieguldījumus, finansu ieguldījumus un prasības pret debitoriem. Pasīvā norāda saimniecisko līdzekļu avotus (kapitālu) – pašu kapitālu, uzkrājumus un ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru parādus (saistības). Bilances pamatelements ir postenis. ? grāmatvedības bilance.
Bilance ir viens no svarīgākajiem uzņēmuma vadības dokumentiem. Latīņu valodā tas nozīmē – līdzsvars. Grāmatvedībā bilance atspoguļo līdzsvaru starp uzņēmuma līdzekļiem un līdzekļu avotiem.
Atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” prasībām visiem uzņēmumiem ir jāsastāda bilance gada beigās, uzņēmuma dibināšanas, slēgšanas un reorganizācijas gadījumā. Dažkārt tā var izrādīties nepieciešama biežāk, piemēram, kredītu saņemšanai banka var pieprasīt uzrādīt bilanci. Bilanci izmanto, lai uzskatāmi atspoguļotu uzņēmuma finansiālo un īpašuma stāvokli. Atbilstoši Latvijas likumdošanai, bilanci sastāda ne retāk, kā reizi gadā (likums „Par uzņēmumu gada pārskatiem”), bet bankas savu bilanci sastāda reizi mēnesī, lielie uzņēmumi to var darīt vēl biežāk – reizi nedēļā, vai biežāk.
1.2.GRĀMATVEDĪBAS BILANCE
Grāmatvedības bilance parāda uzņēmuma līdzekļu apjomu, sastāvu, parādu daudzumu, parādnieku daudzumu. Bilance ir līdzekļu, finansēšanas avotu pārskats naudas izteiksmē noteiktā datumā. Tā ir tabula no divām daļām. Bilances shēma noteikta likumā „Par uzņēmumu gada pārskatiem”. Kreisajā pusē atrodas daudzu kontu slēguma saldo (beigu atlikums), kuri rāda, cik un kādos veidos sadalīti uzņēmumam piederošie līdzekļi (bilances aktīvs). Bilances aktīvā tiek parādīti tie firmas līdzekļi, kas atbild uz jautājumu „kas pieder firmai”. Tabulas labajā pusē (pasīvs) – daudzi slēguma saldo, kas rāda šo līdzekļu avotus, arī sadalot tos pa veidiem.
1.1.tab.
Aktīvs Pasīvs
1. Ilgtermiņa ieguldījumi
2. Apgrozāmie līdzekļi 1. Pašu kapitāls
2. Uzkrājumi
3. Kreditori(saistības)
Līdzekļu avoti dalās divās daļās:
• Pašu avoti (pašu kapitāls, nesadalītā peļņa)
• Aizņemtie vai piesaistītie avoti
Uzņēmuma līdzekļu summa vienmēr ir vienāda ar šo līdzekļu rašanās avotu summu, tādēļ bilances aktīva un pasīva kopsummas vienmēr sakrīt. Ja šie skaitļi nesakrīt, bilanci sastādot ir pieļauta kļūda.
AKTĪVS = PASĪVS
2. NOTIKUMI PĒC BILANCES DATUMA
Latvijas grāmatvedības standarts Nr. 3 “Notikumi pēc bilances datuma” nosaka kārtību, kādā uzņēmums atspoguļo notikumus, kas kļuvuši zināmi laika posmā starp pārskata gada beigām un datumu, ar kuru finanšu pārskats uzskatāms par apstiprinātu publiskošanai.
Standarts attiecas uz atbilstoši likumam “Par uzņēmumu gada pārskatiem” sagatavotu atsevišķa uzņēmuma finanšu pārskatu un atbilstoši likumam “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” sagatavotu konsolidēto finanšu pārskatu.
Standartā lietotie termini:
• notikumi pēc bilances datuma – labvēlīgi vai nelabvēlīgi notikumi, kas notiek laikā no bilances datuma līdz datumam, kurā finanšu pārskatu apstiprina publiskošanai. Notikumi pēc bilances datuma var būt:
• koriģējoši notikumi pēc bilances datuma – notikumi, kas sniedz pierādījumus par apstākļiem, kas pastāvējuši bilances datumā;
• nekoriģējoši notikumi pēc bilances datuma – notikumi, kas norāda uz apstākļiem, kas radušies pēc bilances datuma. Tie ir ilgtermiņa ieguldījumu un citu ieguldījumu, kas nav naudas ekvivalenti*, iegāde un atsavināšana.
Sīkāk paskaidrotus piemērus koriģējošos un nekoriģējošos notikumos pēc bilances datuma varam aplūkot pielikumā nr.1.
Peļņas paziņojums vai citas finanšu informācijas publicēšana nav iemesls, lai neatzītu notikumus pēc bilances datuma, kas notikuši pēc šīs informācijas paziņošanas līdz datumam, kad finanšu pārskatu apstiprina publiskošanai.
Koriģējoši notikumi pēc bilances datuma, kuru dēļ uzņēmums koriģē finanšu pārskatos atzītās summas vai atzīst iepriekš neatzītus posteņus, ir, piemēram, šādi:
• pēc bilances datuma saņemta informācija liecina, ka aktīva vērtība bilances datumā bija samazinājusies vai ka jākoriģē iepriekš atzītā zaudējumu summa saistībā ar aktīva vērtības samazinājumu;
• pirms bilances datuma iegādāto aktīvu izmaksu vai ieņēmumu no pirms bilances datuma pārdoto aktīvu vērtības noteikšana pēc bilances datuma;
• krāpšanas vai kļūdu atklāšana, kas norāda, ka finanšu pārskats ir nepareizs.
Uzņēmumam nav atļauts piemērot darbības turpināšanas pieņēmumu, piemēram, šādos gadījumos:
• pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai dalībnieki pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju;
• pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai maksātnespējas procesā esoša uzņēmuma kreditoru sapulce pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu;
• pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai uzņēmumam ir radušies tik ievērojami finansiāli vai materiāli zaudējumi, kuru dēļ tas nav spējīgs turpināt savu darbību.
Nekoriģējoši notikumi pēc bilances datuma ir tādi notikumi, kas var būt tik būtiski, ka to neatklāšana var ietekmēt finanšu pārskata lietotāju veikto vērtējumu un pieņemto lēmumu pareizību, piemēram, šādi:
• nozīmīga uzņēmējdarbības apvienošana vai nozīmīga meitas uzņēmuma atsavināšana pēc bilances datuma;
• paziņošana par nodomu pārtraukt nozīmīgas uzņēmuma struktūrvienības darbību, ar pārtraucamo darbību saistītu aktīvu atsavināšana vai saistību izpildīšana attiecībā uz pārtraucamo darbību vai saistošu līgumu noslēgšana par aktīvu pārdošanu vai saistību izpildi;
• nozīmīgu aktīvu iegāde un atsavināšana vai nozīmīgu aktīvu piespiedu atsavināšana, ko veic valsts;
• svarīgas ražošanas iekārtas iznīcināšana ugunsgrēkā pēc bilances datuma;
• lielas pārstrukturēšanas izziņošana vai tās īstenošanas uzsākšana;
• būtiskas aktīvu cenu vai ārvalstu valūtu maiņas kursu izmaiņas pēc bilances datuma;
• nodokļu likmju izmaiņas vai nodokļu normatīvo aktu grozījumi, kas stājušies spēkā vai izsludināti pēc bilances datuma un kuriem ir būtiska ietekme uz pārskata perioda nodokļa un atliktā nodokļa aktīviem un saistībām;
• nozīmīgas apņemšanās vai iespējamo saistību uzņemšanās, piemēram, izsniedzot nozīmīgu galvojumus;
• nozīmīgas tiesas prāvas uzsākšana vienīgi to notikumu dēļ, kas radušies pēc bilances datuma.
*naudas ekvivalenti – augsti likvīdi īstermiņa ieguldījumi, kurus īsā laika periodā var pārvērst naudā, un pastāv ļoti maza iespēja, ka to vērtība būtiski samazināsies.
3. JAUNĀKAIS MINISTRU KABINETĀ
Ministru kabinets šā gada 3.oktobrī apstiprinājis Finansu ministrijas sagatavotos MK noteikumus par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem. MK noteikumi regulēs organizāciju gada pārskatu struktūru, to apjomu un saturu, kā arī pārskatu sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību.
Noteikumi reglamentēs, kā jāveic bilances sagatavošana, kā notiek gada pārskata pārbaude un iesniegšana. Noteikumu pielikumos sniegti arī bilances paraugi.
Noteikumi paredz, ka gada pārskats, kas sastāv no bilances un pārējām gada pārskata daļām jāsagatavo gan biedrībām, gan nodibinājumiem, gan arī arodbiedrībām.
Stājoties spēkā jaunajiem MK noteikumiem, par spēkā neesošiem tiks atzīti MK 2000.gada 1.augusta noteikumi nr.251, „Noteikumi par sabiedrisko organizāciju , to apvienību un arodbiedrību gada pārskatiem.
PIELIKUMS # 1
Pielikums
2004.gada 8.decembra
Latvijas grāmatvedības standartam Nr.3
“Notikumi pēc bilances datuma”
Piemēri par koriģējošiem un nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma
1. Uzņēmuma parādnieks tiek atzīts par maksātnespējīgu pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai.
Ietekme uz finanšu pārskatu: Ja nav pierādījumu par pretējo, pieņem, ka parādnieka finansiālās grūtības pastāvēja jau bilances datumā un līdz ar to zaudējumi no aktīva (parāda) vērtības samazināšanās pastāvēja jau bilances datumā. Tas ir koriģējošs notikums, un uzņēmumam ir jākoriģē pircēju un pasūtītāju parādu uzskaites vērtība bilances datumā, lai debitoru parāds tiktu uzrādīts tā atgūstamajā vērtībā.
2. Uzņēmuma parādnieks tiek atzīts par maksātnespējīgu pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai. Maksātnespējas iemesls bija ugunsgrēks parādnieka preču noliktavā pēc bilances datuma (piemēram, 25.janvārī, ja bilances datums bija iepriekšējā gada 31. decembris), un parādnieks vairs nespēja nokārtot savas saistības piegādātājiem.
Ietekme uz finanšu pārskatu: Šis ir nekoriģējošs notikums, jo parādnieka finansiālās grūtības nepastāvēja bilances datumā. Tāpēc uzņēmumam nav jākoriģē pircēju un pasūtītāju konta uzskaites vērtība bilances datumā. Ja parāds ir būtisks, par to sniedz informāciju finanšu pārskata pielikumā. Zaudējumi no parāda vērtības samazināšanās tiks atzīti tajā periodā, kad radušies.
3. Pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai ugunsgrēkā tika nopostīta viena no uzņēmuma daudzām noliktavām. Tas neradīja būtiskas sekas uzņēmuma darbībā.
Ietekme uz finanšu pārskatu: Šis ir nekoriģējošs notikums. Ja zaudētā aktīva vērtība bija būtiska, informāciju par šo notikumu atklāj finanšu pārskata pielikumā.
4. Pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai ugunsgrēkā tika nopostīta galvenā uzņēmuma ražotne. Uzņēmums vairs nav spējīgs turpināt darbību.
Ietekme uz finanšu pārskatu: Šis ir koriģējošs notikums, pat ja apstākļi nav pastāvējuši bilances datumā. Tā kā darbības turpināšanas pieņēmums vairs nav piemērojams, uzņēmumam ir jāveic būtiskas izmaiņas uzskaitē. Uzņēmuma manta, prasījumi un saistības jānovērtē un jāatspoguļo finanšu pārskatā, ņemot vērā apstākli, ka uzņēmuma darbība tiek izbeigta.
5. Krājumu inventarizācijā, kas notika piecas dienas pēc bilances datuma, tika konstatēts iztrūkums un bojāti krājumi.
Ietekme uz finanšu pārskatu: Domājams, ka šie apstākļi pastāvēja jau bilances datumā. Tas ir koriģējošs notikums, un uzņēmumam ir jāveic krājumu daudzuma un vērtības korekcijas bilances datumā, atzīstot inventarizācijas laikā atklāto iztrūkumu un krājumu vērtības samazināšanos bojājumu dēļ.
6. Pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai tika konstatēts, ka daļa no uzņēmuma krājumiem ir bojāti un nav vairs pārdodami, jo divas dienas pēc bilances datuma bija sabojājusies noliktavas saldēšanas iekārta.
Ietekme uz finanšu pārskatu: Tā kā notikums, kas bija iemesls krājumu vērtības samazināšanai, notika pēc bilances datuma, šis ir nekoriģējošs notikums, un uzņēmumam nav jāveic krājumu daudzuma un vērtības korekcijas bilances datumā. Zaudējumi no krājumu vērtības samazināšanās tiek atzīti periodā, kad šie krājumi tika sabojāti.
7. Uzņēmumam bilances datumā ir izveidots uzkrājums paredzamiem zaudējumiem no iespējami nelabvēlīga tiesas sprieduma. Pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai tiesa pasludināja spriedumu un noteica konkrētu summu, kas uzņēmumam jāsamaksā.
Ietekme uz finanšu pārskatu: Tiesas spriedums pēc bilances datuma lietā, kas bija ierosināta pirms bilances datuma notikušu notikumu dēļ, ir koriģējošs notikums, tā kā tas attiecas uz apstākļiem, kas jau pastāvēja bilances datumā. Bilancē iekļautais uzkrājums ir jāprecizē, ja tas būtiski atšķiras no tiesas spriedumā noteiktās summas.
8. Pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai uzņēmums saņem paziņojumu, ka uzņēmuma darbinieks, kas pēc bilances datuma darbā guva savainojumu, pret uzņēmumu ir iesniedzis prasību tiesā.
Ietekme uz finanšu pārskatu: Prasība ir nekoriģējošs notikums, jo tā attiecas uz apstākļiem, kas nepastāvēja bilances datumā (negadījums notika pēc bilances datuma). Ja prasība ir būtiska, informācija par to ir jāatklāj iepriekšējā gada finanšu pārskata pielikumā.
9. Akcionāru kopsapulcē tiek pieņemts lēmums par uzņēmuma peļņas izlietošanu, izmaksājot dividendēs konkrētu peļņas daļu.
Ietekme uz finanšu pārskatu: Šis notikums nav notikums pēc bilances datuma, jo tas notiek pēc finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai. Par peļņas sadali uzņēmuma dalībnieki lemj pēc uzņēmuma gada pārskata apstiprināšanas. Uzņēmuma dalībnieki apstiprina finanšu pārskatu pēc tam, kad to attiecīgi ir parakstījušas atbildīgās uzņēmuma amatpersonas, ar savu parakstu apstiprinot šo finanšu pārskatu publiskošanai.
10. Pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai uzņēmuma kreditors tiesā iesniedz pieteikumu par uzņēmuma atzīšanu par maksātnespējīgu.
Ietekme uz finanšu pārskatu: Maksātnespējas pieteikuma iesniegšana rada pamatotas šaubas par uzņēmuma spēju turpināt darbību, tādēļ uzņēmuma vadībai ir jāizvērtē, vai darbības turpināšanas pieņēmums joprojām ir piemērots. Ja pēc šīs izvērtēšanas vadība secina, ka darbības turpināšanas pieņēmums ir piemērots, informāciju par iesniegto maksātnespējas pieteikumu un iemeslus, kādēļ darbības turpināšanas pieņēmums ir piemērots, uzrāda finanšu pārskata pielikumā. Savukārt, ja tiek secināts, ka uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir tāds, ka uzņēmums nespēs turpināt darbību, uzņēmums veic būtiskas izmaiņas uzskaitē – uzņēmuma mantu, prasījumus un saistības grāmatvedībā novērtē un atspoguļo finanšu pārskatā, ņemot vērā apstākli, ka uzņēmuma darbība netiks turpināta.
11. Pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai maksātnespējīga uzņēmuma kreditoru sapulce kā maksātnespējas risinājuma veidu apstiprina sanāciju.
Ietekme uz finanšu pārskatu: Sanācijas procesa uzsākšana nozīmē, ka nav paredzēts pārtraukt uzņēmuma darbību. Tādēļ, ja ir pamatoti uzskatīt, ka sanācijas procesa rezultātā uzņēmums spēs atjaunot savu darbību, uzņēmums finanšu pārskatu sagatavo, izmantojot darbības turpināšanas pieņēmumu. Finanšu pārskata pielikumā uzņēmums sniedz informāciju par apstiprināto maksātnespējas stāvokļa risinājuma veidu un tā gaitu. Šādi uzņēmums rīkojas arī, ja par maksātnespējas risinājuma veidu tiek apstiprināts mierizlīgums.