Ar ieguldījumiem saistītie galvenie riski ir:
Kredītrisks – raksturo iespēju ciest zaudējumus gadījumā, ja vērtspapīra izlaidējs (emitents) nespēs savlaicīgi izpildīt savas saistības pret vērtspapīra īpašnieku (valdītāju) un garantēt vērtspapīra īpašniekam periodiski saņemt ienākumu, kā arī vērtspapīra īpašnieka tiesības pēc noteikta laika saņemt vērtspapīra nominālvērtību.
Likviditātes risks– raksturo iespēju, ka saistības netiks izpildītas laikus un efektīvi tirgus likviditātes trūkuma dēļ, kas traucē aktīvus operatīvi un efektīvi pirkt vai pārdot un kas ierobežo naudas līdzekļu pieejamību.
Valūtas risks – raksturo iespēju, ka finanšu instruments vērtība var samazināties ārvalstu valūtu maiņas kursu svārstības dēļ.
Tirgus risks (sistemātiska rakstura risks) – risks, kas raksturīgs visa veida vērtspapīriem. Tirgus risks ir ekonomiskajām pārmaiņām un citiem notikumiem tirgū un tā segmentos. Tirgus risks nerodas saistībā ar kādu konkrētu vērtspapīru.
Investīciju vienreizējais un tirgus risks. Investīciju tirgus riska aprēķināšana
Nav iespējams atrast investīciju instrumentu, kurš vienlaikus būtu ar augstu ienesīgumu, ar augstu drošības pakāpi un ar augstu likviditāti. Katram atsevišķam instrumentam parasti tās nepiemīt pilnā apjomā.
Lai iegūtu lielāko investīciju peļņu un pēc iespējas samazināt risku ieguldītājs savus ieguldījumus sadala veidojot investīciju portfeli.
Portfelis dod iespēju diversificēt risku, ievērojot investoram nepieciešamos principus. Tomēr ne visus riskus var diversificēt, jo ir riski, kas attiecas uz tirgu. Izšķit 2 veidu riskus:
1. Investīciju vienreizējais risks -nesistemātiskais (var novērst ar diversifikāciju),
2. Tirgus risks – sistemātiskais (nevar novērst ar diversifikāciju).
Investīciju vienreizējais risks – ir kādu konkrētu investīciju (vai uzņēmuma) risks un tas nav atkarīgs no citiem vērtspapīriem. Šis risks raksturīgs konkrētam uzņēmumam, tā cēloņi var būt vairāk vai mazāk veiksmīgas mārketinga programmas, streiki un vairāk vai mazāk ienesīgi saimnieciskie līgumi. Tie ir notikumi, kuri attiecas uz konkrētu uzņēmumu vai nozari un tiem ir gadījuma raksturs, kas lielā mērā ir atkarīgs no vadības prasmes saimniekot. Tā ietekme uz investīcijas portfeli kopumā var tikt likvidēta ar diversifikāciju. Ja investīcijas portfelis sastāv no pietiekoši liela vērtspapīru daudzuma, tad vienreizējo risku var samazināt praktiski līdz nullei. Izmantojot diversifikāciju investīciju portfeļa risks tiek samazināts tikai līdz noteiktam līmenim, zemāk par kuru risku samazināt jau nedrīkst. Agrāk tika uzskatīts, ka labi diversificētam portfelim ir jāsastāv no 40 dažādiem vērtspapīriem, bet pēdējie izmeklējumi NYSE tirgū paradīja, ka diversificētam portfelim jāsastāv no 7-8 vērtspapīriem, tad 70-80% no vienreizēja riska tiek likvidēti; un ka tālāka vērtspapīru daudzumu palielināšana praktiski nesamazina vienreizējo risku tikai padara sarežģītāku investīcijas portfeļa vadīšanu. Diversifikācijas pamatā ir ideja par vērtspapīru kombināciju, kuriem ir mazāk ka pozitīva korelācija, lai samazinātu risku, nesamazinot gaidāmo ienesīgumu. Tas nozīme tādu vērtspapīru iekļaušana investīciju portfelī, viena no kuriem parastos apstākļos paaugstinās cenā un tāda paša laikā otrā – pazeminās.
Tirgus risks – kuru nevar novērst ar investīciju diversifikāciju. Tirgus risks tiek noteikts ar globāliem apstākļiem, kuri nav atkarīgi no investora un emitenta. Tas atspoguļo tādu vērtības izmaiņu, kas ir vidējo tirgus radītāju izmaiņu rezultāts. Tirgus risks ir atkarīgs no inflācijas, kara darbības, augstām % likmēm, politiskiem notikumiem valsts un starptautiskā līmenī, likumdošanas izmaiņas, ekonomikas reformas un līdzīgiem notikumiem valstī, kuri vairāk vai mazāk iespaido visu uzņēmumu darbību. Ieguldītāji ir pakļauti kapitāla tirgus nejaušībām un tirgus riskam neatkarīgi no tā, kādi ir ieguldījumi.
ASV zinātnieki L.Dz.Gitmans un M.D.Džonks uzskata, ka katram vērtspapīram ir zināms tirgus risks, ko var mērīt ar ß koeficentu. Viņi uzskata, ka ß koeficents ir tirgus riska mērs un parāda, kā VP tirgus cenu ietekmē tirgus risks.
Jo ieguldījums ir atsaucīgāks uz tirgus risku, jo tam ir augstāks ß koeficents. ß aprēķina papamatojoties uz VP ienesīgumu. Tirgus ienesīgumu mēra ar visu akciju vidējo ienesīgumu.Visu akciju vidējo ienesīgumu vai zināmas grupas akciju vidējo ienesīgumu var aprēķināt pēc fondu biržas indeksiem.
Individuālajam ieguldītājam ß koeficents var palīdzēt novērtēt tirgus risku, kas var ietekmēt VP ienesīgumu. ß parāda VP reakciju uz tirgus spēkiem. Ja pieņemam, ka ieguldījuma gada peļņas likme būs 10%, tad akcijām ar ß koeficentu 1,5, gaidāmais peļņas procenta palielinājums būs 15% (1,5X10%).
‘’Betas’’ koeficients – konkrētu aktīvu ienesīguma jūtīguma mērs pret tirgus portfeļa ienesīguma izmaiņām.
Investīciju portfeļa p = xi i , kur
xi = i-to investīciju īpatsvars investīciju portfelī
i = beta i-tajām investīcijām
ßeta koeficenta nozīme un interpretācija.
Beta Komentāri Interpretācija
0 ß koeficents virzās tajā virzienā kā tirgus vai tirgus portfeļa risks. To neskar tirgus riska izmaiņas
+0,5 vai – 0,5 Ienesīgums būs divreiz mazāk atsaucīgāka nekā tirgus risks
+1 vai – 1 Ienesīgums tikpat atsaucīgs kā tirgus risks
+2 vai – 2 Ienesīgums būs divreiz atsaucīgāks uz tirgus riska izmaiņām.
Ar aizdevumu un īso pārdošanu saistītie riski
Pirms darījumu ar aizdevumu veikšanas Jums jāiepazīstas un jāsaprot ar šo darījumu saistītie riski. Zemāk minētie riski ir galvenie, tomēr, ne vienīgie riski, kas izriet no šādu darījumu veikšanas. Tāpēc Jūs esat personīgi atbildīgs par visu citu ar Jūsu plānotā darījuma saistīto risku izvērtēšanu:
• vērtspapīra cenas risks – Jūsu kontā esošo vērtspapīru cenas var mainīties Jums nelabvēlīgā virzienā kopā ar tirgu (tirgus risks), kā arī individuāli (vērtspapīra cenas risks);
• procentu likmes risks – nelabvēlīgu ietekmi uz vērtspapīru cenām un to vērtību var izraisīt procentu likmes. Tām mainoties, svārstoties, kā arī palielinoties starpībai starp dažādu riska pakāpju finanšu instrumentu likmēm negatīvi var tikt ietekmēts vērtspapīru tirgus, kā arī Jūsu kontā esošie vērtspapīri;
• valūtas kursu risks – iegādājoties vērtspapīrus citā valūtā Jūs automātiski tiekat pakļauti riskiem, kas saistīti ar valūtas kursa svārstībām, valūtas devalvāciju, pārvērtēšanu, un tml.
Īsās pārdošanas gadījumā, t.i. aizņemoties vērtspapīrus, realizējot tos tirgū un cerot tos atpirkt nākotnē par zemāku cenu, tiek dota iespēja nopelnīt arī tad ja vērtspapīru cenas krīt. Tomēr, ja aizņemto vērtspapīru cena sāk kāpt un Jūsu kontā nepietiek nodrošinājuma tad īsā pozīcija tiks likvidēta par tajā brīdī tirgū pastāvošo cenu. Līdz ar to ir iespējamie zaudējumi nav ierobežoti, jo vērtspapīra cena (teorētiski) var kāpt bezgalīgi. Tādejādi, var nākties ne tikai likvidēt īso pozīciju, bet arī realizēt visu esošo nodrošinājumu.
Tiek atgādināts, ka arī ar nodrošināto aizdevumu saistītais risks nav ierobežots. Ja tirgus sāk ilgstošu vai strauju lejupslīdi tad ne tikai to vērtspapīru vērtība, kas tika iegādāti ar aizdevuma palīdzību, bet arī nodrošinājuma vērtība var būtiski samazināties. Līdzīgi kā īsās pozīcijas gadījumā var nākties ne tikai pārdot uz aizdevuma iegādātos vērtspapīrus, bet arī realizēt visu esošo nodrošinājumu.
Citi ar vērtspapīriem saistītie riski
Papildus augšup minētajiem riskiem, kas saistīti ar aizdevuma izmantošanu un/vai īso pozīciju atvēršanu, pastāv arī vispārēji ar ieguldīšanu vērtspapīros saistītie riski:
• Tirgus risks – Jūsu kontā esošo vērtspapīru cenas var mainīties Jums nelabvēlīgā virzienā kopā ar tirgu. Par pamatu šādām nelabvēlīgām izmaiņām var būt jaunumi vai indikatori, kas saistīti ar individuālu sektoru, vairākiem sektoriem, valsts ekonomiku kopumā un tml.
• Politiskās stabilitātes risks – reģions, kurā tiek kotēti vērtspapīri var piedzīvot politiskas reformas, kas var novest pie daļējas vai pilnīgas šo vērtspapīru zaudēšanas, kā arī būtiskas vērtības samazināšanās.
• Emitenta risks – konkrētā vērtspapīra vērtība var būtiski samazināties (pat līdz nullei), kā arī tirdzniecība ar to var tikt apturēta vai pārtraukta sakarā ar finanšu rezultātiem, tiesvedību pret emitentu, kā arī citu iemeslu dēļ.
• Likviditātes risks – ne visi vērtspapīri tiek tirgoti aktīvi. Iegādājoties vērtspapīrus ar zemu likviditāti pastāv būtisks risks, ka tos neizdosies vēlāk realizēt par vēlamo cenu un vēlamajā daudzumā, kā arī var neizdoties tos realizēt vispār.
• Sistēmas risks – biržu, brokeru un citu iesaistītu datorsistēmu tehnisku kļūdu dēļ var tikt apturēta, kavēta vai pārtraukta tirdzniecība ar vērtspapīriem, kā arī var rasties problēmas uzdevumu izpildīšanā un tml.