Kādreiz kā mezolītā, tā arī neolītā iedzīvotāju saimniecībā galvenā loma bija medībām un zvejai. Šis saimniecības nozares papildināja viena otru un deva visu galveno cilvēku uzturam. Medniecība nodrošināja iedzīvotājus ar zvērādām apģērba izgatavošanai, bet dzīvnieku kauli un ragi noderēja par izejmateriālu dažādiem darba rīkiem un ieročiem.
Manuprāt, par zvejniecības, t. i. zvejas nozīmi akmens laikmetā liecina pats apmetņu izvietojums upju vai ezeru krastos, kā arī apmetnēs atrastie zvejas rīki un zvejas kauli.Un par medību nozīmi akmens laikmeta iedzīvotāju saimniecībā liecina daudzpusīgs materiāls. Medījumos galvenā loma bijusi mežacūkai un alnim. To kauli sastāda 60-80% no visu nomedīto dzīvnieku kauliem. Visā akmens laikmetā kā mājas dzīvnieks konstatēts tikai suns. Tas bija ne tikai cilvēku mājokļa sargs, bet arī palīgs medībās. Manuprāt, medību paņēmieni un tehnika, akmens laikmetā bija visumā labi attīstīti. Galvenie medību ieroči bija loks un bultas, šķēpi, harpūnas un bumerangi. Samērā izplatīts paņēmiens bija cilpu izlikšana, it īpaši mazāku dzīvnieku medībās. Bez meža dzīvniekiem medīja arī dažādus putnus- pīles, zosis, gulbjus, rubeņus. Tos vairāk ķēra ar cilpām vai arī ar rokām perēšanas vai spalvu mešanas laikā, kad tie vismazāk kustīgi.
Zināma nozīme iedzīvotāju uztura nodrošināšanā bija savvaļas augu- ogu, sēņu sakņu, ozolzīļu, lazdu, ezerriekstu, tāpat putnu olu, medus vākšanai. Šķiet, ka neolīta beigās parādījās arī primitīvā kapļa zemkopība.
Nodarbojās arī ar dažādu materiālu apstrādi. Apmetnēs uz vietas apstrādāja koku, kramu, akmeni, kaulu, ragu, ādas un izgatavoja apģērbu, dažādus darba rīkus, ieročus, rotaslietas. Svarīgākos priekšmetus- kausus, karotes, lokus, šķēpus, airus- izgatavoja no cietiem kokiem, galvenokārt oša, lazdas, kļavas, mazāk nozīmīgos priekšmetus- vālītes, kāšus no mīkstākajiem kokiem, piemēram, alkšņa, apses. Akmens cirvji ar izurbtu kāta caurumu parādās tikai neolīta beigās un bronzas laikmeta sākumā.
Dzintaru apstrādāja, kā arī dzintara priekšmetus izgatavoja Baltijas jūras piekrastes un Lubānas baseina apmetnēs, citur priekšmeti ievesti gatavā vai pusgatavā veidā. Dzintaru apstrādāja ar tādiem paņēmieniem kā retušēšanu, slīpēšanu, gludināšanu un urbšanu. Apmetnēs uz vietas tika gatavoti arī māla trauki, tie apdedzināti, ornamentēti; traukus apdedzināja atklātos pavardos.
Par īpašu amatu specializāciju akmens laikmetā vēl nevar runāt. Materiālus apstrādāja un priekšmetus izgatavoja vecāki, vairāk pieredzējuši cilvēki. Māla traukus, apģērbus, ēdienu gatavoja sievietes, bet medības un zveja bija vīriešu galvenā nodarbošanās.