Ievads
Reiz Burtu meitiņa satika Cāli un Cekulaino cīruli. “Ko jūs tā uzposušies?” viņa vaicā . Cip, cip, Cālīti, tev pat cepure galvā.”
“Mēs pie tevis ciemā – pēc burtiņa c,” atbild Cālis. “Re, Cīrulim pat cibiņa līdzi, kur to ielikt.” Taču Burtu meitiņai šoreiz nav burtiņu. Tie palikuši mājās.
“Paga, paga,” viņa prāto, “man groziņā pīrādziņš – izcepies tieši kā lielais burtiņš C.”
[4., 8.]
Lielo burtu lietošana ir grafisks paņēmiens, lai teksta saturu padarītu ātri un viegli uztveramu. Lielos sākumburtus mēdz lietot arī stilistiskos nolūkos, lai izceltu un pastiprinātu attiecīgajā vārdā ietvertā jēdziena nozīmīgumu. Piemēram, nereti vārdus Dzimtene, Tēvzeme raksta ar lielo burtu, lai paustu īpaši pozitīvu attieksmi pret savu zemi, valsti.
Latviešu valodā ir tradīcija vietniekvārdus Tu un Jūs vēstulēs rakstīt ar lielo burtu. Ar lielajiem sākumburtiem ir rakstāmi arī īpašvārdi, kas nosauc konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu parādību, piemēram, Cālis un Cekulainais cīrulis, kam Margaritas Stārastes stāstā Burtu meitiņa iedod pīrāgu, kas izcepies kā lielais C burtiņš.
Mērķis
Iepazīties ar lielo sākumburtu lietojumu latviešu rakstu valodā.
Uzdevumi:
1. Apkopot informāciju par lielo sākumburtu lietojumu.
2. Izveidot mācību materiālu par lielo sākuma burtu lietojumu.
3. Iepazīties ar lielo sākumburtu lietojumu dokumentos un svinīgajā uzrunā.
1. Lielo sākumburtu lietošanas trīs pamatnozīmes
Lielie burti no mazajiem atšķiras lieluma ziņā un pēc rakstības veida: A, a (augstuma un veida atšķirība), C, c (augstuma atšķirība), D, d (veida atšķirība). Tie atvieglo uzrakstītā un iespiestā teksta lasīšanu. Lielo sākuma burtu lietojumu nosaka tradicionāli paņēmieni, kas laika gaitā var arī mainīties. Lielo sākuma burtu lietojumā sastopamas trīs pamatnozīmes: gramatiskā, vārda jēdzieniskā un stilistiskā nozīme.
[2.,26.-27.]
1.1. Gramatiskā nozīme
Gramatiska nozīme lielajiem sākumburtiem ir tad, ja tos lieto:
1) teikuma sākumā, piemēram:
Klāt pavasaris. Gaisā vītero cīruļi
2) tiešās runas sākumā, piemēram:
Atskan komanda: “Visi uz priekšu!”
[2.,33.]
1. 2. Jēdzieniskā nozīme
Jēdzieniski nosacīta nozīme ir lielo sākumburtu lietošanai īpašvārdos un saliktajos īpašvārdiskajos nosaukumos.
Ar lielo sākumburtu raksta visus ar vienu vārdu izteiktos īpašvārdiskos nosaukumus:
a) personvārdus, uzvārdus, pievārdus un pseidonīmus, piemēram,
Antiņš, Roplainis, Andrejs Upīts, Ferencs Lists, Ivans Bargais, Rainis, Valdis;
b) dzīvnieku vārdus, piemēram,
Duksis, Minka, Zīmaļa, Sirmis;
c) ģeogrāfiskos nosaukumus – valstu, pilsētu, rajonu, ciemu, kalnu, upju, ezeru, jūru nosaukumus, kā arī debess ķermeņu nosaukumus, piemēram,
Somija, Rīga, Vidzeme, Sibīrija, Karpati, Urāli, Amazone, Daugava, Monblāns, Gaiziņš, Alauksts, Ķīšezers, Ziemeļjūra, Saule, Mēness, Marss;
d) grāmatu, laikrakstu, žurnālu, literāru darbu un mākslas darbu nosaukumus, piemēram,
romāns “Agrā rūsa”, laikraksts “Diena”, žurnāls “Santa”, glezna “Pavasaris”, luga “Krauklītis”.
Īpašvārda nozīmē lietotajos saliktajos nosaukumos, kas izteikti ar vairākiem vārdiem, ar lielo sākumburtu raksta vai nu visus nosaukuma vārdus, vai arī tikai pirmo vārdu.
Ar lielo sākumburtu rakstāmi visi patstāvīgie vārdi
a) saliktos valstu nosaukumos, piemēram,
Amerikas Savienotās Valstis;
b) dažu Latvijas valsts iestāžu nosaukumos, piemēram,
Latvijas Republikas Saeima, Augstākā Tiesa;
c) ģeogrāfiskajos nosaukumos, ja katrs vārds ir īpašvārds, piemēram,
Veļikije Luki, Tālie Austrumi;
d) astronomiskajos nosaukumos, piemēram,
Lielais Lācis, Piena Ceļš, Lielie Greizie Rati;
e) laikrakstu un žurnālu nosaukumos, piemēram,
“Lauku Avīze”.
Ar lielo sākumburtu raksta tikai pirmo vārdu
a) daudzos ģeogrāfiskajos nosaukumos, piemēram,
Baltijas jūra, Milzu kalns;
b) organizāciju, iestāžu un uzņēmumu nosaukumos, piemēram,
Zinātņu akadēmija, Rakstnieku savienība;
c) goda nosaukumos, piemēram,
Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris;
d) svētku un atceres dienu nosaukumos, piemēram,
Mātes diena, Preses diena;
e) grāmatu, literāru darbu un mākslas darbu nosaukumos, piemēram,
“Uguns un nakts”, “Mirkļu mūžība”, “Zemes saimnieki”, “Pretī pavasarim”.
Jāievēro, ka lielais sākumburts lietojams tikai nosaukumos, kam ir īpašvārda nozīme.
[2.,33.-35.]
1.2. Stilistiskā nozīme
Stilistiski nosacīta ir lielo sākumburtu lietošana
1) personificējumos, piemēram:
Reiz Āzis, Lācis, Ēzelis
Un blēņu daris Pērtiķis
Uz kvartetu bij kopā sanākuši.
(I. Krilovs.)
2) vārdos, kam grib piešķirt īpašu cildinājuma nozīmi, piemēram:
Mēs ticam Cilvēka Rokām Visuradītājām un Cilvēka Prātam Debess un Zemes Valdītājam. (I. Ziedonis.)
3) visās vietniekvārdu Tu, Jūs un Tavs formās vēstulēs un iesniegumos, piemēram:
Mīļais draugs!
Es ļoti priecājos par Tavu vēstuli un steidzos Tev tūlīt atbildēt. Gaidu Jūs ar brāli ciemos un ceru, ka atbrauksit.
Tavs Andris
Dažreiz stilistiskos nolūkos lielos burtus izmanto grafiskam izcēlumam, rakstot ar tiem visu vārdu, piemēram:
Ideja ir lielais TIK UN TĀ. (I. Ziedonis.)
Un, tūkstoš citu mīļu lietu,
Kas saucas vienā vārdā – MIERS. (Ā. Elksne.)
Nav svarīgi, KO darām, bet ir svarīgi, KĀ un KĀPĒC darām.
[2.,35.-36.]
2. Lielā burta lietošanas gadījumi lietišķajos rakstos
Saskaņā ar 23.04.1996. MK noteikumiem Nr. 154 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” ar lielajiem burtiem jāraksta
1) dokumenta veida nosaukums: IESNIEGUMS, PILNVARA u. tml. (pieļaujams arī cits tehniskais risinājums);
2) apstiprinājuma un saskaņojuma uzrakstos vai atzīmēs vārdi APSTIPRINU, APSTIPRINĀTS, SASKAŅOTS, kā arī atzīmē par saņemšanu – vārds SAŅEMTS;
3) noraksta, kopijas, izraksta un dublikāta pirmās lapas augšējā labajā stūrī attiecīgie vārdi NORAKSTS, KOPIJA, IZRAKSTS vai DUBLIKĀTS, kā arī attiecīgajos apliecinājuma uzrakstos vārdi NORAKSTS PAREIZS, KOPIJA PAREIZA, IZRAKSTS PAREIZS.
Visa vārda rakstību ar lielajiem burtiem var izmantot kā tehniska izcēluma paņēmienu dokumentu tekstos, piemēram, minot līgumslēdzējas puses līgumos (PUSES, PASŪTĪTĀJS, IZPILDĪTĀJS, DARBA DEVĒJS, DARBINIEKS), pilnvarotāja un pilnvarotās personas uzvārdu pilnvarā (Es Liene BĒRZIŅA, … pilnvaroju … Ilzi STRĒLI …).
Ar lielajiem burtiem raksta iniciālsalikteņus: ANO, ASV, INSI, SIA, starptautiskos naudas vienību apzīmējumus: USD (ASV dolārs), LVL (Latvijas lats), DEM (Vācijas marka) u. tml.
Simboliskajos firmu nosaukumos sastopams arī pamatotas lielo un mazo burtu kombinācijas: “LaBa” (no ’Latvijas Bērnu Avīze’), AnRe (no ’Anita un Renārs’).
Svinīga rakstura sarakstē uzrunas formā ar lielo sākumburtu mēdz rakstīt amata, aroda vai titula nosaukumu, ko parasti ar lielo sākumburtu neraksta:
Godājamo Prezident!
Augsti Godātais Profesora kungs!
[3.,20.-21.]
3. Lielā burta lietošanas gadījumi iestāžu un firmu nosaukumos
Kārtojot lietas, iznāk saskare ar dažādām iestādēm, uzņēmumiem, firmām, organizācijām, birojiem utt. Tie visi turpmāk nosacīti dēvēti par iestāžu nosaukumiem. Dokumentos iestāžu nosaukumus nepieciešams minēt kā adresātus vai citādi.
Vislabāk ja ir zināms precīzs oficiāli fiksētais attiecīgās iestādes vai tās struktūrvienības nosaukums. Bet ja nu to nezinām, der iegaumēt vispārīgos šādu nosaukumu rakstības noteikumus.
Izšķir divas iestāžu nosaukumu pamatgrupas:
1) tiešie nosaukumi (kuros lieto pēdiņas),
2) simboliskie nosaukumi (kuros lieto pēdiņas).
Tiešie nosaukumi ir tādi, kur tieši minēts iestādes tips(veids)un dots īss raksturīgākās pazīmes (nozares, pamatfunkcijas, pamatuzdevuma u. tml.) ieskicējums. Tādējādi tiešajā nosaukumā izšķir divas daļas: 1) tipa (veida) apzīmējumu, resp., nomenklatūrdaļu (tajā ir vārds institūts, pārvalde, komiteja, laboratorija, uzņēmums, firma, apvienība, birojs, nodaļa, sektors u. tml.), 2) raksturīgākās pazīmes apzīmējumu, resp., raksturotājdaļu.
Saskaņā ar latviešu valodas vārdu secības noteikumiem tiešajos nosaukumos raksturotājdaļa vienmēr atrodas nomenklatūrdaļas priekšā. Nomenklatūrdaļā parasti ir viens vārds, bet tajā var būt arī vairāki vārdi, kā arī vārda daļa. Nomenklatūrdaļā vārdus raksta ar mazo sākumburtu. Raksturotājdaļā var būt viens vai vairāki vārdi. Raksturotājdaļas pirmo vārdu raksta ar lielo sākumburtu (piemēros nomenklatūrdaļa retināta).
Metodikas kabinets
Caurlaižu birojs
Galvenā aptieku pārvalde
Latviešu valodas institūts
Rekonstrukcijas un attīstības banka
Izglītības un zinātnes ministrija
Latvijas – Vācijas banka
Jāņa Akuratera grāmatnīca
A. Bērziņa zemnieku saimniecība
Saules dārzs
Zaļā partija
Rīgas 2. bērnu un jaunatnes sporta skola
[3.,21.-23.]
Ja pirms raksturotājvārda (vārdiem) raksturotājdaļā atrodas vietvārds vai personvārds, lielā sākumburta rakstība pirmajā raksturotājvārdā saglabājas.
Salaspils Botāniskai dārzs
Liepājas Pedagoģijas akadēmija
Rīgas Tehniskā universitāte
M. Lomonosova mākslas vidusskola
Siguldas Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apvienība
Rīgas Kamerteātris
Latvijas Krājbanka
Vārds, kas seko īpašvārdam un veido ar to jēdzieniski saistītu vārdkopu nav rakstāms ar lielo sākumburtu.
Rīgas rajona Sakaru mezgls
Ogres rajona Skolu valde
Latvijas vēstures muzejs
Romas katoļu Slokas draudze
Siguldas pilsētas Galvenās arhitektes birojs
Pasaules, reģiona vai valsts mērogā unikālu organizatorisko veidojuma nosaukumos, kuriem diferencētājdaļā ir tikai īpašvārds, arī nomenklatūrdaļas vārds rakstāms ar lielo sākumburtu.
Latvijas Universitāte
Latvijas Banka
Baltijas Parlaments
Eiropas Padome
Latvijas Republikas Saeima
[3.,21.-23.]
4. Pētnieciskais darbs – lielo sākuma burtu lietojums
Darba gaitā tiks izmantotas latviešu valodas mācību grāmatas, interneta resursi. Praktiski tiks pētīta lielo sākumburtu lietojums rīkojumā, vēstulē un Latvijas Republikas Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna pēc svinīgā zvēresta došanas Saeimā (08.07.2007).
4.1. Svinīgā uzruna
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj!
Šajā teikumā ar lielo sākuma burtu rakstīts Saeima, šis vārds ir patstāvīgs vārds tādēļ to raksta ar lielo sākuma burtu.
Man ir tas gods šodien kā Valsts prezidentam pirmoreiz Jūs uzrunāt no Saeimas tribīnes.
Man – šim vārdam ir gramatiska nozīme, jo tas ievada teikumu. Jūs – vietniekvārds ar stilistisku nozīmi, kas rakstāms ar lielo sākuma burtu.
Kā Latvijas pilsonis vēlos pateikties visu pēdējo sasaukumu Saeimām, prezidentam Guntim Ulmanim, prezidentei Vairai Vīķei – Freibergai, visai Latvijas sabiedrībai par darbu, atjaunojot un stiprinot mūsu valsti – Latviju!
Guntim Ulmanim – personvārds un uzvārds ar jēdzienisku nozīmi, kas rakstāmi ar lielajiem sākuma burtiem. Latvijas – vārds ar jēdzienisku nozīmi, kas ir patstāvīgs un jāraksta ar lielo sākuma burtu.
Latvijas valsts sasniegumus raksturo tas, ka mēs pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē varam justies droši, un dalība Eiropas Savienībā vairs nav tikai ārpolitika.
Eiropas Savienība – starptautiskas organizācijas nosaukums ar jēdzienisku nozīmi, kuru raksta ar lielo sākuma burtu.
Stipra Eiropas Savienība un NATO ir Latvijas labklājības un drošības garants.
NATO – iniciālsaliktenis, ko raksta ar lielajiem sākuma burtiem.
Mums augstu godā jātur Baltijas valstu vienotība.
Baltijas valstu – ģeogrāfisks nosaukums ar jēdzienisku nozīmi, kam pirmais vārds jāraksta ar lielo sākuma burtu.
Dievs svētī Latviju!
Dievs – īpašvārds, ko raksta ar lielo sākuma burtu.
4.2. Dokumenti
LATVIJAS BALZAMS – Visa vārda rakstību ar lielajiem burtiem izmanto kā tehniska izcēluma paņēmienu dokumentu tekstos, piemēram, minot līgumslēdzējas puses līgumos (PUSES, PASŪTĪTĀJS, IZPILDĪTĀJS, DARBA DEVĒJS, DARBINIEKS).
RĪKOJUMS – Saskaņā ar 23.04.1996. MK noteikumiem Nr. 154 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” ar lielajiem burtiem jāraksta dokumenta veida nosaukums: IESNIEGUMS, PILNVARA u. tml. (pieļaujams arī cits tehniskais risinājums).
NODIBINĀT DARBA TIESISKĀS ATTIECĪBAS – Visa vārda rakstību ar lielajiem burtiem izmantot kā tehniska izcēluma paņēmienu dokumentu tekstos.
Daci DZILNU – Dace – personvārds, kam ir jēdzieniska nozīme. DZILNU – visa vārda rakstību ar lielajiem burtiem izmanto kā tehniska izcēluma paņēmienu dokumentu tekstos, piemēram, pilnvarotāja un pilnvarotās personas uzvārdu rīkojumā.
Atbildot uz Jūsu – Atbildot – šim vārdsm ir gramatiska nozīme, jo tas ievada teikumu. Jūsu -vietniekvārds ar stilistisku nozīmi, kas rakstāms ar lielo sākuma burtu.
SIA – iniciālsaliktenis, ko raksta ar lielajiem burtiem.
Secinājumi
1. Apguvu un apkopoju informāciju par lielo sākuma burtu lietojumu.
2. Iepazinos ar lielo sākuma burtu lietojumu dokumentos un Valsts prezidenta Valda Zatlera uzrunā pēc svinīgā zvēresta došanas Saeimā.
3. Pētot dokumentus un svinīgo uzrunu, konstatēju, ka lielo sākuma burtu lietošana atbilst noteiktajām gramatikas prasībām.
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS
1. Apinis M. Latviešu valoda 9. klasei.- Rīga: Zvaigzne ABC, 1985.- 106 lpp
2. Lāce R. Latviešu valoda 10-12 klasei.-Rīga: Zvaigzne ABC, 1995.- 224 lpp
3. Skujiņa V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos.-Rīga: Zvaigzne ABC, 1999.- 148 lpp
4. Stāraste M. Pasaku ābece.-Rīga: Zvaigzne ABC, 1992.
PIELIKUMI
Akciju sabiedrība
LATVIJAS BALZAMS
Reģ. Nr.36584789356
A. Čaka ielā 160, Rīga, LV-1012
Tālrunis 9884651, fakss 4293222, e-pasts: rigasbalzams@inbox.lv
RĪKOJUMS
Rīgā
2007. gada ¬¬¬¬¬¬¬¬¬¬¬¬¬16. februārī Nr. 3
Par darba tiesisko attiecību
nodibināšanu
NODIBINĀT DARBA TIESISKĀS ATTIECĪBAS ar Daci DZILNU (pers. kods 011088-12268) ar 2007. gada 1. februāri, pieņemot darbā par fasētāju uz nenoteiktu laiku, nosakot pārbaudes laiku trīs mēnešus no 2007. gada 1. februāra līdz 2005. gada 31. maijam ieskaitot un laika algu Ls 160,00 (viens simts sešdesmit lati, 00 santīmi) mēnesī.
Pamats 1. 2007. gada 15. janvāra darba līgums Nr. 333
2. D. Dzilnas 2007. gada 15. janvāra iesniegums
Direktors (personiskais paraksts) I. Markss
Ar rīkojumu iepazinos (personiskais paraksts) D. Dzilna
Pelce 6574764
Akciju sabiedrība
LATVIJAS BALZAMS
Reģ. Nr.36584789356
A. Čaka ielā 160, Rīga, LV-1012
Tālrunis 9884651, fakss 4293222, e-pasts:rigasbalzams@inbox.lv
Rīgā
15.01.2007. Nr. 5
Uz 05.01.2007.
Kristiānai Dzenžai
Pils ielā 5-4, Cēsīs,
LV – 4101
Par darba pieteikumu
Atbildot uz Jūsu 05.02.2007. vēstuli, paziņojam , ka esam izskatījuši un akceptējuši Jūsu pieteikumu uz sekretāres amatu SIA “Latvijas Balzams”.
Lūdzam līdz 2007. gada 18. martam ierasties mūsu firmas personāldaļā, lai noformētu darba līgumu.
Ceram uz drīzu tikšanos.
Direktors (personiskais paraksts) I. Marks
Dzenža 32435464
Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna pēc svinīgā zvēresta došanas Saeimā
(08.07.2007)
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj!
Cienījamās deputātes un godātie deputāti!
Ekselences! Klātesošie! Latvijas tauta!
Man ir tas gods šodien kā Valsts prezidentam pirmoreiz Jūs uzrunāt no Saeimas tribīnes. Kā Latvijas pilsonis vēlos pateikties visu pēdējo sasaukumu Saeimām, prezidentam Guntim Ulmanim, prezidentei Vairai Vīķei – Freibergai, visai Latvijas sabiedrībai par darbu, atjaunojot un stiprinot mūsu valsti – Latviju!
Pirms 38 dienām no šīs tribīnes jau teicu – ceļā uz mērķiem nedrīkst pazaudēt ideālus. Brīva Latvijas valsts un tās valstiskā neatkarība vienmēr ir bijusi un būs mūsu tautas mērķis un lielākā vērtība. Vērtība, kura iemieso tautas ilgu gadu centienus un demokrātijasprincipus. Tā ir vērtība, pret kuru jāizturas ar lielu atbildību gan politiķiem, gan sabiedrībai. Politiķiem – ar saviem lēmumiem, sabiedrībai – ar savu līdzdalību. Un visiem kopā – ar savu darbu – savā, savas ģimenes un savas valsts labā.
Savā līdzšinējā ārsta darbā vienmēr esmu strādājis ar lielu atbildību. Un atbildība ir tā, ko pirmo esmu ielicis arī savā Valsts prezidenta ceļasomā. Atbildību kā neapstrīdamu vērtību es vēlētos redzēt katrā valsts institūcijā, nevalstiskajā organizācijā, uzņēmumā, katra cilvēka dzīvē.
Mana – Valsts prezidenta – atbildība ir būt neatkarīgam no politiskajām partijām. Turpināt iepriekšējo prezidentu veiksmīgi nodrošināto līdzsvaru starp valsts prezidenta institūtu, Saeimu un valdību. Mana – Valsts prezidenta – atbildība ir vienot un saliedēt sabiedrību. Šobrīd varam teikt, ka mums Latvijā ir izveidojusies pilsoniska sabiedrība. Latvijā kopā veiksmīgi strādā dažādu tautību cilvēki un sadzīvo dažādas reliģiskāskonfesijas. Tas neapšaubāmi ir liels mūsu valsts sasniegums un vērtība.
Vienlaikus sabiedrībā dažkārt vērojama neiecietība un necieņa pret pretējiem viedokļiem. Pat vienkāršos jautājumos. Tas gluži kā neārstēts augonis rada drudzimūsu sabiedrībā. Karo dažādu uzskatu pārstāvji, nespējot un pat nevēloties veidot cilvēka cieņu neaizskarošu dialogu. Ir būtiski, lai sabiedrībā izskanētu dažādiviedokļi, taču uzskatu dažādībaijābūt tai, kas veicina izsvērtu lēmumu pieņemšanu.
Mēs esam ekonomiski augošavalsts. Tautas labklājība no tālas vīzijas pārtop par sasniedzamu mērķi. Taču tikai labklājība vien ne cilvēku, ne sabiedrību nedarīs laimīgu. To var panākt tikai tad, ja visi Latvijas ļaudis atbildīgi iesaistās valsts dzīvē. Darboties un nevis cīnīties ir mūsu uzdevums. Labklājībā valsts ir ietvars, kurā katram ir iespējas sasniegt savus mērķus un būt drošiem par savu, savu bērnu un mazbērnu nākotni.
Mana – Valsts prezidenta – atbildība ir turpināt un attīstīt Latvijas ārpolitikas kursu. Latvijas valsts sasniegumus raksturo tas, ka mēs pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē varam justies droši,un dalība Eiropas Savienībā vairs nav tikai ārpolitika. Mums jāturpina būt uzticamiem sabiedrotajiem, jāveicina transatlantiskais dialogs. Eiropas Savienībā mums ar aktīvu darbu jāapliecina, ka esam atbildīgi partneri. Stipra Eiropas Savienība un NATO ir Latvijas labklājības un drošības garants. Mums augstu godā jātur Baltijas valstu vienotība. Tie ir mūsu tuvākie draugi un sabiedrotie. Ar citām kaimiņvalstīm uzturēsim konstruktīvu dialogu un attīstīsim sadarbību, jo mēs visi kopāesam atbildīgipar šī reģiona ilgtspējīgu attīstību. Ārpolitika pieprasa izsvērtus un atbildīgus iekšpolitiskos lēmumus, jo bez tiem nav iespējama veiksmīga sadarbība ar tuvākiem un tālākiem partneriem.
Godātie klātesošie!
Latvijas tauta!
Mans ideāls un mērķis ir laimīga un lepna Latvijas tauta.
Dievs svētī Latviju!