Kas ir bezmiegs

Kas ir bezmiegs

Bezmiegs � ir traucēta miega simptoms. Cilvēkiem ar bezmiegu ir apgrūtināta � aizmigšana, miega saglabāšana, un � / vai miegs nesniedz atspirdzinājumu. Parasti bezmiega slimnieki sūdzas � arī par dienas funkciju traucējumiem, saistītiem ar viņu miega problēmu. � Viņiem raksturīgs nogurums dienas laikā vai nespēja koncentrēties. � Bezmiega slimnieku visbiežāk sastopamā problēma ir tā, ka viņi � pamostas miegaini un noguruši. Slimniekam var būt arī vairāki šie � simptomi vienlaicīgi. �

Dažiem � cilvēkiem bezmiegs ir ilgstoša hroniska problēma, ar ko viņi saskaras � gandrīz katru nakti. Ja cilvēkiem ir apgrūtināts miegs vairāk kā mēnesi, � tiek uzskatīts, ka viņiem ir hronisks bezmiegs. Apmēram 15% iedzīvotājiem � ir hronisks bezmiegs. No otras puses, apmēram divreiz tik daudz cilvēku � cieš no pārejoša bezmiega, t.i., viņu miega problēmas ilgst no dažām � dienām līdz pāris nedēļām. Lielākajai daļai indivīdu pārejošais � bezmiegs atkārtojas, piemēram, katru reizi, kad viņi nakšņo ārpus mājas, � vai pie katras stresa situācijas. Pārejoša bezmiega epizodes parasti � izraisa stress, akūtas slimības, kā arī izmaiņas gulēšanas apstākļos � vai miega režīmā. �

Kāpēc es � nevaru gulēt

Tāpat kā citi medicīniski simptomi (piemēram, galvas vai vēdera sāpes), � bezmiegs pats par sevi nav traucējums, bet to parasti rada citi iemesli. � Bezmiegu var radīt medicīniska rakstura problēma (piemēram., astma vai artrīts) � vai psihiska slimība (piemēram., depresija). Ir arī specifiski miega traucējumi, � tādi kā miega apnea vai nemierīgo kāju sindroms, kas var radīt � bezmiegu. Miega un nomoda mehānismus vada pulkstenim līdzīgs mehānisms � smadzenēs. Miega problēmu iemesls var būt arī mūsu diennakts bioloģisko � ritmu traucējumi. Pārvietojoties ar reaktīvo lidmašīnu vai strādājot � maiņu darbu, šie ritmi tiek traucēti, kā rezultātā rodas bezmiegs. � Bez tam apstāklī, ka dažiem cilvēkiem ir hroniskas grūtības aizmigt � vai viņi regulāri rītos mostas pārāk agri, vainojami ķermeņa � “pulksteņa” traucējumi. Miegu var traucēt arī medikamentu – gan � ārsta parakstītu, gan relaksējošu – lietošana. Alkohols un � kofeīns � (ēdienos un dzērienos) ir visbiežāk sastopamās vielas, kas apgrūtina � miegu. Daudzas ārstu parakstītas zāles, tajā skaitā steroīdu � medikamenti plaušu slimību ārstēšanai, var radīt bezmiegu kā blakus � parādību. Visbeidzot, bezmiegs var rasties uzvedības problēmas rezultātā vai sakarā ar nepareiziem miega ieradumiem. Daudziem cilvēkiem pie gulētiešanas � vērojams hiperuzbudinājums, vai arī viņi pierod palikt nomodā ierastajos apstākļos. Vairumā gadījumu iespējams konstatēt bezmiega � cēloni un nodrošināt ārstēšanu. �

Vai man � vajadzētu uzraukties par bezmiegu

Bezmiegs ir diezgan bieži sastopama parādība. Dažādiem iedzīvotāju � slāņiem un valstīm bezmiega procentuālais līmenis ir no 20-40% no � visa iedzīvotāju skaita. Apmēram puse bezmiega slimnieku savu problēmu � uzskata par hronisku un nopietnu. Šie paši pētījumi parāda, ka lielākajā daļā gadījumu bezmiegs netiek pienācīgi ārstēts, jo vairums cilvēku � par to neinformē savu ārstu, līdz ar to nesaņemot attiecīgo terapiju. �

Noteiktas iezīmes un � apstākļi liecina par tendenci uz bezmiegu. Tie ir sekojoši:

*

Ja esat sieviete
ja jums ir veselības problēmas
*

Ja esat vecāks � cilvēks
ja ciešat no depresijas
*

Ja esat šķīries vai � atraitnis
cilvēki, vecāki par 60 gadiem, biežāk cieš no bezmiega

Bezmiega ilgums var būt dažāds, un tam varbūt dažādi cēloņi. Līdz � ar to bezmiega sekas katram indivīdam var būt atšķirīgas. Pārejoša � bezmiega parastās sekas ir miegainība dienas laikā, pavājinātas darba � spējas un slikts garastāvoklis. �

Cilvēki ar hronisku bezmiegu dienā parasti nav tik miegaini, � turpretī viņi � sūdzas par nogurumu, aizkaitināmību un nespēju koncentrēties. Pētījumi � rāda, ka cilvēki ir hronisku bezmiegu biežāk kavē darbu, tiem ir pavājinātas � sociālās spējas, viņi vairāk izmanto veselības aizsardzības iestāžu � pakalpojumus, kā arī bieži cieš no depresijas. �

Kāpēc miegs ir tik svarīgs?

Aristotelis teicis, ka miegs ir vajadzīgs un svētīgs. Pētnieki konstatējuši, � ka visi zīdītāji guļ. Ja cilvēkam neļauj gulēt, viņš mēģinās � atrast iespēju izgulēties; ja cilvēkam ir miega trūkums, viņš centīsies � to kompensēt. Miega nepieciešamība ir nenoliedzama. Miega trūkums � neizbēgami noved pie funkciju bojājumiem un pieaugošas miegainības. � Funkciju bojājumu rezultātā mūsu darba ražīgums pazeminās, bet � paaugstināta miegainība rada risku gan mūsu, gan apkārtējo cilvēku � drošībai. Cilvēki, kuriem ir ievērojams miega trūkums vai specifiski � miega traucējumi, biežāk tiek iesaistīti automašīnu avārijās, kas � saistītas ar miegainību. Bez tam miega trūkums atstāj ietekmi uz mūsu � attieksmi un personību. Cilvēkiem, kuriem ir miega traucējumi, bieži � ir grūtāk koncentrēties ikdienas uzdevumu veikšanai, viņi ir viegli � aizkaitināmi un mazāk motivēti uz savu pienākumu izpildi. �

Miega pētnieki arī saista miega trūkumu ar būtisku bioloģisko funkciju bojājumiem. Pētnieki � ir pierādījuši, ka miega traucējumu rezultātā var pasliktināties � cilvēka spēja uzturēt atbilstošu ķermeņa temperatūru. Tāpat miega � trūkums tiek saistīts ar izmaiņām ķermeņa imūnajās funkcijās. � Miega traucējumi negatīvi ietekmē arī daudzus veselības aspektus. � Pierādīts, ka miega apnea rada hipertensijas un sirds slimību risku. � Bez tam cilvēkiem ar hronisku bezmiegu ir lielāka tendence uz saslimšanu � ar psihiskām slimībām. �

Vai man � būtu vēlams griezties pie ārsta?

Atbilde � uz jautājumu, kad vēlams griezties pie ārsta, atkarīga no vairākiem � faktoriem. Vispirms pārliecinieties, vai jūs ievērojat pareizus miega � higiēnas noteikumus (skat. brošūru par miega higiēnas rekomendācijām). � Otrkārt, cik ilgi jums ir apgrūtināts miegs? Ja jūsu problēma ilgst � vairāk kā pāris nedēļu un pareizu miega higiēnas ieradumu ievērošana � nepalīdz, apmeklējiet ārstu. Ja jūsu problēma ilgst tikai dažas � dienas, bet tai ir tendence atkārtoties, arī griezieties pie ārsta. � Visbeidzot, neatkarīgi no miega traucējumu ilguma, ja šie traucējumi � stipri pasliktina jūsu pašsajūtu (piemēram, vadot mašīnu, jūtaties � miegains), tūlīt jāapmeklē ārsts. Miega dienasgrāmatas aizpildīšana, � atzīmējot laiku, kad aizgājāt gulēt, kad piecēlāties, cik ilgi gulējāt, � un kad un kādus medikamentus jūs lietojāt, palīdzēs jūsu ārstam � noteikt jūsu miega problēmas cēloni (skat. miega dienasgrāmatu). �

Parastie bezmiega cēloņi

*

Stress �
*

Neregulārs miega režīms
*

Depresija
*

Kofeīns un alkohols
*

Nelabvēlīgi miega apstākļi
*

Medikamenti
*

Slimība

Labvēlīgi miega apstākļi

*

Troksnis
Negaidīti trokšņi vai ilgstoši skaļi trokšņi traucē miegu. Pastāvīgs kluss troksnis var maskēt skaņas. �
*

Gaisma
Gaisma ir signāls jūsu ķermenim palikt nomodā. Guļamistabai jābūt tumšai. �
*

Temperatūra
Pārāk karsta vai auksta istaba var nelabvēlīgi ietekmēt miegu. Lielākā daļa cilvēku vislabāk guļ vēsā telpā pie apmēram 16-18ºC. �
*

Gulta
Jūsu matracim jābūt ērtam – pietiekami stingram un ar atbilstošiem izmēriem. �

Bezmiega simptomi
Naktī Dienā

Apgrūtināta aizmigšana
Nogurums

Biežas pamošanās

Atmiņas problēmas

Pārāk agra pamošanās no rīta

Aizkaitināmība

Miegs nav spirdzinošs

Koncentrēšanās grūtības

Lielāks bezmiega risks ir arī indivīdiem, kas dzīvo vieni � (t.i., atraitņiem � vai šķirteņiem), un tiem, kas strādā naktīs pēc maiņu darba grafika. � Visbeidzot, bezmiegs ir biežāk sastopams cilvēkiem ar iekšķīgām slimībām � vai psihiatriskām saslimšanām. �

Kādas ir bezmiega negatīvās sekas?

*

Palielināts depresijas risks �
*

Sirds – asinsvadu problēmu riska pieaugums
*

Darba kavējumu pieaugums
*

Veselības aizsardzības pakalpojumu pastiprināta izmantošana �
*

Pieaugoša nespēja
*

Samazināta iespēja gūt panākumus darbā �
*

Samazināts darba ražīgums un darba drošība �

Kas ir miega zāles?

Miega � zāles ir ārsta izrakstīts medikaments, ko lieto miega veicināšanai. Vislabākie � miega līdzekļi ir tie, kas izraisa miegu, bet rada tikai nelielu paliekošo � efektu, vai kam vispār nav paliekošā efekta; kas neizraisa pierašanu, neizjauc miega struktūru � utt. No dažādajiem medikamentiem, ko pārdod uz receptēm, bez receptēm � (piem., � antihistamīna preparāti) un dažādām citām vielām (piem., baldriāns un � melatonīns), hipnotiķi ir visdrošākie un efektīvākie. Agrāk tā tas nebija. Miega zāles, ko lietoja pirms 20-30 � gadiem, nebija ne tik efektīvas, ne drošas. Daudzi uzskata, ka šis fakts ir � par iemeslu tam, ka mūsdienās hipnotiķi netiek pietiekamā mērā izmantoti, � lai gan jaunākās paaudzes medikamenti ir droši un efektīvi. Modernie miega līdzekļi � ir benzodiazepīnu agonisti. Šajā klasē ietilpst vecākas paaudzes � benzodiazepīni (tādi kā nitrazepāms, flunitrazepāms, temazepāms un triazolāms) un nebenzodiazepīni (piemēram, zolpidēms, zolpiklons un � zaleplons), kuri, šķiet, ir vislabākie līdz šim izstrādātie hipnotiķi, � kas atbilst visām prasībām: miega arhitektūras saglabāšana, neradot � paliekošus efektus, minimāls pierašanas efekts (vai vispār nav pierašanas � efekta) utt. �

Cik efektīvi darbojas miega zāles, un cik � drošas tās ir?

Visi � miega līdzekļi, kurus jums var parakstīt ārsts, ir izrādījušies efektīvi. � To specifiskā iedarbība ir sekojoša:

*

Ātrāka aizmigšana. �
*

Biežas pamošanās novēršana. �
*

Miega ilguma palielināšana; un �
*

Miega kvalitātes uzlabošana.

Hipnotiķu � grupa, ko pašreiz izmanto ārsti un veselības aprūpes speciālisti, ir ļoti � droša. Medikamentu dažādās blakus parādības saistītas ar to spēju padarīt � jūs miegainus. Tāpēc blakus parādību noteikšanā ļoti svarīga ir � medikamenta deva. Ja jūs lietojiet medikamentu pārāk ilgi vai pārāk lielās � devās, jūs varat izjust miegainību dienas laikā vai atmiņas traucējumus. � Gados vecākiem pacientiem blakus � parādības ir biežākas. Ja izjūtat blakus parādības, informējiet savu ārstu, � lai viņš varētu koriģēt devu vai parakstīt citu medikamentu ar īsāku � iedarbības laiku.

Miega zāļu � lietošanas noteikumi

*

Sāciet ar mazāko devu, ko ieteicis jūsu ārsts / veselības aprūpes speciālists. �
*

Lielākajai daļai pacientu medikamentu lietošanas ilgums ir 2-4 nedēļas. �
*

Ja zāles tiek lietotas ilgāku laika periodu, to lietošanai jābūt ar pārtraukumiem. Mēģiniet noteikt, kuras naktis jums parasti ir visgrūtākās vai kad jums īpaši nepieciešams labi izgulēties. Pataupiet savu miega līdzekli šīm naktīm. �
*

Nekad nepalieliniet devu, ko parakstījis jūs ārsts / veselības aprūpes speciālists. �
*

Nepārtrauciet medikamenta lietošanu, nekonsultējoties ar ārstu. �
*

Ja preparāta iedarbīgums zūd, informējiet ārstu. �
*

Regulāri pārbaudiet veselības stāvokli pie ārsta. �
*

Nelietojiet alkoholu vakaros, kad ieņemat miega zāles. �
*

Apvienojiet medikamenta lietošanu ar pareiziem gulēšanas ieradumiem. �
*

Lietojot miega zāles, plānojiet pavadīt gultā 6-8 stundas. �
*

Ziņojiet ārstam par visām blakus parādībām. �
*

Informējiet ārstu par visām izmaiņām jūsu stāvoklī. �

Miega � zāles spēj ievērojami uzlabot jūsu miegu. Ievērojot sava ārsta / veselības � aizsardzības darbinieka norādījumus un pastāvīgi informējot viņu par � visu, šī labvēlīgā iedarbība būs vēl lielāka. �

Pareizi gulēšanas ieradumi
Ieteicams Nav ieteicams
Katru vakaru iet gulēt vienā laikā Lietot alkoholu vakarā
Katru rītu celties vienā laikā Lietot kofeīnu pēcpusdienā
Veikt fiziskos vingrinājumus agrā pēcpusdienā Veikt fiziskos vingrinājumus vēlāk kā 3 stundas pirms miega
Izveidot nakts miega rituālu � (piem., viegla uzkoda) Lietot gultu citām nodarbībām, nevis tikai miegam un seksam
Guļamistabai jābūt tumšai un klusai Smēķēt pirms gulētiešanas un naktī

Miega higiēnas rekomendācijas

*

Gulēšanas � apstākļi:
Jūsu guļvietai jābūt maksimāli komfortablai. � Nelietojiet gultu kā “darba” vietu. Jāizvairās no pārmērīga aukstuma � vai karstuma, tāpat kā gaismas un trokšņa.
*

Nikotīns:
Cigaretes � un citi nikotīna produkti ir stimulanti; jāizvairās no smēķēšanas pirms � gulētiešanas un pamostoties naktī.
*

Miega � režīms:
Centieties katru vakaru iet gulēt vienā un tajā pašā laikā, kā arī rītos celties vienā un tajā pašā laikā. Regulārs � miega – nomoda režīms padarīs jūsu miegu maksimāli efektīvu.
*

Snauda:
Nosnaušanās � dienā daudziem cilvēkiem ir parasta un veselīga dienas sastāvdaļa. Tomēr � tiem cilvēkiem, kuri izjūt miega problēmas, dienas snauda var kompensēt zaudēto � nakts miegu; līdz ar to vakarā viņi būs možāki, un miega problēmas saasināsies. �
*

Fiziski vingrinājumi:
Pierādīts, ka regulāri fiziski vingrinājumi � padara miegu dziļāku. Tomēr fiziskas aktivitātes jāveic ne vēlāk kā 3-4 � stundas pirms gulētiešanas, citādi tās var traucēt miegu.
*

Kofeīns:
Kafija, � tēja un citi dzērieni, un pārtika satur kofeīnu, kas darbojas kā stimulants � un pastiprina možumu. Tāpēc jāizvairās no kofeīna lietošanas 4-6 stundas � pirms gulētiešanas. �
*

Alkohols:
Alkohols � paātrina miega iestāšanos. Tāpēc daudzi cilvēki lieto alkoholu, lai � atrisinātu savas miega problēmas. Diemžēl alkohols pat mazās devās traucē miega perioda pēdējo daļu. Līdz ar to alkohola lietošana nepalīdzēs nodrošināt � labu nakts miegu. �
*

Sātīgas � maltītes:
Sātīgas maltītes vēlu vakarā atstāj nelabvēlīgu � iespaidu uz miegu. No otras puses, viegla uzkoda vai kāds cits pirms miega rituāls � var veicināt aizmigšanu.