ādas uzbūve

Ādas uzbūve.

Cilvēka ādas uzbūve dažādās ķermeņa daļās ir atšķirīga. Tādēļ arī ādas kopšana visās ķermeņa daļās nav vienāda. Ādas biezums var mainīties no 4mm uz pēdām un roku delnām līdz 0,1mm auss dzirdes kanālā. Tomēr visur āda sastāv no trim galvenajām daļām:
• virsādas jeb epidermas
• pamatādas jeb dermas
• zemādas tauku slāņa jeb hipodermas

Virsāda sastāv no 3-5 sīku šūnu slāņiem, kuri saskatāmi tikai zem mikroskopa. Pati dziļākā šo šūnu kārta ir epidermas aizmetņi, kuri dalās un pakāpeniski nonāk ādas virspusē. Ar laiku to kodoli izzūd un šūnas aizpildās ar ragvielu. Šīs šūnas pilda galvenās aizsargājošās funkcijas un mehāniskas iedarbības rezultātā patstāvīgi lobās un nokrīt. Tas ir dabisks process, ko vesels cilvēks pat nepamana.
Pamatādas uzbūve ir sarežģītāka. Tā sastāv galvenokārt no smalkām savienotājšķiedrām un īpašām elastīgām šķiedrām, kuras nosaka ādas elastīgumu.
Ādā atrodas bagātīgs asinsvadu tīkls, kurā ietilpst apmēram trešdaļa no visa cilvēka asins daudzuma.ādas tīklveida slānī atrodas tauku un sviedru dziedzeri, matu saknes.
Ādā ir ļoti daudz muskuļu šķiedru, kuras atrodas leņķī pret ādas virsmu un ir savienotas ar matiņu saknēm. Šiem muskuļiem saraujoties, matiņi paceļas uz augšu un āda kļūst grubuļaina („zosāda”).
Āda ir apgādāta ar ļoti attīstītu nervu tīklu, kas ļauj uztvert spiedienu, pieskārienu, siltumu un aukstumu. To nodrošina divi paralēli nervu tīkli – viens temperatūras uztveršanai, otrs – mehānisko kairinājumu uztveršanai. Dažādu ādas iecirkņu jutība ir stipri atšķirīga. Visjutīgākā āda ir roku pirkstos, ar kuriem cilvēks var uztvert apbrīnojamas aptaustāmas virsmas īpašību nianses, piemēram, pēc taustes tumšā skapī atpazīt apģērba gabalus.

Apmatojums
Pieaugušam cilvēkam apmatojums pārklāj gandrīz visu ķermeņa virsmu , izņemot plaukstas, pēdas un lūpas. Izšķir trīs veidu apmatojumu
• garos matus
• īsos matus
• pūkas

Garie mati aug uz cilvēka galvas un veido pieauguša cilvēka bārdu un ūsas. Garie mati aug nepārtraukti un turpina augt pat kādu laiku pēc nāves.

Īsie mati – uzacis un skropstas izaug tikai līdz noteiktam garumam un tad pēc kāda laika nomainās, izkrītot un vietā izaugot jaunam matam.

Pūkas aug uz pārējā ķermeņa. To resnums un krāsa ir atkarīga no dzimuma un iedzimtības īpašībām. Ja sievieti traucē pārāk izteiktas pūkas uz atsevišķām ķermeņa daļām, nevajag krist izmisumā, bet griezties pēc padoma kosmētiskajā kabinetā. Visnepareizāk sievietei ir sākt skūt pūkas uz sejas, jo tad tās pārvēršas bārdas matos, kas būs jāskuj visu mūžu.

Zemāda (hipoderma) sastāv no savienotājaudu pinuma, kas savieno dermu ar dziļākajiem audiem. Starp šiem audiem atrodas īpašas tauku šūnas, kas nosaka ķermeņa formu apaļīgumu. Zemādas tauku galvenais uzdevums ir pasargāt ķermeni no atdzišanas. Šis slānis ir izvietots nevienmērīgi pa ķermeni, un tā biezums atkarīgs no daudziem faktoriem – vecuma, dzimuma, barības, fiziskās aktivitātes u.c.

Līdz zināmam biezumam šis tauku slānis ir pat nepieciešams. Tas ne tikai pasargā no aukstuma, bet veic arī citas funkcijas, t.sk. uztur ādas tonusu, taču, ja šis slānis ir nevienmērīgs un atsevišķās vietās pārsniedz 5-10 cm biezumu, tas var bojāt labsajūtu, kā arī izsaukt citas nevēlamas parādības. Mūsdienu skaistuma ideāls ir vingrs ķermenis. Lieki svara kilogrami ir arī palielināta slodze visam organismam. Cilvēks kļūst apātisks, mazāk kustas un … aptaukojas vēl vairāk. (1)
Svarīgi ir zināt, ka ādas stāvoklis ir atkarīgs no:
• iedzimtības
• kopšanas
Tomēr kopšanai iepretim iedzimtībai ir salīdzinoši maza nozīme
• ārējās vides ietekmes
Liela ietekme ir saulei un solārijam, vējam, salam. Krasām gaisa temperatūras svārstībām.
• Dzīvesveida
Nepietiekams miegs pārslodze.
• ēšanas paradumiem
Visnevēlamākā ir lielu sāls daudzumu saturošu pārtikas produktu lietošana un liela šķidruma daudzuma uzņemšana pirms iemigšanas, ādu negatīvi ietekmē arī stipra tēja un kafija, smēķēšana un alkoholisko dzērienu lietošana.
• organisma vispārēja veselības stāvokļa
Ādai būtiska ir gremošanas orgānu, aknu un nieru darbība.

Svarīga ir ādas tīrīšana. Galvenā ādas kopšanas procedūra. Jebkurš ādas tips prasa lai to attīra, no netīrumiem, putekļiem, dekoratīvās kosmētikas, šūnu ragvielām, slimību izraisošām baktērijām un pārliekiem taukiem, kas dienā sakrājušies uz ādas virsmas. Tie aizpilda ādas poras, un apgrūtina tās elpošanu. Ādu nepieciešams tīrīt, lai tā funkcionētu normāli.

Sejas ādas tīrīšanai nav ieteicams lietot ūdeni un ziepes. Ziepes pārmērīgi sausina ādu, bet savienojumā ar cietu, hlorētu ūdeni atūdeņo to, un tas izraisa ādas savilkšanās sajūtu.

Labāk un veselīgāk ir tīrīt ādu ar speciālām želejām, balzāmiem, toniskiem, losjoniem vai pieniņiem. Šie līdzekļi netraucē ādas raga slāņa aizsargfunkcijām. Lai attīrītu ādu no atmirušām daļiņām, kas sakrājušās uz tās virsmas un padara sejas ādu pelēcīgu, neveselīgu krāsu, ādu tīra papildus ar pīlinga vai skrabja palīdzību.

Āda jātira katru dienu, no rīta un vakaros. (1)

Ādas galvenās funkcijas.

Āda ir sarežģīts ķermeņa orgāns, kuram jāveic vairākas dzīvībai svarīgas funkcijas. Pirmkārt, tieši āda atdala organismu no apkārtējās pasaules, veidojot noteiktu robežu. Taču āda ne tikai mehāniski atdala organismu no ārējās pasaules, bet arī darbojas kopā ar citām organisma sistēmām. Tā pasargā organismu no nelabvēlīgās fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās iedarbības. Ādas nervi un jutīgie nervu aparāti uzņem šo faktoru iedarbības izraisītos kairinājumus un noraida tos uz galvas smadzenēm. Kairinājumi izsauc attiecīgu ādas reakciju.

Aukstumā ādas asinsvadi saraujas, āda nobāl un kļūst grubuļaina, matiņi paceļas uz augšu. Karstumā asinsvadi paplašinās, āda piesarkst un pastiprinās sviedru izdalīšanās.

Ādas jutīgums ļauj mums spriest par apkārtējo priekšmetu veidu, formu, lielumu, virsmas īpašībām un temperatūru. Sāpju sajūta liek automātiski atraut kairināto vietu utt.

Āda pārklāj visu cilvēka ķermeni un dabiskajās atverēs – mutē, degunā u.c. pāriet gļotādā, kurai ir citāda uzbūve un daļēji arī funkcijas. Mutes gļotādas dabiskā robeža ir lūpu kontūra. Lūpas ārējās virsmas gļotāda ir sausa, bet mutes dobumā – mitra. Gļotāda ir plānāka un jutīgāka par pārējo ādu, tādēļ tās veselībai jāpievērš īpaša uzmanība, lai novērstu lūpu sprēgāšanu un lobīšanos, smaganu iekaisumu u.tml.

Āda efektīvi pasargā dziļāk atrodošos orgānus un audus no mehāniskiem bojājumiem gan ar savu mehānisko stiprību, gan uzņemot mehāniskās slodzes un tās sadalot. Savukārt ādas un zemādas audu mehāniska bojājuma gadījumā iedarbojas attiecīgi aizsargmehānismi bojājuma lokalizēšanai. Tā asinis sākumā izskalo no brūces iekļuvušās svešķermeņu daļiņas, bet kad sarecot veido kreveli, kas fiksē brūces malas, atjaunojot ādas aizsargfunkciju un veicinot brūces sadzīšanu.

Ādas epidermas raga slānis pasargā organismu un dažādu ķīmisku vielu iekļūšanas organismā, galvenokārt no skābēm un sārmiem. Taču dažas vielas, kaut arī mazākos daudzumos, caur ādu organismā tomēr var iekļūt. Galvenokārt tās ir gaistošas vielas, dažas gāzes un medikamenti. Šo īpašību izmanto, pielietojot dažādas ārstnieciskas ziedes.

Uz īsu brīdi āda pasargā organismu arī no termiskas iedarbības. Nav jābūt cilvēkam ar sevišķi norūdītu ādu, lai lēni izvilktu pirkstu cauri sveces liesmai. Arī ledus gabalu var paņemt saujā bez sevišķām apsaldēšanās briesmām. Taču tad iedarbojas nervu signāli un organisms pieņem lēmumu izvairīties no karstuma vai aukstuma.

Āda aizsargā orgānus arī no ultravioletā starojuma. Liela starojuma daļa atstarojas jau ādas ragvielas slānī. Tālāk starojumu uzsūc ādas pigmentācija, bet pārējo starojuma daļu aiztur asinsvadu tīkls.
Ļoti efektīvi āda aizsargā organismu no mikroorganismu iekļūšanas. Ja ādai nav mehānisku bojājumu, mikroorganismi caur ādu nevar iekļūt organismā. Ādas virskārtas lobīšanās mehāniski attīra ādu no pielipušajiem mikroorganismiem, bet tauku un sviedru dziedzeru izdalījumi veido skābu vidi, kas nav labvēlīga mikroorganismu attīstībai. Taču jau mazākā skrambiņa padara iespējamu mikroorganismu iekļūšanu zemādas taukos.

Vesela āda arī izdala īpašas aizsargvielas, kuras nogalina mikrobus, pie kam tīrai ādai šī īpašība spilgtāk izteikta. Āda piedalās arī antivielu izstrādāšanā cīņai ar lipīgu slimību izraisītājiem.

Āda regulē organisma siltuma apmaiņu ar apkārtējo vidi, tam pateicoties, ir iespējams uzturēt patstāvīgu ķermeņa temperatūru, kaut arī apkārtējās vides temperatūra mainās. Temperatūras uzturēšana organismā ir ļoti sarežģīts process. Vielmaiņas rezultātā ķermenī rodas siltuma enerģija, kuras lielāka daļa izplatās apkārtējā vidē.

Siltuma atdeves procesā liela nozīme ir svīšanai. Sviedriem iztvaikojot, organisms zaudē ievērojamu siltuma daudzumu. Viens litrs sviedru iztvaikojot aiznes 600 kalorijas siltuma. Tādēļ sasvīdušam cilvēkam nonākot vēsumā, notiek ievērojama organisma atdzišana, kas var izraisīt saaukstēšanos. Lai aukstā laikā pasargātu organismu no atdzišanas, saraujas ādas kapilāri, uz laiku apstājas sviedru izdalīšanās, un līdz ar to stipri samazinās siltuma izdalīšanās.

Sviedru izdalīšanās atkarīga no ļoti daudziem faktoriem, t.sk. arī no nervu sistēmas darbības („baiļu sviedri”). Parasti vesels cilvēks diennaktī izdala 0,5 – 2 l sviedru, bet fiziskā darbā, karstā laikā un slimojot var izdalīties 5 – 10 l sviedru diennaktī.

Āda ir arī elpošanas orgāns. Caur ādu izdalās ap 2% ogļskābās gāzes un tiek uzņemts ap 1% skābekļa. Āda izdala arī divreiz vairāk ūdens tvaiku nekā plaušas. Ādas elpošanas un sviedru izdalīšanās funkcijas ir ļoti svarīgas. Ja tās ir apgrūtinātas, tas var izraisīt smagus ķermeņa funkciju traucējumus. (1)

Ādas īpašības dažādos dzīves posmos.

15 gadi. Tas ir dzimumnobriešanas laiks, kad organisms pārcieš pirmos hormonālos satricinājumus, pastiprinās tauku dziedzeru darbība , kuras dēļ nereti rodas pinnes. Tās izraisa tauku dziedzeru palielināta sekrēcija, kas kombinējas ar mikroiekaisumiem un palielinātu jūtīgumu pret vīrišķajiem dzimumhormoniem – testosteroniem. Ādas poras aizsērē, parādās melnie punkti – komedoni, arī pūtītes. Tās attīstās ģeometriskā progresijā. Galvenie cīņas paņēmieni pret to ir: stingra personiskās higiēnas ievērošana un tādu krēmu izmantošana, kas satur augļskābes.ja pūtīšu ir ļoti daudz, vēlams apmeklēt dermatologu, kas noteiks vēlamo, bieži samērā ilgstošo ārstēšanas kursu, kad, iespējams, nepieciešama iekšēju vai vietēju antibiotisku līdzekļu lietošana. Retos gadījumos, kad nelīdz tradicionālā dermatoloģiskā ārstēšana, var palīdzēt noteikti hormonālie līdzekļi.

Lai atbrīvotos no pinnēm un izvairītos no jaunu parādīšanās, vispirms jārūpējas par ādas tīrību – lietojiet ādu attīrošus pieniņus , ar pinnēm palīdz cīnīties krēmi. Nelietojiet to pašu dekoratīvo kosmētiku, ko lieto jūsu vecāki.

Ap 20 gadiem. Šai vecumā āda ir lieliskā formā, un to var saglabāt, ievērojot higiēnu un minimālus ādas aizsarglīdzekļus. Pēdējā nepieciešamība saistīta ar aizvien sliktāku ekoloģisko situāciju.
Kas attiecas uz ādas mehāniskajām īpašībām, tad tās ir vislabākajā stāvoklī.

Ap 30 gadiem. Tas esot ādas zelta laiks, jo organisms iegūst harmoniju. Tas ir ziedēšanas laiks, ko tikpat, kā nemaz neaptumšo grumbiņas. Šai vecumā āda ir pārvarējusi jaunības hormonu vētru periodus, to vēl nav skārusi tonusa pazemināšanās. Āda sliktāk uztur mitrumu. Samazinās šūnu atjaunošanās ātrums.

Ap 40 gadiem. Šajā vecumā nereti nākas maksāt par nevērīgu attieksmi pret ādu un ļaunumu, ko tai nodara nepareizs dzīvesveids – bezmiegs, tabaka, alkohols, saule, vējš, aukstums, hlorētais ūdens. Šai vecumā ādas šūnas atjaunojas lēnāk, sakrājas atmirušās šūnas, samazinās ādas pašaizsardzības un pašmitrinošās spējas. Sajūta, ka āda ir sausa, un it kā savilkta, norāda uz epidermas sausumu.(3)

Ādas tipi.

Sausa āda.
Sausa āda. Āda ir sausa, ja tajā nav pietiekams mitruma un tauku sastāvs. Vairākumā gadījumu sausā ādā nav gan viena, gan otra, tomēr tauku trūkums ir būtiskāks faktors. Šādā gadījumā tauku dziedzeri nespēj pietiekamā daudzumā izdalīt taukus un āda nespēj piesaistīt vajadzīgo mitruma daudzumu. Sekas ir izmaiņas hidrolipīdu aizsargslānī, kas savukārt nespēj pietiekami pretoties ārējiem kairinātājiem, un ādas jutīguma palielināšanās. Tauku trūkuma izraisīts ādas sausums pārsvarā sākas no 45. mūža gada, bet mitruma sastāva veicinātas problēmas var parādīties 30–45 gadu vecumā.
Sausas ādas funkcijās notikušas vairākas pārmaiņas: pazeminājies ādas mitruma sastāvs, nepietiekami funkcionē tauku dziedzeri, traucēts ādas pārragošanās process. Ja ādas tauku un sviedru dziedzeri nefunkcionē pietiekami, tad parasti sieviete ar sausu ādu arī nesvīst. Tauku dziedzeru darbību ietekmē arī novecošana, kas atnes līdzi hormonālās izmaiņas. Gadiem ejot, āda var kļūt atrofiska un līdzīga pergamentam.
Pazeminātā mitruma sastāva dēļ āda nespēj pietiekami piesaistīt un saglabāt mitrumu, ādas virsma var kļūt raupja un sākt lobīties. Ādas mitruma sastāva samazināšanos veicina arī tauku trūkums, jo ādas virsmu aizsargājošais hidrolipīdu slānis nesatur pietiekamu daudzumu lipīdu. Sausā ādā ir arī palēnināta asinsrite – tomēr sejas krāsa, tam par spīti, bieži ir samērā laba, jo āda ir plāniņa. Asinsrites palēnināšanās dēļ var veidoties kuperoze un teleangiektāze jeb hronisks kapilāru paplašinājums.
Sausā ādā parasti nav komedonu jeb melno piņņu, tomēr ilglaicīgi nekoptā ādā tādas var rasties. Toties bieža parādība ir baltās pinnes – cieti, balti veidojumi no ragvielas, kalcija sāļiem un taukiem. Tos likvidē kosmētiķis.
Ādas sausumu var izraisīt arī pārragošanās procesa traucējumi. Tas nozīmē, ka raga kārtā sakrājas daudz pārragojušos šūnu, kas padara ādu raupju, tāpēc samazinās ādas pretestības spēja – āda nespēj rūpēties par mitruma regulāciju. Visi iemesli ir savā starpā saistīti.
Sausas ādas rašanās iemesli. Tas, kas notiek organisma iekšienē, atspoguļojas arī mūsu ārienē un jo sevišķi ādā. Ja, piemēram, traucētas asinsrites dēļ āda nesaņem pietiekami daudz skābekļa un barības vielu, tā kļūst sausa. Tāpat ādas sausumu var izraisīt iekšējās sekrēcijas dziedzeru traucējumi vai slimības. Sausumu izraisa arī:
• ādas slimības, piemēram, ihtioze, atopiskā ekzēma vai liels vitamīnu trūkums;
• iedzimta nosliece, kas ir ģenētiski iekodēta un ko nevar mainīt (taču ādu kopt var vienmēr);
• ilgstošs stress, vecums un hormonāli traucējumi;
• meteoroloģiskie apstākļi un apkārtējās vides ietekme – pārāk liels vai nepietiekams UV starojums, auksts vējš rudenī un ziemā, pilsētās lielais gaisa piesārņojums. Birojos un jaunākās celtnēs bieži ir gaisa kondicionētāji, arī tiem ir ādu un gļotādu sausinoša iedarbība. Centrālās un elektriskās apkures dēļ iekštelpās ir sauss gaiss, un ādu sausina arī iekštelpu augstā temperatūra;
• nepareizi kopšanas līdzekļi vai nevērīga attieksme pret ādas kopšanu. Nekopta āda šķiet “velkoša” pat jauniem cilvēkiem un bieži ir jutīga.
• saskarsme ar spēcīgas iedarbības ziepēm, tīrīšanas līdzekļiem, citiem ķīmiskiem kairinātājiem un “cietu” ūdeni, kas no ādas virsmas iznīcina taukus un vairo ādas sausumu;
• nepareiza barība – stingras un vienpusīgas diētas nozīmē vitamīnu, minerālvielu un ūdens trūkumu

Ieteikumi kopšanai mājas apstākļos.
Izvairieties no visa, kas sausina ādu! Izvēloties kopšanas līdzekļus, svarīgi ņemt vērā gadalaiku. Ādas kopšanai mājas apstākļos jāizvēlas sausai ādai domāti izstrādājumi, kas bieži satur dabiskas eļļas, linolskābi, hialuronskābi, kolagēnu, alantoīnu, ārstnieciskos augus, mitrinošus aļģu ekstraktus, keramīdus un vitamīnus. Svarīgi, lai izstrādājumi saturētu lipīdus un mitrinošus komponentus. Tīrīšanas līdzekļiem jābūt maigiem: ārstniecisko augu ekstraktus saturošiem losjoniem bez alkohola sastāva, ar lipīdiem bagātām tīrīšanas emulsijām. Ūdens lietošana ādas attīrīšanai jāpārtrauc vai jāsamazina līdz minimumam.
Sausu ādu nav ieteicams katru nedēļu lobīt ar skrubi, pietiek ar reizi divās nedēļās. Laiku pa laikam ādu vajadzētu uzmundrināt ar mitrinošām un barojošām maskām.
Pavasarī, kad āda ir nogurusi no ziemas un zaudējusi dzidrumu, to var atveldzēt ar A un C vitamīnu saturošiem serumiem. Nedrīkst aizmirst arī pavasara sauli – lai izvairītos no pigmentu plankumu rašanās, ādu jāsāk aizsargāt jau februārī.
Sausai ādai domātā nakts krēmā jābūt vitamīniem, minerālvielām un neaizstājamām taukskābēm (izvēloties izstrādājumus, vienmēr jāņem vērā arī savs vecums). Zem krēmiem var lietot mitrinošus vai tonizējošus serumus. Dienai piemērots būs lipīdus saturošs mitrinošais krēms.
Nedrīkstētu aizmirst arī ādu ap acīm un kaklu – tās kopšanai vajadzīgi speciāli kopšanas līdzekļi.
Teleangiektāzes gadījumā ādas aizsardzībai vajadzētu lietot īpašu krēmu. Būtiska nozīme ir pareiziem kopšanas līdzekļiem, tīra ūdens dzeršanai un veselīgai pārtikai. Lai saglabātu ādas veselību, nepārvērtējami svarīga ir šāda triāde – ūdens, lipīdi, proteīni.(3)

Taukaina āda.
Taukainai ādai ir divi apakštipi: eļļaini taukaina āda un sausi taukaina āda. Eļļaini taukainas ādas īpaša pazīme ir sviedru un tauku maisījums uz ādas virsmas, kas neļauj no ādas iztvaikot mitrumam. Āda ir eļļaini spīdīga, bieži taukaina ir arī galvas āda. Pastiprinātas tauku izdalīšanās dēļ mitruma sastāvs ādā ir normāls, taču traucēts ir hidrolipīdu slāņa līdzsvars, tā pH bieži ir sārmains.
Sausi taukainas ādas īpašā pazīme ir ādu klājošs sviedru un tauku maisījums, kur tauki ir biezi un cieti. Lai arī tauki izdalās pastiprināti, tomēr āda ir sausa, asa un lobās, lobīties var arī galvas āda. Virskārtas sausuma dēļ āda izskatās nedzīva un pelēcīga, bieži tā ir jutīga. Ādas mitruma sastāvs ir pazemināts, raksturīga arī pārmērīga pārragošanās.
Taukainas ādas rašanās iemesli.
Pārmērīgas tauku izdalīšanās precīzie iemesli nav noskaidroti, taču par galveno uzskata paātrinātas tauku dziedzeru funkcijas. Būtiski iemesli ir arī:
• iedzimta nosliece – ja vienam no vecākiem vai abiem ir taukaina āda, tāda visticamāk ir arī bērnam;
• hormonālas izmaiņas, menstruālā cikla traucējumi, vairogdziedzera un hipofīzes funkciju pārmaiņas – tie visi ietekmē ādas taukainību. Būtiska ietekme ir arī vīrišķajam dzimumhormonam androgēnam;
• ādas problēmu rašanos veicina arī vāja perifērā asinsrite, nervu sistēmas nelīdzsvarotība, stress un spriedze;
• par pārtikas (picas, hamburgeru, taukaina siera, riekstu, šokolādes utt.) kvalitātes ietekmi taukainas ādas rašanās procesā nav vienotu uzskatu, tomēr cilvēki, kam ir šī problēma, apstiprina, ka uzņemtā pārtika ietekmē viņu ādas stāvokli.
Ieteikumi kopšanai mājas apstākļos
Abu taukainas ādas apakštipu gadījumā kopšanas līdzekļi tiek izraudzīti pēc vieniem principiem. Būtisks ir arī izstrādājumu pH līmenis, kam jābūt skābam. Noteikti vajadzētu lietot ūdenī šķīstošu tīrīšanas emulsiju un papildus 2–3 reizes nedēļā krēma ziepes vai putas. Tīrīšanas rezultāta uzlabošanai palīgā var ņemt sejas otiņu. Ieteicams tonizējošs, poras sašaurinošs losjons ar nelielu alkohola sastāvu. Lobīšanu varētu veikt 1–2 reizes nedēļā, lielāku uzmanību pievēršot taukainajām zonām. Krēmiem jābūt viegliem, tādiem, kas ātri iesūcas un padara ādu matētu. Ar masku palīdzību var tīrīt ādu un līdzsvarot tauku izdalīšanos: liekos taukus var labi uzsūkt māla un dūņu maskas. Taukainas ādas gadījumā noderēs antiseptisks izstrādājums, ko lietot kritiskās situācijās. Vajadzētu iegādāties arī speciālus krēmus ādai ap acīm un kaklam. Sauļojoties ieteicams izvēlēties izstrādājumu bez lipīdiem, tā iespējams izvairīties no poru aizsprostošanās. Pēc sauļošanās āda jāattīra un jāieziež ar vieglu, mitrinošu dienas krēmu. Sausi taukainās ādas gadījumā visproblemātiskākā ir taukainā T zona, kas gan lielākoties nespīd. Lietot ļoti sausinošus līdzekļus nedrīkst, jo tas veicina pārmērīgu pārragošanos. Zem krēmiem varētu klāt mitrinošus un nomierinošus serumus. Laba ietekme ir arī mitrinošai maskai reizi nedēļā.(2)

Normāla āda
Apmēram 10% pieaugušo ir normāli funkcionējoša āda. Tas nozīmē, ka tauku un sviedru dziedzeri darbojas līdzsvaroti, mitruma sastāvs ir normāls un asinsrite laba, āda ir elastīga, ar labu tonusu, mīksta un veselīgā krāsā. Normālā ādā nav netīrumu, tikai uz deguna vai zoda var parādīties atsevišķi komedoni jeb melnās pinnes. Ādas virsma ir gluda, poras viendabīgas un maz redzamas. Lai gan normāla āda ir nevainojama, par to tomēr jārūpējas, lai saglabātu mitruma sastāvu un elastīgumu. Regulāra kopšana un labi izstrādājumi arī palīdz cīnīties pret novecošanas pazīmēm, aizsargāt ādu pret klimata kaitīgo ietekmi un pārmērīgu UV starojumu.
Ieteikumi normālas ādas kopšanai mājas apstākļos
Latvijas kosmētikas tirgū katrs atradīs sev piemērotu un finansiālām iespējām atbilstošu izstrādājumu sēriju. Palīdzību un padomu vienmēr var lūgt arī kosmētiķim vai pārdevējam. Tā kā ar normālu ādu parasti nav problēmu, tad arī izstrādājumus izvēlēties vieglāk un lēmumu par pirkumu biežāk drīkst pieņemt, vadoties no mirkļa impulsa. Tomēr nedrīkst aizmirst ādas vajadzības. Mājās lietojamos normālas ādas kopšanas līdzekļus vēlams izvēlēties starp normālai vai sausai ādai paredzētiem vieglākiem izstrādājumiem. Ieteicams arī lietot ūdenī šķīstošu tīrīšanas emulsiju, bet dziļākai attīrīšanai putojošu krēmu un/vai vieglu skrubi reizi nedēļā. Var izvēlēties atsvaidzinošu un alkoholu nesaturošu sejas ūdeni. Vispiemērotākais dienas krēms būs mitrinošs krēms (der atcerēties, ka tam jābūt vecumam atbilstošam).
Laiku pa laikam ādu var uzmundrināt arī ar seruma kūri, jo sevišķi pavasarī, kad beigušies vitamīnu krājumi. Atkarībā no gadalaika sejas krēms varētu saturēt arī UV filtru, lai aizsargātu ādu no saules un nepieļautu pigmenta laukumu veidošanos. Izvēloties nakts krēmu, jāvadās no cilvēka vecuma. Atkarībā no tā, krēms varētu saturēt, piemēram, dažādus vitamīnus, ārstniecības augu ekstraktus vai novecošanas parādības mazinošas aktīvās vielas. Nedrīkst aizmirst arī krēmu ādai ap acīm un kakla krēmu, kā arī mitrinošu vai savelkošu masku, ko vajadzētu lietot pāris reižu nedēļā.

Jaukta tipa jeb kombinēta āda.
Kombinēta āda ir Ziemeļeiropā visvairāk izplatītais ādas tips. Tās rašanos veicina mūsu ēšanas paradumi, gadalaiki un nepastāvīgais klimats – vējš, lietus, saule. Kombinētas ādas gadījumā var runāt par trim ādas tipiem: taukainu, sausu un normālu. Taukaina pārsvarā ir T zona, bet vaigu āda – sausa vai normāla. Jaukta tipa ādai ir pazemināts mitruma sastāvs, un var parādīties lūpoši plankumi un apsārtums. Šādā ādā ir pavājināta asinsrite, un sejas krāsa nav veselīga. Taukainajās zonās ir netīrumi, piemēram, komedoni. Kopt kombinētu ādu ir visai sarežģīti, jo atšķirīgās sejas zonas jākopj atbilstoši atšķirīgo ādas tipu vajadzībām.
Ieteikumi jaukta tipa ādas kopšanai
Preču pārbagātībā atrast īstos tīrīšanas un kopšanas līdzekļus ir sarežģīti, sevišķi tad, ja āda palaikam ir jutīga. Kā jau iepriekš minēts, ir vairākas izvēles iespējas. Kopšanas līdzekļus var izvēlēties atbilstoši attiecīgajiem ādas tipiem, bet var arī izvēlēties kopšanas līdzekli tikai tam ādas tipam, kurš pārstāvēts visvairāk.
Pati svarīgākā ir tīrīšana. To vēlams sākt ar attīrošo emulsiju, un pēc tam vajadzības gadījumā taukaino zonu varētu apstrādāt arī ar tīrīšanas putām vai krēma ziepēm. Arī pērkot sejas ūdeni, ir vairākas iespējas: vai izvēlēties vienu ar zemu alkohola sastāvu, vai arī atšķirīgus izstrādājumus. Lietojot alkoholu saturošu sejas ūdeni arī mazāk taukaino zonu tīrīšanai, tas jāatšķaida.
Dienas krēmam jāizvēlas vieglas, mitrinošas emulsijas un krēmi, bet sausākām ādas zonām – serumi. Kombinētas ādas gadījumā ir ļoti būtiski līdzsvarot tās mitruma sastāvu. T zonas spīdumu var mazināt ar matējošu krēmu. Arī masku izvēle ir liela: taukainajai zonai piemērotas tīrošās un poru sašaurinošās mālu vai dūņu maskas, bet sausākām vietām mitrinošās krēmveida vai želejveida maskas.
Vajadzības gadījumā ieteikums lietot arī krēmu ādai ap acīm un kaklam. Pastāv arī speciāli kombinētai ādai paredzēti kosmētikas līdzeļi. Izstrādājumus un kopšanas veidu noteikti pratīs ieteikt kosmētiķis, kurš veiks rūpīgu ādas analīzi.

Dekoratīvā kosmētika.
Kosmētiskās maskas.

Kosmētisko masku sastāvus var nopirkt veikalā, bet tos var arī sagatavot mājās. Veikalā pirktajiem sastāviem parasti būs pievienota anotācija, kādai vajadzībai maska paredzēta.

Ja sakopotu vienuviet visas kosmētisko masku receptes, kuras ir iespējams pagatavot mājās, iznāktu vēl biezāka grāmata par šo. Tādēļ no katras masku grupas dotas raksturīgākās un vieglāk pieejamās receptes.

Izvēloties masku tai vai citai vajadzībai, pirmkārt, ir jāvadās no izejvielu pieejamības. Vislabākā maska šajā ziņā ir tā, kuras pagatavošanai vajadzīgās izejvielas atrodamas pieliekamajā vai dārzā.

Lai izvēlētos sev piemērotāku masku ir jāzina savas sejas tips. Izvēloties maskas tipu, būtu jāatceras, ka šeit maskas ir sagrupētas pēc to galvenās iedarbības. Masku daudzpusīgās iedarbības dēļ vienu un to pašu masku dažādi autori iesaka atšķirīga efekta sasniegšanai, kā arī uzrāda vienai maskai vairākus iedarbības veidus.

Literatūrā ir norādījums, ka medu saturošas maskas nav ieteicamas ādai ar redzamiem kapilāriem, jo var veicināt šo kapilāru paplašināšanos. Tā kā katrā masku grupā ir tā paša efekta sasniegšanai ir dotas receptes gan ar medu, gan bez tā, šo norādījumu ir iespējams katram ņemt vērā, lai, ārstējot vienu defektu, nepastiprinātu otru.

Atsvaidzinošās maskas.
Atsvaidzinošās maskas noņem sejas nogurumu, uzlabo asinsriti un piedod sejai veselīgu izskatu. Līdz ar to šādas maskas arī hidratē un tonizē sejas ādu. (1)

Mitrinošas maskas
Mitrinošas maskas nepieciešamas sausas ādas ātrai normalizēšanai, jo pastiprināti mitrina ādas virsējos slāņus ar dažādām sastāvdaļām. Lietojot vienu reizi nedēļā vai biežāk, mitrinošās maskas lieliski iedarbojas uz vecāku ādu un sevišķi labi aizsargā no sīku grumbu padziļināšanās un izplešanās.

Dziļi attīrošās maskas
Dziļi attīrošās maskas visbiežāk ir izstrādātas no māliem. Pēc nožūšanas uz ādas, māls dabiskā veidā izvelk no ādas porām visus netīrumus. Attīrošajās maskās var būt arī graudainas sastāvdaļas, kas atbrīvo ādu no atmirušajām šūnām ādas virsējos slāņos. Šīs maskas vispiemērotākās ir taukainai un problemātiskai ādai, kuras porās veidojas pinnes.
Nostiprinošās un savelkošās maskas
Nostiprinošās un savelkošās maskas uz ādu iedarbojas tikpat uzmundrinoši kā kofeīns uz smadzenēm. Tādas sastāvdaļas kā jūraszāļu ekstrakts, vitamīni un augi “atdzīvina” nogurušu ādu.
Šīs maskas vislabāk noder nogurdinošas darba dienas beigās, kad gribas atsvaidzināties pirms došanās uz kādu vakara pasākumu. Cilvēkiem ar jūtīgu ādu šāda tipa maskas vajhadzētu lietot uzmanīgi (ne pārāk bieži).
Īpašās iedarbības maskas
Ja no rīta pamosties ar aizpampušam acīm, vai nepārtraukti mocies ar sasprēgājušām lūpām, tad pienācis laiks nopirkt masku, kas ir sagatavota speciāli problemātiskajām sejas daļām.
Uz acu plakstiņiem un acīm apkārt klājamām maskām visbiežāk mēdz būt augu sastāvdaļas, kas novērš iekaisumu. Piemēram, kumelīšu ekstrakts un gurķu sula novērš pietūkumu ap acīm. Speciālās maskas lūpām atloba nost sauso ādu un palīdz atjaunoties normālai ādai.
Speciālas maskas iztīra poras, baro ādu, padara to elastīgāku un samazina grumbu veidošanos ap acīm. Šādas maskas arī neļauj ādai kļūt neveselīgi sausai. (3)

Kosmētiskie defekti un to novēršana.
Daudzu kosmētisko defektu novēršana pilnībā nav iespējama. Taču ir defekti, kurus var padarīt mazāk pamanāmus vai ierobežot to attīstību.
Grumbas.
Grumbu parādīšanos pēc 40 gadu sasniegšanas varētu uzskatīt par normālu organisma novecošanās pazīmi, taču ap acīm un uz pieres var parādīties arī jauniem cilvēkiem pat 20 – 25 gadu vecumā.
Tādēļ ļoti svarīga ir grumbu profilakse, lai palēninātu to rašanos. Grumbu priekšlaicīgu parādīšanos veicina neregulārs dzīvesveids, darbs kaitīgos apstākļos, nepareizs uztura režīms un nepietiekama atpūta. Tās priekšlaicīgi var rasties arī nepareizas ādas kopšanas un nemākulīgas kosmētikas lietošanas rezultātā, tādēļ liela nozīme ir pareizai ādas kopšanai, piemērotām sejas maskām un kompresēm, tikko grumbas sāk parādīties.
Grumbu rašanos var veicināt dažādas ieraduma grimases, gulēšana uz pārāk auksta pagalvja vai pārāk mīksta spilvena. Grumbas ātrāk parādās cilvēkiem ar sausu ādu, tādēļ viņiem jāpievērš pienācīga uzmanība sejas ādas un kakla kopšanai. Regulāri jālieto barojošas, hidratējošas un tonizējošas maskas.
Seboreja.
Seboreja (no latīņu valodas sebum -tauki) ir vispārēja organisma saslimšana, kurai raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā. Tās rašanās pamatā var būt gan iekšējo sekrēcijas dziedzeru, gan iekšējo orgānu, it īpaši kuņģa, zarnu trakta, aknu vai žultspūšļa, nepareiza darbība. Dažreiz šo slimību izraisa arī veģetatīvas nervu sistēmas darbības traucējumi.
Visbiežāk seboreja parādās tajās ķermeņa daļās, kur ir daudz tauku dziedzeru: uz sejas (krunciņās ap degunu, muti, uz zoda, uzacu rajonā), galvas matainajā daļā, aiz ausīm, uz krūtīm. Izšķir taukaino un sauso seboreju, taču šie abi tipi var būt arī apvienoti.
Taukainās seborejas formas gadījumos tauku dziedzeri strādā pastiprinātā režīmā. Ada kļūst taukaina, tauku dziedzeru atveres (poras) – paplašinātas. Galvas mati spīd it kā būtu ieeļļoti, nereti tie saķep atsevišķās šķipsnās. Šādos matos ir daudz taukainu raga kārtas zvīņu (blaugznu), un taukainā āda var viegli iekaist. Sausās seborejas gadījumā tauku dziedzeru funkcijas darbība ir pastiprināta, un tie izdala biezus, cietus taukus, kas sajaucas ar raga kārtas šūnām, līdz ar to āda izskatās sausa. Ari šāda āda mēdz iekaist, nereti kļūst krunkaina un pārklājas ar sīkām zvīņām. Mati visbiežāk ir nespodri, cieti, viegli lūst un ir pilni blaugznu.
Jauktās seborejas gadījumā (taukainās un sausās seborejas apvienojums) pieres, deguna un zoda āda parasti ir taukaina un spīdīga, savukārt vaigu un galvas āda – sausa. Kā atzīst Inga Zemīte, seboreja traucē normālās norises ādā un matos, tāpēc mati palēnam var sākt izkrist, savukārt jaunie mati slikti augt. Ādu nepareizi kopjot, seborejai var pievienoties arī ādas iekaisums jeb dermatīts, ekzēma, pinnes.
Melnie punkti.
Melnie punkti parādās gan uz taukainas, gan uz sausas ādas, ja ir paplašinātas tauku dziedzeru izejas un tajās iekļūst putekļi un netīrumi. Pret melnajiem punktiem ir jācīnās, ar sejas kremu aizsargājot ādu no putekļu iedarbības. Svarīgi darīt visu, lai sašaurinātu poras. Taukainu ādu var attīrīt ar ziepju putām, kas sajauktas ar smalko sāli. Maisījumu uzliek uz sejas, patur 2 – 3 minūtes un noskalo ar siltu, pēc tam ar vēsu ūdeni.
Pret melnajiem punktiem palīdz arī visas maskas, kas domātas poru sašaurināšanai un sejas tīrīšanai vajadzības gadījumā. Neizārstēti melnie punkti pārvēršas par pinnēm, bet vēlāk par pūtītēm.
Pinnes.
Pinnes piemeklē lielāko daļu – apmēram 80% – jauniešu. Tās sastopamas gan zēniem, gan meitenēm. Intensitāte ir dažāda. Kādam varētu būt skarta tikai T zona, citam melnie punktiņi un atsevišķi izsitumi, bet dažiem process ir daudz nopietnāks. Liela nozīme ir iedzimtībai. Ir vērts par to padomāt jau laikus, noskaidrojot, kā piņņu periodā klājies vecākiem. Ja problēmas ir bijušas abiem, tad ļoti ticams tas būs arī bērniem. Piņņu norisi ietekmē arī nervu un imūnā sistēmas, dažādi vispārējie ārējie un iekšējie faktori. (1)
Pinnes pusaudžu vecumā uztver gandrīz kā neglābjamu fizioloģisku parādību, kas jauniešiem neizbēgami rodas dzimumhormonu ietekmē un ir neizbēgama pusaudžu vecuma izpausme. Bet dažkārt šis problēmas sākas ne tikai pusaudžiem, bet arī vēlākos dzīves posmos. Tādos gadījumos dermatologi sliecas domāt, ka iemesls ir hormonāli traucējumi un tad parasti nepieciešami papildizmeklējumi. Iespējamas arī pinnēm līdzīgas izpausmes, kas saistāmas ar citiem faktoriem, ādas slimībām, dažkārt tās izraisa kādu medikamentu lietošana vai ārējās vides faktori, nepiemērota ādas kopšana un kosmētiskie līdzekļi. Ir svarīgi laikus uzsākt pasākumus, kas uzlabotu ādas stāvokli. Tie ir līdzekļi, kas mazina ādas tauku dziedzeru sekrēciju, neļauj porām nosprostoties un attīra tās, kā arī atibakteriāli pretiekaisuma līdzekļi, kas darbojas uz baktērijām. Iesākumā, ja pinnes ir vieglākā pakāpē, piemēroti ir ārīgi lietojamie līdzekļi– speciālas ziepes, losjoni, krēmi un geli, kas satur attīrošus un pretiekaisuma komponentus. Ja pinnes ir vidēji smagas un smagas, tad, iespējams, būs jālieto arī sistēmiski līdzekļi – iekšķīgi lietojami medikamenti. Tie ir ne tikai vitamīni un imūno sistēmu stiprinoši līdzekļi, bet arī sintētiskais A vitamīns un antibakteriālie līdzekļi.(3)
Baltie punkti.
Dažreiz uz sejas bez pinnēm parādās balti dažus milimetrus lieli punkti. Visbiežāk tie parādās uz vaigu kauliem. Baltos punktus no ādas grūti izspiest, jo tie ir izveidojušies, ādas taukiem uzkrājoties tauku dziedzeros ādas dziļumā. Tauku dziedzeris ar laiku izplešas, un uzkrājušies tauki spīd ādai cauri. Atsevišķus, baltos punktus var izspiest, ja virs tiem ādā iedur adatu paralēli ādas virsmai un ādu virs baltā punkta pārplēš. Tad balto punktu var viegli izspiest ar pirkstiem, parādījušos asins pilīti noslauka ar odekolonā samērcētu vates piciņu.
Ja balto punktu ir daudz un tie regulāri parādās no jauna, no tiem var atbrīvoties, nolobot sejas ādas virskārtu.(1)
Pūtītes, jeb akne.
Vārds akne radies no sengrieķu vārda „akmē”, kas nozīmē „izsitumi”. Tās ir pinnes, pūtītes, kas rodas ādas tauku dziedzeru un matu maisiņu strutaina iekaisuma dēļ.

Ar akni saskaras vismaz 85% no visiem pasaules iedzīvotājiem kādā no dzīves posmiem (pārsvarā vecumā no 14-25 gadiem), un tā ir visizplatītākā ādas slimība. Visbiežāk tā attīstās pubertātes vecumā. Tās cēlonis ir vīrišķā hormona, galvenokārt testosterona izdale- gan zēniem, gan arī meitenēm. Būtībā zēni ir vairāk tam pakļauti. Bet bieži akne nomoka arī pieaugušas sievietes- pārsvarā tas saistīts ar hormonu līmeņa svārstībām menstruālā cikla laikā.

Vīrišķie hormoni, kas pastiprināti izdalās, veicina pastiprinātu tauku sekrēciju ādā, ādas šūnas straujāk pārragojas, tauku izdale ir apgrūtināta, jo tauku dziedzeru izvadkanāli tiek nosprostoti ar taukiem un atmirušajām šūnām. Rodas labvēlīga vide mikroorganismiem, Propionibacterium acne savairojas un tās izdales produkti veido iekaisumu.

Akne var būt dažādas smaguma pakāpes. Smagākos gadījumos noteikti jākonsultējas ar dermatologu.

Vislabāk ar akni vajadzētu cīnīties dabiskos, veselībai saudzīgos veidos. Pamatā tas būtu paplašinot un attīrot poras. Šim nolūkam var izmantot dažādus līdzekļus un metodes. Tomēr jāatceras, ka viss, kas ir par daudz ir par skādi, pārlieku aktīva ādas tīrīšana var tikai pasliktināt tās stāvokli. Sejas tīrīšanu būs pietiekami, ja veiksiet 2 reizes dienā.(3)

Vasaras raibumi.

Vasaras raibumi ir ģenētiski noteikta īpatnība, kas visvairāk izpaužas līdz 30 gadu vecumam, bet ap 50 gadiem mēdz izzust pavisam, tāpēc cīnīties pret tiem ir gandrīz bezjēdzīgi. Protams, ir dažādas brūno punktiņu apkarošanas metodes, tomēr pretošanās dabas likumiem var izrādīties veltīga laika šķiešana, jo, līdzko uzspīd pirmie spilgtie saules stari, tā vasaras bučiņas atkal ir klāt! Likumsakarīgi – jo vairāk laika tiek pavadīts saulītē (arī solārijā, starp citu), jo pigmentācija kļūst izteiktāka. Vasarraibumu iecienītākās sabučošanas vietas – uz sejas, dekoltē, muguras un plecu daļā, biežāk gaišajiem nekā tumšajiem ādas tipiem, kam āda ir dabīgi brūna. Rudens, ziema un pavasaris līdz apmēram maijam – tas ir piemērotākais laiks, kad uzsākt vasarraibumus balinošās jeb mazinošās kampaņas, kas palīdz tos padarīt mazāk izteiktus, grūtāk pamanāmus, brūnumiem liekot it kā saplūst ar pārējo ādu, tomēr arī balināšana nevar palīdzēt pilnībā atbrīvoties no vasarraibumiem. Tas pa spēkam ir vienīgi lāzerprocedūrām, kurām noteikti jābūt vairākām – atkarībā no vasarraibumu daudzuma, ko izvērtē speciālists.(3)

Dabas dotais vai kosmētika.
Gan viens, gan otrs! Jo dekoratīvā kosmētika nepieciešama, lai uzsvērtu sievietes sejas priekšrocības un trūkumus. Speciālisti uzskata, ka meitenēm līdz 18 gadiem nevajadzētu lietot dekoratīvo kosmētiku, dodot priekšroku higiēniskajai. Tomēr dekoratīvas kosmētikas pamatprincipi būtu jāzina katrai meitenei.
Jauna meitene, kura vakarā pošas uz diskotēku vai ballīti, var lietot acu spīdumus, ēnas un ne pārāk spilgtu lūpukrāsu. Tad lūpas izskatīsies svaigākas. Ēnām jāsaskan ar acu krāsu. Skropstas var mazliet iekrāsot ar tušu – acis izskatīsies izteiksmīgākas.
Atceries tikai to, ka jaunas meitenes dekoratīvajai kosmētikai jābūt neuzkrītošai, ne pārāk spilgtai. Nav nekā vulgārāka, par nemākulīgi izkrāsotu bērnišķīgu sejiņu. No regulāras dekoratīvas kosmētikas lietošanas var ciest tava āda.
• pūderis
• vaigu sārtums
• tonālie krēmi
• ēnas
• tuša
• acu un uzacu zīmuļi
• lūpukrāsas
• balzami, spīdumi un kontūrzīmuļi lūpām
• nagu laka
Šie līdzekļi mēdz būt dažādās krāsās, toņos un nokrāsās. tumšiem līdz gaišiem. Tonālais krēms un maskējošais zīmulis paredzēti sīku ādas defektu slēpšanai. Tie nosedz pūtītes, nelīdzenumus, izcilnus asinsvadiņus. Gaišu un tumšāku toņu savienojumus, prasmīgi tos pielietojot , var uzlabot izskatu un nomaskēt dažādus ādas defektus. Maskējošais zīmulis bieži ir antibakteriāls – tas ne tikai apslēpj pūtīti, bet arī ārstē ādu.
Pūderis ir ļoti sens kosmētikas līdzeklis, to sievietes aju lietojušas Senajā Ēģiptē. Tas palīdz noslēpt trūkumus, piešķirt ādai matētu, samtainu izskatu. Pūderi var klāt uz dienas krēma vai tonālā krēma, kas uzziesti agrāk. To labāk klāt ar īpašu slotiņu vai sūklīti, nevis ar vates kumšķi. Atceries, ka pārliecīgs tonālā krēma un pūdera daudzums padarīs seju par sastingušu masku!
Higēnisko lūpukrāsu lietot ir gan vēlams, gan ieteicams katrai meitenei, jo tā sargā lūpas no sasprēgāšanas, lobīšanās un plaisāšanas. Ar dekoratīvo gan ieteicams apieties uzmanīgi!
Lai uzsvērtu skaistu lūpu formu un uzlabotu mutes kontūras lieto lūpu kontūrzīmuli. Tas parasti mēdz būt tumšāks par lūpukrāsu. Lūpu spīdumu var klāt gan uz krāsotām, gan nekrāsotām lūpām. Lūpu balzams, gan ārstē, gan baro lūpas. Daži arī iekrāso.
Skropstu tuša, ja tā lietpratīgi uzklāta, optiski pagarina skropstas, dara tās biezākas un pamanāmākas. Taču nav nekā bēdīgāka par skropstām, kuras pieķepušas ar tušas pikučiem un salipušas, – ja nu vienīgi notecējusi tuša, kas izsmērējusies ap acīm! Tāpēc ar tušu – tāpat kā citiem dekoratīvās kosmētikas līdzekļiem – jābūt ļoti uzmanīgam. Tuša jāuzklāj ar īpašu birstīti nesteidzīgi un pielūkojot, lai liekā tuša nepaliktu uz birstītes. Lai skropstas un uzacis būtu veselīgākas, vari katru dienu tās sukāt ar birstīti, kas samērcēta ricīneļļā.
Acu ēnas mēdz būt kompaktas (sausas) un taukainas. Tās padara acis izteiksmīgākas. Parasti gaišāku toņu ēnas piešķir acīm neatkārtojamu nokrāsu, tumšāku toņu ēnas palīdz optiski mainīt acs formu, rozīgie toņi – palīdz noslēpt noguruma un panīkuma pēdas, atsvaidzināt seju. Kompaktās, sausās ēnas klāj uz plakstiņiem ar īpašu otiņu, taukainās – iepliķējot ādā ar rādītājpirkstu. Ēnas būtu jāklāj pēc iespējas tuvāk skropstām plānā un mīkstā, elastīgā kārtiņā, bez jebkādiem pikučiem un sabiezējumiem. Dienas grimam labāk būs izvēlēties gaišu toņu ēnas, vakara grimam – kontrastainākas, ar spīdumiem.
Acu zīmulis palīdz optiski palielināt acis, tās izskatās spožākas un izteiksmīgākas. Ar šo zīmuli var apvilkt visu acs kontūru, bet var iezīmēt tikai augšējā vai apakšējā plakstiņa malu. Novilktajai līnijai jābūt tievai un vienādai.
Vaigu sārtums palīdzēs ne tikai uzlabot ādas krāsu, bet arī koriģēt sejas formu. Tie var būt gan sausi, gan taukaini. Tos labāk uzklāt ar īpašu otiņu.
• dekoratīvo kosmētiku liek tikai uz tīras ādas. Seju vispirms, kārtīgi notīra ar kosmētisko pieniņu, pēc tam ādu ieziež ar dienas vai mitrinošo krēmu. Tikai tad klāj dekoratīvo kosmētiku.
• Vakarā visa dekoratīvā kosmētika kārtīgi jānotīra.
• Krāsa un ēnas jālieto ar mēru un prātīgi. Vislabāk lai tā vispār nebūtu manāma. Lai tava seja liktos svaiga un bez grima.
• Dienā lieto iespējami mazāk kosmētikas. Ja kaut kur es vakarā, tad vari atļauties mazliet vairāk.
• Vasarā lieto pēc iespējas mazāk kosmētikas – krāsa var sajaukties ar sviedriem un aizķepēt poras. Bet ziemā un aukstā laikā atceries, ka tonālais krēms un lūpukrāsa jāuzklāj pusstundu pirms iziešanas no mājas. Sala laikā tonālo krēmu un pūderi labāk neleito vispār, jo daži no tiem var kaitēt ādai.

Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi var izraisīt alerģiju. Tāpēc pirms lietošanas, piemēram, tonālais krēms būtu jāpārbauda – uzklāj mazliet kosmētiskā līdzekļa uz rokas ādas un paskaties, vai pēc pusstundas neradīsies apsarkums un nieze, – tās ir alerģijas pazīmes. Ja tādas pazīmes parādās, šo līdzekli lietot nedrīkst nekādā ziņā. Lietot kosmētiku nedrīkst, ja ir kādi citi alerģijas paveidi – nātrene, bronhiālā astma, ekzēma, siena drudzis… tādā gadījumā alerģiju var izraisīt ne tikai kosmētiskā līdzekļa lietošana, bet arī tā izmēģināšana.(1)