1.Ģeogrāfiskai novietojums
Carnikavas pagasts atrodas Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē, tas stiepjas no Vecāķiem līdz Lilastei Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā. Pagastā ir vairākas apdzīvotas vietas – Kalngale, Garciems, Garupe, Carnikava, Gauja un Lilaste – un visi šie augšminētie ciemi savā starpā ir savienoti ar dzelzceļa līniju Rīga – Carnikava – Saulkrasti – Skulte, pagasta centrs (Carnikava) atrodas aptuveni 25 km attālumā no Rīgas. Reljefs ir līdzens, to saposmo vienīgi Baltijas jūras pēclitorīnas laika krasta kāpas un masīvi, kuru augstums Dūņezera krastā sasniedz 36,4 m vjl. Pagastu šķērso Gauja, kura turpat arī ieplūst Rīgas jūras līcī, un šeit sastopami vairāki ezeri, no kuriem lielākie ir – Dzirnezers ( 152 ha, dziļākā vieta 5,6 m), Ummis (25,4 ha), Laveru ezers (21 ha), Garezeri ( Dienvidu ezers – 11,9 ha, Vidējā – 11,4 ha, Ziemeļu – 1,1 ha). Tāpat pagastā ir sastopami purvi vairāk kā 150 ha platībā. Pagasta kopplatība ir 8020,8 ha, no kuras meži aizņem aptuveni 60% teritorijas, lauksaimniecībā tiek izmantoti aptuveni 24% teritorijas. Lielu daļu teritorijas aizņem Piejūras dabas parks „Piejūra”, kur sastopamas vairākas aizsargājamas augu sugas, meži, kāpas, kas kopumā aizņem aptuveni 20% pagasta teritorijas.
Vietas novietojums attiecībā pret citām vietām.
Carnikavai tuvākā pilsēta ir Rīga, kura no tās atrodas aptuveni 30 km attālumā DR virzienā. Carnikavas ciems atrodas Rīgas līča DDA krastā, kā arī Gaujas labajā krastā 3 km no tās ietekas Rīgas līcī. DAA virzienā no Carnikavas atrodas Ādažu pagasts. ZZA virzienā no Carnikavas aptuveni 50 km attālumā atrodas Saulkrastu pilsēta. Carnikavas pagastā bez Carnikavas ciema ietilpst arī Kalngale, Garciems, Garupe, Gauja un Lilaste. Kalngale atrodas DR virzienā no Carnikavas, Garciems un Garupe – DRR virzienā, bet Gauja un Lilaste – ZZA virzienā no Carnikavas.
2. Vēsturiskā attīstība
Carnikava pirmo reizi minēta Indriķa Livonijas hronikā 1211.gadā kā līvu karaspēka galvenā pulcēšanās vieta. Vāci to sauca par Koivemundi, līvi – par Sarnikau – Ošleju. Šī ir senā līvu zeme, daļa no Kubezeles novada.
Caur Carnikavu gājuši vairāki svarīgi ceļi – Rīgas – Pērnavas ceļš un Langas upe, kas savienoja Gauju ar Daugavu, līdz upes tecējumu pārtrauca ceļojošā kāpa.
Līdz 1917. gadam Carnikava varēja lepoties ar greznāko muižu Vidzemē. Taču 1917. gadā to nodedzināja revolucionāri. Līdz mūsdienām sablabājies muižas parks, kas 2550. gadā rekonstruēts. Parka vidū var apskatīt pēdējo muižas liecinieku –kapiteli. Carnikavas Tautas nama ”Ozolaine” ēkā atradās muižas klēts.
Pirmo tautas dziesmu latviešu valodā publicējis Carnikavas mācītājs Fridrichs Meins.
Carnikava vienmēr bijusi slavena ar lašu un nēģu zveju.
Jau 19.gs. otrajā pusē Carnikavas muižas pagastam bija lieliski izveidota draudzes skola, kas carnikaviešiem pavēra ceļu uz tālāku izglītību.
1992. gadā 2. aprīlī Carnikava, atdaloties no Ādažu pagasta, kļuva par patstāvīgu pašvaldību – pagastu.
2006. gada 21. martā, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, Carnikavas pagasts tika pārdēvēts par Carnikavas novadu, kurā ietilpst seši ciemi- Kalngale, Garciems, Garupe, Lilaste, un Carnikava.
3. Informācija par iedzīvotājiem
Pamatiedzīvotāju skaits novadā uz 2006. gada 1. februāri ir 5640. Carnikavas daba, jūras, ezeru un mežu tuvums veicinājis daudzo dārzkopība sabiedrību veidošanos un vasarnīcu būvniecību, tādēļ vasaras mēnešos iedzīvotāju skaits sasniedz pat 25 tūkstošus.
2007. gada 1.janvarī novadā tika reģistrēti 6003 iedzīvotāji. 2008. Gada novembrī novadā ir deklarēti 6480 iedzīvotāji.
Carnikavas pagasta iedzīvotāji ir aktīvi sportisti- tie piedalās orientēšanās sporta sacensībās, sambo un džudo sacensībās, kā arī sporta spēlēs.
Carnikavas pagasta iedzīvotāji arī iesaistās pašdarbnieku kolektīvos, kas tautas namā „Ozolaine” ir veseli astoņi.
Carnikavas pagastā iedzīvotāji piekopj arī tradīcijas, tā kā Carnikava ir sens zvejnieku ciems, tāpēc arī Carnikavā svin Zvejnieksvētkus. Carnikava jau izsenis slavena ar nēģu zvejniecību, tāpēc arī Carnikavā svin Nēģu svētkus, kurus apmeklē ne tikai Carnikavas pagasta iedzīvotāji, bet gan ciemiņi no visas Latvijas. nēģu svētku svinēšana aizgūta no sadraudzības pilsētas Spānijā Arbo.
Carnikavā, Nākotne ielā atrodas Carnikavas pamatskola, kur šobrīd mācās 229 skolēni. Pretī skolai atrodas bērnudārzs, kuru 2001. gada 25. Janvārī pārdēvē par pirmsskolas izglītības iestādi ‘Riekstiņš’ šogad to apmeklē 109 bērni.
Iedzīvotāju skaits pakāpeniski pieaug, jo notiek aktīva privātmāju celtniecība, veidojas jauni privātmāju ciemati un bijušo dārzkopības sabiedrību apbūves tiek renovētas par dzīvojamām mājām. Daudzi iedzīvotāji pārceļas uz Carnikavas pagastu, jo nav nekādu šķēršļu katru dienu nokļūt uz darba vietām Rīgā pusstundas laikā ar vilcienu, autobusu vai personisko automašīnu.
4.Par dabas resursiem
Dabas parks „Piejūra” Carnikavā
Dabas parks „Piejūra” ietilps trīs pašvaldību teritorijā – Rīgas pilsētas, Carnikavas novada un Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju. Kopējā parka platība ir 4315 ha, un tas dibināts 1962. gadā. Parks ir arī projekta Natura 2000 teritorija, un Carnikavas novada ezers Ummis ir klasificēts kā dabas liegums. Parks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, jo tur sastopami reti piejūras biotopi, mežainas jūrmalas kāpas un veci boreāli meži, kā arī embrionālās kāpas, priekškāpas un retas augu un dzīvnieku sugas. Pie Garezera konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.
Dabas liegums UMMIS
Dabas lieguma Ummis platība ir 48 ha, liegums dibināts 1999. gadā. Tā lielākā vērtība ir mezotrofu ezers ar oligotrofu līdz mezotrofu augu sabiedrībām minerālvielām nabadzīgās ūdenstilpēs un to krastmalās. Konstatētas daudzas šāda tipa ezeriem raksturīgas augu sugas: Dortmaņa lobēlja, ezerenes u.c.
Carnikavas novada “Piejūras” daba parka vēsture.
Sen, sen atpakaļ gar pašu jūras krastu veda ceļš uz Pērnavu. Un pāri Gaujai varēja tikt ar pārcēlāju. Gaujas malā atradās 1851. gadā būvētas Cēlāju mājas, kas 1966. gadā pārvestas uz Latvijas Brīvdabas Etnogrāfisko muzeju.
Piejūras dabas parkā aug interesanti koki, kurus ieteicams apskatīt, piemēram, Vilkaču priede, aizsargājams dabas objekts Lielā priede, kuras apkārtmērs ir 2,4 m un vecums apmēram 250 gadi. Tuvojoties Kalngalei, nepilnu kilometru no dzelzceļa līnijas redzamas trīs kopā saaugušas priedes, ko sauc par Trīs draugiem, bet ap tām saaugusi kupla jaunaudze. No nākamās kāpas paveras skats uz jūru un Dzīvības ieleju. Šeit augsne ir auglīgāka, iespējams, ka tāpēc ielejai radies tāds nosaukums. Aiz Dzīvības ielejas uz jūras pusi ir viena no parka skaistākām vietām, ko dēvē par Rožu kāpu, bet tās austrumu malu – par Elizabetas augstieni. Rožu kāpas augstums ir apmēram 20m vjl. Kāpa savu nosaukumu ieguvusi daudzo savvaļas rožu dēļ, kas aug šajā vietā. Starpkāpu ieplakā bagātīgi aug maijpuķītes, tāpēc arī šo ieplaku dēvē par Maijpuķīšu ieleju.
Elizabetas augstienes ziemeļu daļā aug Vētras priede, ko jūras vēji noliekuši gandrīz horizontāli, tomēr tā turpina zaļot. Bet dienvidu mala saskaras ar Garciema parabolisko kāpu un Kāpu amfiteātri – ļoti nozīmīgu dabas pieminekli. Tas ir lielākais kāpu veidojums visā Rīgas līča piekrastē. Paraboliskā kāpa sāka veidoties 18. gs., kad jūras piekrastē izcirta mežus. Apmēram 200 gadus tā nepārtraukti mainīja savu atrašanās vietu. Kāpa daļēji aizbēra Langas upi, draudēja apbērt arī toreizējo Langas ciemu ( tagad Garciemu), vairākas reizes piespieda pārcelt tālāk Rīgas – Carnikavas ceļu. Tagad tā ir apstādīta ar kokiem.
Paraboliskās kāpas ziemeļu austrumu malā atrodas „Piejūras” dabas parka augstākā vieta – Labošanās virsotne, kas sasniedz 27,6 m vjl. Leģenda stāsta, ka par Labošanās virsotni to sauc tāpēc, ka skaistais un plašais skats, kas no virsotnes paveras, aizdzenot visas sliktās domas. Senie zvejnieki orientējušies pēc šīs kāpas, jo tā redzama jau no 7 km attāluma.
Otra augstākā kāpas virsotne ir Legzdiņu kalns ( 23,4 m vjl.), un tā šajā vārdā nosaukta, jo apbērusi kādreizējo Legzdiņu saimniecību.
Arī Kāpu amfiteātra pauguriem ir doti vārdi, piemēram, rietumu malā ir Ērgļu ligzdas kāpa, bet pa labi no tās ir Augstā vērotava. Iepretī Augstajai vērotavai aug Vientuļā priede, bet ieplakā starp austrumu ragu un nākošo kāpu – Vārtu priedes.
Garciems ir kādreizējais Langas (Laņģu ) zvejniekciems. Garciema pludmalē vērojama īpaši skaista dabas ainava ar augstām kāpām un Langas ieteku jūrā.
Iepretī Garupes stacijai kāpa pa daļai aprakusi priežu puduri. Tāpēc šo vietu sauc par Ieputināto priežu kāpu. Tieši aiz šīs kāpas austrumu virzienā sākas Slēpotāju kalns. Pirms vairāk nekā 150 gadiem šī kāpa aizbēra Langu, vienā no ieplakām saglabājies neliels vecupes posms – Mazlandziņas ezeriņš.
Viena no Latvijas skaistākajām, leģendārajām un lielākajām upēm Gauja tieši Carnikavā ieplūst jūrā.
5.Par sociālo infrastruktūru.
5.1 Izglītība.
Carnikavā, Nākotne ielā atrodas Carnikavas pamatskola. Pretī skolai atrodas bērnudārzs, kuru 2001. gada 25. Janvārī pārdēvē par pirmsskolas izglītības iestādi ‘Riekstiņš’ šogad to apmeklē 109 bērni.
Carnikavas pamatskola dibināta 1974. gadā. 2002. gadā tā tika renovēta. Carnikavas pamatskolā šobrīd mācās 229 skolēni. Skola piedāvā divas mācību programmas- piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programmu un vispārējās pamatizglītības programmu. Skolas telpās darbojas arī Vidzemes jūrmalas Mūzikas un mākslas skola, norit džudo un orientēšanās treniņi. Skolēniem ārpus stundām ir iespēja apmeklēt kori, deju kolektīvus, teātra, informātikas un skolas vēstures izpētes pulciņus.
Siguļu ciemā, kur agrāk atradās pirmā draudzes skola, šobrīd ir Carnikavas speciālā internātskola.
5.2 Kultūra
Carnikavas pašvaldības uzņēmums „Tautas nams ‘Ozolaine’” ir iestāde ar senu vēsturi. Ēka sākotnēji celta kā grāfa Ernsta fon Mengdena muižas labības klēts, bet 1933. gadā iesvētīta kā Carnikavas labdarības biedrības nams. Tajā norisinājās sanāksmes un svinīgi sarīkojumi. Taču pirmās mākslinieciskās aktivitātes Carnikavā sākās jau pēc Pirmajiem vispārējiem dziedāšanas svētkiem, kad 1875. gadā tiek dibināta dziedāšanās biedrība. Otrajos vispārējos dziedāšanas svētkos 1880. gadā carnikavieši piedalās ar vīru kori.
Tautas nama „Ozolaine” pirmajā stāvā atrodas bibliotēka ar grāmatu fondu 9000 vienības, kur reģistrēti 500 lasītāju. Apmeklētāji var iepazīties arī ar jaunākajiem laikrakstiem un žurnāliem, kā arī izmantot datorus informācijas piekļuvei internetā. Bibliotēkas darbinieki organizē tematiskās izstādes un informatīvi izglītojošus pasākumus.
Tautas namā „Ozolaine” darbojas astoņi pašdarbnieku kolektīvi, kuros var iesaistīties visi interesenti. Vidējās paaudzes deju kopa „Arnika” darbojas kopš 1987. gada. tie galvenokārt ir dejotāji ar pieredzi, entuziasti, kuri joprojām iepriecina skatītājus ar savu azartu un meistarību.
Sieviešu koris „Undīne” nodibināts 1980. gadā. Korim raksturīga ne tikai akadēmiskā dziedāšanas, bet arī radoša pieeja, veidojot savus koncertus kā muzikālas izrādes. Tauta lietišķās mākslas studija „Auseklītis”, kas dibināta 1966. gadā sāks savu darbību kā audēju pulciņš, 1989. gadā par aktīvu izstāžu darbību un augstu māksliniecisko līmeni saņēma tautas studijas Goda nosaukumu. jauniešu deju kolektīvs „Abi divi” dibināts 200. gadā. Apvienojot jauniešus vecumā no 13 līdz 25. gadiem, kolektīvs izpelnījies skatītāju mīlestību ar aizrautīgiem koncertuzvedumiem. Bērnu deju kolektīvs, kas savu nosaukumu „Dalderītis” ieguva 1999. gadā, Carnikavā bijis vienmēr, tādejādi nodrošinot dalībnieku pēctecību jauniešu un vidējās paaudzes dejotājiem. bērnu popgrupā „Jūraszaķi” jaunie dziedātāji iegūst uzstāšanās pieredzi uz skatuves. Par bērnu popgrupas dzimšanas dienu uzskatāms 1988. gads. Dāmu deju grupa „Gaujmalietes” uzsāka darbību 2004. gadā un apvieno dāmas, kurām deja nozīmē atpūtu no steidzīgās ikdienas. Amatierteātris „Skaida” sapulcējās 2005. gada rudenī. Tautas namā „Ozolaine” maksas grupā var apgūt tēlotājmākslas iemaņas, un no 2006. gada te savu mājvietu atradusi Vidzemes jūrmalas Mūzikas un mākslas skolas filiāle.
5.3 Sports
Tikpat aktīvi kā pašdarbnieku kolektīvos, carnikavieši ir iesaistīti arī sporta aktivitātēs.
Orientēšanās klubs „Kāpa” Carnikavā darbojas jau 21 gadu. daudzi orientēšanas sportisti Carnikavu pārstāv Pasaules veterānu čempionātos orientēšanās sportā. Pirmās orientēšanās sacensības „Magnēts” notika 1969. gadā Lilastē, pie Umma ezera, kur par godu šīm sacensībām uzstādīta piemineklis.
Slēpošasā un krosā Carnikavu pārstāv Eiropas veterānu čempioni un pat olimpieši. BMX sportu pārstāv carnikavietis, kas ieguvis jau ievērojamus rezultātus Eiropas sacensībās.
Carnikavā plaši pārstāvēti arī cīņas sporta veidi- džudo un sambo, ar ko itsevišķi aizrāvušies jaunieši. uzvaras izcīnītas gan Latvijas, gan Eiropas un Pasaule mērogā.
Carnikavai ir sava basketbola komada, kas jau trešo gadu piedalās Rīgas rajona sporta spēlēs. Arī Carnikavas novada darbinieki katru gadu piedalās Rīgas rajona ziemas un vasaras sporta spēlēs.
5.4 Atpūtas vietas
Viesu nams un krodziņš „Korande”
Korande artodas Rīgas- Tallinas šosejas 13. km, Gaujas krastā, Carnikavas novadā. Šeit ir iespēja svinēt svētkus un rīkot seminārus. Krodziņā var nobaudīt ne tikai garšīgus, bet arī izsmalcinātus ēdienus, savukārt viesi tiek aicināti naktsmieru gūt komfortablos viesu nama numuriņos. Korandē var arī lieliski atp;usties ar visu ģimeni- pirtī, baseinā, spēlējot minigolfu, makšķerējot, slidojot.
Viesnīca „Medzābaki”
Viesnīca „Medzābaki” atrodas Lilastē Rīgas- Tallinas šosejas un Lilastes ezera malā. Prasmīgi apvienojot senatnīgo ar mūsdienīgo, viesnīca ir lieliska vieta atpūtai un biznesam. Viesnīca „Medzābaki” piedāvā 40 mūsdienīgas viesu istabiņas, 14 kotedžas, 3 konferenču zāles, restorānu, banketu un pasākumu organizēšanas iespējas, bērnu rotaļu laukumu, makšķerēšanas iespējas Lilastes ezerā.
Kempinga „Gauja”
ir tūristu ciemats, kurš atrodas paaugstinājumā priežu mežā netālu no Gaujas, līdzas Piejūras dabas parkam. Kempings uzņem viesus visu gadu un tam ir ērta piekļūšana ar auto vai vilcienu līdz stacijai „Gauja”. Kempings piedāvā kotedžas iegādi īpašumā, izmitināšanu viesu mājā, vasaras mājās, treileru un telšu vietās, kamīnzāli ar muzikantu balkonu un saunu svinībām, teritoriju piknikiem, lieliem atpūtas, sporta un muzikāliem pasākumiem, pārgājienus mežā.
Carnikavā atrodas arī daudzi aizsargājamie pieminekļi.
Carnikavas novada aizsargājamo pieminekļu saraksts:
Valsts nozīmes mākslas piemineklis kapa piemineklis G.Falkam, Carnikavas kapos, 1817 gads.
Valsts nozīmes mākslas piemineklis kapitelis, Carnikavas parkā, 18. gs. 80. gadi.
Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis Carnikavas kapu kapliča, Carnikavas kapos 18.gs. 2.puse.
Nozīmīgs kultūrvēsturisks objekts arhitektūras piemineklis dzelzceļa stacija Carnikava.
Nozīmīgs kultūrvēsturiska objekts mākslas piemineklis kapa piemineklis Boles ģimenei, Carnikavas kapos.
Nozīmīgs kultūrvēsturisks objekts mākslas piemineklis kapa piemineklis J. Lidingam , Carnikavas kapos.
Nozīmīgs kultūrvēsturisks objekts mākslas piemineklis kapa piemineklis O.
Vācietim.
Nozīmīgs kultūrvēsturisks objekts karavīru kapsēta, Carnikavas parkā.
Nozīmīgs kultūrvēsturisks objekts arhitektūras piemineklis Carnikavas ev. lut. baznīca, Carnikavas kapos.
Nozīmīgs kultūrvēsturisks objekts Carnikavas muižas parks.
6. Pakalpojumi un veikali.
Carnikavas pagasts atrodas tuvu Rīgai, tāpēc pagastā ir labi attīstīta veikalu un pakalpojumu sfēra. Pārtikas veikali ir katrā no sešiem pagasta ciemiem, visvairāk to ir Carnikavā, bet pārējos ciemos ir pa vienam- diviem pārtikas veikaliem. Vasarā iedzīvotāju un tūristu skaits palielinās, tāpēc arī pagasta teritorijā vairāki veikali un kafejnīcas darbojas tikai vasaras sezonā.
Carnikavas pagasta centrā- Carnikavā ir visplašākais veikalu skaits, kas piedāvā dažādus pakalpojumus:
• Pārtikas veikali,
• Frizētavas,
• Autoserviss,
• Aptiekas,
• Kafejnīcas,
• Bārs,
• Puķu veikali,
• Pasts u.c.
7. Par mājokļiem
Visa pagasta teritorija sadalīta sešos ciemos un tā kā šie ciemi atrodas tuvu jūrai, katrā no ciemiem padomju laikos tika veidota dārzkopības sabiedrības. Deviņdesmitajos gados dārzkopības sabiedrības likvidējās un zemes gabali tika privatizēti. Pēdējos gados šo zemesgabalu īpašnieki izvēlas savas vasarnīcas renovēt par dzīvojamām mājām.
Pagastā atrodas vairākas dzīvojamās mājas, visvairāk Carnikavā un Garciemā.
Carnikavā pašlaik veido jaunu privātmāju ciematu.
8. Raksturojums par tautsaimniecības nozarēm.
Padomju laikos Carnikavas pagastā bija ļoti labi attīstīta tautsaimniecības nozare- darbojās kolhozi, dārzkopības uzņēmumi, lauksaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumi. Bet deviņdesmito gadu beigās lielākā daļa uzņēmumi tika likvidēti. Pašlaik lielākā daļa uzņēmumu ir pakalpojumu sniedzēji. Ražošana notiek tikai dažos uzņēmumos.
9.Informācija pa infrastruktūru
Viena no novada priekšrocībām ir labā satiksme ar galvaspilsētu un citām apdzīvotām vietām.
Carnikavas novadā var nokļūt gan ar savu automašīnu, gan autobusu un vilcienu. Katrā novada ciemā ir dzelzceļa stacija – Kalngale, Garciems, Garupe, Carnikava, Gauja un Lilaste.
Liela nozīme arī ir šosejai „Via Baltica”, kas stiepjas tieši gar pagasta ZA robežu.
Cauri Kalngalei, Garciemam, Garupei un Carnikavai arī P1 ceļš Rīga- Saulkrasti.
Carnikavas pagasts ir pilnībā elektrificēts un pagastu ar elektroenerģiju nodrošina PVAS „Latvenergo”.
Par komunālajiem pakalpojumiem atbild PA„Carnikavas komunālserviss”, kas pagastā nodrošina
• centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu darbības nodrošināšana;
• centralizēta atkritumu izvešana;
• teritorijas sakopšana un pagasta labiekārtošana
Daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki un īrnieki apkuri organizē individuāli – autonomā gāzes apkure katrā atsevišķā dzīvoklī, malkas apkure un apkure ar elektroierīcēm.
Tālruņu sakaru tīklus Carnikavas pagastā nodrošina SIA “Lattelekom”.
10.Vīzija.
Carnikavas novads pakāpeniski attīstās un tā nākotne ir saistīta ar plašām attīstības iespējām ekonomiskajā, sociālajā un intelektuālajā sfērā, ar tūrisma un atpūtas infrastruktūras izveidošanu, ar līdzsvarotu novada izveidošanu, kura galvenā vērtība vienmēr būs iedzīvotāji.
Secinājumi
• Carnikavas novadam ir ļoti izdevīga ģeogrāfiskais stāvoklis- 30 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas;
• Carnikavas novadā ir vairāki aizsargājamie kultūras pieminekļi;
• Carnikavas novads atrodas Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē;
• Viena no Latvijas skaistākajām un lielākajām Latvijas upēm Gauja tieši Carnikavā ieplūst jūrā;
• Carnikavas novada teritorijā atrodas Dabas parks „Piejūra” un dabas liegus Ummis, daba novadā ir skaista un neatkārtojama;
• Novadā strauji pieaug iedzīvotāju, kas savukārt pašvaldībai uzliek lielākus pienākumus un liek domāt par kopējas infrastruktūras attīstību, tai skaitā, par jaunu pirmskolas izglītības iestāžu atvēršanu, par iedzīvotāju veselīga dzīves veida uzturēšanas nepieciešamo objektu būvniecību, par atpūtas vietu izveidošanu un labiekārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām;
• Carnikavas pagastā ir vairākas izglītības iestādes- Carnikavas pamatskola, pirmsskolas izglītības iestāde ‘Riekstiņš’, Carnikavas speciālā internātskola;
• Tautas namā „Ozolaine” darbojas astoņi pašdarbnieku kolektīvi;
• Sabiedriskā transporta kustība pagastā ir laba;
• Carnikavas novads pakāpeniski attīstās un tā nākotne ir saistīta ar plašām attīstības iespējām.