KĀ VAR IZ¬VAIRĪ¬TIES NO HI¬PO¬DI¬NAMI¬JAS?
Hi¬po¬di¬namija ir kustību trū¬kums, kas iz¬raisa pār¬maiņas visā cilvēka or¬gan¬ismā. “Ne¬kas tā nesagrauj cilvēku kā ilgstoša fiziska bez¬dar¬bība rak¬stīja Aris¬to¬telis. Uzskata, ka mūs¬di¬enu cilvēku veselī¬bas paslik¬ti¬nāšanās lielā mērā sais¬tīta ar kustību na¬badzību. Vairums cilvēku saprot, ka veselība ir jāsaudzē un par to jā¬rū¬pē¬jas. Taču prak¬ti¬skā dzīvē bieži vēro¬jam pretējo. Cilvēki dažkārt dara visu iespē¬jamo, lai veselī¬bai kaitētu un tā¬dē¬jādi saīs¬i¬nātu savu dzīvi. Daļēji tas skaidro¬jams ar nez¬iņu par or¬gan¬isma uz¬būvi, daļēji ar nevērību pret veselību.Vis¬lie¬lāko ļaunumu šajā tehni¬kas un ofisu gad¬simtā mums no¬dara maz¬kustība, fizisko ak¬tivi¬tāšu ne¬pie¬tiekamība un reizēm vi¬enk¬ārši nevērība pret savu un ap¬kārtējo veselību. Šis maz¬kus¬tīgums jeb hi¬po¬di¬namija cilvē¬kos iz¬raisa musku¬la¬t¬ū¬ras un saišu aparāta no¬vā¬ji¬nāšanos, musku¬la¬t¬ū¬ras dis¬balansu kā arī kau¬laudu struk¬t¬ū¬ras iz¬maiņas. Tā¬dē¬jādi, šie cilvēki, kuru darbs ir sē¬došs un maz¬kus¬tīgs, varētu no¬saukt sevi kā po¬ten¬ciālu vai jau esošu mugur¬kau¬lāja slimnieku. Da¬tors tas ir mūsu laik¬meta galvenais darba rīks, palīgs un reizē arī izklaides avots. Mūs¬di¬enu ļautiņi pavada ne¬skai¬tāmas stun¬das pie da¬to¬riem. Tas ir dzīves stils. Bez da¬tora mēs vi¬enk¬ārši vairs nespē¬jam ie¬do¬māties savu darbu un pat pri¬vāto dzīvi. Da¬tors ir mūsu ik¬di¬enas darba un mā¬jas sastāvdaļa, kas pil¬nībā aiz¬vieto laik¬rakstus, žur¬nālus, televīziju, sabiedrisko dzīvi un reizēm pat drau¬gus. Ko tad šī mazā kas¬tīte tomēr nespēj aiz¬vie¬tot mūsu dzīvē? Tās ir kustī¬bas un veselība.Kā zi¬nāms kustībā ir dzīvība… Bet kur tad šāds dzīves veids noved? Pro¬tams, pie maz¬kustī¬bas jeb hi¬po¬di¬nami¬jas. Maz¬kustī¬bas ar to arī paslik¬ti¬nās emo¬cion¬āl¬ais stāvok¬lis, kas bieži vien traucē Jums darbā. Šīs iepriekš mi¬nētās li¬e¬tas rezul¬tātā no¬vā¬ji¬nās musku¬la¬tūra, var palieli¬nāties ķer¬meņa svars, samaz¬i¬nās dar¬baspē¬jas līdz var būt vēl arī nav ne¬kas, ja tas viss kopumā neat¬stātu sekas veselī¬bai. “Kas tad nu tik grau¬jošs var at¬gadī¬ties Cilvēkam pazemi¬nās imu¬ni¬tāte viņš sāk biežāk sli¬mot, paslik¬ti¬nās redze, parādās iz¬maiņas kau¬lau¬dos un musku¬la¬tūrā. Lie¬lākās neēr¬tī¬bas ir jū¬tamas ti¬kai pēc pāris gadiem, kad jau ir jā¬griežas pie ār¬sta, jāsāk li¬e¬tot zā¬les. Bet arī tas vēl nav viss par šo ne¬lielo kas¬tīti, kas ir pieradi¬nāta kan¬tora vai mā¬jas telpās. Kad slimība jau klāt, tad veselību at¬gūt grūti, bet par ak¬tīvu dzīves¬veidu sāk do¬māt, kad jau paaug¬sti¬nās asinss¬piedi¬ens, parādās sā¬pes sirds ap¬vidu un ir iz¬teik¬tas skle¬ro¬tiskas pār¬maiņas as¬in¬s¬va¬dos. Tāpec būtu sav¬laicīgi pāpie¬domā pie sava dzīves¬veida lai iz¬vairī¬tos no hi¬po¬bi¬nami¬jas un tās iz¬raisī¬ta¬jām sekām.
• Pār¬maiņas pasīvajā kustību aparātā. No 30-35 gadu vecuma mainās viss pasīvais kustību aparāts (kauli, saites, skrimšļi samaz¬i¬not tā noslogošanas spēju. Kauls savā samaz¬i¬nāšanās procesā struk¬turāli tiek tā iz¬mainīts, ka skeletu vairs ne¬drīkst noslo¬got simtpro¬cen¬tīgi. Tas no¬tiek ap¬mēram 45-50 gadu vecumā, pasti¬pri¬nāti tieši sievietēm. Tā var rasties dažādas slimī¬bas kā, piemēram, os¬teo¬poroze. Spēka tren¬iņi var šo procesu ap¬stā¬di¬nāt un pat nosti¬pri¬nāt kau¬lus. Skrimšļu struk¬tūra ar laiku zaudē savu elastību un arī savu spēju funk¬cio¬nēt. Locī¬tavā var rasties tādi no¬dilšanas procesi kā artroze. Sa¬karā ar saišu elastī¬bas samaz¬i¬nāšanos var vei¬doties arī funk¬cion¬āli kustību ier¬obežo¬jumi.
• Pār¬maiņas ak¬tī¬vajā kustību aparātā (skeleta musku¬la¬tūra Muskuļu spēka samaz¬i¬nāšanās ir sevišķi iz¬teikta veciem cilvē¬kiem. Tas nozīmē, ka samaz¬i¬nās muskuļu vidē¬jais lie¬lums (ap¬mēram 4% gadā) un muskuļu elek¬tro¬lītu sastāvs (samaz¬i¬nās kā¬lija un kal¬cija kon¬cen¬trāci¬jasJa visas dzīves laikā esat rū¬pējies par savu muskuļu spēku, tad, pro¬tams, gadiem ri¬tot, sagla¬bāt sas¬niegto līmeni būs daudz vi¬enk¬āršāk. Nekā sākt spēka tren¬iņu sirmā vecumā.
• Pārmaiņas sirds un plaušu sistēmā. Pie izmaiņām sirds un plaušu sistēmā pieder samazinātā spēja maksimāli uzņemt skābekli (no 30-35 gadiem pa 1% dzīves gada), kas ir kā sirds un plaušu indikators. Tāpēc samazinās sirds sitienu daudzums un asins tilpums sirdi tās darbības laikā. Tāpat līdz ar gadiem reducējas arī asinsvadu elastība, kas izraisa augstāku asinsspiedienu gan miera, gan darbības brīžos.
• Pārmaiņas hormonu sistēmā un vielmaiņas sistēmā. Tā kā ar gadiem mazinās enerģijas pieprasījums un vielmaiņa palēninās, jāierobežo kaloriju daudzums, lai novērstu svara pieaugumu. Endokrīnie dziedzeri samazina hormonu izdali vecumā, kas iespaido visa organisma darbību.
Statistika liecina, ka arī Latvijas iedzīvotāji ir mainījuši sava brīvā laika pavadīšanas veidus. arvien vairāk interesējas par aktīvo atpūtu un veselību veicinošiem jautājumiem. Aizvien vairāk cilvēku atzīst veselīga dzīvesveida pozitīvo ietekmi gan fiziskā, gan sociālā, gan arī garīgā ziņā. Spēcīga muskulatūra pasargā no locītavu “nolietošanās”, samazina kustību aparāta traumu iespējas. Novecošana ir ģenētiski ieprogrammēta, taču deģeneratīvo maiņu temps un norise ir ļoti atkarīga no cilvēka dzīvesveida. Kustības ļoti palēnina novecošanas procesu – līdz pat organisma funkcionālai atjaunošanai. Lai izvairītos nohipodinamijas vairāk ir jāpievāršas sportiskajām, aktivitātem pārvarot ikdienas kūtrumu tam palīdzes izturības treniņi: pastaigas, riteņbraukšana, peldēšana. Pēdējos gados pētījumos pieradīts, ka arī sabalansētam spēka treniņam ir neaizvietojama loma veselības un organisma iespēju uzturēšanā līdz sirmam vecumam.
.