Satura rādītājs
1.Ekonomiskās noziedzības jēdziens ……………………………………. 3. lpp.
2.Ekonomiskās noziedzības kriminoloģiskais raksturojums……… 5. lpp.
3.Ekonomiskās noziedzības cēloņi………………………………………… 8. lpp.
4.Pasākumi cīņā pret ekonomisko noziedzību………………………… 11. lpp.
Nobeigums………………………………………………………………………… 14. lpp.
Izmantotā literatūra…………………………………………………………….. 15. lpp.
1.Ekonomiskās noziedzības jēdziens.
Jēdziens “ekonomiskā noziedzība” (vai noziedzība ekonomiskā sfērā) kopā ar tādiem jēdzieniem, kā “organizētā noziedzība” un “noziedznieku kriminālo ienākumu legalizācija” ir iegājis daudzu kriminologu un tiesībsargājošo institūciju darbinieku jēdzienu sistēmā. Mūsdienās pastāv vairāki ekonomiskās noziedzības formulējumi, tomēr pirmoreiz sabiedrība uzzināja par to, kā par “balto apkaklīšu” noziedzības fenomenu. Šis termins pieder un to kriminoloģijā 1940.gadā ieviesa pazīstamais amerikāņu kriminologs E.Sazerlands.1
“Balto apkaklīšu” noziedzības būtība ir saistīta ar likumpārkāpumu kompleksiem, kurus izdara personas ar augstu sociālo un dienesta statusu un kuri ir saistīti ar viņu profesionālo un dienesta darbību. Amatpersonu noziegumi ietekmē arī sabiedrības uzticību valsts pārvaldes sfērai.
M.Klainards 2.pasaules kara laikā ASV, pētot melnā tirgus problēmas, konstatēja, ka radušies finansiālie zaudējumi vairākkārt pārsniedz zaudējumus, ko rada vispārējie noziegumi. Šis pētījums neapšaubāmi rāda, ka vislielākos materiālos zaudējumus rada tieši ekonomiskā noziedzība un cik ekonomiskā noziedzība ir bīstama, tieši savu seku dēļ.
Pazīstamais Zviedrijas kriminologs B.Sveņsons ekonomiska rakstura noziegumus formulē kā ilgstošu savtīga rakstura nodarījumu, kurš tiek veikts saimnieciskās darbības ietvaros.2 Savukārt Krievijas kriminologi dod jēdziena “ekonomiskā noziedzība” plašāku skaidrojumu. Viņi atzīmē, ka ekonomiskā noziedzība ir savtīgu noziedzīgu darbību kopums, kuras vērstas pret saimnieciskajā darbībā izmantojamo īpašumu, ekonomisko procesu pārvaldes kārtību un personas ekonomiskajām tiesībām, kuras veic personas, kas izpilda noteiktas funkcijas ekonomisko attiecību sistēmā. Tomēr šajā jēdziena izklāstā negribētu piekrist tam, ka ekonomiskos noziegumus izdara personas, kuras “izpilda” (veic) noteiktas funkcijas ekonomisko attiecību sistēmām, jo, piemēram, krāpšanu vai viltotas naudas izgatavošanu var (kā arī izdara) veikt personas, kuras nav šajā statusā.
Ekonomiskai interpretācijai ir divas pieejas. Viena no tām par noziegumiem ekonomikā atzīst jebkuru mantisku noziegumu (zādzību, laupīšanu, krāpšanu, piesavināšanos, bankrotu, kukuļošanu u.c.).
1.Latvijas neatkarīgo kriminologu asociācija Rīga 1998.
2.Dolgova Infa.M. – NORMA Maskava 1995.
Šie nodarījumi ietekmē indivīda, uzņēmuma vai korporācijas materiālo stāvokli un līdz ar to sabiedrības ekonomiku kopumā.
Otra virziena piekritēji par noziegumiem ekonomikā atzīst tikai tos nodarījumus, kas skar tautsaimniecības vai valsts kases intereses. Pie šiem noziegumiem pieskaita kukuļošanu, nodokļu nemaksāšanu, bankrotu, kredītsaistību, grāmatvedības noteikumu neievērošanu u.c.
2.Ekonomiskās noziedzības kriminoloģiskais raksturojums.
Runājot par ekonomisko noziedzības kriminoloģisko raksturojumu nāksies saskarties ar tādiem raksturojuma elementiem, kā struktūru zaudējumiem, noziegumu izdarījušo personu raksturojumu, kā arī, saskarties ar statistiku. Tomēr vispirms der atzīmēt, ka ekonomiskai noziedzībai ir liela latentitāte, tāpēc statistikā izmantotie skaitļi nenosaka ekonomiskās noziedzības patieso stāvokli, kas būtiski ietekmē ekonomisko noziegumu cēloņu noteikšanu un saimnieciska rakstura likumpārkāpuma veidošanās mehānisma apzināšanu. Tādejādi ekonomisko noziegumu cēloņi un veidošanās mehānisms tiek noteikts intuitīvi, balstoties uz analoģijas principa.1 Tomēr daudz mazāka latentitātes pakāpe ir atsevišķiem noziegumiem, kuri parādījušies samērā nesen, pārejas periodā (90-tajos gados), kura laikā tika atklātas jaunas iespējas, kā noziedzīgā ceļā iedzīvoties. Piemēram, krāpšanas nolūkā dabūt bankas kredītu, iedzīvotāju noguldījumu pieņemšanu apsolot tiem maksāt augstus procentus. Samērā zema latentitāte ir tādam bīstamam noziegumam, kā naudas viltošana. Latentitāti ietekmē arī tas, ka ekonomiska rakstura noziegumus, tādi kā, saimnieciskie noziegumi un noziegumi uzņēmējdarbības sfērā, galvenokārt fiksē un atklāj revīzijās un finansu pārbaudēs, kuras veic Valsts ieņēmuma dienests (finansu policija) vai ekonomiskā policija.
Ekonomiskajiem noziegumiem, kas fiksēt kopš deviņdesmito gadu sākuma, ir visai savdabīgas tendences. Tā 1991.gadā, tika reģistrēti 1455 ekonomiskie noziegumi, bet līdz 1994.gadam bija vērojama samazināšanās tendence (1992.g.- 1169; 1993.g.- 899; 1994.g.- 860 reģistrēti ekonomiskie noziegumi). Turpretī no 1994.gada līdz 1997.gadam ekonomisko noziegumu skaits ir dubultojies (1997.g.- 1749).
1.Latvijas neatkarīgo kriminalogu asociācija Rīga 1998.
Turpretī 1998.gada pirmajos 6.mēnešos ir jau reģistrēti 1167.ekonomiskie noziegumi, kas ir 330 vairāk nekā attiecīgajā laika posmā 1997.gadā. Salīdzinājumā ar Krieviju, laika posmā kad Latvijai bija tendence samazināties, Krievijā tā pieauga. Tā trīs gadu laikā (no 1992.g.- 1995.g.), reģistrēto ekonomisko noziegumu skaits bija divkāršojies (1992.g.- 103874; 1995.g.- 211826). Latvijā iepriekšējos gados ekonomisko noziegumu īpatsvars kopējā noziedzībā svārstās no 1,3 līdz 4,7 procentiem (1993.g.- 1,7%; 1994.g.- 2,1%; 1995.g.- 2,9%; 1996.g.- 3,9%; 1997.g.- 4,7%). Tas ir saistīts ar kopējās noziedzības samazināšanos un ekonomiska rakstura reģistrēto nozieguma skaita pieaugumu. Līdz neatkarības atgūšanai ekonomisko noziegumu īpatsvars kopējā noziedzībā bija ap 20.procentiem. līdzīgas attiecības kopējā noziedzības struktūrā ir vērojamas ārzemju kriminālajā statistikā.
Ekonomiskā noziedzība sastāv no tādiem nozieguma veidiem kā saimnieciskie noziegumi, amatnoziegumi (varas un dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana vai pilnvaru pārsniegšana, nolaidība, dienesta viltojumi u.c.), noziegumi uzņēmējdarbībā, krāpšana, mantas piesavināšanās, kontrabanda, viltotas naudas izgatavošana, kukuļošana. Šo minēto noziegumu struktūrā vislielākā īpatsvarā ir viltotas naudas izgatavošana. Tas noteikti ir saistīts ar agrāk minēto zemo latentitāti šim nozieguma veidam. Pēdējos gados vislielākais īpatsvars viltotas naudas izgatavošanai bija 1994.gads, kad šis nozieguma veids bija 42% no visiem reģistrētajiem ekonomiskajiem noziegumiem, bet tas bija tā iemesla dēļ, ka 1994.gadā bija reģistrēti samērā mazs ekonomisko noziegumu (860), jo pēdējos gados viltotas naudas izgatavošana ir stabilizējusies, ap 360. un tāpēc sakarā ar to, ka pieaug kopējo reģistrēto ekonomisko noziegumu skaits, pazeminās naudas viltošanas gadījumu īpatsvars. Turpinot skatīt pielikumā (Nr.1) ekonomisko noziegumu struktūru, redzams, ka pēdējos gados ir strauji pieauguši amatnoziegumi un krāpšana. Trijos gados (1994.g. – 1997.g.) amatnoziegumu skaits ir pieaudzis gandrīz divas reizes, bet krāpšanu skaits – 3,5 reizes un noziegumi uzņēmējdarbībā 2 reizes. Par cik šiem nozieguma veidiem ir augsta latentitāte un tos galvenokārt fiksē un atklāj pārbaudēs, tad jāsecina, ka pēdējos gados aktīvāk strādā attiecīgās kontroles institūcijas, Valsts ieņēmuma dienests un ekonomiskā policija.
Uz 1998.gada pirmajiem 6.mēnešiem visvairāk reģistrētu ekonomisko noziegumu ir Rīgas pilsētā (429), kas ir par 137 vairāk, salīdzinot ar 1997.gadu attiecīgo laika periodu. No republikas pilsētām salīdzinājuma ar pārējām izceļas Daugavpils (129), pie kam tendence ir palielināties. No republikas pilsētām tikai Daugavpilī un Ventspilī ir tendence palielinātie. Pārējās republikas pilsētās (Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē) ekonomiskiem noziegumiem, ir tendence samazināties. Izbrīnu rada fakts, ka tāda pilsēta kā Rēzekne reģistrēti tikai 7.ekonomikie noziegumi, attiecīgi Rēzeknes rajonā 13, bet blakus atrodošajā Daugavpilī ir reģistrēta 1/8 (12,59%) no visiem Latvijā reģistrētajiem ekonomiskajiem noziegumiem, tad sanāk, ka Rīgā un Daugavpilī ir reģistrēta gandrīz puse no visiem Latvijas reģistrētajiem ekonomiskajiem noziegumiem. No lauku rajoniem visvairāk ekonomisko noziegumu ir reģistrēti Alūksnes, Krāslavas, Kuldīgas un Rīgas rajonos. Vismazāk – Balvu, Talsu, Tukuma un Valkas rajonos. Pie tam šajos rajonos ir arī tendence samazināties, bet rajonos, kur bija visvairāk reģistrēti ekonomiskie noziegumi, ir tendence tiem palielināties. Interesants ir fakts ka Cēsīs ir reģistrēti 19 ekonomiskie noziegumi, kas ir par 58 (!) mazāk, nekā 1997.gada pirmajā pusgadā. Atkārtoju, ka visi augstāk minētie dati par pilsētām un lauku rajoniem ir par 1998.gada pirmo pusgadu.
Ekonomiskajiem noziegumiem ir būtiski tas, ka tos izdara personas, kurām ir iespējas veikt saimnieciskos, dienesta vai cita veida darījumus. Tas saistīts ar nozieguma subjekta īpašo sociālo statusu un veicamajām funkcijām. Personām, kas izdara viltotas naudas izgatavošanu vai krāpšanu ir nepieciešamas arī zināmas profesionālas iemaņas un zināšanas attiecīgajā jomā. Pēdējos gados pieaug ne tikai reģistrēto, bet arī atklāto vainīgo personu skaits. No 1994.gada līdz 1996.gadam noskaidroto personu skaits ir pieaudzis divas reizes. Katra septītā no šīm personām ir agrāk tiesāta. Pēdējos trīs gados agrāk tiesāto personu īpatsvars starp ekonomisko noziegumu subjektiem ir pieaudzis trīs reizes, un katrs trešais noziegums ir izdarīts grupā.
Pēdējos gados starp ekonomisko noziegumu subjektiem pieaug uzņēmējdarbību darbinieku, amatpersonu un valsts dienesta personālsastāva darbinieku skaits, bet reti ekonomiskos noziegumus izdara lauksaimniecības un pašvaldību uzņēmumu darbinieki. Starp personām, kas izdarījušas noziegumus ekonomikā, samērā stabila tendence ir valsts uzņēmumu, valsts pārvaldes institūciju darbiniekiem. Šo struktūru darbiniekiem ir raksturīga kukuļņemšana un dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Tas ka tendence palielināties tām personām, kas strādā uzņēmējdarbībās nav nekas pārsteidzošs, jo tendence palielināties ir taču arī noziegumiem uzņēmējdarbībā.
Jau otrā pasaules kara laikā ASV, pētot melnā tirgus problēmas tika konstatēts, ka radušies zaudējumi vairākkārt pārsniedz vispārējās noziedzības radītos zaudējumus. Šie radītie materiālie zaudējumi ir viena no ekonomisko noziegumu būtiskākajām pazīmēm. Tā, piemēram, Vācijai tikai prettiesiski izmantojot kredītkartes vai viltotas kredītkartes katru gadu radītie zaudējumi ir ap 80 miljoniem vācu marku, pat tik nevainīga lieta kā telekarte spēj radīt kriminālajai pasaulei diezgan solīdus ienākumus. Tā kompānija “Telekom”, kas Vācijā nodrošina lielāko daļu telefonu sarunu ir cietusi no krāpniekiem 2 miljonu vācu marku zaudējumus. Ekonomiskā noziedzība vistiešākā veidā ir saistīta ar negatīvu ekonomisko un finansiālo seku iestāšanos. Mantas piesavināšanās gadījumā tā tiek zaudēta. Kredītu izsaimniekošana ir sakarā arī ar nodokļu maksātāju dalību kredītsaistību izpildē, nenomaksātie nodokļi nepapildina plānotos valsts vai pašvaldību ienākumus un mazina to spējas realizēt sociālās un ekonomiskās programmas. Ekonomiskajai noziedzībai ir ne tikai konkrēta materiālā, bet arī morālā cena. Ekonomiskie noziegumi grauj sociālo un ekonomisko, arī kārtību valstī, kompromitē valsts pārvaldi, palielina neuzticību ekonomiskām reformām. Individuālā līmenī tiek attīstīti vispārēji krimināla rakstura nozieguma veidošanās motīvi (zādzības, laupīšanas utt.).
Skatot statistiku par ekonomisko noziegumu rādītājiem materiālajiem zaudējumiem (šajos zaudējumos netiek ierēķināti tiesību aizsardzību struktūru izdevumi, ko izmanto izziņas, pirms tiesas un tiesas izmeklēšanas darbībā, aizturēto, aizdomās turēto, apsūdzēto un notiesāto aizturēšanai) var redzēt ka tie palielinās katru gadu. Strauji pieaugot arī šo noziegumu vidējā “cena” (viena nozieguma vidējais materiālais zaudējums). Izņēmums ir tikai 1997.gads. Tā no 1991.gada, kad reģistrēto ekonomisko noziegumu radītā materiālā zaudējumu summa bija 10000 Ls līdz 1996.gadam materiālo zaudējumu summa ir pieaugusi līdz 153220000 Ls, pie kam šajos gados (1991.g. un 1996.g.) ir ļoti līdzīgs reģistrēto ekonomisko noziegumu skaits (1457 un 1490). Tomēr jāatgādina, ka materiālie zaudējumi tiek aprēķināti no reģistrētajiem ekonomiskajiem noziegumiem un tātad faktiskais zaudējumu skaitlis ir lielāks. Ekonomisko noziegumu materiālo zaudējumu kopsummas pieaugums liecina par vairākām tendencēm:
1) tiesību aizsardzības iestādes un atbilstošie darbinieki ir sākuši rūpīgāk un precīzāk uzskaitīt noziegumu radītos materiālos zaudējumus;
2) materiālo zaudējumu fiksēšanā ir ieinteresētas arī valsts un pašvaldības iestādes un uzņēmējstruktūras. Ekonomisko noziegumu upuri nav vairs ieinteresēti slēpt patiesos zaudējumus, kā tas bija sociālisma laikā ar valsts īpašumu;
3) kriminālās struktūras un savtīgi orientētas personas ir ieinteresētas galvenokārt iegūt pēc iespējas lielāku peļņu un ienākumus.
Daudzu valstu krimināltiesiskajā sistēmā ekonomiskās noziedzības jēdzienā un struktūrā tiek ietverti arī korporatīvie kriminālnodarījumi. Tie ir noziegumi, kuru subjekts ir nevis fiziskas, bet gan juridiskas personas – korporācijas. Korporatīvo noziegumu “cena” ir ļoti augsta. Ja individuāla ekonomiska rakstura nozieguma rezultātā, piemēram izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, zaudējumi ir tikai vairāki simti dolāru, tad šo pašu nodarījumu veicot korporācijai, zaudējumi ir no 250 – 500 tūkstošiem dolāru. Korporatīvā noziedzība Vācijā ik gadus nes zaudējumus ap 130 – 170 miljardiem vācu marku. Jāatzīmē, ka ekonomisko noziegumu zaudējumi tikai retos gadījumos un nelielā apmērā tiek kompensēti un atdoti šajos kriminālnodarījumos cietušajiem.
Sagaidāms ka noziedznieki meklēs jaunus veidus, kā izdarīt noziegumus ekonomikas sfērā – t.i.noziedzīgā ceļā iegūt savās rokās līdzekļus. Pieaug tādu noziegumu izdarīšanas veidi, kas populāri cituviet pasaulē – krāpšanas apdrošināšanas jomā, krāpšanas operācijas ar kredītkartēm, noziedzīgā ceļā naudas līdzekļi iegūšana nesankcionēti iekļūstot datoru vai telekomunikāciju tīklā u.c.
3.Ekonomiskās noziedzības cēloņi.
Īpaša nozīme ekonomikai, kā sociālam institūtam, kas regulē un nodrošina noteiktas sabiedriskās attiecības, ir saistītas ar to, ka materiālā ražošana un attiecības saistītas ar darba dalīšanu, parāda pamatu valsts tiesiskajiem un ideoloģiskajiem sabiedrības uzskatiem un atbilstoši tiem uzskatiem, pārējos sociālos institūtos.
Sociāla institūta galvenais uzdevums attiecībā uz sabiedrību ir savas galvenās funkcijas realizēšana – konkrēti sabiedrības vajadzību apmierināšana. Ja sabiedrības vajadzības nerod atspoguļojumu sociālo institūta struktūrā un funkcijās, tad tā darbā rodas disfunkcija.
Noziedzībai, tai skaitā ekonomiskai, kā negatīvais sociālo parādību daudzveidībai ir nepieciešams noteikt cēloņus un rašanās apstākļus. Praktiska nozīme šim ir acīmredzama. Efektīva tiesību sargājošo iestāžu cīņa ekonomisko noziegumu apkarošanas jomā ir iespējama uz zinātniski pamatotām rekomendācijām, kurās izklāstīti ir nozieguma izdarīšanas cēloņi un apstākļi. Ekonomiskā noziedzība un tās determinantes tika pakļautas izmaiņām un savā būtībā bija atkarīgas no ekonomikas likumu vietas un lomas ekonomikas vadības hierarhijā.
Vēl viens no sociāliem faktoriem, kas ietekmē ekonomisko noziedzību ir bezsaimnieciskums, kas izpaužas, kā nesaimnieciska, anonīma un pasīva attieksme pret jebkuru īpašumu. Visbiežāk šāda attieksme vērojama attiecībā pret īpašumu un materiālajām vērtībām, kas neatrodas subjekta pārziņā. Šajos gadījumos notiek: nemērķtiecīga un izšķērdīga līdzekļu izlietošana un to norakstīšana, nepamatotu resursu iekārtu iegāde vai to norakstīšana, nevērīga un nesaimnieciska resursu, ražošanas iekārtu un gatavās produkcijas glabāšana, tīša materiāla vērtību iznīcināšana utt.
Bezsaimnieciskuma ietekme uz ekonomisko noziegumu izplatījumu var īstenoties vairākos veidos. Pirmkārt, indivīdos veidojas atbilstoša sociāli psiholoģiska pieeja un orientācija. Īpašums, kas neatrodas konkrētas personas valdījumā, tiek uztverts, kā bezsaimnieka īpašums. Atbilstoša veidojas arī attiecīga attieksme pret šo īpašumu, kā potenciāli iegūstāmu, kā pret nevienam nepiederošām materiālām vērtībām. Otrkārt rodas bezsaimnieciska pret personisko, vai arī pārziņā esošo īpašumu. Tas var izpausties kontroles un uzskaites trūkumā par uzņēmējsabiedrības, valsts vai sabiedriskās organizācijas līdzekļiem un īpašumu. Šāda attieksme veido apkārtējos pārliecību par šā īpašuma bezsaimniecisko raksturu, tā nenozīmīgumu pārvaldītājam. Bezsaimniecisko attieksmi, kontroles trūkumu, materiālo vērtību uzskaites nepilnības izmanto personas, kam ir izteikta savtīga orientācija, vēlme iegūt zināmas materiālas vērtības par jebkuru cenu, un tas notiek, pārkāpjot jebkuras tiesiskās, sociālās un morāli ētiskās normas. Treškārt, bezsaimnieciska attieksme pret materiālām vērtībām var veidot arī personā agresīvi valdonīgu uzvedības stilu, vardarbīgu attieksmi pret īpašumu. Šādas darbības (tīša iznīcināšana, dedzināšana un citi) ir iespējama un var būt praktizētas pret sekmīgi funkcionējošām uzņēmējdarbības sabiedrībām.
Bezsaimnieciskums, kā attieksmes forma pret īpašumu un materiālajām vērtībām visdažādākajos veidos var integrēties praktiski visos ekonomisko noziegumu sastāvos un realizēties konkrētos noziegumos. Tas nosaka atsevišķu personu tikumisko attīstību un viņu attieksmi pret materiālajām vērtībām atvieglo ekonomisko noziegumu izdarīšanu, kā arī rada vislabvēlīgākos apstākļus konkrētu noziegumu veikšanai.
Līdz ar nelabvēlīgām tendencēm ekonomikā, sociālo nenodrošinātību, zemo nodarbinātību un augsto bezdarba līmeni Latvijā pašreiz ir vērojamas negatīvas sociāli psiholoģiskas iezīmes, kas būtiski ietekmē arī ekonomiskās noziedzības stāvokli: pieaug iedzīvotāju anonimitāte, tas ir, iespējas veikt jebkuru likumpārkāpumu, bez pārkāpuma reģistrācijas un personas iespējamās identifikācijas. Rezultātā pieaug latentie, it īpaši saimnieciskie noziegumi un ir zems reģistrēto noziegumu atklāšanas līmenis. Veidojas arī autonoms uzvedības modelis (nepakļāvība valsts struktūru un likuma prasībām). Personisko prasību apmierināšana kļūst primāra un dominējoša attiecībā pret sabiedrības, valsts un citu cilvēku vajadzībām un prasībām.
Bez šiem minētajiem faktoriem, kas ietekmē ekonomisko noziedzību ir arī speciāli faktori, kas netik daudz kā rada, bet veido labvēlīgus apstākļus ekonomiskai noziedzībai. Tā pārejas perioda reformas laikā pastāvot nepilnībām likumdošanā, nepietiekamas ekonomisko attiecību kontrolei tika radīti labvēlīgi apstākļi, kas manāmi atviegloja iespēju ātri iedzīvoties materiālajos labumos noziedzīgā ceļā. Aktivizējas antisociālu grupu veidošanās ekonomikas un tautsaimniecības sfērā. Tā rezultātā kriminālajiem elementiem radās iespēja iegūt un koncentrēt savās rokās ievērojamus līdzekļus, lai pēc tam tos izmantotu jau legālā biznesā. Šo ekonomisko reformu laiks parādīja noziedzīgu elementu un grupu iespējas izmantot vismazākās nepilnības likumdošanā, lai nelikumīgi iedzīvotos, pielietojot šim nolūkam veselus iedarbības metožu kopumu:
• Savu personu iefiltrāciju un ielikšanu valsts un tiesībsargājošās iestādēs, kontroles institūcijās un komercstruktūrās;
• Korupciju amatpersonu uzpirkšanu;
• Vienošanos ar lielajiem ražošanas uzņēmumiem un komercstruktūrām;
• Valsts korumpēto amatpersonu spiedienu savu interešu apmierināšanai;
• Akciju uzpirkšanu, īpašuma tiesību iegūšana uz dažādiem objektiem;
• Terors un sev nevēlamu personu fiziska likvidēšana.
Par piemēru nepilnībām likumdošanā var minēt to, ka ilgu laiku Latvijas republikas likumos nebija paredzēta atbildība par plaši izplatītām antisociāla rakstura darbībām, piemēram, laikus nebija noteikta krimināla atbildība par kredīta neizmantošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Pašreiz ir gandrīz neiespējami pierādīt, ka uzņēmums ir izveidots tikai kredīta iegūšanai, tas ir, krāpniecībai, nevis reālai uzņēmējdarbībai. Latvijas Republikas ģenerālprokuratūra pašlaik izmeklē vairākas tieši šāda rakstura krimināllietas, kas saistītas ar nepiemērotu G-24 kredītu saņemšanu un nelikumīgu to izlietošanu. Noziedznieku grupas šajos gadījumos ir izmantojušas tieši šīs nepilnības.
Jāatzīmē vēl viens faktors, kas ietekmēja ekonomisko noziedzību. Šis faktors ir tas, ka deviņdesmito gadu sākumā Latvijā tika likvidētas nozīmīgākās struktūras, kas veic vistiešākās funkcijas ekonomisko noziegumu apkarošanā (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas struktūrvienības iekšlietu sistēmā un revīzijas dienests finansu ministrijā). Valstī tika iznīcinātas iestādes, kurām tieši brīvā tirgus ekonomisko attiecību, kooperatīvu, sabiedrību ar ierobežotu atbildību un citu uzņēmējstruktūru veidošanās posmā, kā arī valsts īpašuma reformas gaitā vajadzēja nodrošināt likumpārkāpumu apkarošanu tautas saimniecībā. Tā 1991.gadā un 1993.gadā Latvijā nebija nevienas specializētas struktūrvienības, kas būtu orientētas tikai uz ekonomisko noziegumu novērošanu un atklāšanu. Atbilstošu tiesisko struktūru kopums radīja to, ka praktiski nekavēti varēja darboties valsts īpašuma izlaupītāji, kukuļņēmēji un kontrabandisti, kā arī citi antisociāla rakstura darboņi.
Nepietiekamā ekonomiskā un finansiāla rakstura noziegumu apkarošana, arī atbilstoša krimināla nodarījuma novērošana ir saistīta ar policijas un prokuratūras darbinieku sliktajām vai nepietiekamajām zināšanām ekonomikā, uzņēmējdarbībā un finansu tiesībās.
Savukārt kā viens no būtiskākajiem cēloņiem nozieguma izplatībai Latvijas tautsaimniecībā ir jauns zinātniski pamatotas ekonomikas stratēģijas trūkums. Pašreizējos apstākļos nav izstrādāts Latvijas ekonomiskās izaugsmes rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas attīstības mehānisms. Vēl pie ekonomiskās noziedzības veicinošajiem apstākļiem var pieskaitīt valsts ekonomiskās politikas principu neievērošanu, likumdošanas aktu un prasību ignorēšana, kā arī 1995. – 1996.gadā notikušo banku krīzi.
4.Pasākumi cīņai pret ekonomisko
noziedzību
Kriminologi – zinātnieki un praktiķi lielu uzmanību veltī jautājumam par ekonomiskās noziedzības brīdināšanu. Viņu secinājumi nonāk pie tā, ka nepieciešams veikt veselu pasākumu kopumu iekļaujot ekonomiskus, organizātoriskus ražošanas, tehniskos, tiesiskos, audzinošos pasākumus, kas ir virzīti likumpārkāpēju personības korekciju un noziegumu izdarīšanas veicinošo apstākļu neitralizāciju vai samazināšanu. Ekonomiskas noziedzības brīdināšanā galvenā loma ir vispārīgiem valsts līmeņa pasākumiem ekonomikas stabilizācijā, pasākumiem, kas vērsti uz ražošanas pieaugumu. Bez ekonomikas stabilitātes un tās efektivitātes palielināšanas visi pārējie profilakses pasākumi (tiesiskie, organizātoriskie u.c.) diez vai spēs kardināli uzlabot situāciju.
Ekonomiskie pasākumi var būt vispār sociāla līmeņa, kas ir virzīti uz bezdarba samazināšanos. Personas, kam nav darba – nav ienākumu, tātad, ir potenciāls likuma pārkāpējs. Nepieciešama arī dzīves līmeņa paaugstināšana, it sevišķi tai personu kategorijai, kurai ir mazi ienākumi, vai nav patstāvīgu ienākumu avotu.
Audzināšanas jomā arī ir veicami svarīgi uzdevumi, lai izveidotu jaunu (bet būtībā aizmirsto veco) ekonomisko kultūru, ētiskās un morālās normas, bez kurām mūsdienu sabiedrība nevar eksistēt, kuras ir pamatotas uz vispār cilvēciskām vērtībām. Daudzo uzņēmēju darbībai ir jāveicina uzņēmējdarbības ētikas izveidošanai, bez kuras diez vai ir iespējama normāla tirgus ekonomikas attīstība. Nozīmīga loma šajā pasākumā arī pieder masu informācijas līdzekļiem un mākslas darbiniekiem. Diemžēl mūsdienās par noteicošo kļūst nevis cilvēciskas vērtības, bet gan nauda – jeb kādi pasākumi lai iegūtu materiālos labumus, kas balstīti uz šādiem principiem: “katrs par sevi”, “mērķis attaisno līdzekļus” un citi. Tādēļ nepieciešams ienest sabiedrības apziņā domu par to, ka sabiedrība, kurai nav morālo un ētisko normu, nebūs tik spējīga veikt pasākumus, lai radītu augsti efektīvu ekonomiku, kā arī nodrošinātu savu locekļu dzīvību un īpašumu.
Pie organizatoriski – tehniskajiem pasākumiem pieder pasākumi, kas nodrošina apsardzi, uzskaiti, īpašuma kvalitātes un kvantitātes noteikšanu, naudas un preču plūsmu. Konkrēta šo pasākumu realizācija izpaužas ieviešot mūsdienīgas kompjuterizētas apsardzes sistēmas noliktavās, tirdzniecības vietās, birojos, ieviešot tehniskos līdzekļus, kas kontrolē izejvielu kvalitāti un kvantitāti; nodrošinot pārvadājamo kravu drošību, aizsargājot dokumentāciju un vērtspapīrus no viltošanas u.t.t.
Organizatoriski tiesiskie un organizatoriski saimnieciskie pasākumi ekonomiskās noziedzības profilaksei ir pietiekami cieši saistīti. Ja pirmie ir virzīti uz ekonomisko attiecību tiesiskās regulācijas pilnveidošanu, tad otrie nodrošina pasākumu realizāciju, lai optimizētu saimnieciskās darbībās subjektu darbību, pilnveidotu kontroles institūciju, kadru politiku valsts iestādēs.
Pašlaik, kad pieaug dažādu veidu likumpārkāpumi nodokļu jomā, kas veicina “ēnu” struktūru pieaugumu un ekonomiskās noziedzības pieaugumu, īpaša nozīme būtu pasākumiem, kas nodrošina stingru nodokļu politiku. Valsts ieņēmuma dienestam jākontrolē, kā tiek ievēroti likumi, kas reglamentē nodokļus, to daudzumu, maksāšanas kārtību un termiņus, kā arī citus maksājumus.
Lai apkarotu starptautisko ekonomisko noziedzību, aktuāla ir informācijas apmaiņa par lieliem prettiesiskiem ienākumiem un šaubīgām finansu operācijām, apmainīties ar ārvalstu tiesību sargājošo struktūru materiāliem (īpaši banku), kas saistīti ar noziegumiem un citiem likuma pārkāpumiem ekonomikā. 1991.gadā Briselē EES dalībvalstu pārstāvji parakstīja speciālu konvensiju “Par noziedzīgās darbības ienākumu apmazgāšanu, atklāšanu, izņemšanu un konfiskāciju”. Saskaņā ar šo vienošanos bankām un citām kredīt – finansu iestādēm, kuras atrodas Ees valstīs, ir obligāti jāziņo valsts varas institūcijām par visām aizdomīgām finansu operācijām. Sakarā ar to, ka ir izveidotas speciālas ekonomiskās zonas kuras ir īpašs tiesisks un ekonomisks režīms, nepieciešams būtu tur izveidot speciālas kontroles institūcijas, kas realizētu kontroli par tur atrodošajām organizācijām un uzņēmumiem, investīciju, ražošanas, komerc un ekonomisko darbību atbilstību tur pastāvošajiem likumiem.
Nepieciešams būtu izstrādāt tiesisku reglamentāciju, kādā veidā komisija, prokuratūra varētu pieprasīt ziņas no bankām par kontiem, naudas pārvedumiem un tamlīdzīgi, jo bankas ļoti nelabprāt sniedz, kā arī atsakās sniegt tiesību sargājošām institūcijām šīs ziņas. Nepieciešams būtu arī sadarboties banku drošības dienestiem ar tiesību sargājošām institūcijām, sniegt viņiem informāciju. Pašai bankai vajadzētu noskaidrot, kas tās ir par personām, ar ko tās iesaistās finansu darījumos.
Pasākumi, kas būtu jāveic institūcijām kuras apkaro ekonomisko noziedzību, manuprāt ir sekojoši – vairāk uzmanības jāvelta analizējot un izzinot oficiālo un operatīvo informāciju par ekonomiskās noziedzības stāvokli, kā arī atbilstoši informācijai jāveic prognozes kriminālās situācijas attīstībā. Prognožu rezultātus nepieciešams izmantot, lai sagatavotu ierosinājumus likumdevējam, izpildvaras pārstāvjiem.
Pie sākotnējiem pasākumiem valsts līmenī ekonomiskās noziedzības brīdināšanā būtu jāpieskaita valsts varas lomas nostiprināšana, paaugstināt uzticību tās institūcijām, izveidot racionālu ekonomisko politiku kredīt – finansu attiecībās, radīt aizsargmehānismus, kam par pamatu būtu tirgus pašregulācija un tā attīstībai traucējošās tendences. Pie tam nedrīkst aizmirst arī ekonomisko noziegumu apkarošanas darbinieku profesionālo iemaņu un kvalifikācijas paaugstināšanu tieši ekonomikas un finansu jomā.
Nobeigums
Ekonomiskās noziedzības jēdziens ir daudz plašāks nekā var iedomāties, jo tajā tiek ietverti daudzi nozieguma sastāvi. Par cik ekonomiskā noziedzība iet roku rokā un ir saistīta ar organizēto noziedzību un korupciju. Augstāk minētie noziedzības veidi nodara valstij neskaitāmus zaudējumus, pie kam vienus no lielākajiem. Tāpēc nepieciešams veltīt laiku un līdzekļus cīņai ar šo noziedzību un sekmīgā cīņā pret to ieguvēji esam mēs paši – valsts un sabiedrība. Kā redzams nepieciešams veikt visdažādāko veidu pasākumus, lai uzlabotu cīņu ar ekonomisko noziedzību. Sākot no sabiedrības līmeņa un aizejot līdz pat vispārēja mēroga valsts pasākumiem. Stabila ekonomika ir viena no svarīgākajām valsts īpašībām. It sevišķi tas ir svarīgi tādai jaunai valstij, kā Latvija, kura grib piesaistīt ārzemju investorus, iestāties Eiropas Savienībā u.t.t. šādiem pasākumiem ir vajadzīga stabila ekonomika, taču ekonomiskā noziedzība ik gadus ieplēš prāvus robus valsts budžetā un kādus zaudējumus tā vēl nodarīs, var tikai minēt. Tāpēc nepieciešams uzlabot cīņu ar ekonomisko noziedzību un šeit var būt vietā teiciens – “Mērķis attaisno līdzekļus”.
Izmantotā literatūra.
1.”Kriminoloģija” Latvijas neatkarīgo kriminologu asociācija
Rīga 1998
2.”Kriminoloģija” Dolgova Infa .M – NORMA
Maskava 1995
3.”Kriminoloģija” N.F.Kuzņecova , G.M.Miņkovskij
MGU 1994
4.”Obzornaja informacija” MVD ROSSIJ
Maskava 1998