1.nodaļa. Ceļu policijas dienestu struktūra:
pienākumi.
2.nodaļa. Ceļu policijas darba organizācija:
metodes;
formas.
3.nodaļa. Ceļu policijas darbinieku darbs vadoties no administratīvo pārkāpumu kodeksa un sodu uzlikšanas kārtība.
4.nodaļa. Kriminālatbildība par transporta kustības drošības noteikumu un ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu.
5.nodaļa. Ceļu satiksmes drošība Latvijā – statistikas analīze.
pielikums.
Izmantotā literatūra.
Cp dienesta struktūra, pienākumi.
Cp dienesta struktūra:
1. Valsts policijas CP pārvalde:
1.1. Vadība;
1.2. Plānošana, kontrole, izziņas, meklēšanas, administratīvās sūdzības, ierosinājumu un CP a-vienību darba organizācijas grupa;
1.3. Informācijas un analīzes grupa;
1.4. Materiāli tehniskā nodrošinājuma un apbruņošanas grupas;
1.5. Speciālais CP vads.
2. Rīgas pilsētas CP nodaļa:
2.1. Vadība;
2.2. Administratīvā prakses grupa;
2.3. Sūdzība grupā;
2.4. Izziņas grupa;
2.5. Meklēšanas grupa.
3. Rīgas pilsētas CP bataljons:
3.1. Vadība;
3.2. Dežūrdaļa – 4maiņās;
3.3. 6 patruļdienesta vadi, katrā 30 štata vienības;
3.4. Administratīvā grupa;
3.5. Pārējās personas.
4. Rajonu, pilsētu policijas pārvalžu nodaļu CP struktūrvienības iekšējā struktūra:
4.1. Vadība;
4.2. Informācijas grupa;
4.3. Administratīva prakses grupa;
4.4. Izziņas grupa;
4.5. Meklēšanas grupa;
4.6. CP patruļdienesta rotas un vadi.
Pienākumi :
Uzraudzīt ceļu satiksmi, novērst vai pārtraukt ceļu satiksmes pārkāpumus vai cita normatīvā akta prasību neizpildīšanu, kuri attiecās uz ceļu satiksmes noteikumu garantēšanu.
Likumā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā piemērot pret pārkāpējiem administratīvo sodu analizējot to pielietošanu. Izstrādāt priekšlikumus administratīvās drošības pilnveidi.
Veikt ceļu satiksmes pārkāpumu un negadījumu uzskaiti.
Izdarīt izziņas ceļu satiksmes negadījumu vietā.
Regulēt t-līdzekļu un gājēju kustību uz ceļiem un ielām.
Kontrolēt ceļu, ielu, dzelzceļu pārbrauktuvju, kā arī tehnisko regulēšanas līdzekļu stāvokli.
Kontrolēt eksplotācijā esošos t-līzdekļus tehnisko stāvokli.
Piedalīties noziegumu atklāšanā un novēršanā.
CP darba organizācija.
Organizējot CP darbu jāņem vērā:
avāriju analīze rajonā, pilsētā,
CP darbinieku skaits;
Darba uzdevumi, kas tiek uzlikti CP darbiniekiem.
Pamatformas:
Atkarībā no vietējiem apstākļiem, tehniskā nodrošinājuma un inspektoru profesionālās sagatavotības līmeņa, ceļu satiksmes uzraudzību var veikt šādās pamatformās:
Izmantojot automobīļus, motociklus;
Apstaigājot teritoriju;
Izmantojot stacionāro posteni;
Uzraudzība var notikt atklātā vai slēptā formā.
Metodes:
Maksimāli pozitīva efekta sasniegšanai inspektors atkarībā no situācijas apvieno šādas uzmanības metodes:
Ceļu satiksmes vērošana;
Iespējamo pārkāpumu novēršana ar savu klātbūtni uz ceļa:
Reaģēšana uz pārkāpumiem un to pārtraukšana.
Ceļu policijas darbs vadoties pēc administratīvo pārkāpumu kodeksa un pieminēto sodu uzlikšanas kārtība.
Viens no galvenajiem uzdevumiem ceļu policista darbā ir pareizi klasificēt pārkāpuma būtību, jāsecina vai tas ir krimināllikumā pārkāptais pants vai administratīvā kodeksa pants.
Savas kompetences ietvaros uzlikt atbilstošu sodu par doto pārkāpumu, jo šajā darbībā galvenais nav uzlikt smagāko sodu, bet, likumpārkāpējam saprast par ko tas tika sodīts, tā lai tas vairs nepieļautu tīšu noteikumu pārkāpumu, kuru rezultātā var rasties ceļu satiksmes negadījumos.
Administratīvā atbildība par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā 121 – 131.pantos norādītajiem pārkāpumiem iestājoties tikai tad, ja to rezultātā rodas pantos norādītās sekas.
Administratīvo pārkāpumu kodeksā 121.pantā iet runa par transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu.
Šajā pantā ietverti noteikumi par drošības jostu vai aizsargķiveres lietošanas noteikumu pārkāpumu. Par to piespiež sodu līdz Ls 3.
Par tādu transportlīdzekļu vadīšanu, kuriem noteiktā kārtībā nav izdarīta valsts tehniskā apskate, kā arī par tādu transportlīdzekļu vadīšanu, kuri nav reģistrēti noteiktā kārtībā, piespriež naudas sodu apmērā no Ls 5 – 10.
Par tādu transportlīdzekļu vadīšana, ar kuriem to bojājumu dēļ braukt aizliegts vai kuriem kaut viena valsts numura zīme nav nostiprināta šim nolūkam paredzētā vietā – piespriež naudas sodu apmērā no Ls 10 – 15 vai noņem transporta vadīšanas apliecību uz laiku no 1 – 3 mēnešiem.
Par speciālu gaismas vai skaņas signālu (kas nav reģistrēti noteiktā kārtībā) lietošanu, ja tā nav saistīt ar neatliekamām dienesta uzdevumu pildīšanu piespriež naudas sodu līdz Ls 15 vai atņem transporta līdzekļa vadīšanas apliecību uz laiku līdz 3 mēn.
Par tādu transporta līdzekļu vadīšanu, kuriem kaut viena numura zīme ir apslēpta, viltota vai neatbilst reģistrācijas dokumentiem, kā arī tādu transportlīdzekļu vadīšana, kuriem nav kaut vienas valsts numura zīmes, piespriež naudas sodu apmērā no Ls 25 – 50 vai noņem transportlīdzekļa vadīšanas apliecību uz laiku no 6 – 12 mēn.
Par tādu transportlīdzekļu vadīšanu, kuri ir aprīkoti ar speciālu gaismas vai skaņas signālu, kas nav iegūts noteiktā kārtībā, vai kuriem izmantots krāsojums, ko nosaka valsts standarts operatīvajiem transportlīdzekļiem, bet kuri nav reģistrēti noteiktajā kārtībā kā operatīvie transportlīdzekļi, -piespriež naudas sodu apmērā no Ls 50 –100, vai noņem transportlīdzekļa vadīšanas apliecību uz laiku no 6 – 12 mēn.
Par transportlīdzekļa vadīšanu, kuri ir aprīkoti ar ierīcēm (antiradaru un tml.), kas var radīt traucējumus braukšanas ātruma kontroles mērīšanas darbībai, – piespriež naudas sodu līdz Ls 50, vai noņem transportlīdzekļa vadīšanas apliecību uz laiku līdz 3 mēn.
LAPK 122.pantā ir norādīts atbildība par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.
Par atļautā kustības ātruma pārsniegšanu ne vairāk kā par 20 km/h, – piespriež naudas sodu līdz Ls 5.
Par atļautā kustības ātruma pārsniegšanu vairāk kā par 20 km/h, bet ne vairāk kā par 40 km/h, – piespriež naudas sodu līdz Ls 15 vai noņem transportlīdzekļa vadīšanas apliecību uz laiku no 1 – 3 mēn.
Par atļautā kustības ātruma pārsniegšanu vairāk par 20 km/h, bet ne vairāk kā par 40 km/h, ja tas izdarīts apdzīvotās vietās, kurā apzīmēta ar 518.ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 528.ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”, – piespriež naudas sodu apmērā līdz Ls 30 vai noņem transportlīdzekļa vadīšanas apliecību uz laiku līdz 6 mēn.
Par atļautā kustības ātruma pārsniegšanu vairāk kā par 40 km/h, – piespriež naudas sodu apmērā no Ls 20 – 50 vai noņem transportlīdzekļa vadīšanas apliecību uz laiku no 3 – 6 mēn.
Par atļautā kustības ātruma pārsniegšana vairāk par 40 km/h, ja tas izdarīts apdzīvotā vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 528.ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”, – piespriež naudas sodu apmērā no Ls 50 – 70 vai noņem transportlīdzekļa vadīšanas apliecību uz laiku no 3 –9 mēn.
LAPK 122.1pantā ir noteikta atbildība par ceļa zīmju prasību neievērošanu, cilvēku vai kravas pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu.
Par brīdinājuma signāla došanas noteikumu pārkāpšanu pirms pārkārtošanās, pagriezienu vai braukšanas virziena maiņa, – piespriež naudas sodu apmērā līdz Ls 5.
Par apstāšanos vai stāvēšana noteikumu pārkāpšanu, – piespriež naudas sodu apmērā līdz Ls 5.
Par braukšanu pa ietvēm vai gājēju celiņiem, par to, ka pārkāpti noteikumi, kas regulē braukšanas kārtību pa automaģistrālēm, braukšanu gar sabiedriskā transporta pieturām vai pāri gājēju pārejām, pa pasažieru vai kravas pārvadāšanas neievērošanu, par apgaismošanas ierīču lietošanas noteikumu pārkāpšanu, – piespriež naudas sodu apmērā līdz Ls 10.
Par luksofora aizlieguma signāla vai regulētāja žesta neievērošana, par ceļa nedošanu operatīvajam transportlīdzekļiem, par avārijas gaismas signalizācijas vai avārijas zīmes lietošanas noteikumu neievērošanu, kā arī par apdzīšanas noteikumu pārkāpšanu vai braukšanu pa tramvaja pretējā virziena sliežu klātni, – piespriež naudas sodu apmērā no Ls 15 – 25 vai noņem transportlīdzekļa vadīšanas apliecību uz laiku līdz 6 mēn.
Ja ir pārkāpti LAPK 122.2panta noteikumi, tas ir noteikumu pārkāpums, kura dēļ radusies avārijas situācija un citi kustības dalībnieki spiesti strauji mainīt ātrumu, kustības virzienu vai veikt citus pasākumus savas darbības vai citu personu drošības garantēšanā, – piespriež naudas sodu apmērā no Ls 15 – 25 vai noņem transportlīdzekļa vadīšanas apliecību uz laiku no 3- 6 mēn.
Ja nepareizi šķērso dzelzceļa pārbrauktuvi, tad tiek pārkāpts 123.pants, – piespriež naudas sodu apmērā līdz Ls 25 vai noņem transportlīdzekļa vadīšanas apliecību no 1 –6 mēn.
Ja persona vada transportlīdzekli alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, tad pārkāpj LAPK 124.p., – piespriež naudas sodu apmērā no Ls 50 – 100 vai noņem transportlīdzekļa vadīšanas apliecību uz laiku no 12 –24 mēn.
Par satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kuru dēļ bojāti transportlīdzekļi, kravas, ceļš, un citas būves vai citādas mantas, kā arī cietušajam nodarīts viegli miesas bojājumi bez veselības satricinājumiem, – piespriež naudas sodu apmērā no Ls 20 – 50 vai noņem transportlīdzekļa vadīšanas apliecības uz laiku no 3 –6 mēn.
Personām, kurām nav līdzi transportlīdzekļa vadīšanas apliecības vai transportlīdzekļa vadīšanas pagaidu atļauju, vai transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apliecinošos dokumentus (polises), vai transportlīdzekļa reģistrācijas vai citu transportlīdzekļa dokumenta, kas noteikts LAKP 126.pantā, – piespriež naudas sodu Ls 1.
Par ceļa satiksmes noteikumu pārkāpšanu, izņemot LAKP paredzētos, – piespriež naudas sodu apmērā no Ls 3 – 5.
Par transportlīdzekļa nodošanu vadīt personai, kurai nav šā transportlīdzekļa vadīšanas apliecības, – uzliek naudas sodu apmērā līdz Ls 15.
Personām, kurām nav attiecīgo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, – piespriež naudas sodu apmērā līdz Ls 20.
Transportlīdzekļa vadīšana, ko pieļauj personas, kurām ir atņemtas vadītāja tiesības, – piespriež naudas sodu apmērā līdz Ls 50.
Personām, par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kuru dēļ bojāti transportlīdzekļi (izņemot gadījumus, kad transportlīdzeklis ir pārkāpēja īpašumā un viņš ir vainīgais satiksmes negadījuma dalībnieks), krava, ceļš, ceļa vai citas būves vai citāda manta, kā arī cietušajam nodarīti viegli miesas bojājumi bez veselības traucējumiem, – piespriež naudas sodu apmērā līdz Ls 100.
Ja persona vada transportlīdzekli bez vadīšanas tiesībām alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā , – piespriež naudas sodu apmērā līdz Ls 200.
Ja transportlīdzekļa vadītājs neizpilda policijas darbinieka, zemessarga vai robežsarga (uz valsts robežas, robežas šķērsošanas vietas vai pierobežā) prasību apstādināt transportlīdzekli, – piespriež naudas sodu apmērā līdz Ls 5.
Par policijas darbinieka, zemessarga vai robežsarga (uz valsts robežas, robežas šķērsošanas vietas vai pierobežā) prasības apstādināt transportlīdzekli neizpildīšanu, ja pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi, vai satiksmes negadījuma vietas atstāšanu un neziņošanu noteiktā kārtībā par negadījumu policijai, vai aizbraukšanu bez atļaujas ar lietošanā esošo transportlīdzekli, vai izvairīšanos no noteiktā kārtībā izdarāmās alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu konstatējošas pārbaudes, – piespriež naudas sodu apmērā no Ls 200 – 250 vai noņem transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku no 24 – 36 mēn.
Personai, kura lietoja alkoholiskos dzērienus, narkotiskās vielas, vai citas apreibinošas vielas pēc satiksmes negadījuma līdz alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu konstatējošai pārbaudei vai līdz atbrīvošanai noteiktajā kārtībā no šīs pārbaudes, – piespriež naudassodu apmērā no Ls 150 – 250, vai noņem transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku no 18 – 36 mēnešiem.
Vadot transporta līdzekli, kurš nav apdrošināts noteiktā kārtībā par civiltiesisko atbildību – piespriež naudassodu apmērā līdz Ls 50.
Tām personām, kurām nav apdrošināta transporta līdzekļa civiltiesiskā atbildība, par satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kuru dēļ bojāti transporta līdzekļi (izņemot gadījumus, kad transporta līdzeklis ir pārkāpēja īpašumā un pārkāpējs ir vienīgais satiksmes negadījumu dalībnieks), krava, ceļš, ceļa vai citas būves vai citāda manta, kā arī cietušajam nodarīti viegli miesas bojājumi bez veselības satricinājuma, – piespriež naudas sodu apmērā līdz Ls 100, vai noņem transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz deviņiem mēnešiem.
Ja gājēji neievēro satiksmes regulēšanas signālus, brauktuves šķērsošanu, vai virzīšanos pa to nenorādītās vietās, mopēdistiem vai velosipēdistiem, pajūgu vadītājiem un citām personām, kas lieto ceļus, par satiksmes regulēšanas signālu, ceļazīmju vai brauktuves apzīmējumu prasību, kā arī uz autoceļiem noteiktās kārtības neievērošanu, – piespriež naudas sodu apmērā Ls 1, bet, ja satiksmes noteikumu pārkāpumu dēļ radusies avārijas situācija, kā arī nodarīti cietušajam viegli miesas bojājumi bez veselības satricinājuma – piespriež naudas sodu apmērā Ls 3.
Par pieļaušanu vadīt transporta līdzekļus vadītājiem, kuri ir alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā vai personām, kurām nav transporta līdzekļa vadīšanas tiesības – piespriež naudas sodu apmērā līdz Ls 75.
Par preču laukumu, dzelzceļa staciju, kravas automobīļu staciju, konteineru punktu (laukumu), ostu (piestātņu(, noliktavu, kā arī ar citu kravas pārvadājumu operācijām saistītu teritoriju vai objektu iežogojuma bojāšanu – piespriež naudas sodu apmērā līdz Ls 50.
Par autoceļu vai ielu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas izpaužas autoceļu ielu, dzelzceļa pārbrauktuvju vai citu ceļa būvju vai satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu bojāšanā. Satiksmes traucējumu radīšanā, ceļa braucamās daļas, ietves, nomaļu, sadales joslu, ceļa būvju vai zemes nodalījumu joslu piegružošanā vai aizsprostošanā, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu, transporta, plakātu, reklāmas, vairogu, kiosku vai citu tamlīdzīgu objektu nelikumīgā uzstādīšanā tiešā ceļ tuvumā, kā arī darbībās, kuru rezultātā var tikt bojāti vai iznīcināti ceļa elementi, – piespriež naudas sodu apmērā līdz Ls 200.
Ja tiek pārkāpti autoceļu vai ielu aizsardzības zonas režīma noteikumi, kas izpaužas kā visādu veidu celtniecības un montāžas vai kalnrūpniecības darba veikšana šajā zonā bez ceļu dienesta atļaujas, kā arī mežu izciršana, zemes segas bojāšana, kura var izraisīt noslīdeņu, gravu, plūstošo smilšu vai sniega sanesumu veidošanas, – piespriež naudas sodu apmērā līdz Ls 200.
Par autoceļu kā arī ielu uzturēšanas noteikumu pārkāpumu, kuri nosaka autoceļu vai ielu, dzelzceļa pārbrauktuvju vai citu ceļa būvju uzturēšana satiksmei drošā stāvoklī vai darba veikšanas kārtību uz autoceļiem vai ielām, vai par pasākumu neveikšanu, lai savlaicīgi aizliegtu vai ierobežotu satiksmi atsevišķos ceļu posmos, kad šo ceļu posmu lietošana var apdraudēt satiksmes drošību, kā arī par autoceļu vai ielu būvniecības remonta vai uzturēšanas darbiem, kuri pasliktina hidroloģisko režīmu autoceļu vai ielu aizsardzības zonā vai rada traucējumus ceļam blakus esošajai vai to šķērsojošajai melioratīvajās sistēmās vai būvju sistēmās, – piespriež naudas sodu amatpersonām, kuras atbildīgas par autoceļa vai ielu, dzelzceļa pārbrauktuvju vai citu ceļa būvju stāvokli vai darba veikšanas kārtību uz autoceļiem vai ielām, apmērā Ls 50 – 250.
Kriminālatbildība par transporta kustības drošības noteikumu un ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu.
Kriminālatbildība par Latvijas Krimināllikumā 260.pantā aprakstītajiem pārkāpumiem iestājas tikai tad, ja to rezultātā rodas pantā paredzētās sekas.
Panta 1.daļā paredzēta atbildība par tādu transporta kustības drošības noteikumi un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kuras rezultātā cietušajam nodarīti viegli miesas bojājumi ar veselības traucējumiem vai vidēja smaguma miesas bojājumi.
Ar miesas bojājumiem, kuri radījuši veselības traucējumu saprot traumatiskas izcelšanās saslimšanu vai kāda orgāna funkciju traucējumu, kas saistīts ar pārejošu darba nespēju uz laiku, ilgāk par 6.dienām un līdz 3.nedēļām (21.diena), piemēram, mīksto audu brūces, sīko kaulu lūzumi u.c.
Ar vidēja smaguma miesas bojājumu saprot tādu kaitējumu veselībai, kurš izraisījis ilgstošu veselības traucējumu saistītu ar pārejošu darba nespēju, ilgāku par 3.nedēļām (sākot ar 22.dienu) vai darba spēju paliekošu zaudējumu mazāk nekā 1/3 apmērā (vispārējo darba spēju paliekošs zaudējums no 10% – 30%).
Pārkāpjot panta 1.daļu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2.gadiem vai ar arestu vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām, noņemot transporta līdzekļa vadīšanas apliecību uz laiku līdz 5.gadiem vai bez tā.
Panta 2.daļā ir paredzēta atbildība, ja to izdarījusi persona, kas vada transporta līdzekli, un, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai iestājās nāve, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10.gadiem, noņem transporta līdzekļa vadīšanas apliecību uz laiku līdz 5.gadiem vai bez tā.
Smagi miesas bojājumi, tie ir bojājumi, kas bīstami dzīvībai vai bijusi par iemeslu redzes, dzirdes, kāda orgāna vai orgāna funkciju zaudēšanai, gara slimībai vai citiem veselības traucējumiem, ja tas saistīts ar darba spēju paliekošu zaudēšanu ne mazāk kā 1/3 apmērā (vairāk par 33%) vai radījis grūtniecības pārtraukšanu, vai izpaudies sejas izķēmojumā.
Par šā panta 1 vai 2 daļā paredzēto nodarījumu, ja tas izdarīts alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu iespaidā, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no 3 – 15 gadiem, noņemot transporta līdzekļa vadīšanas apliecību līdz 5.gadiem.
Atbildība par 260.pantā paredzētajiem pārkāpumiem iestājas tad, ja persona vada transporta līdzekli vai praktiski atradās alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu iespaidā, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā,- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 1.gadam vai arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām, noņemot transporta līdzekļa vadīšanas apliecību uz laiku līdz 5.gadiem.
Atbildība par 263.pantā paredzētajiem pārkāpumiem iestājas par tehniski bojāta transporta līdzekļa apzinātu laišanu ekspluatācijā vai kustības drošību garantējošo citādu to ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana, ko izdarījusi persona, kura ir atbildīga par transporta līdzekļa tehnisko stāvokli vai ekspluatāciju, ja tas izraisījis 260.pantā norādītās sekas, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5.gadiem vai ar naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku līdz 5.gadiem.
Ceļu satiksmes drošība Latvijā – statistikas analīze.
1998.gadā valstī notikuši 25665 CSNg no tiem 4540 ar cietušajiem, kuros bojā gājuši 627 un ievainoti 5414. Salīdzinot ar 1997.gadu kopējais negadījumu skaits palielinājies par 41,1%, CSNg ar cietušajiem par 15,7%, bojā gājušo skaits par 19,4% un ievainoto skaits par 15,8%.
Jāatzīmē, ka kopš 1985.gada, tikai 1989.gadā CSNg ar cietušajiem cietušo skaits bija lielāks. Tikai 1989 – 1994.gados bojā gājušo skaits bija lielāks, bet ievainoto skaits ir vislielākais salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
Latvijā maksimālais bojā gājušo skaits 923 fiksēts 1991.gadā. tādējādi bojā gājušo skaits samazinājies 1,47 raizes. Neskatoties uz to valstī ir augsts bojā gājušo skaits salīdzinājumā ar Eiropas valstīm.
Ceļu satiksmes drošības līmenis Latvijā tuvinātos Eiropas līmenim, ja patreiz CSNg ar cietušajiem būtu mazāks par 3000, bojā gājušo skaits 250 un ievainoto skaits 3200.
Kāpēc?
1) Galvenokārt palielinājies krēslā un tumsā notikušo CSNg ar cietušajiem skaits. Salīdzinot ar 1997.gadu cietušo skaits krēslā un tumsā palielinājies par 30%, bet dienas gaismā tikai par 8%; cietušo gājēju skaits palielinājies 1,28 reizes un cietušo velosipēdistu skaits palielinājies 1,6 reizes;
2) 1998.gadā viens no galvenajiem CSNg rašanās cēloņiem ir ceļu satiksmes dalībnieku pārvietošanās pa Latvijas auto ceļiem alkohola reibuma stāvoklī. 1998.gadā 2980 gadījumos un 963 CSNg ar cietušajiem vismaz viens vadītājs bija alkohola reibumā. Šajos negadījumos bojā gājuši 169 un ievainoti 1296 cilvēki. Salīdzinot ar 1997.gadu šo negadījumu skaits palielinājies par 26,5%, CSNg skaits ar cietušajiem par 13,3%, bojā gājušo skaits par 7,6% un ievainoto skaits par 12,2%;
3) galvenie CSNg iemesli:
22,9% no kopējā CSNg un 29,4% no CSNg ar cietušajiem skaita fiksētā ātruma nepareiza izvēle vai ātruma pārkāpšana;
17,1% no kopējā CSNg un 4,8% no CSNg ar cietušajiem skaita fiksēta distances neievērošana;
16,9% no kopējā CSNg un 8,8% no CSNg ar cietušajiem skaitā fiksēta vadītāja neuzmanība;
14% no kopējā CSNg un 8,9% no CSNg ar cietušajiem fiksēta krustojuma pārbraukšanas noteikumu neievērošana;
4) 1998.gadā Latvijā bojā gāja 33 bērni un 638 bērni guva traumas. Salīdzinot ar 1997.gadu bojā gājušo bērnu skaits pieaudzis par 57,1% un ievainoto bērnu skaits par 11,9%.
5) Daudzus CSNg veicinājuši nelabvēlīgi ceļa un klimatiskie apstākļi:
44% no kopējā CSNg un 44% no CSNg ar cietušajiem skaitā fiksēti nelabvēlīgi laika apstākļi (apmācies, migla, lietus, sniegs);
26,4% no kopējā CSNg un 27,6% no CSNg ar cietušajiem skaitā fiksēts slapjš ceļa segums;
17,4% no kopējā CSNg un 13,3% no CSNg ar cietušajiem skaitā fiksēts slidens ceļš (apledojums, sniegs u.c.);
6) 46,2% kopējā CSNg skaita 37% no CSNg ar cietušajiem skaita reģistrēti Rīgā.
Izmantotā literatūra.
1. LR IeM Policijas departamenta 1994.gada 14.marta Pavēle Nr. 28 “Par Ceļu policijas patruļdienestu darba organizēšanu”.
2. Likums “Par Policiju”.
3. LR Administratīvo pārkāpumu kodekss.
4. Latvijas Krimināllikums.
5. “Ceļu satiksmes negadījumu statistika Latvijā”, 1999.gads, Ceļu satiksmes direkcija.
6. Miesas bojājuma smaguma tiesu medicīniskās novērtēšanas nolikums – Rīga, 1993.gads.