Ģenētiski modificētā pārtika – ieguvums vai drauds?
Pēdējā laikā mūsu veselības stāvoklis arvien vairāk pasliktinās. Un viens no tā iemesliem ir pārtika, kuru lietojam uzturā, jo mums nav precīzas informācijas, kāds ir to produktu sastāvs, kurus pērkam. Šādu pārtiku radījusi zinātnes nozare, kuru sauc par gēnu inženieriju. Ģenētiski modificētos augus veido ar mērķi: palielināt ražību, radīt izturību pret kādu herbicīdu, radīt izturību pret kaitēkļiem, izveidot noteiktas īpašības, piemēram, ilgu uzglabāšanu. Uzskatu, ka šī gēnu inženierija ir liels drauds mūsu cilvēcei. Veikalos pieejamas ģenētiski modificētas pārtikas preces, bet vēl jo projām īsti nav noskaidrots, kādas sekas var rasties, lietojot šo pārtiku. Šāda pārtika ir iemesls daudzām alerģijām. Modifikācija rada blakusefektus, piemēram, toksisko vielu rašanos un samazina antibiotiku efektivitāti.
Neviens vēl droši nezina, kā ģenētiski pārveidota pārtika ietekmēs cilvēku veselību. Īpaši tas attiecas uz slimībām, kas var parādīties pēc daudziem gadiem vai nākamajās paaudzēs. Skaidrs ir tas, ka daļa gēnu, ko lieto gēnu inženierijā, nekad nav bijuši cilvēku uztura sastāvdaļa. Visbiežāk sastopamā ģenētiski modificētā pārtika ir soja, kukurūza, rapsis, tomāti, ķirši, melones, labība, kartupeļi, cukurbietes, cigoriņi. Bieži pārtikas ražošanā izmanto soju. Sojas produkti ietilpst 20000 – 30000 dažādos izstrādājumos, apmēram 60% pārtikas preču – margarīnā, majonēzē, salātu mērcēs, konfektēs, zīdaiņu pārtikā, maizes uzlabotājos. Ģenētiski modificētajos pārtikas produktos var būt vielas, kas cilvēkam izsauc vielmaiņas traucējumus, lēnas saindēšanās. Apgalvojums, ka ģenētiski modificētā pārtika nav bīstama tāpēc, ka tā pilnībā tiek sadalīta kuņģa sulas ietekmē, nav pareizs. Pētījumi rāda, ka daļa no šo produktu vielām netiek pārstrādātas, līdz ar to nokļūst asinīs un smadzenēs. Ķermeņa šūnu dabiskie aizsargmehānismi nespēj pilnībā aizsargāt šūnas no ģenētiski modificētām substancēm. Ar šodienas metodēm nav izdevies neapstrīdami pierādīt, ka ģenētiski modificēta pārtika ir pilnīgi nekaitīga cilvēku veselībai. Pastāv risks, ka ģenētiskās modifikācijas neprognozējamie blakus produkti varētu bīstami ietekmēt cilvēka hormonālo regulāciju un imūnsistēmu.
Arvien vairāk cilvēku cieš no alerģijas pret kādu pārtikas veidu. Apmēram 1–2% pieaugušo un līdz 8% bērnu ir smaga alerģija. Šo cilvēku skaits palielinās, īpaši pārtikas piesārņojuma dēļ. Pat ļoti mazs daudzums alergēnā produkta var izraisīt slimību vai pat nāvi. Ar gēnu inženierijas palīdzību alergēni nokļūst produktos, kur tie dabiski nav sastopami, un cilvēki, kas cieš no alerģijas pret zivīm, var nezinot apēst pārveidotās zemenes un saslimt. Šo problēmu daļēji varētu atrisināt preču marķēšana ar precīzām svešo gēnu avotu norādēm. Pētījumi liecina, ka alerģiju izraisošās vielas augos ir saistītas ar proteīniem, kas tos aizsargā pret kaitēkļiem un slimībām. Tas nozīmē, ka augiem, kas ir pārveidoti, lai iegūtu imunitāti pret slimībām vai nogalinātu kaitēkļus, potenciāli ir lielāka iespēja izraisīt alerģiju nekā nemodificētajiem augiem. Lielbritānijā 1998. gadā par 50% palielinājās alerģiskas reakcijas pret soju. Viens no risinājumiem varētu būt šīs pārtikas marķēšana, lai pircēji tiešām zinātu, ko viņi grasās pirkt.
Gēnu inženierijas blakusefekti var būt jaunu toksisko vielu rašanās un toksīnu daudzuma palielināšanās pārtikā. Dabiskie toksīni var parādīties negaidītās vietās. 1989. gadā ASV no ģenētiski modificēta triptofāna – piedevas veselīgajai pārtikai – nomira 37 cilvēki un apmēram 1500 cilvēku kļuva invalīdi, 5000 saslima. Šī piedeva vairs netiek lietota, bet nav nekādas garantijas, ka līdzīgi gadījumi neatkārtosies. 1998. gada vasarā Skotijā atklāja, ka žurkām, kas 100 dienas barotas ar ģenētiski modificētiem kartupeļiem, kas satur sniegpulkstenīšu lektīnu, nedaudz palēninās augšana, tiek traucēta imūnsistēmas darbība un rodas pārmaiņas iekšējos orgānos. 100 dienas žurku dzīvē atbilst 10 cilvēku gadiem. Jaunas problēmas var radīt imūnu gēnu lietošana, kas iespaido antibiotiku efektivitāti. Piemēram, ģenētiski modificēta kukurūza satur gēnu, kas ir izturīgs pret ampenicilīnu. Šī gēna nokļūšana barības ķēdēs var padarīt ampenicilīna lietošanu gan cilvēku, gan dzīvnieku ārstēšanā daudz neefektīvāku. Jau tagad tas, ka aizvien vairāk slimības izraisošu mikroorganismu attīsta imunitāti pret antibiotikām, ir svarīga medicīnas problēma. Tiek ieteikts krasi samazināt to lietošanu ārstniecībā.
Tā, kā gēnu inženierija ir jauna zinātnes nozare, līdz šīm vēl nav līdz galam izpētīta tās ietekme uz cilvēku veselību. Pastāv risks, ka ģenētiskās modifikācijas neprognozējamie blakus produkti varētu bīstami ietekmēt cilvēka hormonālo regulāciju un imūnsistēmu. Ģenētiski modificēta pārtika ir iemesls, kādēļ arvien vairāk cilvēku cieš no alerģijām. Šāda modificēta pārtika var radīt neprognozējamus blakusefektus, toksīnu un jaunu slimību rašanos. Pēc manām domām, ar minētajiem argumentiem un faktiem pietiek, lai secinātu, ka ģenētiski modificētā pārtika negatīvi iespaido cilvēces attīstību.