Lai izprastu kas ir tūrisma produkts jālukojas apkar un jāmeklē praktiskie piemeri apkārt.
Tas saistīts galvenokārt ar tūrisma produkta īpašības būtības un specifisko iezīmju ietekmi uz tūrisma uzņēmējdarbības vadīšanu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tūrisma nozare strādājošie pareizi uztvertu tūrisma produkta būtību un īpatnības un uzlabotu to pilnā mērā.
Tūrisma produkts veidojas uz Latvijas tūrisma resursu, atbilstoša materiālā, tehniskā un finansiālā nodrošinājuma un pakalpojumu infrastruktūras bāzes. Ņemot vērā daudzos komponentus, no kuriem tas sastāv, piem., tūrisma resursi, informācija, atrašanas vietas, ēdināšana, izklaide, pievilcīga cena u.t.t., tas ir ļoti daudzpusīgs un jebkura komponenta trūkums ietekmē tā pievilcību un konkurētspēju.
Tūrisma produkts var būt atsevišķs materiālas dabas produkts vai arī pakalpojums, taču visbiežāk tas ir komplekss, kurā apvienoti gan pakalpojumi, gan materiālas dabas elementi. Tieši šis tūrisma produkta kompleksais raksturs nosaka vienu no nozīmīgākajam tā īpatnībām – komplementaritāti jeb tūrisma produkta atsevišķo elementu savstarpējo saistību un atkarību laika un telpā. Šī iezīme cieši saistīta ar tūroperatoru ikdienas darbu – ceļojumu veidošanu, jo šis uzdevums prasa ieverot gan laika, gan vietas saistību. Tūrisma produkta elementu komplementaritāte ir nozīmīga arī atsevišķu pakalpojumu piedāvātājiem konkrētā tūrisma vietā, jo to piedāvājums, bet it īpaši – pieprasījums lielā mērā ir atkarīgs no citu komplementāro piedāvātāju pakalpojumu rakstura un kvalitātes. Problēma slēpjas tajā apstākli, ka tūrisma produkta jēdzienu visbiežāk aplūko tikai vienā tā izpratnē, tas ir, šaurākajā nozīme – kā to pakalpojumu kopumu, kurus tūrists iegādājas, lai patērētu tūrisma ceļojuma laiku. Turklāt tūrisma uzņēmēji nereti šo skatījumu ierobežo vēl vairāk – tikai uz to produkta elementu, kuru tie paši piedāvā. Tāpēc iegūstam visai sadrumstalotu, nepilnīgu tūrisma produkta attēlu, kuru var salīdzināt ar visiem pazīstamo mozaīkas spēli (puzzle), pirms tās gabaliņi savietoti saprotama un labi uztveramā attēlā, kam vajadzētu kalpot potenciālo tūristu pievilināšanai.
Šāda pieeja ir nepieņemama, domājot par tūrisma produktu piedāvāšanu to potenciālajiem patērētajiem tūristiem. Šajā sakarība jāatceras daudzos pētījumos noskaidrotais tūrisma produkta uztveres fenomens no to potenciālo patērētāju redzespunkta: lielāka daļa potenciālo tūristu uz to raugās kā uz visai abstraktu, taču tajā pašā laikā vienotu veselumu, kas, atkarībā no situācijas, tiek uztverts, kā, piemēram, “piedzīvojums Āfrikas safari”, “romantisks medus mēnesis” vai ari “veiksmīgs darījumu ceļojums”, nevēloties tajā izcelt kādu konkrētu elementu.
Vienlaikus jāpatur prātā, ka tūrisma ceļojuma primārais elements gandrīz vai vienmēr ir tā sauktais tūrisma galamērķis jeb tūrisma vieta, ko potenciālais tūrists vēlas apmeklēt, jo ne jau velti tūrisma vietas tiek dēvētas par tūrisma magnētiskajiem centriem.
Tātad, tūristam ir svarīgi:
• vieta, uz kuru vedīs viņa ceļojums,
• vienots tā tūrisma produkta tēls, kuru viņš patērēs (vai izbaudīs) ceļojuma laikā. [1,88]
No iepriekš minēta var secināt, ka, piedāvājot tūrisma produktu potenciālajam patērētajam, tūrisma institūcijām (uzņēmējiem un organizācijām) ir jāizvēlas cits skata punkts jeb tūrisma produkta aplūkošana tā plašākajā nozīmē. Kā pozitīvos piemērus var minēt Latvijas jaunos tūrisma produktus, kurus izcela Tūrisma attīstības valsts aģentūra konkursā „Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts„. Kategorijā – Veiksmīgākais jaunais tūrisma maršruta tūrisma produkts 2007 – „Liepāja – kā pa notīm” – ļauj pilsētas viesiem bez gida pavadības iepazīt pilsētas interesantākās vietas, sekojot līdzi bruģī iestrādātām sudraba notīm. Kategorijā – Labākais jaunais gastronomiskā tūrisma produkts 2007 – „Lodiņu alus” Bauskā – piedāvā alus darīšanas iepazīšanas ekskursijas. Kategorijā – Veiksmīgākais jaunais speciālo interešu / netradicionāls tūrisma produkts 2007- Jelgavas ledus skulptūru festivāls – starptautisks festivāls, kas guvis atzinību Latvijas iedzīvotāju vidū, kas bieži uz Jelgavu dodas tieši festivāla laikā. Papildus jau esošajām nominācijām, TAVA ir pasniegusi arī īpašus atzinības rakstus. To saņēmis Ventspils Piedzīvojumu parks, kas piedāvā aktīvās atpūtas iespējas gan ziemā, gan vasarā, peldošā māja Stropu ezerā Daugavpilī, kā arī maršruts „Zelta roku ceļš Latgalē”, kas sezonā piedāvāja tūristiem savos Latgales apceļošanas maršrutos iegriezties amatnieku darbnīcās novadā.
Summējot savu darbu un apkopojot jaunāko informāciju par Latvija tūrisma produktiem varu secināt ka mūsu tūrismam ir nākotne. Galvenais pareizi izmantot pieejamos resursus un veiksmīgi popularizēt objektus. Tādejādi varēs palielināt valsts saražoto kopproduktu summu un ar to palielināt iedzīvotāju dzīves līmeni.