Ģeogrāfiskais stāvoklis: Kolumbs reiz raksturoja Jamaikas salu kā pasakaināko, ko viņš jebkad ir redzējis – kalni, ielejas, la
Jamaika, mans sapnis.
Mans lielākais sapnis jau kopš tīņa gadiem ir ceļojums uz paradīzi zemes virsū, kas manā skatījumā ir sala – Jamaika. Jau kopš pirmo reizi uzzināju par tādu vietu kā Jamaiku, sapratu, ka tas ir viss ko vēlos. Protams, vēlāk iepazīstot tuvāk šo zemi atskāru, ka arī pie viņiem neiet diez ko spīdoši. Nesakārtotā politika, nabadzība, nelaimīgā vēsture un daudz kas cits. Bet tas tomēr neatspoguļo Jamaikas būtību. Rums, saule, okeāns regejs un melnādaini rastafāri, tas ir viss, kas man vajadzīgs. Jo vairāk domāju par šo zemi, jo vairāk prātoju par to, ka nevēlos nomirt kaut reizi tur neesot. Tātad varēsiet mani aizvākt no zemes tikai tad kad būšu pabijusi tur. Paradīzē zemes virsū. Jamaika mani saistījusi gan ar savu dabu gan kultūru. Daudziem Jamaika saistās ar Bobu Mārleju, un „zālīti”, bet man tā tomēr saista ar mūziku un tautiešiem. Cik esmu lasījusi un redzējusi, turienieši, lai cik daudz pārdzīvojuši savā dzīvē ir tik pozitīvi, ka lielāko dienas daļu pavada dziesmas ritmā, dungojot jebkādu melodiju. Bobs Mārlejs ir regeja dievs, tieši tāpēc, ka viņš radīja šo mūzikas stilu. Tagad regejs ir pazīstams visā pasaulē un es uzskatu, ka neviens tik labi neprot sakomponēt regeja dziesmu kā Jamaikietis. Protams, Jamaikas daba ir vienkārši pasakaina, taču ne visur, pati galvaspilsēta ir diezgan lielā novārtā, ko nekādi nevarētu salīdzināt ar perfektajiem okeāna kūrortiem. Būtībā rakstot šo referātu ir grūti izteikt savas emocijas, jo tās nāk pār mani tikai stāstot par šo zemi. Es nekad neslēpju savas emocijas un vienmēr esmu gatava iepazīstināt jebkuru draugu ar Jamaiku un visu ko es par šo vietu zinu. Jamaika ir un būs mana sapņu zemi. Lai šobrīd nokļūtu tur un piepildītu savu sapni ir nepieciešams liels naudas žūksnis, apmēram 2-3 tūkstoši, lai varētu tur dzīvot kādu mēnesi un veiksmīgi varētu nokļūt gan tur gan atpakaļ, kā arī izmēģināt visu ko Jamaika kā tropu zeme piedāvā. Esmu dzirdējusi no tūristiem, ka Jamaikā ir grūti izdzīvot tiem, kas nākuši no ziemeļiem, jo gaisa spiediens un klimats tur ir daudzkārt savādāks. Tāpēc sākumā ir grūti pie tā pierast. Ja salīdzina Jamaiku ar Latviju, tad Jamaika ir trīs reiz mazāka nekā Latvija, taču iedzīvotāju skaits pie mums tikai nedaudz lielāks nekā Jamaikā. Laikam jau tur tomēr ir vērts dzīvot. Protams, neatkārtojamā Jamaikas virtuve, viņi ir gatavi pagatavot jebko no augļiem. Sākot ar banānu klimpām beidzot ar banānu pankūkām. Arī zivis tur tiek galdā celtas visdažādākajos veidos, kas gan mani kā zivju neēdāju īpaši nesaista. No dzērieniem noteikti ir jānodegustē Jamaikas rums, tas ir labākais rums pasaulē, protams, arī kafija ir augstā līmenī. Mazliet iepazīstināšu jūs sīkāk ar Jamaikas vēsturi, izklaides iespējām.
Kolumbs par Jamaiku
Kolumbs reiz raksturoja Jamaikas salu kāpasakaināko, ko viņš jebkad ir redzējis – kalni, ielejas, lauki un līdzenumi. Pēc formas līdzīga Kubai, atrodoties 145 km uz dienvidiem no tās. Jamaika ir trešā lielākā sala Karību jūrā. Jamaika ir tipiska britu eks-kolonija – pārapdzīvota un nabadzīga. Vietējo divas iemīļotākās izklaides – regejs un marihuāna. Tūristiem ir domāti Boba Mārleja muzejs Kingstonā, lieliskie mūzikas festivāli, greznās All Inclusive viesnīcas, deju zāles, rums, “brīvās mīlestības” un nūdistu “rezervāti” atsevišķos kūrortos, koloniālo laiku villas, zvejnieku ciemati, lieliskās pludmales un mazliet duļķainie, bet fantastiski siltie Karību ūdeņi. Apskates braucienos var doties pārsvarā gar piekrasti, jo salas vidū atrodas kalni un džungļi. Siltais tropiskais klimats šeit ir visu gadu, vienīgi no maija līdz novembrim ir liela varbūtība iekulties viesuļvētrā vai spēcīgā lietusgāzē. Vislietainākie mēneši ir maijs un oktobris. No decembra līdz aprīlim Jamaiku okupē svešzemju tūristi (pārsvarā no ASV). Pirmajā svētdienā pēc Lieldienām salas iedzīvotāji ieslīgst karnevāla dziesmu un deju virpulī.
Klimats
Jamaikā ir tropu klimats piekrastē un ir mērens salas iekšienē kalnu rajonos. Paši jamaikieši smej, ka viņiem nav ne vasaras, ne ziemas, ne pavasara, ne rudens. Tā vietā viņiem ir divas lietus sezonas – maijā, jūnijā, un no septembra līdz novembrim. Temperatūras gada laikā var variēt no 19°C līdz 32°C. Visu laiku ir augsts mitruma līmenis. Jārēķinās, ka pastāv iespēja, ka salu var skart taifūni jeb viesuļvētras, taču tas notiek ļoti reti.Mitrs tropisks klimats. Gada vidējā gaisa temperatūra ir 27°С, taču salas vidienē – kalnos tā var noslīdēt līdz 10°С.
Vēsture
Jamaikai ir spilgta vēsture ar daudzām sāpīgām un asiņainām lappusēm – izkropļota ar vardarbību un tirāniju kopš eiropiešu ierašanās. K. Kolumbs pirmoreiz ieradās uz salas 1494. gadā – tad uz tās dzīvoja apmēram 100’000 miermīlīgi aravaku cilts indiāņi, kas šeit apmetās ap mūsu ēras 700. gadā. Spāņu kolonizatori ieradās 1510. gadā, audzēja cūkas un lopus un ieviesa divas lietas, kas būtiski ietekmēja salas nākotni – cukurs un verdzība. 16. gs. beigās aravaku diaspora pilnībā izzuda dēļ smagā darba, sliktas izturēšanās, kā arī nespējot pretoties eiropiešu slimībām, pret kurām tiem nebija imunitātes.
Atrakcijas un apskates objekti
Jamaikā cauru gadu notiek mūzikas, mākslas, kultūras un sporta pasākumi. Reggae Sunsplash un Reggae Sumfest ir lielākie pasākumi, kas parasti ar nedēļas atstarpi notiek jūlijā, augustā. Abi šie pasākumi ir vērienīgi pludmales mūzikas festivāli ar lielu jautrību un kaislībām. Visi virsūdens un zemūdens izklaides veidi. Golfs. Krikets. Safari pa džungliem. Ceļojumi uz neapdzīvotām salām. Kruīzi ar jahtām, ekskursijas ar helikopteru. Muzikālais festivāls un karnevāls. Restorāni, diskotēkas, kazino. Boba Mārleja muzejs – muzikanta personisko mantu un fotogrāfiju apkopojums.
Martā vai aprīlī notiek Karnevāls – tas ir galvenokārt liels pasākums pašiem jamaikiešiem, taču kalpo arī kā tūristu atrakcija. Jamaikas populārākais sporta veids ir krikets. Jonkanoo ir tradicionāla Ziemsvētku svinēšana, kuras laikā svinību viesi iet parādē pa pilsētu ielām, saģērbušies dažādās maskās. Šis pasākums pirmsākumā bija galvenās svinības vergiem.
Kingstona. Montego
Kingstonai, valsts galvaspilsētai, ir izveidojies negatīvs priekšstats, kas, lai arī daļēji pelnīti, tomēr nomāc pozitīvos aspektus un iespaidus, ko var gūt pilsētā. Pirmais, kas krīt acīs ir netīrība, tās vide ir nomācoša. var just, ka valda spriedze. Visapmeklētākā ieta Kingstonā ir regeja superzvaigznes Boba Mārlija muzejs. Tur joprojām var redzēt ložu caurumus no atentāta mēģinājuma 1976. gadā un koku, zem kura Mārlijs smēķēja “zāli” un spēlēja ģitāru. Citi apskates objekti ir pilsētas pludmale, tirgus placis, Nacionālā Galerija.
Montego līcis – Lai arī pilsēta ir iemantojusi reputāciju kā narkotiku paradīze, tomēr ir vērts apskatīt arhitektūru, neskatoties uz piedāvājumiem ik uz soļa iegādāties “zālīti”. Šeit iespējams nodarboties ar dažādiem ūdens sporta veidiem, tomēr lielākā daļa labāko pludmaļu pieder kūrortviesnīcām privātīpašumā. Karību atmosfēra un mūžīga fiesta.
Konkrētāka informācija
Platība: 10 991 km2 /Lv 64 589 km²
Iedzīvotāju skaits:.2 651 867 /Lv 2 276 282
Valsts iekārta: Neatkarīga valsts britu sadraudzībā
Galvaspilsēta: Kingstona, lielākās pilsētas: Kingstona, Spaništauna, Portmora
Oficiālā valoda: angļu,izplatīta arī vietējā angļu – kreolu valoda Patua
Reliģija: 62,5 % iedzīvotāju ir dažādu konfesiju protestanti (baptisti, anglikāņi, Septītās dienas adventisti, metodisti, Jehovas liecinieki u.c.), 2,6 % katoļi, pārējie pieder pie dažādām reliģiskām un reliģiski – politiskām apvienībām (piem. rastafari)
Naudas vienība: Jamaikas dolārs 1JMD = 0.012 EUR
Laika starpība: -8h.
Nacionālā virtuve: augļi un zivis.
Himna: Jamaica, Land We Love
Neatkarība: 1962.gada 6.augustā
Karoga krāsas simbolizē:
Melnā – tautas spēks un radošums
Zaļā – nākotnes cerības un lauksaimniecības bagātību
Zelta – saules gaisma un dabas bagātība
Arī man mājās pie sienas karājas lielais Jamaikas karogs, kuru man uzdāvināja draugs.