Latvijas, Lietuvas un Igaunijas makroekonomiskie rādītāji

Latvija

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas makroekonomiskie rādītāji

1.Kuras institūcija ir atbildīga par valsts budžeta līdzekļu sadali?

Budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un dažādu institūciju atbildība. Ministrijas sastāda savus budžetus un iesniedz Ministru kabinetam aprēķināšanai, MK apstiprina un iesniedz valsts budžeta likumprojektu nobalsošanai Saeimas deputātiem.

Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.

Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.

Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Saeima izskata valsts budžeta likumprojektu divos lasījumos un lemj gan par ieņēmumu daļu, gan par izdevumu daļu – likumdevējiem ir tiesības mainīt jebkuru normu MK sagatavotajā valsts budžeta likumprojektā.

2. Kāds likums regulē Latvijas valsts budžetu?

Likums par valsts budžetu 2009.gadam

Likums

1.pielikums “Valsts konsolidētais budžets 2009.gadam”

2.pielikums “Valsts budžeta ieņēmumi”

3.pielikums “Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums”

4.pielikums “Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām”

5.pielikums “Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām”

6.pielikums “Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”

7.pielikums “Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”

8.pielikums “Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”

10.pielikums “Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem”

11.pielikums „Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”

12.pielikums “Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”

13.pielikums “Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”

14.pielikums “Valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms“

15.pielikums “Valsts izsniedzamie galvojumi 2009.gadam”

16.pielikums “Programma “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” 2009.gadam”

17.pielikums „Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apakšprogrammas 25.02.00 „Atbalsts pašvaldību investīciju projektiem” sadalījums pa pašvaldību investīciju projektiem”

18.pielikums “Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem”

3. Nodokļu un nodevu sistēma Latvijā

Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda nauda, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Latvijas Republikas nodokļu un nodevu sistēmu regulē likums “Par nodokļiem un nodevām”, un tas ir uzskatāms par nodokļu un nodevu “jumta” likumu.

Tas nosaka vispārējos nodokļu un nodevu sistēmas piemērošanas principus, kā arī:

nodokļu un nodevu veidus;

nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību;

nodokļu un nodevu maksātāju tiesības, pienākumus un atbildību;

nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību;

nodokļu un nodevas administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību;

nodokļu un nodevu iekasēšanu un piedziņu;

atbildību par nodokļu likumu pārkāpšanu;

nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

Latvijas Republikas nodokļu un nodevu sistēmu veido:

valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un likmi nosaka Saeima;

valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

Latvijā ir noteikti 11 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu:

iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

uzņēmuma ienākuma nodoklis;

nekustamā īpašuma nodoklis;

pievienotās vērtības nodoklis;

akcīzes nodoklis;

muitas nodoklis;

dabas resursu nodoklis;

izložu un azartspēļu nodoklis;

valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

vieglo automobiļu un motociklu nodoklis;

elektroenerģijas nodoklis.

Valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldību budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).

Valsts nodevas tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, un šobrīd Latvijā ir noteikti 56 valsts nodevu veidi.

Pašvaldību nodeva ir pašvaldības domes (padomes) noteikts obligāts maksājums pašvaldību pamatbudžetā vai speciālajā budžetā šajā likumā paredzētajos gadījumos. Pašvaldību nodevas tiek uzliktas saskaņā ar pašvaldības domes (padomes) izdotajiem saistošajiem noteikumiem.

Pilsētas domei un pagasta padomei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldību nodevas par:

pašvaldības domes (padomes) izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu;

izklaidējoša rakstura pasākumu sarīkošanu publiskās vietās;

atpūtnieku un tūristu uzņemšanu;

tirdzniecību publiskās vietās;

visa veida dzīvnieku turēšanu;

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās;

reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās;

laivu, motorlaivu un jahtu turēšanu;

pašvaldību simbolikas izmantošanu;

būvatļaujas saņemšanu.

Ja Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldības domes (padomes) pieņemtajos saistošajos noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz obligātus maksājumus, kuri atbilst terminiem “nodoklis”, “nodeva” vai “pašvaldības nodeva”, bet kuri nav paredzēti likumā “Par nodokļiem un nodevām”, tadtādu normu piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav stājušies spēkā atbilstoši grozījumi minētajā likumā.

Tāpat likums “Par nodokļiem un nodevām” reglamentē nodokļu un nodevu administrēšanas procedūru un maksāšanas kārtību, nosakot nodokļu un nodevu uzlikšanas kopējos principus:

nodokļu aprēķināšanas un budžetā ieskaitīšanas kārtību;

nodokļu pārkāpumu veidus un to izskatīšanas procedūras;

nokavējuma naudas;

pamatparāda palielinājuma naudas un soda naudas aprēķināšanas kārtību;

nodokļu parādu piedziņas sistēmu;

nodokļu administrācijas pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību;

atbildību par nodokļu bāzes samazināšanu;

par deklarācijas neiesniegšanu un citiem pārkāpumiem;

konkrēto nodokļu maksājumu pagarināšanu;

nodokļu parādu kapitalizāciju un dzēšanu.

4. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu makroekonomiskie rādītāji par pēdējiem 3 gadiem.

Latvija

Rādītāji

2007. gads

2006. gads

2005. gads

Iedzīvotāju skaits milj.

2,281305

2,294590

2,306434

IKP milj. EUR

21,03

15,9

12,9

Budžeta deficīts milj. EUR

12,24

-34,29

-46,39

Valsts kopējais parāds milj. EUR

1,894311

1,693900

1,596704

IKP % pret iepriekšējo gadu

132,3%

123,3%

121,9%

Eksports milj. EUR

5,75

4,69

4,11

Rādītāji

2007. gads

2006. gads

2005. gads

IKP uz 1 iedzīvotāju

9,2

6,9

5,6

Kopējā parāda īpatsvars IKP

0,09

0,11

0,12

Budžeta deficīta īpatsvars IKP

0,58

-2,16

-3,6

Kopējais parāds uz 1 iedzīvotāju

0,83

0,74

0,69

Eksporta īpatsvars IKP

0,27

0,295

0,32

IKP 2004. gadā 10,58 milj.

Lietuva

Rādītāji

2007. gads

2006. gads

2005. gads

Iedzīvotāju skaits milj.

3,3849

3,4033

3,4253

IKP milj. EUR

79,17

66,62

58,28

Budžeta deficīts milj. EUR

-0,35

-0,108

-0,105

Valsts kopējais parāds milj. EUR

4,846859

4,336165

3,853598

IKP % pret iepriekšējo gadu

118,8%

114,3%

116,7%

Eksports milj. EUR

12,54

11,29

9,52

Rādītāji

2007. gads

2006. gads

2005. gads

IKP uz 1 iedzīvotāju

23,4

19,58

17,02

Kopējā parāda īpatsvars IKP

0,06

0,065

0,066

Budžeta deficīta īpatsvars IKP

-0,004

-0,0016

-0,0018

Kopējais parāds uz 1 iedzīvotāju

1,43

1,27

1,13

Eksporta īpatsvars IKP

0,16

0,17

0,16

IKP 2004. gadā- 50,19 milj. EUR

Igaunija

Rādītāji

2007. gads

2006. gads

2005. gads

Iedzīvotāju skaits milj.

1,342409

1,344684

1,347510

IKP milj. EUR

15,27

13,1

11,1

Budžeta deficīts milj. EUR

0,4124

0,3817

0,1658

Valsts kopējais parāds milj. EUR

0,179

0,431

0,453

IKP % pret iepriekšējo gadu

116,6%

118,02%

115%

Eksports milj. EUR

8,03

7,72

6,2

Rādītāji

2007. gads

2006. gads

2005. gads

IKP uz 1 iedzīvotāju

11,38

9,74

8,24

Kopējā parāda īpatsvars IKP

0,012

0,033

0,04

Budžeta deficīta īpatsvars IKP

0,027

0,029

0,0149

Kopējais parāds uz 1 iedzīvotāju

0,133

0,32

0,34

Eksporta īpatsvars IKP

0,53

0,59

0,56

IKP 2004. gadā- 9,65 milj. EUR

Igaunijas kronu kurss – 0,0449

Lietuvas litu kurss – 0,204

Eiro kurss – 0,702804

Secinājumi

Iedzīvotājuskaits Latvijā pēdējos 3 gados samazinās no 2005. gada līdz 2006. gadam par 11844 iedzīvotājiem, bet no 2006. gada līdz 2007. gadam par 13285 iedzīvotājiem.

Latvijas iekšzemes kopprodukts pieaug – 2005. gadā tas bija 12,9 milj. EUR, bet 2007. gadā – 21,09 milj. EUR.

Latvijas budžeta deficīts 2005. un 2006. gadā bija negatīvs, bet 2007. gadā tas bija ar pozitīvs – 12,24 milj. EUR.

Latvijas valsts kopējais parāds ar katru gadu pieaug.

Arī eksports katru gadu nedaudz, bet palielinās.

Lietuvā iedzīvotāju skaits pēdējo trīs gadu laikā samazinās – no 2005. gada līdz 2006. gadam par 22000 iedzīvotājiem, bet no 200. gada līdz 2007. gadam par 18400 iedzīvotājiem.

Lietuvas IKP pieaug, ja 2005. gadā tas bija – 58,58 milj. EUR, tad 2007. gadā tas bija jau – 79,17.

Lietuvas budžeta deficīts ir negatīvs un katru gadu palielinās.

Lietuvas valsts kopējais parāds nedaudz, bet katru gadu pieaug.

Lietuvas eksports no 2005. gada līdz 2007. gadam bija pieaudzis par 3,02 milj. EUR.

Igaunijas iedzīvotāju skaits samazinās ļoti minimāli – no 2005. gada līdz 2006. gadam par 2826 iedzīvotājiem, bet no 2006. gada līdz 2007. gadam par 2275 iedzīvotājiem.

Igaunijas IKP pieaug katru gadu no 11,1 milj. EUR līdz 15, 27 milj. EUR 2007. gadā.

Igaunijā budžets visus pēdējos trīs gadus ir ar pārpalikumu – pozitīvs.

Igaunijas kopējais valsts parāds 2005. gadā bija 0,453 milj. EUR, 2006. gadā tas samazinās par 0,022 milj. EUR un 2007. gadā tas bija vairs tikai 0,179 milj. EUR.

Arī eksports ir pieaudzis no 2005. gada 6,2 milj. EUR līdz 8,03 milj. EUR 2007. gadā.

Lietuvā ir vislielākais iedzīvotāju skaits (2007. gadā – 3,3849 milj.), bet Igaunijā tas ir vismazākais (2007. gadā – 1,342409 milj.).

2007. gadā visaugstākais IKP bija Lietuvā – 79,17 milj. EUR, bet viszemākais Igaunijā – 15, 27 milj. EUR. (Latvijā – 21,03 milj. EUR).

Vislielākais eksports bija Lietuvā – 12,54 milj. EUR, bet vismazākais salīdzinot 3 Baltijas valstis – Latvijā 5,75 milj. EUR.

Latvijā 2007. gadā IKP uz 1 iedzīvotāju bija 9,2 EUR, Lietuvā – 23,4 EUR, bet Igaunijā – 13,38 EUR

www.likumi.lv

http://data.csb.gov.lv

http://www.stat.gov.lt/en/pages/view/?id=1364

http://www.stat.gov.lt/en/pages/view/?id=371

http://db1.stat.gov.lt/statbank/selectvarval/saveselections.asp?MainTable=M2010101&PLanguage=1&TableStyle=&Buttons=&PXSId=5992&IQY=&TC=&ST=ST&rvar0=&rvar1=&rvar2=&rvar3=&rvar4=&rvar5=&rvar6=&rvar7=&rvar8=&rvar9=&rvar10=&rvar11=&rvar12=&rvar13=&rvar14=

http://www.stat.gov.lt/en/pages/view/?id=1379

http://www.stat.gov.lt/en/pages/view/?id=1379

http://www.stat.ee/population-indicators-and-composition

http://sdw.ecb.europa.eu/quickview.do?SERIES_KEY=119.ESA.A.EE.N.0000.B1QG00.1000.TTTT.V.U.A

http://img25.imageshack.us/img25/5039/gov3.jpg

http://www.eestipank.info/dynamic/itp2/itp_report_2a.jsp?reference=503&className=EPSTAT2&lang=en