RĪGAS MEDICĪNAS KOLEDŽA
Māszinību studiju programma
2.m kursa studente
Pacienta aprūpe pēc miokarda infarkta
Patstāvīgais darbs
Iesniegšanas datums: 4.decembris, 2007.g.
Saturs
Ievads………………………………………………………………………………………………………..2 lpp
Terapija, Akūta miokarda infarkta ārstēšanas principi……………………………………..3 lpp
Aktivitātes pacientam pēc MI…………………………………………………………………….4,5 lpp
Ēšanas ierobežojumi pacientam pēc MI…………………………………………………….6,7,8 lpp
Izmantotā literatūra…………………………………………………………………………………….. 9 lpp
Ievads
Infarkts ir miokarda muskuļa bojājums, ko izraisa pēkšņa vainagartērijas nosprostošanās, asins pieplūdes un līdz ar to skābekļa trūkums sirdij. Bojājumam sadzīstot miokards pielāgojas darboties situācijā, kad kāda tā daļa gājusi bojā. Taču asins vadi veselāki nekļūs, tāpēc visi infarkta slimnieki jau pirmās sirds asinsvadu katastrofas brīdī nokļūst to pacientu grupā, kuriem ir augsts atkārtota infarkta risks. Lai no tā izvairītos un stiprinātu sirdi pēc pārciesta miokarda infarkta, jālieto ārsta ieteiktās zāles, taču pat ar vislabākajiem medikamentiem vien nepietiek. Infarkts liecina, ka līdzšinējais dzīves stils sirdij ir kaitējis, tāpēc nevēlamie ieradumi jāmaina. Ļoti svarīga ir savlaicīga slimnieka un viņa piederīgo sagatavošana un kvalitatīva izglītošana, pirms izrakstīšanas no stacionāra.
Miokarda infarkts ir ļoti aktuāla problēma kā pasaulē, tā arī Latvijā, kur pēc Centrālās Statistikas pārvaldes ziņām ik gadu saslimst 5000 iedzīvotāju. Lielākā daļa autoru kā galvenos miokarda infarkta etioloģiskos faktorus min divus galvenos cēloņus – sklerozi un stresu. Šo faktoru rašanos veicina virkne neveselīgu paradumu – pārēšanās, neveselīgu ēdienu ēšana, pārmērīga alkohola dzeršana, smēķēšana, kā arī trauksme, sasprindzinājums, agresivitāte steiga, nepacietība, miega un atpūtas trūkums, pārmērīga darba slodze.
Terapija
Terapijas mērķis ir išēmisko un bojāto sirds audu funkcijas saglabāšana, infarkta tālākas paplašināšanas novēršana, dzīvības apdraudējuma novēršana.
Skābekļa terapija uzlabo išēmiskā sirds muskuļa apgādi ar skābekli.
Sāpju laikā pastiprinās sirds muskuļa darbs, tādēļ slimniekiem dod morfiju sāpju remdēšanai, trauksmes mazināšanai, ja slimniekam alerģija pret morfiju, vai tieksme uz elpošanas nomākumu tiek dots meperidīns. Nitroglicerīns novērš vainagartēriju spazmas, remdē sāpes. Ja ir izteikta trauksme, sāpju gadījumā ar analgētiskiem preparātiem kopā jādod benzodiazepīni. Trombolītiskie līdzekļi atjauno koronāro asinsriti, šķīdinot trombus. Beta adrenerģiskie blokatori uzlabo skābekļa apgādi, veicina asinsriti. Antiaritmiskie līdzekļi samazina ventrikulu kairināmību, kas raksturīga pēcinfarkta periodam. Kalcija kanālu blokatori palēnina sirdsdarbību, paplašina koronāros asinsvadus.
Akūta miokarda infarkta ārstēšanas principi
Akūta miokarda infarkta slimnieks jāārstē intensīvās terapijas nodaļā, kur iespējama nepārtraukta slimnieka novērošana, pēc iespējas izmantojot pulsa, asinsspiediena un EKG patstāvīgas reģistrācijas ierīces, signālierīces, pa rokai jābūt visam, kas nepieciešams sirds ritma atjaunošanai un reanimācijas līdzekļiem.
Pacients jānogulda ērtā pozā vai pusguļus. Pirmajās 2-3 dienās pacients jāpabaro, tualete slimniekam jāizdara neatstājot gultu. Arī trauks defekācijai un mikcijai jāpadod gultā. Nepieciešams psihisks miers, pietiekams miegs, slimniekam jādod sedatīvie līdzekļi un trankvilizatori, ja nepieciešams arī miega līdzekļi.
Ja infarkts noris bez komplikācijām, tad ieteicama agrīna pakāpeniska aktivitāte sākot ar desmito slimības dienu. Ja infarkts noris smagi, gultas režīms jāpagarina līdz 5-6 nedēļām. Režīmu nosaka arī perēkļa lielums: sīkperēkļa infarkta gadījumā pirmā aktivizācija pēc 2-3 dienām, pirmās nedēļas beigās pacientam atļauj sēdēt; lielperēkļa infarkta gadījumā pirmā aktivizācija pēc 4-5 dienām, sēdēt pacientam atļauj pirmās nedēļas beigās, bet staigāt otrās nedēļas beigās. Pēc tam vienu mēnesi atļauta minimālā slodze- staigāšana, jāizvairās no piepūles (kāpšanas pa kāpnēm bez atpūtas utt.) pēc tam mēnesi vienmērīgi kāpina aktivitātes. Atkarībā no profesijas pacients drīkst atgriezties darbā apmēram pēc 3-4 mēnešiem.
Aktivitātes pacientam pēc miokarda infarkta
Piemērota fiziskā aktivitāte stimulē dzīvībai svarīgo bioloģisko procesu norisi. Ar CNS starpniecību piemērotas fiziskās aktivitātes stimulē visu organisma sistēmu darbību, palielina skābekļa piegādi un patēriņu, atvieglo sirds darbību, uzlabo vielmaiņu, līdz ar to veicinot atveseļošanos. Piemērotas aktivitātes palielina izturību pret slodzi, nodrošina adekvātu atpūtu, uzlabo miegu.
Pasīvās kustības gultas režīma laikā stimulēs impulsu plūsmu no proprioreceptoriem(muskuļos, cīpslās, locītavās) uz galvas smadzeņu garozu, veicinās asins un limfas piegādi audiem, uzlabos aud trofiku, novērsīs locītavu deformāciju. Pareizi izpildītas pasīvās kustības normalizēs muskuļu tonusu un uzturēs to spēku.
Pasīvās kustības jāveic labi vēdinātā telpā, regulāri 2-4 reizes dienā, katru vingrojumu jāatkārto 3-5 reizes, obligāti jāseko līdzi vitālajiem rādītājiem un pacienta pašsajūtai. Jāsastāda pacientam dienas aktivitāšu plāns, miega, atpūtas režīms. Fizisko vingrojumu kompleksu jāsāk un jābeidz ar diafragmālo elpošanu. Lai saudzētu sirds muskuli neizpilda statisko krūšu elpošanu pirmajās nedēļās. Vingrojumu laikā organizēt 3-5min garas atpūtas pauzes. Pacients jānovieto ērtā pozē guļus uz muguras, apģērbam jābūt ērtam. Jāsāk ar vingrojumiem kakla daļai, pēc tam vingrojumi ekstremitātēm.
Vingrojumi kakla daļai:
1. Noliekt galvu uz priekšu
2. iztaisnot kaklu
Vingrojumi augšdelmam:
1. Pacelt roku
2. nolaist roku lejā
3. celt roku sānis
4. nolaist roku atpakaļ
5. augšdelma pagriešana uz iekšu/āru
Vingrojumi apakšdelmam:
1. saliekt roku pie pleca
2. nolaist roku lejā
3. apakšdelma pagriešana uz iekšu/āru
Vingrojumi pirkstiem:
1. pirkstu saliekšana/atliekšana
2. pirkstu pievilkšana/atvilkšana
Vingrojumi augšstilbam:
1. augšstilba saliekšana/atliekšana
2. augšstilba pievilkšana/atvilkšana
3. augšstilba pagriešana uz āru/iekšu
Vingrojumi apakšstilbam:
1. apakšstilba saliekšana/atliekšana
Vingrojumi pēdai:
1. pēdas saliekšana uz augšu
2. pēdas atliekšana
3. pēdas saliekšana uz leju
4. pēdas pagriešana uz iekšu/āru
Vingrojumi pirkstiem:
1. pirkstu saliekšana/atliekšana
2. pirkstu atvilkšana/pievilkšana
Pakāpeniski palielināt kustību apjomu, iesaistīt aktivitātēs pacienta tuviniekus. Pirms n pēc aktivitātēm ievērot atpūtas periodus. Pakāpeniski palielināt mobilitātes līmeni (kad pacientam atļauts celties stāvus) pakāpeniski palielinot atrašanos vertikālā stāvoklī, organizēt pastaigas, palielinot soļošanas ātrumu, attālumu. Ja pacientam uztraukums, raizes, iemācīt relaksācijas vingrojumus, kas jāizpilda 2-3x dienā. Ieteikt pacientam pēc izrakstīšanās no stacionāra griezties rehabilitācijas centrā, pilnīgai veselības atjaunošanai un organisma nostiprināšanai.
Ēšanas ierobežojumi cilvēkam pēc miokarda infarkta
Lai asinsvadi būtu pēc iespējas veselāki, jāzina, ko ēd, kāds ir lietoto produktu bioķīmiskais sastāvs un kā tas ietekmē asinsvadus. Trekns piens, siers, biezpiens, jogurts, ir īsts holesterīna šķīdums ūdenī, tāpēc tie ir postošākie, nevēlamākie, ko infarktu pārcietušais var izvēlēties ēst. Ilgākam mūžam piemērotāki ir liesi piena produkti ar viszemāko tauku saturu. Trekna gaļa nav vēlama, bet trekna zivs ir ieteicama, jo satur daudz nepiesātināto taukskābju. Liesāks uzturs veicina arī ķermeņa svara samazināšanos, bet to, īpaši vecumā, panākt ir diezgan grūti, jo ēšanas paradumi ir veidojušies visu mūžu. Lai atvieglotu pacientam pareizu uztura uzņemšanu iesaka vispirms apēst dārzeņus, gaļas vietā lietot uzturā zivis, izvēlēties liesu putna gaļu bez ādas, priekšroku dot augļiem, nevis saldumiem. Ja pēc tam kad apēsta veselīgākā alternatīva vēl palikusi vēlme pēc kaut kā ne īpaši ieteicama, var panašķēties ar kāroto. Daudz vietas vēderā vairs nepaliks, tāpēc pārāk lielas ietekmes našķiem nebūs. Tiem, kas raduši ēst sāļu, jāierobežo sāls daudzums uzturā. Sāls veicina asinsspiediena paaugstināšanos, tāpēc vairāk jāizvēlas citas garšvielas. Uzturā vairāk lietot graudus, šķiedrvielas. No alkohola lietošanas vislabāk atteikties vispār.
Lai samazinātu holesterīna līmeni :
Produktu veids Ieteicamie produkti Mēreni lietojamie (ierobežojamie) produkti Produkti, no kuriem jāizvairās
Graudu produkti Graudu maize, rudzu maize, brokastīs graudu produkti: griķi, rīsi, auzu pārslas, grūbas (gatavoti bez taukiem, eļļas, pilnpiena). Produkti ar kliju piedevu Mannā, baltmaize, makaroni Smalkmaizītes, siera radziņi
Piena produkti Vājpiens, zema (zem 20%) tauku satura siers, biezpiena siers, vājpiena biezpiens, ļoti zema tauku satura jogurts, kefīrs, paniņas Pilnpiens, siers ar samazinātu tauku saturu (ķimeņu siers). Jogurts, kefīrs ar samazinātu tauku saturu. Trekns piens, kondensētais piens, krējums, sviests. Trekns jogurts, trekns biezpiens, treknie saldie biezpiena sieriņi
Zupas Stiprs buljons, dārzeņu zupas Treknas zupas, krējuma zupas
Zivis Visas liesās un treknās zivis (vārītas, sautētas, ceptas uz restēm) minimāli 2-3 reizes nedēļā. Izvairīties no zivs ādas Eļļā ceptas zivis. Krabji, garneles Ikri. Treknas ceptas zivis. Kalmāri
Gaļa Tītars, netrekna vista, cālis (bez ādas), teļa gaļa, medījumi, truša gaļa Liesa vērša gaļa, cūkgaļa, jaunlopa, jēra gaļa (ne vairāk kā 150g dienā 1-3 reizes nedēļā). Teļa vai cāļa gaļas desa. Aknas ne vairāk kā 3 reizes mēnesī Pīles, zosis, vistas treknā gaļa, desas, dūmdesa, putnu ādas. Subprodukti (smadzenes, nieres, aknas, sirds).
Tauki Olīvu eļļa Augu eļļas: saulespuķu, kukurūzas, rapšu. Mīkstais (nehidrogenizētais) margarīns, kas satur šīs eļļas Dzīvnieku tauki. Sviests. Taukos caurmircis ēdiens. Cietais margarīns.
Olas Olu baltums Ne vairāk kā 2 olas nedēļā (ieskaitot tās, ko lieto barības gatavošanai) Olu dzeltenums
Saldie ēdieni. Konditorejas izstrādājumi Želejas, pudiņi no vājpiena un ar mazu cukura piedevu. Augļu salāti Netreknie cepumi bez cukura. Marcipāns. Halva. Bezē kūkas Saldējums, pudiņi, klimpas, mērces ar krējuma sviestu. Treknie cepumi. Šokolāde, konfektes. Ievārījumi, džemi. Treknas, saldas kūkas, tortes
Rieksti Valrieksti, mandeles Zemesrieksti, pistācijas Kokosrieksti, sālīti rieksti
Augļi, dārzeņi Visi svaigi un saldēti dārzeņi, pākšaugi: pupas, zaļie zirnīši, kukurūza, ar mizu vārīti kartupeļi. Visi svaigie un žāvētie augļi. Bez cukura konservēti augļi Eļļā cepti kartupeļi. Augļu kompoti ar nelielu cukura piedevu Taukos cepti kartupeļi un dārzeņi. Sālīti un ļoti saldi konservēti augļi
Dzērieni Tēja. Filtrēta un šķīstošā kafija bez cukura. Minerālūdens. Nesaldinātas sulas Alkoholu ne vairāk kā 20 g (pārrēķinot tīrā etilspirtā dienā) Šokolādes dzēriens. Vārīta kafija. saldi dzērieni
Piedevas, garšvielas Pipari. Sinepes. Garšvielas. Mārrutki Piedevas, kas satur daudz tauku Sāls. Piedevas salātiem ar krējumu, majonēze
Izmantotā literatūra:
1. http://www.rsu.lv/index.php?id=61&sa=18&top=18&lang=&large=&doc=532&PHPSESSID=2969631add23045431873b1799b3e53b
2. Andrejevs N., Anšeļevics J., Siliņš I. Praktiskā kardioloģija.,1984
3. Lazovskis I. Iekšķīgo slimību pamati., 1985
4. http://www.psihologijaspasaule.lv/raksti.php?id=98&show=1101&act=read&ct=sub
5. Nettina, Sandra M. Medicīniskās aprūpes rokasgrāmata
6. V.Biezā Aktivitātes, atpūtas un miega problēmas, to risināšana māsu aprūpes procesā
7. V.Biezā Profesionālo iemaņu apmācība 1.kurss