Prasības pieteikums par laulības šķiršanu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai
Lomonosova ielā 10, Rīgā, LV-1019

Prasītājs: Kārlis Kalniņš,
personas kods 111111-11111,
dzīvo Ilmas ielā 2 – 2,
Rīgā, LV- 1001

Atbildētāja: Linda Kalniņa,
personas kods 111111-11111,
dzīvojoša Ilmas ielā 1 – 1,
Rīgā, LV-1001

Prasības pieteikums par laulības šķiršanu

Es, Kārlis Kalniņš, 1999. gada 3. februārī noslēdzu laulību ar Lindu Lasmani, kura pēc laulībām pieņēma manu uzvārdu – Kalniņa. Laulība tika reģistrēta Āgenskalna baptistu draudzē.

Diemžēl jau drīz pēc laulības noslēgšanas mums radās aizvien vairāk domstarpības un strīdi gan par finansiāliem, gan personīgiem jautājumiem. Mums bija savstarpēji iebildumi vienam pret otru. Neviens no mums nav tieši veicinājis laulības iziršanu. Tomēr nespējam dzīvot kopā mūsu raksturu pilnīgas nesaderības dēļ. Uzskatām, ka mūsu samierināšana nav ne iespējama, ne lietderīga.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 235.1 panta pirmo punktu norādu, ka mēs ar sievu nedzīvojam kopā kopš 2004. gada februāra, kad pēc kārtējā strīda ar sievu aizgāju dzīvot citur. Mūsu laulība faktiski ir izirusi. Saskaņā ar Civillikuma 71. pantu tādu laulību var šķirt. Turklāt, pamatojoties uz Civillikuma 72. pantu ir pieņemams, ka laulība ir izirusi, ja laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti. Visā šajā laikā, kopš mēs nedzīvojam kopā, mēs neesam ne reizi to centušies atjaunot. Mums nav nekādas kopīgas saimniecības, kopīgu mantu un mēs noteikti negribam to atjaunot. Nav nekādas nozīmes formāli skaitīties precētiem, ja faktiski sen vairāk nedzīvojam kopā. Attiecīgi – nav arī nozīmes atlikt laulības šķiršanu samierināšanas nolūkā, jo mūsu atsevišķas dzīvošanas laikā attiecības ir tikai pasliktinājušās.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 235.1 panta otro punktu norādu, ka sieva nepiekrīt laulības šķiršanai. Tomēr viņas ierosinājumi par laulības atjaunošanu drīzāk ir jaunu nesaskaņu nevis samierināšanas avots. Es nespēju kontaktēties un normāli sarunāties ar sievu, jo katra mūsu tikšanās izvēršas par ķildu, kas negatīvi iespaido arī mūsu dēlu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 235.1 panta trešo punktu norādu, ka mums nav nekādu strīdu vai domstarpību par laulības laikā iegūtās mantas sadali, jo nav šādas sadalāmās mantas. Laulībā mums piedzima viens bērns – dēls Ēriks Kalniņš, personas kods 111111-11111. Mums nav nekādu strīdu par dēla aizgādību, saskarsmes tiesībām vai uzturlīdzekļiem. Dēls šobrīd dzīvo pie savas mātes – Lindas Kalniņas un arī pēc laulības šķiršanas paliks dzīvot pie mātes un būs viņas aizgādībā. Lūdzu noteikt man kā tēvam neierobežotas saskarsmes tiesības ar dēlu. Arī šobrīd es tiekos ar dēlu un mums ir ļoti labas un draudzīgas attiecības. Dēls labprāt apciemo manus vecākus. Es cenšos pēc iespējas vairāk brīvā laika pavadīt kopā ar savu dēlu, lai arī šobrīd tas nav iespējams tādēļ, ka maz uzturos Latvijā. Apņemos katru mēnesi maksāt dēlam uzturlīdzekļus Ls 75,00 (septiņdesmit piecus latus).

Tā kā pašlaik dzīvoju un strādāju Anglijā, tad, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 236. panta trešo daļu – „ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu” – lūdzu tiesas sēdē lietu izskatīt bez manas klātbūtnes.

Pamatojoties uz Civillikuma 71. pantu, 72. pantu, Civilprocesa likuma 235.1 pantu, 236. panta trešo daļu,

lūdzu godāto tiesu:

1) šķirt laulību, kas noslēgta starp mani, Kārli Kalniņu, un Lindu Kalniņu,
2) noteikt Kārlim Kalniņam neierobežotas saskarsmes tiesības ar dēlu Ēriku Kalniņu;
3) noteikt Lindai Kalniņai pilnīgas aizgādības tiesības pār dēlu Ēriku Kalniņu.

Pielikumā:

1. Kvīts par valsts nodevas Ls 100,00 (piecdesmit lati) samaksu uz vienas lapas.
2. Prasības pieteikuma noraksts atbildētājai.
3. Laulības apliecības oriģināls.
4. Ērika Kalniņa dzimšanas apliecības kopija.

2009. gada 10. martā.

Kārlis Kalniņš __________________________