MUGURKAULA DEFORMĀCIJAS (SKOLIOZES) PROFILAKSE PUSAUDŽIEM VECUMĀ NO 10- 16 GADIEM
PUSAUDŽU (10-16) VIEDOKLIS PAR MUGURKAULA DEFORMĀCIJU(SKOLIOZES) PROFILAKSĒ.
Mugurkauls ir cilvēka balsts mūža garumā.No tā atkarīga ne vien stāja un gaita, bet arī citas dzīvībai svarīgas funkcijas. Dažu pataloģiju rezultātā mugurkauls deformējas- izplatītākā no tām ir skolioze.(1)
Skolioze ir mugurkaula latenālā deviācija (izliekšanās) ar vertebrālu ķermeņa rotāciju. Vārds skolioze (scolisis) ir cēlies no grieķu valodas un nozīmē līks, saliegts izliekums. Mugurkaula deformācijas diagnosticēja jau akmens laikmetā, bet Hipokrāts apmēram 400 g. p. m.ē.pirmais muguras deformācijas saistīja ar plaušu pataloģiju.
Pusaudžu (10-16) profilaktisko apskašu rezultāti vērtējami negatīvi. Praktiski visi veselības traucējumi 2008 gadā pieauguši vidēji 1,1 reizes. Stājas traucējumi 163,3 no 1000 apskatītajiem bērniem pret 126,7, 2007 gadā. Skolioze 6161,7 pret 54,9:konkrēti Jēkabpils rajonā 27,1 pret 26,9 no 1000 apskatītiem pusaudžiem.(2)
Ar vien biežāk arī Aknīstes vidusskolā un Gārsenes pamatskolā profilaktisko apskašu laikā atklājas patoloģiskas izmaiņas pusaudžu stājā un gaitā. Gandrīz ¼ daļai pusaudžu ir izmaiņas mugurkaulā, kas progresējot var radīt neatgriezeniskas sekas stājā un veselīga organisma funkcionēšanā.
Stājas traucējumus veicina mazkustīgs dzīves veids, ilgstoša sēdēšana pie datora un televizora, nesabalansēts uzturs, nepietiekama kalcija lietošana. Pat vissīkākais stājas defekts var izvērsties nopietnā problēmā.
Pusaudžu vecumā visbiežāk sastopamās problēmas, kas saistītas ar augošu mugurkaulu ir skolioze, juvelīnā skolioze jeb Šoermana slimība spondilodēze ar vai bez spondilollistēzes.
Ar skoliozi slimo vidēji 3% no kopējā pusaudžu skaita populācijā. Lielākā daļa no tām ir lēni progresējušas, sekundārās skoliozes epidemioloģija dažādos pētījumos tiek minēta vai saistīta ar stājas vājumu. Tikai 1% pacientu nonāk līdz operācijai. Skoliozes epidemioloģijas dažādos pētījumos tiek minēta no 1,8% līdz 4 % uz 1000 iedzīvotājiem.
Skoliozes slimība ir viena no vissarežģītākajām un akūtākajām mūsdienu ortopēdijas problēma. Pusaudžu vecumā ar idopātisko skoliozi, meitenes saslimst 5-8 reizes biežāk nekā zēni.
Neārstēta progresējoša skolioze var izraisīt smagas deformācijas, kardiopulmonārus traucējumus, sāpes mugurā un saīsina dzīves ilgumu.
Skolioze no stājas traucējumiem atšķiras ar to, ka skoliozes gadījumā izmaiņas skar kaulu un saišu struktūru, bet stājas traucējumu gadījumā tiek novērots paaugstināts muskuļu tonuss vienā pusē.
Ja pusaudzim ir stājas traucējumi, regulāri vingrojot un izpildot ārsta norādījumus tos var pilnībā labot. Pusaudžiem pats būtiskākais ir neļaut slimībai attīstīties. Skoliozi pilnībā izārstēt nevar to var tikai apturēt, ja slimība turpina progresēt, nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.
No 10-17gadi ir vecums, kad visvairāk būtu jāpievērš uzmanība pusaudža stājai un vispārējai fiziskai attīstībai, jo šajā vecumā formulējas kauli, veidojas stāja un vienlaicīgi veidojas deformācija.(4)
Mērķis: Noskaidrot pusaudžu viedokli par mugurkaula deformācijas (skoliozes) profilaksi Aknīstes vidusskolas un Gārsenes pamatskolas 5- 9 klasēs. Saslimstības tendenču saistību ar veselības aprūpes profilaksi un pusaudžu izglītošanu.Pētījuma mērķis paredz atrast likumsakarības starp fizisko aktivitāti, dzīves veidu un mugurkaula deformāciju.
Uzdevumi:
1.Analizēt literatūru par mugurkaula skoliozi pusaudžiem, tās veidiem un profilaksi;
2Izmantot Betijas Ņūmenas māszinību teoriju pacienta aprūpē:
3.Izveidot darba instrumentu anketu un veikt anketēšanu, lai noskaidrotu pētījuma rezultātus par pusaudžu informētību par skoliozes profilaksi:
4.Apkopot pētījuma rezultātus un izdarīt secinājumus, izmantojot MS Windows un MS Ekxcel programmas:
5.Izveidot prezentācijas materiālu pusaudžiem par mugurkaula deformācijas( skoliozes) profilaksi un tās pamatprincipiem:
6.Izdarīt secinājumus un ieteikumus.
Hipotēze: Pusaudži vecumā no10-16 gadiem nav pietiekami informēti par mugurkaula(skoliozes) profilaksi un pamatprincipiem.
Pētījuma metode: Kvantitatīvā pētniecības metode.10-16g.v. pusaudžu standartizēta anketēšana. Pētījuma dalībnieki 120 respondenti pusaudži no 10-16 g. vecumā, kuri mācās Aknīstes vidusskolā un Gārsenes pamatskolā. Pētījums tik veikts pētniecības darba ietvaros, iegūtos rezultātus izmantojot tikai pētniecības darbā, anketēšanu saskaņojot skolu direktoriem un pusaudžu vecākiem.
No 10-17 gadiem ir tas vecums, kad formulējas kauli un veidojas stāja tāpēc ar pētījuma palīdzību gribu noskaidrot, vai pusaudži vecumā no10-16. gadiem ievēro mugurkaula deformācijas (skoliozes)profilakses pamatprincipus vai pusaudžiem nepieciešama plašāka informācija par mugurkaula deformācijas (skoliozes) profilaksi, tās pamatprincipiem un ja nepieciešama tad kā viņi vēlētos to iegūt.
RSU SARKANĀ KRUSTA MEDICĪNAS KOLEDŽA
MĀSZINĪBU FAKULTĀTE (4172300)
PUSAUDŽU (10-16) VIEDOKLIS PAR MUGURKAULA DEFORMĀCIJU(SKOLIOZES)PROFILAKSĒ
KVALIFIKĀCIJAS DARBS
Autors: Anda Mažeika
Darba vadītājs: (dr. Gunta Zirnīte.)
Rīga 2010
Iestādes atļauja pusaudžu anketēšanai
Esmu, Anda Mažeika RSU Māszinības (4172300) studiju programmas 3. kursa studente. Lūdzu Jūsu atļauju, veikt Jūsu audzēkņiem aptauju par skoliozes (mugurkaula deformācijas) profilaksi. Iegūtā informācija būs anonīma un tiks izmantota, lai noskaidrotu pusaudžu zināšanas par mugurkaula deformācijas (skoliozes)profilaksi.
Pielikumā pievienoju aptaujas anketu.
Direktora paraksts___________________ Z.v.
Datums_________________
Vecāku atļauja veikt pusaudžu anketēšanu
Esmu, Anda Mažeika RSU Māsznības (41723000) 3. kursa studente. Lūdzu Jūsu atļauju, piedalīties Jūsu bērnam aptaujā par mugurkaula deformācijas (skoliozes) profilaksi. Iegūtā informācija būs anonīma un tiks izmantota, lai noskaidrotu pusaudžu zināšanas par mugurkaula deformācijas (skoliozes) profilaksi.
Pielikumā pievienoju aptaujas anketu.
Vecāku paraksts________________________
Datums________________
Anketas jautājumi pusaudžiem
Esmu, Anda Mažeika RSU Māszinības (4172300) 3. kursa studente. Veicu anketēšanu, kas saistīta ar manu kvalifikācijas darbu. Iegūtā informācija būs anonīma un tiks izmantota, lai noskaidrotu pusaudžu zināšanas par mugurkaula deformācijas (skoliozes) profilaksi.
Lūdzu, aizpildiet šo anketu atzīmējot ar krustiņu atbildi, kura atbilst jūsu viedoklim, vai ierakstiet savu variantu.
1.Vecums (gadi) ___________
2.Dzimums
Sieviešu vīriešu
3.Jūsu auguma garums ________________
4.Vai Jūs esat pēdēja gada laikā veikuši muguras apskati.
Jā Nē Diezgan sen bija veikta apskate
5.Ja apskate veikta, pie kāda speciālista.
Skolas medmāsa Ģimenes ārsts Ortopēds – traumatologs
6.Vai Jums sāp mugura?
Jā, bieži Reti Nē
7.Kāds ir Jūsu skolas sola augstums?________________
8.Vai Jūs skolas solā jūtaties ērti?
Jā Nē
9.Kā Jūs sēžat pie rakstāmgalda ( datorgalda)?
Ar taisnu muguru
Ar vienu roku atbalstījis zodu (galvu)?
Ar saliektu muguru
Cits variants ____________________________
10.Cik smaga ir Jūsu skolas soma?
2 kg 4 kg 6 kg
3 kg 5 kg Cits variants_______________
11.Kā Jūs nēsājat skolas somu?
Uz viena pleca Uz abiem pleciem
Nesu rokās
12.Vai Jūs nodarbojaties ar kādu sporta veidu?
Jā, ar________________ Nē
13.Vai Jūs apmeklējat baseinu?
1 x nedēļā 3 x nedēļā Cits variants_______________
2 x nedēļā 1 x mēnesī Neapmeklēju
14.Vai Jūs esat apmeklējis ārstniecisko vingrošanu?
Jā, pašreiz vingroju
Jā, kādu laiku atpakaļ
Nē
15.Vai Jūs zināt, kam ir nepieciešama ārstnieciskā vingrošana?
Jā Nē
16.Vai Jūs esat informēts par mugurkaula deformācijas(skoliozes) profilaksi?
Jā Nē
17.Vai Jūs vēlētos uzzināt vairāk par mugurkaula deformācijas(skoliozes) profilaksi?
Jā Nē
18.Ja vēlētos, tad no kā Jūs vēlētos uzzināt par mugurkaula deformācijas (skoliozes)profilaksi?
Ģimenes ārsta Skolotājas
Vecākiem Medmāsas
Cits variants____________________________
19.Kādā veidā Jūs vēlētos uzzināt par skoliozes mugurkaula deformācijas(skoliozes)profilaksi?
Buklets
TV; prese
Video filma
Veselības mācības stundā
Medicīnas darbinieku prezentācija
Paldies par atsaucību!
Izmantotā literatūra
Moe I.H. Historical aspects of scoliosis. W. B.Saunders Conpany 1987. g.2-3. lpp.
Latvijas veselības aprūpes statistikas gada grāmata. Rīga 2008. 260.lpp.; 284.lpp.
R/C Baltezers fizioterapeiti. Kas jāzina par skoliozi. Medicine 2005. nr 9.,12-13 lpp.
Priede – Kalniņa, Z. Māsas Prakse, Pamatota Teorijā. Milwaukee, Wisconsin USA, 1998. 210 lpp.
Neuman, B. The Neuman Systems Model. Conceptual Models: Grand Theories. Ed. By parker Marylin E. New York: Leaque for Nursing, 1990. 241. lpp.
Neuman, B., Fawcett, J. The Neuman Systems Model 4th ed. Upper Saddle River, NJ. Prentice Hall, 2002. 415 p
Šiliņa, M., Dāboliņa, D. Ievads aprūpē. Rīga: LPASKCI. 1998. 123. lpp.
Яромич, И. В. Сестринское дело. Учебное пособие. Минск: Вышэйшая школа, 2004. 463 cтр.
Medicīnas aprūpes rokasgrāmata. Jumava, 2001.1415 lpp.
Baltiņš, M. Lietišķā epidemioloģija. Rīga: Zinātne, 2003. 356 lpp.
Kaufmane, L. Vēlreiz par bērna stāju. Latvijas Ārsts, 2006. Nr. 6, 34- 37 lpp.
Zaķis, A. Skolioze bērniem. Medicine, 2005, Nr. 3, 14. lpp.
Kalve, A. Mēbelēm jāaug līdz ar bērnu [tiešsaiste]. Rīga: SIA “Medinfo”, 2004. – [atsauce 22.02.2007.]. Pieejams: www.medline.lv/html/shodien/prese.php?id=1817
Zaķis, A. Skolioze bērniem. Medicine, 2005, Nr. 2, 11 – 13. lpp.
MK noteikumi Nr. 255.Noteikumi par higēnas prasībām vispār izglītojošām skolām, Izvilkums no Ministru kabineta noteikumiem un to grozījumiem.(spēkā no 2003 g.19. jūlija)Latvijas Vēstnesis.
Ульрих, Э. В., Муикин, A. Ю. Вертебрология в терминах, цифрах, рисунках. Санкт – Петербург, 2004. 185 стр.
Types of scoliosis braces [tiešsaiste], [atsauce 21.01.2007.]. Pieejams: http://www.spine-health.com/topics/conserv/brace/feature/bracescolio2.html
Apinis, P. Cilvēks anatomija, fizioloģija, pataloģijas pamati. Apgāds Jāņa sēta, 1998. 800 lpp.
Umbraško, S. Skolēnu stājas un pēdas parametru vērtējums kā fiziskās attīstības rādītājs gadsimta mijā. Promocijas darba kopsavilkums. Rīgas Stradiņa Universitātes Anatomijas un Antropoloģijas Institūts. Rīga, 2005. 41 lpp.
Šiliņa. M., Dupure. I. Pacientu izglītošana – māsas kompetence. Nacionālais apgāds.Rīga, 2004. 103 lpp.
Švarca. Daži stājas pataloģijas klīniskie aspekti. Jums kolēģi, 2001. Nr. 11, 38 – 44 lpp.
MK noteikumi Nr. 279. Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs. Latvijas Vēstnesis, 05.07.2002, Nr. 101 (2676), 7lpp.
Noteikumi par pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu māsas profesijas standartu. MK noteikumi, Projekts, 2006., Rīga: Ministru kabinets [atsauce 15.03.2007.]. Pieejams: www.mk.gov.lv/doc/2005/IZMnot_101106_PSM.doc
Ieteikumi pusaudžu veselīga uztura nodrošināšanai. VM informācija, 17.02.2006., Rīga: Veselības ministrija [atsauce 12.03.2007.]. Pieejams: www.vm.gov.lv/?id=122&sa=&top=121&lang=&rel=1516
MK noteikumi Nr.693. Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm. Latvijas Vēstnesis, 05.09.2007, Nr. 141 (3509), 2 lpp.
Rokasgrāmata skolu māsām. Rīga, 1996. 43 lpp.
Geska, A., Grīnfelds, A. Izglītības pētījumu metodoloģija un metodes. Rīga: RaKa, 2001. 108 lpp.
Kvantitatīvas pētīšanas metodes sociālajās zinātnēs. Rīga: RaKa, 2004. 178 lpp.
SATURS
1. BETIJAS ŅŪMENAS TEORIJAS PIELIETOJUMS
B. Ņūmenas Sistēmas modelī ir aprakstīts stress, adaptācija un profilakse. Sistēmas modelis skaidro dažādu spriedzes izraisošo faktoru – stresoru, kas rada iespējas izjaukt organisma līdzsvaru. Adaptāciju B. Ņūmena apraksta kā procesu, ar kura palīdzību organisms nodrošina savas vajadzības. Pielāgošanās process ir ilgstošs un dinamisks, jo organismam eksistē daudz dažādu vajadzību, un katra no tām var traucēt cilvēka līdzsvaru vai stabilitāti(5).
Modelis tika radīts, lai uzlabotu un attīstītu praksi pacienta aprūpē. Tas dod iespēju māsām novērtēt un aprūpēt ģimeni vienoti kā pacientu. B. Ņūmenas Sistēmas modeļa plašums ir rezultāts tam, ka to pielieto, adaptē dažādām pacientu aprūpēm – indivīdiem, ģimenēm, grupām un sabiedrībai. Sistēmas modelis pamato domu par aprūpes sniedzēja un pacienta sadarbības nepieciešamību, lai sasniegtu pacienta labklājību un sniedz ieskatu par pacientu aprūpes daudzveidību. Sistēmas modelis balstīts uz četriem galveno pieņēmumu jēdzieniem – cilvēks, vide, veselība un aprūpe. Tas ir atvērts un dinamisks, jo ir pamatots ar cilvēka nepārtrauktu mijiedarbību ar dažādiem spriedzes faktoriem, kas rodas gan veselības, gan slimības stāvokļos. Šis modelis veicina māsu profesijas unikalitāti.
Pētniecības darbu balstot uz B. Ņūmenas Sistēmas modeļa jēdzieniem un teorētiskajām atziņām, priekšplānā izvirzot teorētiķes profilakses līmeņus,veicot to analīzi un pielāgošanu manam darbam, kurā aprakstu un analizēju skoliozes profilakses nepieciešamību. Lietojot aprūpē B. Ņūmenas Sistēmas modeli, galvenais mērķis kā īstermiņa, tā ilgtermiņa aprūpē ir sistēmas stabilitāte. Profilaktiskajā darbā pacientam tiek veikta gan īstermiņa, gan ilgtermiņa aprūpe, atkarībā no nepieciešamības.
Manā pētījumā klients ir pusaudzis, kuram ir paredzēts sniegt profilaktisko aprūpi atkarībā no stresora iedarbības, izejot no tā, tiek pielāgots profilakses līmenis. Pusaudzis ir atvērta sistēma, veselums, kas veidots no fizioloģiskās, garīgās, psihiskās dimensijas. Fizioloģiskā dimensija ietver ķermeņa orgānu sistēmas un to funkcijas, tātad pusaudžu fizisko labsajūtu un veselības līmeni. Psihiskā dimensija ir jūtas un intelekts, bet garīgā dimensija ir saprāta, ticības un spējas domāt un gribasspēka, izglītības un spējas pieņemt lēmumus, vērtību sistēma un dzīves uztvere, kuru nosaka pusaudžu uzvedības normas. Sociālā dimensija ietver spēju iekļauties vidē un socializēties dažādās lomās – ģimenē, draugu lokā, skolā un sabiedrībā. Visi šie komponenti veido kopumu. Nevienu daļu nevar apskatīt atsevišķi, jo tās ietekmē viena otru un visu sistēmu kopumā (6).
Vide – saskaņā ar teoriju sastāv no iekšējās un ārējās vides. Iekšējā vide ir dziļi personiska visās mijiedarbībās, kas notiek cilvēkā. Tai ir trīs galvenās funkcija:
Palīdzēt dzīvajai sistēmai pielāgoties ārējo apstākļu izmaiņām;
Izsargāties un izvairīties no dažādiem traucējošiem faktoriem, kuri neļauj sistēmai labi funkcionēt;
Palīdzēt dzīvajai sistēmai apmainīt dzīvībai nepieciešamās vielas ar apkārtējo vidi.
Katrs iekšējās vides traucējums var izjaukt dzīvo sistēmu un radīt problēmas. Lai nodrošinātu līdzsvaru, katram klientam ir nepieciešams pielāgoties mainīgajai ārējai videi. Ārējā vide ir starp personiska ar visiem mijiedarbību veidiem, kas notiek ārpus klienta. Tā ir vieta un apstākļi, kurā klients darbojas (fiziskie, sociālie, skolas vide, psihiskie faktori). Videi ir ievērojama nozīme klienta pilnvērtības personības un fiziskai attīstībai, kā arī dzīves procesu normālai funkcionēšanai un radoša darba veikšanai (6).
Saskaņā ar teoriju klientā pastāv arī radītā vide. Tā ir nepārtraukta adaptācija uz paaugstinātu vai pazeminātu klienta labsajūtas stāvokli. Radītā vide pastāv klientā neapzināti un aktivizējas tad, kad parādās draudi iekšējās vides stabilitātei (7).
Vispārējais uzskats par vidi kā sabiedrisku vietu ir attiecināms arī uz vietu, kurā notiek aprūpe. Tā var būt primārās veselības aprūpes centrā, slimnīcā vai klienta mājās.
Veselība – tiek pielīdzināta „dzīvības enerģijai”. Tas ir stāvoklis, ko nosaka visu komponentu (fiziskā, psiholoģiskā, sociālkulurālā, garīgā, attīstības) harmonija un kad pastāv normāla enerģijas plūsma starp iekšējo un ārējo vidi. Optimāla labsajūta ir labākais iespējamais veselības stāvoklis, kad ir sasniegtas sistēmas vajadzības. Neapmierinātas vajadzības samazina labsajūtu. Veselības stāvoklis ir atkarīgs no sistēmas piecu komponentu spējas reaģēt uz vides stresoriem, kā arī no ģenētiskiem faktoriem, iepriekšējās pieredzes un pašreizējās uztveres (5).
Pusaudžu veselības stāvoklis ir atkarīgs no stresoriem skolā – skolas vides, skolēnu attieksmi pret darba pienākumiem. Termins „veselība” saistībā arskolu nenozīmē vienīgi slimības vai kādas citas pataloģijas trūkumu, tas ietver arī garīgo un fizisko veselību iespaidojošus faktorus, kas ir tieši saistīti ar pusaudžu drošību un higiēnu. Kā zināms, veselība ir viena no cilvēka pamattiesībām. B. Ņūmena veselību uztver kā vislabāko iespējamo stāvokli noteiktā laikā.
Lai sasniegtu vai uzturētu optimālu labklājības (veselības) līmeni, tiek pielietoti trīs profilakses līmeņi.
Primārā profilakse – virzīta uz riska faktoru identificēšanu un to mazināšanu. To pielieto, lai saglabātu klienta labklājības stāvokli, aizkavējot viņu no stresoru iekļūšanas (5).
Ortopēdijā par profilaksi uzskata īpašu pasākumu kompleksu, ar kuru jāaizsargā no saslimšanas vesels cilvēks. Profilakses pasākumi tiek veikti mugurkaulam. Lai pusaudžu gados neizveidotos mugurkaula deformācija (skolioze), vecākiem jau no zīdaiņa vecuma jāseko, kā attīstās bērna stāja un gaita. Muguras muskulatūra, saites un muskuļi nostiprinās jau pirmajā dzīves gadā, tādēļ svarīgi jau zīdainim veikt ārstniecisko vingrošanu un koriģējošo peldēšanu. Īpaša uzmanība jāpievērš stājai un gaitai, kad bērns sāk skolas gaitas, tad pieaug fiziskā un garīgā slodze, kā arī, ja bērns paralēli nodarbojās ar kādu sporta veidu.
Primārā profilaksē galvenā uzmanība tiek pievērsta veselības saglabāšanai, pusaudžu izglītošanai, darba vietu uzlabošanai un laba psihosociālā klimata izveidei klases kolektīvā(5,12).
Sekundārā profilakse – saistīta ar simptomu agrīnu noteikšanu un darbību īstenošanu, lai pārtrauktu sistēmas tālāku sagrāvi. Tā iekļauj aprūpes darbības vai ārstēšanu, kuras tiks veiktas tad, kad stresors jau ir iedarbojies uz organismu, lai samazinātu stresoru nelabvēlīgos efektus (9). Skoliozes sekundārā profilakse ieņem otru nozīmīgāko vietu aiz primārās profilakses, un tas ir fizioterapeita darbs, ko veic fizioterapijas kabinetā.
Savlaicīgi uzsākot sekundāro profilaksi un klienta sadarbību, iespējams pilnīgi atveseļoties. Svarīga nozīme pašaprūpei, lai samazinātu atkārtotu saslimšanu, ir nepieciešama ārstnieciskā vingrošana, koriģējoša peldēšana.
Terciārā profilakse – attiecas uz pielāgošanās procesu, lai novērstu regresiju un veicinātu klienta sistēmas stabilitāti un labklājību. Skoliozes profilaksē tas saistās ar uzturošu terapiju klientam. Šī profilakse parasti nepieciešama klientiem, kas kaut kādu iemeslu pēc pie fizioterapeita ieradies krietni novēloti. Šajā situācijā ne vienmēr ir iespējams atgriezties pie primārās profilakses. Ar terciārās profilakses palīdzību būtu iespējams, klientam regulāri apmeklējot fizioterapeitu un saņemot apmācību pareizais pašaprūpei, saglabājot optimālu labsajūtas līmeni visu atlikušo dzīvi.
Visi trīs profilakšu darbību pielietojums palīdz veicināt klienta sistēmas dinamisku stāvokli, pielāgojoties stresoriem, lai optimāli izmantotu esošos resursus sistēmas stabilitātei vai labklājības saglabāšanai, atgūšanai un uzturēšanai (5).
2. MUGURKAULA DEFORMĀCIJA PUSAUDŽU VECUMĀ
Stājas traucējumi var izpausties jebkurā no trim plaknēm – frontālā, sagitālā vai horizontālā (13). Mugurkaula deformācijas var būt primāras – kā pastāvīga pataloģija un sekundāra – kā citu sistēmu un orgānu saslimšanu izpausme. Mugurkaulam raksturīgi sekojoši fizioloģiski izliekumi – kifoze mugurkaula krūšu daļā un lordoze jostas un kakla daļās. Pārmērīgi izteiktus, sākotnēji fizioloģiskus izliekumus ir pamats uzskatīt par patoloģiskām deformācijām.
2.2mugurkaula deformācijas veidi
Ir šādi mugurkaula deformāciju veidi:
1. Skolioze – mugurkaula deformācija frontālā plaknē. Biežāk sastopamo idiopātisko skoliozi raksturo gan mugurkaula sānu izliekums, gan skriemeļu rotācija (torsija). Slimībai progresējot, izmainās skriemeļu ķermeņu forma, starp skriemeļu locītavu spraugas kļūst asimetriskas, skriemeļu smailie izaugumi pagriežas uz izliekuma pusi, izmainās krūšu kurvja forma – tā kļūst ovāla. Ribas satuvinās ieliekuma pusē un attālinās izliekuma pusē, parādās ribu kupra iezīmes.
2. Kifoze – mugurkaula deformācija sagitālā plaknē, ar dorsāli vērstu virsotni.
3. Lordoze – mugurkaula deformācija sagitālā plaknē, ar ventrāli vērstu deformāciju.
4. Rotācija – mugurkaula nestrukturāla deformācija horizontālā plaknē.
5. Torsija – strukturāla deformācija horizontālā plaknē.
Ja līdztekus mugurkaula deformācijai vērojamas arī skriemeļu struktūras un anatomiskās uzbūves izmaiņas, tad tā ir strukturālā deformācija. Ja mugurkaula deformāciju nepavada skriemeļu uzbūves izmaiņas, tad tā ir nestrukturālā deformācija. Visas skoliozes no praktiskā viedokļa var iedalīt divās grupās: strukturālās un nestrukturālās skoliozēs (14).
Nestrukturālā skolioze:
Stājas skolioze vai stājas vājums, kad mugurkaula sānu izliekums, kuru vērojam, pacientam stāvot, izzūd apguļoties uz priekšu vai patstāvīgi koriģējot stāju ar gribas piepūli. Deformācijas pakāpe parasti ir neliela un biežāk sastopama 7 līdz 11 gadu vecumā.
Kompensātora skolioze rodas, cenšoties saglabāt ķermeņa līdzsvaru, ja pusaudzim viena kāja ir īsāka un iegurnis noliecas uz īsākās kājas pusi. Šo mugurkaula deformāciju relatīvi viegli novērst kompensējot īsākās kājas garumu ar ortopēdiskiem apaviem vai ortozēm. Novietojot pusaudzi vertikāli, kājas saīsinājuma gadījumā, gluteālā kroka pataloģijas pusē būs noslīdējusi uz leju, salīdzinot ar veselo kāju. Novietojot zem īsākās kājas pēdas zināma izmēra klučus, līdz gluteālās krokas novietosies simetriski, tādā veidā nosaka ne tikai ekstremitātes funkcionālo saīsināšanos, bet arī nepieciešamās garuma kompensācijas lielumu. Pilnveidot
esošos apavus vai izgatavojot ortopēdiskos, palīdzēs ortozisti. Pusaudzis tiks pasargāts no kompensatoras skoliozes.
Sāpju izraisīta skolioze var attīstīties nieru saslimšanu gadījumos (pileonefrīts, Vilmsa audzējs), kad pusaudzis reflektori izliec mugurkaulu uz slimo pusi. Pretsāpju terapija palīdzēs koriģēt stāju, taču nedrīkst aizmirst par padziļinātu izmeklēšanu, nosakot sāpju iemeslu.
Histēriskaskolioze, kuras gadījumā būs nepieciešama psihiatra palīdzība (5).
Viena no strukturālas skoliozes svarīgākām sākotnējām pazīmēm ir mugurkaula normālas lokanības zudums.
Idiopātika skolioze. Tā ir skolioze ar nenoskaidrotu etioloģiju, biežāk sastopamais skoliozes veids. Tā parasti rodas pusaudžiem, kad tiem beidzas pēdējā straujā augšana. 85 % ar skoliozi slimiem cilvēkiem ir idiopātiskā skolioze. Pēc pacientu vecuma to iedala:
1. Infantīla skolioze bērniem no piedzimšanas brīža līdz 3 gadu vecumam. Tā biežāk novērojama zēniem, izveseļošanās parasti notiek spontāni, bez terapijas, un šādu skoliozi mēdz izskaidrot ar augļa atipisku izvietojumu mātes miesās.
2. Juvenīlā skolioze attīstās no triju gadu vecuma līdz pubertātes sākumam. To biežāk konstatē pirmsskolas profilaktiskajās apskatēs un šis skoliozes veids raksturīgs meitenēm. Izplatīta ir labās puses skolioze, kurai piemīt tieksme progresēt.
3. Pusaudžu skolioze vērojama skolas vecuma bērniem, straujas augšanas periodā, kurš sākas ar pubertāti un turpinās līdz kaulu augšanas beigām. Šo skoliozes veidu parasti novēro meitenēm, deformācijas progresēšanu nosaka saglabātais kaulu augšanas potenciāls. Ir pamats runāt par skoliozes ātru progresēšanu, ja gada laikā mugurkaula deformācija pieaug par pieciem un vairāk grādiem. Jo agrākā vecumā konstatētas skoliozes izpausmes, jo sliktāka prognoze.
4. Pieaugušo skolioze attīstās vai turpina progresēt pēc kaulu augšanas beigām. Ir nepieļaujama kļūda apgalvot, ka līdz ar augšanas beigām pārstās progresēt skolioze. Arī pieaugušajiem skolioze turpina progresēt par 1 līdz 2 grādiem gadā un vēl vairāk – grūtniecības laikā.
Iedzimta skolioze. Tai var būt vertebrāla forma, kad skoliotiskā izliekuma iemesls ir iedzimti skriemeļu formācijas traucējumi vai ekstravertebrāla forma, kuras biežākais iemesls ir ribu iedzimta sinostozēšanās ar krūšu kurvja un mugurkaula sekundārām deformācijām. Biežākie skriemeļu formācijas traucējumi ir ķīļveida skriemeļi, iedzimti puskriemeļi, skriemeļu segmentācijas traucējumi ar vienas puses sinostozēšanos vai izveidojoties pilnam blokam starp skriemeļu ķermeņiem. Skriemeļu iedzimtas anomālijas var būt jauktas un ārkārtīgi daudzveidīgas (skatīt. 2.1.1.attēlu).
2.1.1. Iedzimtas skriemeļu anomālijas
Avots: Michael, L., Richardson, M.D. (www.rad.washington.edu, 2007.)
Neiromuskulārā skolioze. Izšķir neiropātisko skoliozi ar augšējā motorā neirona bojājumu pie bērnu cerebrālās triekas un ar apakšējā motorā neirona bojājumu, kā tas mēdz būt pie poliomielīta.
Skolioze pie neirofibromatozes (Reklinhauzena slimība).
Skolioze pie mezenhimālām slimībām kā iedzimtām (Marfeina sindroms), tā arī iegūtām kā reimatoīds artrīts. Šeit var minēt arī skoliozi pie osteogenesis imperfecta un Šoermaņa slimības (5).
Skolioze pēc traumām ar skriemeļu lūzumiem vai bojātu skriemeļu ķermeni un starpskriemeļu locītavas radīto nestabilitāti.
Lai noteiktu pusaudzim ir vai nav skolioze, jāvērtē ķermeņa simetriju, sākot no galvas novietojuma, plecu joslas un lāpstiņu simetrijas, ribu kupra,līdz iegurņa iespējamai patoloģiskai rotācijai. Veicot skrīninga testu skoliozes gadījumā pusaudzim noliecoties uz priekšu, viņa rokām un galvai brīvi nokarājoties, mugurkaula smailie izaugumi novietojas uz iedomātas taisnes un ribu kupra pazīmes nav, tad iepriekš pamanītais mugurkaula sānu izliekums, pusaudzim stāvot taisni, drīzāk vērtējams kā stājas skolioze. Ja pusaudzim, noliecoties uz priekšu, ir vērojams ribu kupris, tad vērtē ribu kupra patieso lielumu mugurkaula skoliotisko izliekumu un kustīgumu sagitālā plaknē (skatīt 2.1.2. attēlu).
Apmācīta medicīnas māsa var veikt pusaudžiem skrininga testu mugurkaulam (6).
Jāvērtē kāju garumu un mugurkaula lokanību sānu virzienā. Pārbauda neiroloģiskos refleksus, motorās un sensorās funkcijas. Ja atradne liecina par iespējamām strukturālām izmaiņām mugurkaulā, jāveic tā rentgenoloģisko izmeklēšanu vertikālā pozīcijā kā pretstatā, tā arī sānu projekcijā, ietverot mugurkaulu visā tā garumā.
Apskates laikā jāvērtē pusaudžu neiromuskulārais stāvoklis, jāpievērš uzmanību pigmenta plankumiem uz ādas kā neirofibromatozes iespējamai izpausmei, netipiskiem bagātīga apmatojuma plankumiem, kuri dažkārt norāda uz mugurkaula attīstības anomālijas iespējamo vietu ( spina bifida, diastematomiēlija) (7).
Normāls Skolioze
mugurkauls
2.1.2.att. Skrīninga tests mugurkaulam
Avots: Medical Encyclopedia (www.nlm.nih.gov, 2007.)
Izvērtējot rentgenogrammas, nosaka mugurkaula deformācijas lielumu un kaulu struktūru brieduma pakāpi. Mugurkaula skoliotiskās deformācijas lieluma novērtēšanai parasti lieto Koba metodi: izmēra leņķi starp perpendikuliem pie augšējā neitrālā skriemeļa augšējās malas un apakšējā neitrālā skriemeļa apakšējās malas. Par neitrālo uzskata pēdējo skriemeli dotajā izliekumā (skatīt 2.1.3. attēlu) (7,8).
2.1.3.att. Koba mērīšanas metode
Avots: Michael, L., Richardson, M.D. (www.rad.washington.edu, 2007.)
3.APRŪPE PUSAUDŽIEM AR MUGURKAULA DEFORMĀCIJU
Labākā skoliozes ārstēšana ir agrīna tās noteikšana. Svarīgi pašā sākumā noteikt skoliozes tipu un tās progresa ātrumu, lai izvēlētos pareizo ārstēšanas taktiku. Ideāli būtu ortopēdam apskatīt visus bērnus pirms katra no trim straujās augšanas periodiem: pirmajā dzīves gadā, pirmskolas un 11 līdz 12 gadu vecumā, bet māsai ideāli būtu veikt skrininga testu mugurkaulam vienu reizi gadā visiem bērniem līdz 17 gadiem (9). Ja ir atklāta mugurkaula deformācija, māsai, ģimenes ārstam un ortopēdam būtu jāvienojas par tālāko rīcību.
Izšķir 3 skoliozes slimnieku grupas:
1. Pusaudži, kuriem nav nepieciešama ārstēšana, tiek ņemti uzskaitē, un tiem divas reizes gadā jāierodas pie ortopēda uz pārbaudi.
2. Pusaudži, kuriem mugurkaula izliekums ir mazāks par 40º (pēc Koba metodes), precīzāk, starp 30º līdz 34º, piedāvā ārstēšanu ar korseti, fizikālo terapiju, ārstniecisko vingrošanu;
3. Pusaudži, kuriem izliekuma leņķis ir lielāks pa 40º, nepieciešama operatīva ārstēšana(3).
Pusaudžu skoliozi pie I un II pakāpes ārstē ambulatori. Sekmīgai ārstēšanai māsai jāizskaidro pusaudžiem, ka svarīgs nosacījums ir pārtika, kura ir pilnvērtīga un bagāta ar vitamīniem, regulāra uzturēšanās svaigā gaisā, kustību spēles. Gultai jābūt cietai. Krēslam un galdam darbvietā ir jāatbilst pusaudža augumam (skatīt pielikumu). Jāuzmana, lai pusaudzis sēdētu pie galda taisni un kājas atrastos uz grīdas. Ir svarīga pareiza gaismas uzstādīšana, bet redzes pasliktināšanās gadījumā ir nepieciešama redzes korekcija.
Telpā, kur pusaudzis mācās, dabisko apgaismojumu nodrošina logi. Logu stiklotās virsmas laukuma attiecība pret grīdas laukumu nepārsniedz 20 %. Dabiskā apgaismojuma minimālais koeficents mācību telpā ir 1,5, datorklasē – 1,2. Mācību telpa, kurā ir maz dabiskā apgaismojuma, ir jānodrošina ar mākslīgo apgaismojumu. Mākslīgā apgaismojuma minimālais līmenis galda virsmai ir 300 lx, bet tāfeles vidū vertikāli 500 lx (21).
90% gadījumos skolioze ir neliela un aktīva ārstēšana nav nepieciešama. Pusaudži tiek ņemti uzskaitē un divas reizes gadā jāierodas pie ortopēda uz pārbaudi. Ja pārbaudes laikā vērojams deformācijas palielinājums, svarīgi nozīmēt attiecīgu ārstēšanu (koriģējošo vingrošanu, koriģējošo peldēšanu, cieto korseti (24 st. diennaktī), kā arī ķirurga – ortopēda kontroli ik pēc 4 mēnešiem un regulāru rentgena izmeklēšanu (9)).
Pareizu stāju nodrošina sēdes, vēdera, muguras un plecu muskulatūras sasprindzinājums. Spēcīga vēdera muskulatūra darbojas pretī pārlieku lielai jostas daļas lordozei un balsta to. Laba vēderprese atslogo jostas skriemeļu noslogojumu (10).
Viens no skoliozes konservatīvas ārstēšanas svarīgākajiem līdzekļiem ir koriģējošā vingrošana (skatīt pielikumu). Fiziski vingrojumi nostiprina mugurkaulu, rumpja muskuļus, ļauj panākt koriģējošo iedarbību uz deformācijas vietu, uzlabo stāju, uzlabo elpošanas funkciju, dod vispārēju efektu. Koriģējošā vingrošana ir ieteicama visos skoliozes attīstības etapos un stājas traucējuma gadījumos.
Koriģējošās vingrošanas metodika tiek noteikta saistībā ar skoliozes pakāpi: pie stājas traucējumiem un skoliozes I, III, IV pakāpes tā ir domāta mugurkaula noturības paaugstināšanai, bet pie II skoliozes pakāpes – arī deformācijas korekcijai.
Ir kontrindicēti fiziski vingrinājumi, kas palielina mugurkaula lokanību un izstiepj muskuļus. Koriģējošo vingrojumu komplekss ir pielietojams pie konservatīvas skoliozes ārstēšanas, kas iekļauj:
Ārstniecisko vingrošanu;
Vingrojumus ūdenī;
Masāžu;
Stāvokļa korekciju;
Sporta elementus.
Koriģējošāvingrošana tiek veikta, gan grupās, gan individuāli strādājot ar pusaudzi, kur pusaudži, apmācītas māsas uzraudzībā, izpilda precīzi nepieciešamos vingrojumus.
Skoliozes korekciju veic, izpildot fiziskus vingrinājumus, kas tiek sasniegta ar plecu, jostas un rumpja stāvokļa izmaiņām. Jāievēro piesardzība, pielietojot vingrinājumus, kas izstiepj mugurkaula muskuļus, piemēram, pie vingrošanas sienas.
Konservatīvas ārstēšanas metodes nevar iedarboties tieši uz mugurkaula izmaiņām. Ārstnieciskai iedarbībai svarīgi ir ārstēt skoliozi, lai atjaunotos muskuļi, kas atrodas lokālas spazmas stāvoklī. Tas tiek sasniegts ar relaksācijas un speciālu vingrojumu palīdzību. Speciālu vingrojumu izpilde katram pusaudzim ir individuāla un atkarīga no skoliozes pakāpes.
Skoliozes gadījumā nav rekomendējams nodarboties ar sporta veidiem, kuri palielina mugurkaulu lokanību (mākslas vingrošana, modernās dejas), asimetrisko spēku (teniss, vijoles spēlēšana), palielinātu statisko slodzi (svarcelšana) un agresīvie sporta veidi (visi cīņas sporta veidi).
Rekomendējama: peldēšana, slēpošana (rekomendējama tieši iešana ar slēpēm, nūjošana pa līdzenu virsmu, bet ne skrējiens), vieglatlētika, riteņbraukšana, orientēšanās sports.
Koriģējošā vingrošana būtu vēlama ikvienam pusaudzim, jo fiziskā veselība ir cieši saistīta ar orgānu, orgānu sistēmu veselumu un to vienotu funkcionēšanu.
Lielu lomu skoliozes ārstēšanā ieņem masāža un koriģējošā vingrošana – muskuļu tonusa paaugstināšanai un muskuļu korsetes formēšanai. Koriģējošās masāžas metodika ir vērsta uz mugurkaula atslodzi, tās noturības paaugstināšanu, balansa atjaunošana starp skoliozes izliekumiem – no vienas mugurkaula puses (no izliekuma malas) tiek veikta tonizējošā masāža, jo muskuļi šajā pusē ir vāji, pretējā pusē atslābinoša masāža, kā arī nostiprinošā iedarbība uz pusaudža organismu.
Skoliozes gadījumā masāža viena pati gaidāmo efektu nedod, bet kompleksā ārstēšanā tai ir nozīme. Masāžā izmanto iesildīšanās paņēmienus, muskuļu berzēšanu. Ja skolioze ir sākumstadijā, tiek pielietota tāda masāžas metodika: no skoliozes puses, kur veidojas ribu kupris, muskuļi ir vāji, šeit ir vajadzīga aktīva masāža ar iesildīšanas, berzēšanas, spēcīgas vibrācijas izmantošanu. Pretējā pusē, kur muskuļi ir sasprindzināti, veic atslābinošo masāžu, izmanto dziļas lēnas noglaudīšanas, stiepšanu, vieglu vibrāciju. Pēc tam visas muguras atslābinoša masāža. Pēc tās pašas shēmas veic krūšu masāžu. Masāžu veic māsa, kura ir ieguvusi masieres sertifikātu. Seansa ilgums 20 – 30 minūtes, ārstēšanas kurss 15 – 20 procedūras, 1 reizi 2 mēnešos, nepārtraucot koriģējošo vingrošanu.
Viena no skoliozes kompleksās terapijas sastāvdaļām ir ārstnieciskā peldēšana. Ūdenī samazinās statiskā slodze no mugurkaula, bet kustības peldot sekmē izliekuma korekciju. Kā arī ārstnieciskā peldēšana ir efektīvs līdzeklis fiziskā stāvokļa uzlabošanai.
Ārstnieciskās peldēšanas panākumi ir atkarīgi no individuālas pieejas katram pusaudzim. Vajag pievērst uzmanību lokalizācijai un izliekuma lielumam, muskuļu spēkam, vecumam. Ļoti liela nozīme ir ārstnieciskās peldēšanas pareizai dozēšanai, jo prakse pierāda,ka pārslodze – var novest pie pretējiem (negatīviem) rezultātiem.
Skoliozes ārstēšanai galvenais peldēšanas stils pusaudžiem ir brass uz vēdera ar pagarināto slīdes pauzi, kuras laikā mugurkauls maksimāli izstiepjas, bet rumpja muskuļi statiski ir sasprindzināti. Šajā stilā plecu daļa ir paralēla ūdens virsmai un perpendikulāra kustībai, roku un kāju kustības simetriski darbojas vienā plaknē. Mugurkaula un ķermeņa rotējošo kustību apjoma palielināšanās iespējas ir vēlamas pie skoliozes, bet šai stilā tās ir minimālas.
Peldot ar kraula, tauriņstila un delfīna stiliem roku kustību laikā rodas griezes kustības mugurkaulā un jostas daļā, palielinot mugurkaula mobilitāti un rotāciju. Tādēļ šie veidi nevar tikt izmantoti ārstnieciskajā peldēšanā skoliozes gadījumā. Tomēr krauls ir fizioloģiski pietuvināts iešanai, un ar to sākas peldēšanas apmācība.
Izvēloties peldēšanas vingrojumus, ļoti būtiski ņemt vērā skoliozes pakāpi :
Pie I pakāpes skoliozes tiek izmantoti tikai simetriski peldēšanas vingrinājumi – brass uz vēdera ar pagarināto slīdes pauzi, krauls uz vēdera.
Pie II – III pakāpes skoliozes deformācijas korekcijas uzdevums ir pielieto asimetriskus izejas stāvokļus. Peldēšanai korekcijas pozā (pēc brasa tehnikas apguves uz vēdera) ir jānodarbojas ne mazāk kā pusi no darbības laika. Tas ievērojami noņem mugurkaula loka slodzi no ieliektās malas.
Pie IV pakāpes skoliozes jāpanāk nevis deformācijas korekcijas, bet gan kopīga organisma stāvokļa, sirds – asinsvadu un elpošanas sistēmas funkcionāla stāvokļa uzlabošana. Sakarā ar to, tiek izmantoti, simetriski izejas stāvokļi. Īpaša uzmanība tiek veltīta elpošanas vingrinājumiem. Tomēr sirds – asinsvadu sistēmas un muskuļu izturības paaugstināšanas treniņam nepieciešams individuāli veikt stingri kontrolētu īsu ātrgaitas attālumu peldēšanu. Ir ārkārtīgi svarīgi pilnveidot peldēšanas tehniku īpaši tiem pusaudžiem, kuriem gandrīz pastāvīgs simptoms ir mugurkaula nestabilitāte.
Izvēloties peldēšanas vingrinājumus, jāņem vērā mugurkaula deformāciju sagitālajā plaknē (lordoze vai kifoze): ja ir lordoze, netiek rekomendēta peldēšana uz muguras, bet pie kifozes jāpeld vairāk uz muguras. Pie izteiktas lordozes jostas daļā zem vēdera paliek putuplasta dēlīti.
Pie palielinātas kifozes un mērenas skoliozes izmanto fiksējošās korsetes. Pasaulē ir daudz un dažādas korsetes, kuras radītas, lai neļautu palielināties izliekumam, kamēr pusaudzis vēl aug. Tās darbojas kā šķērslis nepareizi augošam mugurkaulam (11)
Fiksējošās korsetes spējīgas apstādināt tālāku izliekuma palielināšanos 80 – 85 % visos gadījumos. Aplūkosim fiksējošo korsešu dažus tipus.
„MILWAUKEE” korsete:
Atkarībā no izliekuma veida korsetei var būt dažādas siksnas, kuras notur noteiktās vietās īpašas plāksnes, kas fiksē mugurkaulu vajadzīgā stāvoklī. Korsetes mugurējai daļai cauri iet divi metāliski stieņi paralēli viens otram. Šie stieņi nonāk līdz kakla aizmugurējai daļai, savienojas ar lieto kakla siksnu – viengabala metālu, kas apklāj kaklu līdzīgi kaklarotai. Plāksnes, kas spiež uz izliekto daļu, stiprinās abās pusēs metāliskiem stieņiem. Mijiedarbojošos plāksnīšu spēks impulsi, jostas, kakla siksnas un vēl (ja nepieciešams) asu cilpas notur rumpi taisnā stāvoklī (skatīt 2.2.1. attēlu) (11).
2.2.1.att. Milwaukee korsete
Avots: Nacional Scoliosis Foundation (www.scoliosis.org., 2007.)
Apakšprofila korsete:
Jostas daļas izliekuma gadījumā var piedāvāt nēsāt, tā saucamo, padušu korseti (skatīt 2.2.2. attēlu). Nosaukumu deva izstrādātāji, ārsti Džons Holijs un Bills Millers, radījuši to 1970. gados. Eiropā šādas korsetes dēvēja par „Ponts”, „Liona” vai „Rivjēra”. Bet tam, būtībā, nav lielas nozīmes, galvenais, ka tamlīdzīgām fiksējošām korsetēm ir liels pieprasījums, jo nav tik masīvs kā Milwaukee korsete. Padušu korsete iesākas no padusēm un krūškurvja un beidzas cirkšņa rajonā, no priekšpuses – cirkšņa rajonā un no aizmugures – krūškurvja un beidzas cirkšņa rajonā, no priekšpuses – cirkšņa rajonā un no aizmugures – starp gūžām. Konstrukcija ir izpildīta no plastmasas un pielietojama ārstēšanai jostas daļai un dažiem divkāršiem izliekumiem. Korsete atverama no priekšpuses vai mugurpuses. Spiedes sadalījumam noteiktām vietām tiek pielietoti atšķirīgi plākšņu tipi. Korsete nereti ir atliekta ar svara palielināšanos uz vienu malu, kas rada pretdarbības spēku, kas palīdz noturēt rumpi taisnā stāvoklī (11).
2.2.2..att. Apakšprofila korsete
Avots: Nacional Scoliosis Foundation (www.scoliosis.org., 2007.)
Nakts korsete:
Tiek izmantoti nakts korsešu divi veidi – „Čarlstons” (skatīt 2.2.3. attēlu), kuru izstrādāja Fredriks Rids, Ralfs Hupers un Čarlzs Praiss, bērnu ortopēdijas un ķirurģijas centra vadītājs un Orlando bērnu klīnikas galvenais ķirurgs (Floridas štats), un „Providens”, kuru izstrādāja Bari Makkojs un Čarls Damato. Abas ierīces ir līdzīgas parastai apakšprofila korsetei. Tomēr tās paredzētas ir izliekuma koriģēšanai, saglabājot rumpja slīpumu uz izliekto malu. Tās tiek izmantotas nakts laikā, tā kā šīs korsetes notur pacientu pārspīlēti ieslīpā stāvoklī, nedod viņam iespēju normāli kustēties (rekomendē nenoņemt korseti 8 -10 stundas).
Korsete „Čarlston” plaši tiek pielietota no 1980. gada. Dakteris Prais atzīmē tos labos rezultātus ārstējot vienpusējos izliekumus līdz 35º, īpaši krūšu un jostas rajonā. Korsetes pielietojums ir sekmīgs, tomēr, ne tik acīmredzams, ārstējot izliekumus lielākus par 35º vai divkāršu izliekumu.
Pēc daktera Damoto teiktā, korsete „Providens” ir īpaši efektīva, ārstējot vienpusējus un divpusējus izliekumus līdz 35º , kuri ir sākot no astotākrūšu skriemeļa un zemāk. Pēdējie dati pierāda, ka korsetes pielietojuma efektivitāte, ārstējot idiopātisko skoliozi, ir atkarīga no procedūru ilguma. Tādēļ viņš rekomendē ārstēt nozīmīgus izliekumus ar korsetes nēsāšanu visu diennakti(vismaz 20 stundas diennaktī) (11)
2.2.3.att. „Čarston” korsete
Avots: Types of scoliosis braces (://www.spine-health.com. 2007.)
Māsai rūpīgi jāizskaidro pusaudžiem, kā pareizi uzlikt korseti. Diennakts korsetes drīkst noņemt tikai tad, kad pusaudzis mazgājas, bet pārējo laiku jābūt uzvilktām
3.1. Mugurkaula un muskuļu attīstības īpatnības bērniem
Kauli veidojas no mezenhīmas, un to attīstības procesā ir 3 stadijas – plēvainā, skrimšļa un kaula. Plēvainais skelets cilvēkam veidojas, sākot ar intrauterīnās dzīves pirmo mēnesi. Nākamo kaula aizmetņi šajā laikā ir mezenhīmas šūnas, kas vairojas un sablīvējas. Otrajā mēneša pirmajā pusē nākamo kaulu mezenhīmas aizmetņi pārveidojas hialīnā skrimslī. Tas pakāpeniski noārdās, pietam tā vietā veidojas kaulu audi. Pārkaulošanās sākumā kaulam ir rupjšķiedraina uzbūve. Vēlāk arī tas noārdās. Tajā pašā laikā kaula audos, kas vēl veidojas, nogulsnējas kaļķa sāļi (12).
Jaundzimušā skelets pārsvarā ir no skrimšļaudiem. Skrimšļaudi pārklāj tās epifīžu vietas, kas nav nosegtas ar kaulplēvi (locītavu virsmas). Jaundzimušajiem mugurkaulu fizioloģisko izliekumu nav. Kakla daļas fizioloģiskais izliekums (lordoze) sāk parādīties tad, kad bērns sāk turēt galvu. Krūšu kurvja fizioloģiskais izliekums (kifoze) sāk parādīties 6 – 7 mēnešu vecumā, kad bērns sāk patstāvīgi sēdēt un fizioloģiskais izliekums ir pilnībā izveidojies 6 – 7 gadu vecumā. Jostas daļas fizioloģiskais izliekums (lordoze) sāk veidoties 9 – 12 mēnešu vecumā, kad bērns sāk staigāt un pilnībā izveidojies 15 -16 gados (13).
Sakarā ar to, ka jaundzimušo skelets pārsvarā ir no skrimšļaudiem un šajā periodā veidojās fizioloģiskie izliekumi, mugurkauls ļoti elastīgi padodas deformācijai.
Kauli cilvēka organismā neveidojas no gatava materiāla, bet attīstās pakāpeniski. Pirmajā kaulu attīstības posmā nākamā kaula vietā rodas saistaudi, kas pakāpeniski nomainās ar skrimšļaudiem. Vēlāk skrimslī rodas mazi pārkaulošanās punkti, kuros īpašas šūnas veido kaulviela. Tā pakāpeniski visa skrimšļa masa tiek aizvietota ar kaulvielu.
Jauniem cilvēkiem gandrīz visos kaulos ir sarkanās kaulu smadzenes. Tas ir asinsradošs orgāns, kas ražo granolocītus un eritroblastus, kuri turpmākajā attīstības gaitā pārvēršas par sarkanajiem asins ķermenīšiem. Ar gadiem kaulu smadzenes daļēji zaudē savas asins radošās funkcijas un pārvēršas taukaudos (14). Kauli pārstāj augt 17 – 18 gadu vecumā. Bērniem garo kaulu galos atrodas skrimšļa šķērsplātnīte jeb augšanas līnija, kur notiek kaulu augšana garumā. Ļoti intensīva mugurkaula augšana ir līdz 2 gadu vecumam, kur mugurkauls var izaugt līdz pat 15 – 20 cm. Šajā laikā visstraujāk aug jostas daļa, tad krustu daļa, kakla daļa, krūšu kurvis un pēdējais ir astes kauls. Nākamais posmsir 7 – 9 gadu vecumā, kur mugurkauls var izaugt līdz pat 4 cm gadā. Nākamais straujās augšanas posms ir 11 – 15 gadu vecumā, kur mugurkauls var izaugt līdz pat 5 cm gadā (15). Pēc 15 gadu vecuma mugurkaula augšana ir minimāla. Bērniem mugurkaula skriemeļi ir nestabili, tas tāpēc, ka muskuļu spēks nav pietiekami attīstīts, līdz ar to var radīt mugurkaulā izmaiņas.
Pie kauliem piestiprinās muskuļi, kas veic kustības. Muskuļu masa attiecībā pret bērna ķermeni ir mazāka nekā pieaugušajiem. Jaundzimušajiem muskuļu masa 23,3% no ķermeņa svara, 8 gadīgam bērnam – 27,7%, 15 gadīgam – 32,6%, pieaugušiem – 44,2%. Muskuļu spēks meitenēm un zēniem ir atšķirīgs. Zēniem ir lielāks līdz 10 gadiem, bet no 10 līdz 12 gadiem muskuļu spēks izlīdzinās. Muskuļi bērniem attīstās nevienmērīgi. Sākumā attīstās lielie plecu muskuļi un augšdelma muskuļi, pēc tam apakšdelma. No 8 – 9 gadiem bērniem nostiprinās muskuļu saites. Savukārt pēc 15 gadiem intensīvi attīstās mazie muskuļi (10).
Normālai skeleta un muskuļu attīstībai ir nepieciešamas kustības un fiziskā aktivitāte, vispiemērotākā būtu koriģējošā vingrošana. Jo kauli vairāk tiek noslogoti, jo tie kļūt stiprāki un izturīgāki. Piemēram, sportistiem kauli ir resnāki un blīvāki. Savukārt, pateicoties kustībām, arī muskuļu šķiedras palielinās un kļūst biezākas. Tā rezultāta pieaug muskuļu spēks un izturība. Cilvēki ar labi attīstītu kaulu un muskuļu sistēmu ir izturīgi, spēcīgi un veikli.
Attīstīta organisma muskulatūra pusaudzim nodrošina labu un pareizu stāju. Pareiza stāja ir viena no vesela organisma pazīmēm, jo tā labvēlīgi ietekmē sirds darbību, elpošanu, vēdera dobuma orgānu darbību. Fiziskās aktivitātes ir nozīmīgas jebkurā vecumā. Tomēr būtu jāatceras, ka īpaši svarīgas tās ir bērniem un pusaudžiem, jo organisma nobriešana un attīstība notiek laika posmā līdz 20 gadu vecumam. Ikvienam no mums jau no bērnības būtu regulāri un intensīvi jānodarbojas ar sportiskām aktivitātēm, piemēram, peldēšanu, skriešanu, vingrošanu, u.c. Protams, tās arī var būt regulāras pastaigas svaigā gaisā vai mērens fizisks darbs. Tas pasargātu mūs no hroniskām un smagām slimībām dzīves laikā, nodrošinātu labsajūtu un možu garastāvokli.
4. MĀSAS LOMA PUSAUDŽU MUGURKAULA DEFORMĀCIJAS PROFILAKSĒ
Skoliozes slimība ir viena no vissarežģītākajām un akūtākajām mūsdienu ortopēdijas problēmām. Tās veicinātāji ir mazkustīgs dzīvesveids, ilgstoša sēdēšana pie datora un televizora, nesabalansēts uzturs, nepietiekama kalcija lietošana. Pat vissīkākais stājas defekts vēlāk var izvērsties nopietnā problēmā. Medicīnas māsa strādā komandā ar citiem veselības aprūpes speciālistiem, kā arī ar izglītības iestādē strādājošajiem darbiniekiem. Pusaudžu mugurkaula deformācijas profilaksē piedalās daudz speciālistu, tie ir: medicīnas māsa, ortopēds, fizioterapeits, skolotājs, vecāki.
Pusaudzim, lai dzīvotu un attīstītos, jāatrodas labvēlīgos apstākļos, jābūt aktīvam dzīvesveidam un pilnvērtīgi sabalansētam uzturam. Māsas darba galvenajos mērķos ietilpst daudzi pienākumi, kas lielākā vai mazākā mērā ir kopīgi visiem komandā esošajiem. Viens no mērķiem ir izglītot pusaudžus par mugurkaula deformācijas profilaktiskajiem pasākumiem, veselīgu dzīvesveidu (16). Lai pusaudžiem veidotos pareiza stāja, nepieciešama motivācija, kā arī sabiedrības interese par pusaudžu veselību. Augoša pusaudža neracionāla adaptācija ilgstošā statiskām pozām (sēžot augumam nepiemērotās mēbelēs, arī ilgstoši pie televizora vai datora) veicina kustību un balsta sistēmas funkcionālo traucējumu veidošanos. Visnelabvēlīgākā ķermeņa poza, kas rada stājas traucējumus, ir sēdus stāvoklis (17). Māsa iemāca, kā pareizi sēdēt pie galda, lai nenoslogotu mugurkaulu. Sēžot ar sakumpušu muguru vai stāvot, kā arī citu faktoru iespaidā aktīvajā un pasīvajā kustību aparātā veidojas asimetrijas, mugurkaula liekumu un pēdas balsta slodzes pārmaiņas. Sākotnēji šīm izmaiņām ir funkcionāls raksturs, kas ir vieglāk koriģējams un labojams, bet ar laiku tās kļūst neatgriezeniskas, veidojas deformācijas. Tādēļ māsai ir ļoti svarīgi laikus noteikt stājas traucējumus. Vienu reizi gadā ir jāizvērtē mugurkaula stāvoklis (18). Pusaudzis nostājies ierastā ikdienas stājā bez izteikta muskuļu sasprindzinājuma. Normālā stājā mugurkauls frontālā plaknē veido vertikālu skriemeļu kolonnu, skriemeļu smailie izaugumi neveido nobīdi uz sāniem. Ja konstatē pusaudzim smailo izaugumu nobīdi, tad veic skrīninga testu mugurkaulam (skatīt 2.1.2. attēlu).
Apmācīta medicīnas māsa pasniedz koriģējošo vingrošanu pusaudžiem, kam ir stājas traucējumi
4.1Skolas māsas pienākumi
Izglītības iestādēs par pusaudžu veselību ziņas apkopo un ievāc skolas medicīnas māsa, kas ik gadu septembra pirmā nedēļā pārskata medicīnas dokumentāciju. Pēc dokumentu pārskatīšanas tiek sastādīti darba grafiki un plāni, kādā secībā jāorganizē pusaudžu apskates. Skolas māsa strādā vienā komandā ar pedagogiem, sociālo pedagogu, psihologu un ārstu (19).
Skolas māsa strādā vienā komandā ar pedagogiem, sociālo pedagogu, psihologu un ārstu
Izglītības iestādēs strādājošie medicīnas darbinieki ik dienas sniedz audzēkņiem pirmo un nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību slimību vai traumu gadījumos. Skolas māsa organizē profilaktiskos pasākumus, popularizē veselīgu dzīvesveidu, kā arī regulāri seko higiēnas prasību ievērošanai izglītības iestādē. Medicīnas māsa informē vecākus par bērna veselības un attīstības novirzēm, kā arī, ja ir nepieciešams, nosūta pie ģimenes ārsta (18).
Viens no fiziskās audzināšanas galveniem darbības virzieniem ir pusaudžu veselības nostiprināšana un uzlabošana ar fiziskiem vingrinājumiem kā profilakses pasākumiem. Ļoti svarīgi laikus noteikt stājas traucējumus (19).
Skolas māsai skolā jāievēro pusaudžu racionālā uztura pamatprincipi. Uzturs ir svarīgs faktors pusaudžu augšanas, attīstības un veselības nodrošināšanai (20). Pusaudžu ēdināšanaijānodrošina, lai organisms saņemtu uzturvielas un enerģiju daudzumā, kas atbilst pusaudžu vecuma fizioloģiskām prasībām. Tāpēc izglītības iestādēs strādājošas medicīnas māsas apmāca ēdināšanas procesa organizēšanā un veselīga, sabalansēta uztura pilnveidošanā izglītības iestādē.
No 2006. gada 1. novembra izglītības iestādēs neizplata dzērienus un cukura konditorejas izstrādājumus, kuriem pievienotas krāsvielas, saldinātāji, konservanti, kofeīns, aminoskābes (21).
Optimālā uzturvielu (olbaltumu, taukvielu, ogļhidrātu) attiecība, lai organisms tās varētu maksimāli izmantot, ir 1 : 1 : 4. Ēdienreizei jābūt daudzveidīgai. Nav pieļaujams gatavot vienu ēdienu biežāk kā divas reizes desmit dienu laikā.
Ēdienu izsniedz tikai pēc tam, kad paņemts ēdiena paraugs un speciālā žurnālā ierakstīts, ka ēdienu atļauts izsniegt (22).
Skolas māsai ļoti liela loma pusaudžu fiziskā attīstība. Viens no svarīgākajiem ir fiziskās veselības nostiprināšana un uzlabošana ar fiziskiem vingrojumiem (koriģējošo vingrošanu). Koriģējošā vingrošana ir paredzēta ne tikai tiem pusaudžiem, kuriem ir kādas problēmas ar mugurkaulu, bet arī tādiem pusaudžiem, kuriem nav nekādu sūdzību, jo fiziskā attīstība un ķermeņa stāja ir augoša organisma veselības radītājs, kas atspoguļo arī organisma funkcionālo stāvokli un nobriešanu .
4.2 Veids, kā novērst mugurkaula deformāciju
Lai pusaudžu gados neizveidotos mugurkaula deformācija (skolioze), vecākiem vajadzētu sekot, kā attīstās bērna stāja un gaita jau zīdaiņa vecumā. Kritiskais posms pusaudžiem izveidojas no 10 līdz 17 gadiem, kad notiek strauja augšana un formējas kauli, tāpēc būtu jāpievērš visvairāk uzmanība pusaudžu stājai un vispārējai fiziskai attīstībai, kā arī sabalansētam uzturam (4).
Augšanas laikā pusaudzimuzturā vajadzētu lietot piena vai skābpiena produktus (kefīru, paniņas, biezpienu, sieru). Arī liesu gaļu un dārzeņus. Nepieciešami kompleksie vitamīnu, kura sastāvā ir D³ vitamīns, kā arī kalcija preparāti.
Laikā, kad pusaudzis sāk strauji augt, muskuļu saitēm palielinās slodze. Ja saites ir pārāk vājas, tās nespēj noturēt mugurkaulu taisnu. Tas krūšu vai jostas daļā pārmērīgi izliecas. Sakarā ar vāju stāju, krūšu muskuļi saīsinās, ribas tiek saspiestas un krūšu kurvis kļūst šaurs. Tādejādi sirds un plaušu darbība tiek traucēta. Plaušas netiek pietiekami izventilētas, jo elpošana ir pavirša, sekla. Ilgstoša, nepareiza stāja izmaina locītavu kustību apjomu un izveido nevienmērīgu spiedienu uz locītavu virsmām un apkārt esošajiem audiem. Viens no biežākajiem vājas stājas iemesliem ir pusaudža vājā fiziskā attīstība, sagatavotība, jo skolā un mājās netiek ievērots kustību režīms. Līdz ar to pusaudzim neattīstās pietiekami stipra muskulatūra. Pusaudža vecumā nepieciešamas fiziskās nodarbības 3 – 4 reizes nedēļā (sporta nodarbības skolā 2 reizes un peldēšana 2 reizes). Bieži par mugurkaula deformācijas iemeslu var būt nepareizi ieradumi. Svarīgi ir pavērot, kā pusaudzis sēž pie galda, televizora, kā arī pavada brīvo laiku. Ja ilgāku laiku tiek ieņemta un uzturēta kāda piespiedu ķermeņa poza stāvot vai sēžot, tad ar laiku veidojas deformācijas. Lai nostiprinātu muguras muskulatūru, nedrīkst aizmirst par fiziskām aktivitātēm un koriģējošo vingrošanu. Der atcerēties, ka slodzi mugurai palielina arī liekais svars un lieko kilogramu zaudēšana organismam nāks tikai par labu (4).
Tieši tāpat cilvēka ķermenis fizioloģiski nav radīts ilgstošai sēdēšanai pie datora vai televizora, ilgstošai stāvēšanai, tāpat tas nav pielāgots smagu somu nēsāšanai. Tāpēc, lai mugura nebūtu sakumpusi, neveidotos nepareiza stāja, nesasprindzinātos kakla muskulatūra ir svarīgi iemācīties pareizi atslogot mugurkaulu.
Strādājot sēdus (darbojoties pie rakstāmgalda, datora u.c.), svarīgi piemeklēt atbilstošu krēslu (krēsls uz ritenīšiem pusaudzim nebūtu piemērotākais, jo krēslam ir jābūt fiksētam vienā stāvoklī), proti, tādu, kas stingri balsta muguras jostas daļu. Var izmantot arī spilventiņu, ko novieto starp krēsla atzveltni un mugurkaula jostas daļu. Spilventiņš aizpildīs šo jostas daļas izliekumu, ļaujot mugurkaulam nesaspringt. Ik pēc pusstundas ieteicams piecelties kājās un pastaigāt. Ja ir iespējams, vislabāk veikt pāris vingrojumu, lai atbrīvotu kakla un plecu joslu. Ideāli būtu gulēt uz cietas, līdzenas gultas. Guļot uz sāniem, spilvens jāsarullē kā valnītis, lai aizpildītu kakla izliekumu. Ceļot smagus priekšmetus, jāpietupjās ar taisnu muguru un tādā pašā stāvoklī jāceļas augšā. Smaguma centram jābūt uz kājām, bet vēdera muskulatūrai ir jābūt sasprindzinātai. Muguru ļoti ietekmē pēdas stāvoklis, tāpēc pareiza apavu izvēle ir īpaši svarīga mugurkaula un iegurņa veselībai. Valkājot apavus uz augsta papēža, ķermeņa svars pārvietosies uz priekšu, un tā nedabiskā stāja slikti ietekmē mugurkaula izliekumu un starp skriemeļu diskus. Turpretī apavi uz zema papēža atslogo mugurkaulu un veido pareizu stāju. Ja jānes rokās smagumus, svars jāsadala abās rokās vienādi.
Balsta un kustību aparāts ir sarežģīts mehānisms, kurā iesaistīti kauli, locītavas, saites, cīpslas un muskuļi. Tikai tad, kad pilnvērtīgi darbosies visas sastāvdaļas, veidosies pareiza stāja, mugurkaula izliekums būs bez novirzēm un defektiem.