Ievads.
Izvēlēties aplūkot romiešu tiesību attīstību un to pārņemšanu Latvijā mani pamudināja tas, ka iepazīstoties ar tiesību vēsturiskās attīstības gaitu es secināju, ka ļoti lielu un nepārvērtējamu iespaidu uz tiesību attīstības gaitu ir atstājušas senās romiešu tiesības, kuras gan Eiropas, gan Latvijas tiesībām ir devušas galvenos pamatus un idejas.
Senās Romas valsts veidošanās.
Aptuveni 1000 gadus pirms mūsu ēras uz pakalniem pie Tibras upes latīņu zemnieki un gani ir sākuši veidot savas apmetnes.Drīzumā ar apkašzemes kanālu palīdzību tika nosusināti purvāji starp pakalniem. Šīs apmetnes auga un attīstijās, un ap 8 gs.p.m.ē. tās apvienojās. Apkārt šīm apmetnēm tika uzcelts aizsargmūris, Kapitolija pakalnā atradās valdnieka pils, dieva Jupitera templis, tirgus un tautas sapulču laukums.
Roma, kas mūsdienās ir Itālijas galvaspilsēta, tās pasatāvēšanas sākumā bija arī valsts, kuras plašās teritorijas un valdījumi pletās no Atlantijas okeāna līdz Melnajai jūrai, no Ziemeļāfrikas līdz Britānijai.
Par paša Romas vārda rašanos ir vairākas versijas. Izplatītākā leģenda ir, ka Romu ir dibinājis Romuls, kurš dusmu lēkmē par savas pilsētas teritorijas pārkāpumu bija nogalinājis savu brāli Remu. Tomēr šai versijai ir arī savi pretinieki.•
49 g.p.m.ē. par Romas galvu kļuva Jūlijs Cēzars. Savu popularitāti viņš ieguva ar to, ka sāka rīkot tautas svētkus bez maksas. Savā valdīšanas laikā Jūlijs Cēzars ieņēma vairākus svarīgus valsts amatus, ieskaitot konsula amatu. Viņa rīcībā tika nodota viena no armijām, ar kuru viņš iekaroja Galliju, divreiz iebruka Anglijā. Kad senāts, baidīdamies no varas, ko iegūst Cēzars, pavēlēja tam atstāt armiju, Cēzars ar armiju devās uz Romu. Pretī viņam stājās Pompejs Lielais, kurš tika sakauts un nogalināts.45 g.p.m.ē. Cēzars kļūst par diktatoru. Sazvērestībā senātā, ko vadīja Marks Bruts un Gajs Kasija,44.g Cēzars tika nogalināts. Pēc šī atentāta izcēlās pilsoņu karš, kura rezultātā Cēzara pieņemtais dēls Augusts Oktaviāns nodibina Romas impēriju.
Arī ģeogrāfiskie apstākļi bija ļoti labvēlīgi tam, lai Romas pilsētvalsts izceltos Apenīnu pussalas rietumu daļā.
Tibras upe līdz pašai Romai bija kuģojama, bija ļoti labvēlīgi apstākļi zemkopībai un lopkopībai.
Romas valsts attīstību var iedalīt trijos posmos:
Romas valsts veidošanās jeb Ķēniņu laikmets(VIII-V gs.p.m.ē.)
Republikas posms (IV-I gs.p.m.ē.)
Monarhijas laikmets ( 27 g.p.m.ē.- mūsu ēras 476 gads)
Romiešu tiesību rašanās un attīstība sākuma periodā.
Pēc leģendas Romu sākuma periodā ir pārvaldījuši septiņi valdnieki – reges – Romuls, Numa Pompijs, Tulls Hostīlijs, Anks Mārcijs, Tarkvīnijs Vecākais, Servijs Tullijs un Tarkvīnijs Lepnais. Tomēr pēc Romas vēsturnieka Tita Livija domām vēsturiski “pierādāmas” personas bija Tarkvīnijs Vecākais, Servijs Tullijs un Tarkvīnijs Lepnais(Tarquinius Superbus).
Romas sociālo iekārtu raksturo cilvēku tiesiskā un faktiskā nevienlīdzība, jo pastāvēja tikai divas kategorijas -vergi un brīvie(Patricieši un plebeji)•
Pašā agrīnajā -ķēniņu laikmetā -vēl nebija tiesību normas. Tiesiskās attiecības tika balstītas galvenokārt uz paražām. Tāpat raksturīgi bija konfliktus un strīdus risināt patvarīgi un asinsatriebības ceļā.
Uz paražām, tātad arī uz tiesībām, liela ietekme bija reliģijai. Jebkuras neizprotamas parādības tika skaidrotas kā Dieva griba.
Ļoti lielu ietekmi uz romiešu tiesību attīstību atstāja Servija Tullija reformas, kuru galvenie atbalstītāji bija plebeji.
Plebeju skaits nepārtraukti un strauji auga, tie sāka ieņemt aizvien nozīmīgāku vietu Romas sabiedrības dzīvē. Servijs Tullijs iekļāva plebejus Romas tautas-Populus Romanum-sastāvā.Otra svarīga šīs reformas pazīme ir jauns tiesību un pienākumu kritērijs -manta un īpašums. Brīvie Romas iedzīvotāji tika sadalīti klasēs jeb kategorijās pēc mantiskā cenza. Sanāca piecas klases un sestā, vistrūcīgākie, kuri nodokļus nemaksāja, bet kuriem bija tikai bērni –proles Ar šo sadalījumu tad arī izveidojās divi galvenie pienākumi -nodokļu maksāšana un dienests armijā. Vēl viens būtisks reformas moments ir Romas teritorijas sadalīšana trībās(lat. Tribus