Biogrāfija
Klāvs Elsbergs dzimis 1959.gada 3.janvārī Rīgā rakstnieces Vizmas Belševicas un tulkotāja Zigurda Elsberga ģimenē
Skolas laikā Klāvs aizrautīgi apmeklēja sporta skolas basketbola sekciju, braukāja uz sacensībām un vasarās uzturējās sporta nometnē Staicelē. 1977.gadā Elsbergs pabeidza mācības Rīgas 11.vidusskolā, un pēc gada laikrakstā “Padomju Jaunatne” tika publicēts pirmais viņa dzejolis Mācēšana.
Dzejoļus viņš sāka rakstīt jau 14 gadu vecumā, taču pirmā grāmata Pagaidīsim ausaino iznāca tikai 1981.gadā, kaut arī sakārtota iespiešanai tā bija jau agrāk. Gadu pēc pirmās grāmatas izdošanas Elsbergs pabeidza studijas LU Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā, un tulkošana no franču, angļu un krievu valodas kļuva par viņa otru sevis realizācijas jomu literatūrā, dzeja palika pirmā.
Kļūt par PSRS dzejnieku godīgajam Elsbergam bija smaga nasta, jo viņš apzinājās savu misiju – rakstīt patiesību, tāpēc jo asi izjuta dzīvi armijā 1982.gadā: tukšo laiku, kad bija ierobežota iespēja koncentrēties dzejas rekstīšanai.
Par Elsberga mūža mīlestību bija lemts kļūt dzejniecei Irēnai Auziņai, ar kuru viņš mācījās vienā skolā un apprecējās 1978.g. pēc pirmā studiju gada universitātē. Laulībā 1982.gadā piedzima dēls Matīss un 1983.gadā – meita Ieva.
1982.–1986.g. Elsbergs strādāja izdevniecībā “Liesma” par redaktoru, bet sākot ar 1986.g. – daudz pūļu veltīja žurnāla “Avots” tapšanai, kas bija asākais tā laika literārais izdevums visā PSRS un tika izdots 1987.–1992.g. Līdz pat savai nāvei Elsbergs atbildēja par šī žurnāla Literatūras nodaļu. 1985.gadā viņu uzņēma par Rakstnieku savienības biedru, bet pēc gada iznāca otrais un viņa dzīves laikā pēdējais dzejas krājums Bēdas uz nebēdu.
1987.g. 5.februārī 28 gadu vecumā Elsbergs mīklainos apstākļos gāja bojā rakstnieku namā Dubultosnāves cēloņi nav noskaidroti
1987.gadā Elsbergu apbedīja Rīgā, Raiņa kapos. Latviešu alpīnisti vienu no kalna pārejām Pamira grēdā nosauca Klāva vārdā. 1988.gadā Staicelē viņam uzstādīja piemiņas akmeni.
1987.gadā Latvijas Rakstnieku savienība nodibināja Elsberga prēmiju par gada labāko jauno rakstnieku veikumu literatūrā.
Latviešu komponisti Elsberga dzeju bieži ir izmantojuši par savu dziesmu tekstiem, piemēram, J. Kulakovs un J. Lūsēns. Izmantojot tikai Elsberga dzeju, K. Dimiters uzrakstīja dziesmu ciklu, kas 2001.gadā izdots diskā Cik smalkā diegā viss karājās
Klāva Elsberga dzejoļu krājumi:
Pagaidīsim ausaino. Rīga: Liesma, 1981. 63 lpp. Elsberga pirmā dzejoļu grāmata, kas bija sakārtota jau 1976.gadā.
Bēdas uz nebēdu. Rīga: Liesma, 1986. 110 lpp. Krājumā apkopota 1980.-1985.g. tapusī Elsberga dzeja.
Velci, tēti. Rīga: Liesma, 1989. 182 lpp. Elsberga sievas I.Auziņas apkopota viņa mūža nogalē tapusī dzeja. Dzejā atklāta un tieša sabiedriskās dzīves nesakārtotības kariķēšana, cilvēka vēsturiskuma un vēstures procesa nepārtrauktamības apzināšanās. Meklējot vietu dzīvē, Elsbergs aktīvi piedalījās sava laika sociālo jautājumos iztirzāšanā, izvairoties no tiešām deklarācijām, sajūtot atbildību nākotnes priekšā. Grāmatas nosaukumu izdomāja viņa māte V.Belševica, tā uzsvērdama, ka Elsbergs gan savu bērnu, gan savas paaudzes priekšā jutās kā pilnasinīgs tēvs.
Pie sienas un Maigajā zemē. Rīga: Enigma, 1997. 365 lpp. Dzejas izlase jeb pirmais Elsberga rakstu sējums, kurā atkārtoti publicēti abi viņa dzīves laikā iznākušie krājumi Pagaidīsim ausaino un Bēdas uz nebēdu, kā arī gandrīz visa ārpus šiem krājumiem palikusī dzeja laika posmā no 1977.-1987.g.
Gājiens. Rīga: Enigma, 1999. 341 lpp. Otrais Elsberga rakstu sējums, kurā apkopota viņa proza, atdzeja un recenzijas.
Tīkami rosīgi šļaksti. Rīga: Enigma, 2000. 326 lpp. Izlases trešais sējums, kurā ievietoti Elsberga raksti, intervijas, vēstules vecmātei Ievai Belševicai, mātei V.Belševicai, sievai I.Auziņai, brālim J. Elsbergam; viņa piezīmes, radinieku un tuvu draugu raksti un atmiņas par viņu, kā arī plaša bibliogrāfija.
Elsbergi. Rīgā, 2001. 92 lpp. Brāļu: Klāva un Jāņa Elsbergu divvalodīga dzejoļu izlase, kurā paralēli orģināliem latviešu valodā sniegti Jurija Sadlovska atdzejojumi ukraiņu valodā.
K. Elsberga mazā prēmija
Latviešu dzejā Klāva Elsberga prēmija kādam no jaunajiem dzejniekiem ir atzinība un reizē arī iespēja izdot pirmo dzejoļu grāmatu. Klāva Elsberga mazās prēmijas tradīcija RFL aizsākās 1995.gadā, lai atgādinātu šodienas licejistiem, ka dzejnieks un atdzejotājs no franču valodas ir RFL (Rīgas 11.vidusskolas) 1977.gada absolvents.
Šis literāro darbu konkurss notiek tikai Rīgas Franču licejā, un K.Elsberga mazās prēmijas iegūšana ir liels pagodinājums jaunajiem rakstniekiem. Ir divas K.Elsberga mazās prēmijas- viena par oriģināldarbu, bet otra par literāro tulkojumu, jo Klāvs Elsbergs bija gan dzejnieks, gan tulkotājs.
Mazā prēmija neizpaužas kā naudas balva, parasti par uzvaru šajā konkursā var iegūt kādu K. Elsberga grāmatu ar dzejnieka radinieku ierakstītu vēlējumu.
Skolēni raksta domrakstus, kuru tēmas ir K.Elsberga dzejas rindas, kā arī tulko franču literatūras daiļdarbus un iesniedz tulkojumus konkursam. Sākotnēji labākos darbus izvēlas RFL literatūras skolotāji, bet pēc tam labāko domrakstu un tulkojumu izvēlas un apbalvo K. Elsberga radinieki: brālis Jānis Elsbergs un dzejniece Irēna Auziņa.
☼☼☼
Žēl man to negulēto nakšu
Bet vai tad es vēlreiz pasaulē nākšu
Vai izlīdīšu maziņš un pliks
Un gulēšu ietīts kur man liks?
Un bez spoguļa skatos sev acīs
Bet nesaprotu ko es tur redzu
Tas ir tāpat kā pasaulē skatīties
Tas ir tāpat kā vilcienā kratīties
Pelni bez kādas melodijas
Neizvandītā kaudzītē guļ
Dzejoļa analīze
Dzejas tēli: naktis, spogolis, acis, pasaule, vilciens, pelni, K.Elsbergs
Dzejas forma: brīva, ir pilnīgas blakus atskaņas
Valoda: tēlaina
Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi: personifikācija – „pelni guļ”, metaforas – „bez spoguļa skatos sev acīs”, „pelni bez kādas melodijas”, deminutīvs – kaudzīte
Galvenās atziņas: K.Elsbergs dzejolī pauž atziņu, ka, lai arī kas dzīvē ir izdarīts, nav vērts to nožēlot. Raksta arī par to, ka pasauli va izprast tikai, izprotot sevi un otrādi.
☼☼☼
Sargi ādu no mazām dienām
Sargi ādu kā jaunava godu
Āda i tava tēvzeme latvieti
Sargi to cieši un negāz podus
Tupi un turies un nelien kur nevajag
Mazgājies melos un bailēs kā pienā
Tādas ir mūsu ieražas senajās
Sargi ādu no mazām dienām
Dzejoļa analīze
Dzejas tēli: latvietis, āda, meli, bailes, ieražas
Dzejas forma: brīva, ir daļējas krusteniskās atskaņas
Valoda: sarunvaloda
Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi: metaforas – „sargi ādu”, „āda ir tava `tevzeme”, „negāz podus”, „mazgājies melos un bailēs” , salīdzinājums – „mazgājies melos kā pienā”
Galvenās atziņas: K.Elsbergs raksta par sabiedrības pagrimumu, intrigā, viltībām, nodevību un visām no tā izrietošajām sekām. Arī mūsdienās cilveki neprot atklāties un slēpjas aiz uzspēlētas attieksmes un izturēšanās, jo ir pārāk nedroši un vāji, lai būtu atklāti un pastāvētu paši par sevi . Dzejoli var uztrvert arī kā aicinājumu sargāt ādu-Latviju no melīgās Padomju varas.
☼☼☼
Klusē. Nobirdini pelnus (ja tu atkal pīpē).
Bēdas aizplūdīs pie velna, aizlīkumos slīpnē.
Pazemotais galvu cels, un apmānītais gūsies,
Veltīgi es agrāk melsu: mūžam neatgūsies.
Dvēsles rētas aizvilkdamās pārvēršas par kramu.
Būve droši uz tā krama vienu stipru namu.
Dzejoļa anlīze
Dzejas tēli: pelni, bēdas, pazemotais, apmānītais, rētas, nams, K.Elsbergs.
Dzejas forma: brīva, ir blakus atskaņas – gan pilnīgas, gan daļējas
Valoda: tēlaina
Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi: metaforas – „bēdas aizplūdīs pie velna, aizlīkumos slīpnē”, „dvēsles rētas pārvēršas par kramu”, „būvē droši uz tā krama vienu stipru namu”
Galvenās atziņas: K.Elsbergs manā izpratnē ir rakstījis par ticību, ka viss var mainīties, ka sakāve nav mūžīga, un ka zemes virsū tomēr ir arī taisnība. Sapnis par bezrūpību un mieru šajās rindās kļūst par īstenību. Iespējams, zemtekstā rakstīts par pazemoto Latviju, kas ir zem Padomju Savienības jūga.
☼☼☼
Es zinu ka šogad mēs jaunu
Indiju neatklāsim
Dzērves lido uz vienu pusi
Un tāpēc veidojas kāsis
Es zinu ka pelēks ir pelēks
Es zinu ka balts ir balts
Es zinu ka Latvijā
Rudens ir lietains
Bet pavasaris
Salts
Dzēves lido uz vienu pusi
Tāpēc veidojas kāši
Bet kāpēc tā nelidojam
Mēs paši
Mēs paši
Mēs paši
Dzejoļa analīze
Dzejas tēli:dzērves, Indija, Latvija, pavasaris, rudens, kāši, pelēks un balts, mēs paši
Dzejas forma: brīva, ir atskaņas
Valoda: tēlaina
Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi: metafora – „jaunu Indiju neatklāsim”
Galvenās atziņas: K.ēlsbergs aicina būt vienotiem kā dzērvēm un lidot, jo kāši veidojas tikai tad, ja lido uz vienu pusi. Dzejolis atkal attiecināts uz uz tā laika problēmu – Padomju varu Latvijā. Es labprātāk to attiecinu uz sabiedrību vispār, jo, godīgi sakot, mani nesajūsmina tie neskaitāmie pārspriedumi par to, cik briesmīgi ir bijis pirms 20 gadiem.