Satura rādītājs
Ievads______________________________________________3 lpp
Debetkaršu un kredītkaršu atšķirības __________________4 lpp
Izplatītākās maksājumu kartes ________________________5 lpp
Priekšrocības izmantojot maksājumu kartes_____________5 lpp
Maksājumu karšu mīnusi_____________________________7 lpp
Secinājumi__________________________________________8 lpp
Izmantotā literatūra _________________________________9 lpp
Ievads
Šajā darbā tēma tiks risināta par to, kā var veikt naudas norēķinus ar maksājumu karšu palīdzību.
Naudas kartes visā pasaulē sākuši izplatīt un pielietot jau samērā sen, aptuveni ap piecdesmitajiem gadiem, bet līdz mūsu Latvijai šī atskārsme ir nonākusi visai nesen, jo uz pašreizējo laiku Latvijā izdotas pāris simti tūkstoši karšu.
Pašlaik Latvijā debeta un kredītkaršu lietderība tiek atzīta arvien vairāk, jo tās vairs nav tikai elektronisks norēķināšanās veids un naudas uzglabāšana. Tās izmanto dažādu rēķinu maksāšanai kā arī ar šīm kartēm ir sasniedzami starptautiskie Interneta veikali.
Patstāvīgā darba mērķis : ir apspriest maksājumu karšu pielietošanas ērtības sadzīvē, to priekšrocības un to trūkumi.
Pēdējā laikā Latvijā arvien vairāk var redzēt, ka cilvēki izmanto maksājumu kartes. Dažādās pakalpojumu sniedzošās instancēs var redzēt maksājumu karšu uzlīmes ar kurām attiecīgajā instancē var veikt norēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem.
Maksājumu kartes ir dažādas – tai skaitā debeta un kredītkartes.
Debetkaršu un kredītkaršu atšķirības
Raksturojot atšķirības starp debetkartēm un kredītkartēm varētu teikt, ka debetkartes ir on – line produkts. Tas nozīmē, ka tās tiek piesaistītas klienta kontam bankā. Tādā veidā klients nevar iztērēt vairāk naudas nekā ir viņa bankas kontā.
Tā kā vairums Latvijas debetkaršu ir algu kartes, tas ir, kad uzņēmumi pārskaita saviem darbiniekiem algas uz maksājumu kartēm ( līdz ar to banka jūtas droša par to, ka šim klientam ir regulāri naudas ienākumi ) , tad bankas dod iespēju arī debetkaršu lietotājiem saņemt īslaicīgu kredītu, jo tām ir garantija, ka uzņēmums šo algu darbiniekam izmaksās. Taču kredītu šādos gadījumos dod nelielu – aptuveni 30 –50% no algas.
Kredītkartes izsniedz tai sabiedrības daļai, kurai ir lielāki ienākumi.
Kādu laiciņu atpakaļ kredītkartes darbojās off – line režīmā, kad tika noteikti limiti, cik daudz naudas kartes lietotājs var tērēt dienā, nedēļā vai konkrētā laika periodā. Pēdējos gados arī kredītkartes pasaulē pāriet uz on – line režīmu ( tiešo pieeju ), bet pat tad, ja nav savienojuma ar banku, kredītkartes lietotājs var iepirkties par zināmu naudas summu.
Kredītkartēm limits ir daudz lielāks nekā debetkartēm.
Izplatītākās maksājumu kartes
No debetkartēm Eiropā visizplatītākā ir “ Maestro “ ( 70 – 80% ), pārspējot “ VISA Elektron “. “ Maestro “ īpaši ir izplatītas Dienvideiropā, Francijā, Itālijā, Spānijā, Šveicē un diezgan izplatītas tās ir arī Vācijā. Ziemeļvalstīs vairāk ir izplatītas “ VISA Elektron “ kartes. Pavisam nesen Somijā un Igaunijā ar “ Maestro “ karti nevarēja izņemt naudu no bankomātiem, kaut gan pēdējā laikā situācija ir uzlabojusies. Dienvidamerikas valstīs ļoti izplatītas ir “ VISA Elektron “ kartes.
Bet daudz lielāks pielietojums ir kredītkartēm.
Vairākums bankas cenšas izcelt to karšu priekšrocības kuras tās izdod. Piemēram, bankas, kuras izlaiž tikai “ Maestro “ kartes, apgalvo, ka tā ir lieliska karte un visizplatītākā Eiropā un pasaulē. Savukārt citas bankas tāpat reklamēs savas kartes. To varētu pielīdzināt alus dzērieniem – vieniem patīk viens alus, bet otriem cits, bet pamatā atšķirība nav sevišķi liela. Tas pats ir arī ar maksājumu kartēm, jo serviss ir samērā līdzīgs, bet kuru izvēlēties ir gaumes lieta.
Ja grib karti pielietot ārzemēs, piemēram, iepērkoties vai izņemot naudu bankomātā, pašam nav jāveic nekāda konvertācija, jo bankas to dara automātiski, turklāt tas notiek pēc ļoti izdevīga kursa, kurš ir izdevīgāks nekā tad, ja naudu konvertētu skaidrā naudā.
Priekšrocības izmantojot maksājumu kartes
Priekšrocības ir vairākas :
1) Maksājumu kartes lietotājam ir iespēja kontrolēt savas finanses, jo viņš regulāri saņem izrakstu par operācijām, kuras veiktas ar viņa maksājumu karti.
2) Lietotājam ir drošības sajūta, jo katrai kartei ir atšķirīgs PIN jeb personas identifikācijas kods,kas ļauj izņemt naudu bankomātā, tikai uzspiežot šo kodu.
Turklāt uz kartes ir paraksts, kas pārdevējam iepirkšanās vietā jāsalīdzina ar klienta parakstu uz čeka.
Dažas bankas piedāvā vēl papildus drošības garantijas. Piemēram uz “ Multibankas “ izdotajām kartēm ir arī kartes lietotāja fotogrāfija.
3) Lietojot maksājumu kartes nekad nav problēmu ar sīknaudu, kas ļoti bieži ir sastopama problēma norēķinoties skaidrā naudā.
4) Ir iespēja saņemt papildus pakalpojumus, kas ir saistīti ar maksājumu karti.
Piemēram, :
Unibanka piedāvā kartes lietotājam automātisku “ Latvijas Mobilā Telefona “ un “ Lattelekom “ rēķinu apmaksu, tas ir , atskaita šo naudu no klienta. Banka arī piedāvā tādu pakalpojumu, kas dod klientam iespēju, piezvanot pa tālruni un ievadod savu PIN kodu, uzzināt kartes atlikumu, iemaksas, izmaksas kā arī veikt standarta maksājumus.
“ Hansabank – Latvija “ ( HBL ) izsniegto maksājumu karšu lietotāji bankas automātos var apmaksāt noteiktus rēķinus un veikt citas operācijas : pārskaitījumu starp saviem kontiem, valūtas konvertāciju no vienas kartes uz otru. “ Hansabank – Latvija “ izsniedz arī “ Degvielas karti “, kas dod iespēju klientam iegādāties preces, saņemt pakalpojumus degvielas uzpildes stacijās un precīzi uzskaitīt degvielu katrai transporta vienībai ( ja firmas īpašnieks vēlas precīzi pārzināt savas firmas transporta patēriņus ). Šīs kartes pirktspēju var ierobežot ar konkrētas markas degvielu.
5) Var izmantot arī apdrošināšanu, ko bankas arī izmanto savā darbībā.
Piemēram, Unibankā tā tiek piedāvāta visām kartēm, izņemot “ Unikarti “ . Tādā veidā saņemot karti, automātiski tiek apdrošināta klienta dzīvība. Izsniedzot debetkartes, speciāla maksa par apdrošināšanu netiek ņemta, tā iekļaujas kopējā tarifā.
Kredītkartes lietotājs var izvēlēties, vai apdrošināties vai ne, jo par apdrošināšanu ir papildus jāmaksā ASV dolāru.
Bankām kuras ir “ VISA International “ biedrs, ir savs apdrošināšanas depozīds, no kura tiek atlīdzināti zaudējumi, ja banka bankrotē vai ir kādas citas problēmas.
Maksājumu karšu mīnusi
Bieži gadās, ka bankām tiek izvirzītas pretenzijas, ka konta atlikumā naudas ir daudz mazāk naudas, nekā jābūt. Videoieraksti atklāj, ka naudu no bankomāta izņēmis klienta draugs ( draudzene ), kas zinājis PIN kodu, un bez atļaujas veikli pamanījies paņemt karti un krietni no tās patērēt naudiņu. Mīnus varētu būt tāds, ka PIN kodu var uzzināt kādreiz kāds cits cilvēks izņemot pašu saimnieku.( kaut gan tur būtu paša īpašnieka vaina, ka nav pietiekoši uzmanīgs ).
Vēl trūkums varētu būt tāds, ka ja gribas saņemt naudu pilsētas centrā , tad to ir iespējams izdarīt bez problēmām, bet ja vairāk uz pilsētas rajoniem, tad jau tas ir problemātiskāk un jo tālāk jo grūtāk ( vienīgi degvielas uzpildes stacijās ).
Vēl nekur nerakstīts mīnus ir tas, rēķini kā gribi, bet lietojot karti pēc manām domām iztērē vairāk nekā tad, ja maksātu skaidrā veidā.( kaut vai tas, ka par katru ienākošo un katru izejošo operācijas pakalpojumu ir jāmaksā.
Problēmas var gadīties arī pašam bankomātam, piemēram, ja strauji izņem visu naudu. Lai gan banka ik pa laikam papildina bankomātus, šāda varbūtība ir iespējama.
Ja gadās tāda problēma kā, ja karte pazūd, tad par to pēc iespējas ātrāk ir jāpaziņo bankai, jo līdz paziņošanai iztērēto naudu banka neatmaksā. ( pēc paziņošanas karte tiek nobloķēta ).
Protams gadās arī tādas ķibeles, kā piemēram, kad bankomāts nav izdevis naudu un neatdod karti.
Secinājumi
Šādām maksājuma kartēm ir savi plusi un mīnusi.
Pēc manām domām šādas kartes ir tomēr ērtas. Uzņēmuma grāmatvedībai samērā jūtami atvieglojas darbs, jo nevajag norēķināties ar katru darbinieku atsevišķi rakstot simts un vienu papīru izmaksājot darbinieku algas, jo grāmatvedis zin konkrēto summu kura viņam katru mēnesi ir jāpārskaita bankai. Tāpat arī karšu klientiem ir mierīgs prāts, jo viņiem tiek veiktas regulāras iemaksas un lai saņemtu savu naudu nav jābrauc viņai kaut kur pakaļ, bet gan izņemt kaut kur tuvumā – kur pašam izdevīgāk.
Domājams, ka arī Latvijā šīs kartes tiks lietotas aizvien vairāk, bet tikai gribētos lai viņas pēc iespējas būtu vēl aizsargātākas.
Izmantotā literatūra
Žurnāls kapitāls.
Pierakstu konspekti.