Benvenuti! Laipni lūdzam uz Itāliju! Itālija – klasiska tūrisma valsts, kas piesaista ar silto jūru, burvīgām ainavām, bagātīgo pasaules kultūras mantojumu un daudziem slēpošanas kūrortiem. Ne velti saka, ka atpūsties Itālijā nekad neapnīk.
Alpu kalni aizņem vairāk nekā pusi no valsts kontinentālās daļas. Uz Itālijas robežas atrodas visaugstākie Eiropas kalni: Monblāns (4807 m), Monte Rosa (4634 m) un Materhorna (4478 m). Sniegs Itālijas Alpos turas vismaz četrus mēnešus gadā, un ziemas sporta veidi šeit ir lielā cieņā.
Monblāna un šveiciešu četrtūkstošnieku pakājē atrodas pats augstākais Itālijas Alpu kalnu slēpošanas reģions Valle d’Aosta ar kūrortiem Courmayeur un Cervinia, kur var slēpot vairāk kā 3000 metru augstumā. Joprojām nav skaidrības, kam pieder Eiropas augstākā virsotne. Itāļi uzskata, ka robežai jāiet pa kalna vidu, bet francūži ģeogrāfijas kartēs virsotni stūrgalvīgi iezīmē savā pusē. Netālu no Valle d’Aosta, Turīnas pilsētas apkārtnē, Sestriere, Sauze-d’Oulx un citos slēpošanas kūrortos 2006. gadā notika Ziemas Olimpiskās spēles.
Otrs lielākais slēpošanas reģions atrodas Trento, Dienvidtiroles (it. Alto Adige) un Venetto apgabalu teritorijā. Pirms daudziem miljoniem gadu te skalojās siltie tropu jūras ūdeņi. Jūra atkāpās, aiz sevis atstājot vienreizēju kalnu ainavu – Dolomītu Alpus ar klinšainām virsotnēm, kas atgādina nepieejamus cietokšņus. Šie kalni sastāv no dolomīta minerāla, kas nosaukts franču zinātnieka de Dolomjē vārdā. Īsu brīdi pirms saulrieta Dolomīti maina krāsu un kļūst rozā. Tā ir unikāla parādība, ko senie Alpu iedzīvotāji sauca par “Enrosadira”. Šajā reģionā atrodas 1956.gada ziemas Olimpisko spēļu galvaspilsēta Cortina d`Ampezzo, kas ir viens no labākajiem Alpu kūrortiem “Best of the Alps”, un brīnišķīgs ciematiņš Madonna di Campilio, kur regulāri notiek Pasaules kausa posmu sacensības slalomā un frīstailā.
Itālijas slēpošanas kūrorti sāka attīstīties vēlāk par saviem Austrijas, Šveices un Francijas kaimiņiem, tāpēc lielākā daļa no tiem ir aprīkoti ar moderniem pacēlājiem, sniega lielgabaliem un ratrakiem slēpošanas trašu kopšanai. Itālijai raksturīgs tas, ka vairākas slēpošanas zonas tiek apvienotas lielā slēpošanas reģionā ar pacēlāju sistēmas palīdzību. Tā tika izveidots pasaulē garākais slēpošanas maratons Dolomiti Superski ar kopējo trašu garumu 1220 km. Tas apvieno divpadsmit slēpošanas kūrortus, tajā skaitā Cortina d`Ampezzo, Kronplatz, Arabba un Marmolada.
Daudzveidīgās un labi sagatavotās slēpošanas trases, augstais apkalpošanas līmenis, noturīgais saulainais laiks un, kas nav mazsvarīgi, salīdzinoši zemās cenas – visas šīs Itālijas kalnu slēpošanas kūrortu priekšrocības jau paspējuši novērtēt Latvijas kalnu slēpotāji. Šeit atpūsties gribētāju skaits ar katru gadu pieaug.
Itālijas virtuve
Itālijas virtuvi droši var saukt par populārāko pasaulē. Miljoniem cilvēku dienu sāk ar tasīti espresso, pusdienās gatavo spagetti ar bolognese mērci, pasūta uz biroju picu, ēd ravioli, gatavo salātus ar olīveļļu un pēc vakariņām iedzer glāzīti Martini. Tas nav nekāds brīnums, jo itāļu ēdieni ir ātri pagatavojami, veselīgi un ļoti, ļoti garšīgi.
Itāļi ir lieli gardēži un atzīst tikai pašu labāko. Itāļiem ēdiens ir dzīves svētki, kurā jādalās ar citiem. Ne velti itāļu cilmes vārds “kompānija” cēlies no vārdiem con – ar un pane – maize. Vakariņas ir galvenais dienas notikums, kad pie galda sapulcējas visa ģimene un pārrunā dienas notikumus. Pa dienu no plkst. 13.00 – 15.00 Itālijā ir slēgti visi veikali, tiek pārtraukts darbs: itāļiem ir siesta – pusdienlaiks!
Nevienam tas nebūs jaunums, ka itāļi mīl makaronus, kuru ir simtiem veidu. Vēsturnieki apgalvo, ka makaronu recepti no Ķīnas atvedis Marko Polo. Visus ēdienus, kas pagatavoti no makaroniem, sauc par pasta. Jāatzīmē, ka itāļu virtuvē pasta tāpat kā zupa pieder pie pirmajiem ēdieniem (primo). Zaļumus, salātus, marinētus sīpolus un sēnes, mozarella sieru un citas uzkodas sauc par antipasti – tas, ko pasniedz pirms pastas. Ziemeļitālijā kā pirmais ēdiens ļoti izplatīts ir risotto – rīsi ar safrānu un citām piedevām. Otrais ēdiens (secondo) – gaļa vai zivs ar piedevām. Pusdienas noslēdz ar saldo ēdienu (dolce) un tasīti espresso. Kurš kaut reizi būs nobaudījis garšas ziņā neatkārtojamo, maigo desertu tiramisu, tas vienmēr paliks tā piekritējs. Vārds tiramisu burtiskā tulkojumā nozīmē “cel mani augšup” – tas ir uzmundrinošs ēdiens ar augstu kaloriju saturu, kura sastāvā ietilpst liķieris un stipra kafija. Šo desertu bija ļoti iecienījuši Venēcijas augstmaņi, kuri piešķīra tiramisu uzbudinošas īpašības un ēda to pirms tikšanās ar mīļākajām.
Itāļu galds nav iedomājams bez vīna. Var teikt, ka vīns itāļiem ir asinīs. Itālija ir slavena ar senām vīndaru tradīcijām un vīna ražošanas ziņā ieņem otro vietu pasaulē aiz Francijas. Vispazīstamākais vīns ir kjanti (Ñhianti) – sarkanvīns, kuru ražo Toskānā. Nacionālais stiprais alkoholiskais dzēriens saucas grapa (Grappa). Ilgu laiku grapu, kuru gatavoja no vīnogu atlikumiem, uzskatīja par kandžu. Pateicoties tam, ka tika uzlabota destilācijas kvalitāte un veikts prasmīgs marketings, šodien grapa ieņēmusi drošas pozīcijas starptautiskajā alkohola tirgū. To dzer atdzesētu, maziem malkiem no speciālām glāzītēm (grappaglas). Itālijas kalnu kūrortos lielu popularitāti ieguvis kokteilis Bombardino. Šis enerģētiskais dzēriens, kura sastāvā ietilpst stiprs liķieris, karsta kafija un putukrējums, uz slēpotājiem droši vien iedarbojas līdzīgi kā kādreiz tiramisu uz Venēcijas augstmaņiem.