IEVĒROJAMĀKĀS VIETAS
Ceļojums pa Vatikānu
Vatikāns par pilnīgi neatkarīgu valsti kļuva 1929. gada februārī. Vatikānu pārvalda pāvests —Eiropas vienīgais absolūtais monarhs. Šajā valstī dzīvo apmēram 500 cilvēku. Vatikānā bez personāla un garīdznieku mājām ir arī pasts, bankas, sava valūta, tiesu sistēma, radio raidstacija, veikali un izdevniecība, kura dien dienā izdod Vatikāna avīzi l’Osservatore Romano.
Vatikāna muzeji
Vatikāna muzeji, kuri lepojas gan ar Siksta kapela un Rafaēla zālēm, gan ar vienu no pasaules ievērojamākajām mākslas kolekcijām, ir iekārtoti pilīs, kuras tika celtas renesanses laikā pāvestiem —Jūlijam II, Innocentijam VIII un Sikstam IV. Vairākums vēlāko papildinājumu attiecas uz 18. gs., kad senāko pāvestu savāktie ļoti vērtīgie mākslas darbi pirmoreiz tika izlikti apskatei.
Sv. Pētera katedrāle
Šī krāšņā, ar marmoru apdarinātā bazilika ir katolicisma vissvētākā citadele. Tā piesaista svētceļniekus un tūristus no visas pasaules. Sv. Pētera katedrāle rotā simtiem vērtīgu mākslas darbu —gan tie, kas saglabājušies no sākotnējā 4. gs. dievnama, ko lika uzcelt Konstantīns I, gan tie, kurus pēc pasūtījuma izgatavoja renesanses un baroka laika mākslinieki. Interjerā dominē Džovanni Lorenco Bernīni veidotais baldahīns, kas atrodas zem Mikelandželo projektētā milzīgā kupola. Bernīni ir radījis arī apsīdas katedru ar četru svēto figūrām, kuras balsta troni. Šīs katedras veidošanai esot izmantoti tā krēsla fragmenti, no kura savu pirmo sprediķi teicis Sv. Pēteris.
Vatikāna kolekciju iepazīšana
Vatikāna izcilākie dārgumi ir antīkās mākslas darbi un brīnišķīgais kultūras mantojums, kuru 19. gs. atrada ēģiptiešu un etrusku kapos. Tādu itāliešu ievērojamāko mākslinieku kā Rafaēla, Mikelandželo un Leonardo da Vinči daiļrades paraugus var apskatīt Pinakotēkā (mākslas galerijā) un bijušās pāvestu pilīs, kurās šos māksliniekus nolīga krāšņo dzīvojamo telpu un galeriju izgreznošanai.
Ēģiptiešu un Asīriešu māksla
Ēģiptiešu kolekcijas veido 19. un 20. gs. Ēģiptē veikto arheoloģisko izrakumu atradumi un statujas, kuras no Ēģiptes tika atvestas Romas impērijas laikā. Šeit ir arī ēģiptiešu mākslas darbu romiešu atdarinājumi no Adriāna villas un tiem Romas tempļiem, kuri bija veltīti ēģiptiešu dieviem un dievietēm, piemēram, Serapīdam un Izīdai. Oriģinālos ēģiptiešu darinājumus —statujas, mūmijas, mūmiju šķirstus un “Nāves grāmatu” —var apskatīt apakšstāvā līdzās Pija un Klemeta muzejam. Viens no ievērojamākajiem dārgumiem ir 13. gs. p.m.ē. veidotā valdnieces Mutui, Ramzesa II mātes, lieliskā granīta statuja, kura tika atrasta Horti Sallustiani dārzos netālu no Via Veneto. Ievērību pelna arī Mentuhotepa IV statujas galva (21. gs. p.m.ē.), valdnieces Hetepheretesas mūmijas skaistais šķirsts un Heopsa piramīdas apsargātāja Iri kapa piemineklis (22. gs. p.m.ē.).