A/S Latvijas Balzams – izpēte

A/S „Latvijas Balzams”

Uzņēmuma darbības politika:

Mēs strādājam, lai apmierināts būtu katrs klients un katrs mūsu darbinieks.

Uzņēmuma darbībā kvalitātei pieder noteicošais vārds. Augsti un nemainīgi starptautiski kvalitātes standarti ieviesti ikdienas ražošanas praksē un piemēroti arī izejvielu iepirkumam, iepakojumam un darba kultūrai.

Uzņēmums ir Latvijas Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas biedrs. Savukārt, asociācija ir iestājusies Eiropas Alkoholisko dzērienu ražotāju konfederācijā.

Uzņēmums tic, ka mērena un atbildīga alkohola lietošana netraucē harmoniskam un veselīgam dzīvesveidam. Problēmas rada nepareiza un pārmērīga alkohola lietošana, kas samazina dzīves kvalitāti.

Domājot pa

a
ar šodienu, ar atbildību skatāmies rītdienā. Atbalstām projektus, kas uzlabotu alkohola lietošanas kultūru. Kā ražotāji vēlamies veicināt atbildības sajūtu patērētājos par viņu rīcību.

Latvijai un Rīgai esam nozīmīgi nodokļu maksātāji. Valstī, kurā strādājam, tiecamies pēc izaugsmes, lai varētu nodarbināt arvien vairāk cilvēku savā uzņēmumā.

LB rūpējas par savu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu — veikta amatu novērtēšana un strādājošo apmācība, kas palielinājusi darbinieku konkurētspēju darba tirgū. Uzņēmumam tas ļauj paaugstināt darba efektivitāti un darba kvalitāti.

Apzinoties publiskās akciju sabiedrības Latvijas balzams vēsturisko nozīmīgumu Latvijā, es

s
sam devuši savu ieguldījumu arī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.

2001. gadā pirms valsts svētkiem Latvijas balzams ziedoja ievērojamu summu Latvijas Neatkarības simbola – Brīvības pieminekļa restaurācijai. Pateicoties uzņēmuma ieguldījumam, pieminekļa atjaunošanu izdevās pilnībā pabeigt. Tas ir simboliski, jo mūsu uzņēmums nes Latvijas vārdu.

Ar lepnumu va

a
aram apliecināt, ka esam devuši savu artavu Rīgas 800 gadu jubilejas svinībās. Tagad rosinām pilsētu jaunai tradīcijai – ik gadu svinēt Rīgas dienu, kas par nozīmīgiem svētkiem kļūtu ar vietējo uzņēmēju atbalstu.

Pirms vairāk kā 800 gadiem tapa Rīga. Vairāk kā pirms 250 gadiem esam atraduši pirmās liecības par Rīgas Melno balzamu. Tas ir teju vai viens no vissenākajiem Latvijas rūpnieciskajiem produktiem ar starptautisku slavu, ko radījusi multikulturālā Rīga un tās amata meistari, kurus ar labu vārdu pieminējuši pasaules varenie.

Valstij un tautai, kas rada un radīs meistardarbus, ir svarīgi turēt godā gan savus meistarus, gan to darbus.

Būtiskākais, ko A/S Latvijas balzams grib pateikt, ir – turi godā savu valsti, pilsētu, tautu un tās sasniegumus.

A/S Latvijas Balzams Misija:

Būt vadošajam alkoholisko dzērienu ražotājam Baltijā, kas savā darbībā ap

p
pvieno gadsimtos uzkrātas tradīcijas un modernu ražošanas praksi.

Nodrošināt patērētājiem augstas kvalitātes alkoholiskos dzērienus, izmantojot gadsimtos uzkrāto pieredzi un tradīcijas.

Nodrošināt nemainīgu produkcijas kvalitāti un atbilstību starptautiskajām kvalitātes prasībām, regulāri modernizējot tehnoloģijas.

Izprast un piepildīt patērētāju vēlmes, atbilstoši tirgus attīstībai.

Veidot sadarbību ar akcionāriem, darbiniekiem, klientiem, patērētājiem, lai uzņēmuma darbība saskanētu ar visu pušu vēlmēm un atbilstu sabiedrības interesēm.

Veidot alkoholisko dzērienu lietošanas kultūru, kas atbilstu sabiedrības veselības interesēm. Uzsvērt cilvēku personīgo atbildību par alkoholisko dzērienu lietošanas mērenību.

Vēsture:

Tā kā A/S Latvijas balzams uz

z
zņēmuma vēsture ir vairāk kā simts gadus veca, bet tā vēsturiskākais zīmols Rīgas Melnais balzams ir vairāk kā 250 gadus vecs, savā darbībā uzturēt vērtības, kas nozīmīgas Latvijas valsts vēsturē.

A/S Latvijas balzama meistarības pirmsākumi meklējami 1900. gadā, kad sāk darboties Rīgas valsts degvīna noliktava Nr. 1.

I pasaules karš spirtoto dzērienu tirdzniecību uz laiku pārtrauca, bet jau Latvijas neatkarības laika sākumā spirta fabrikas darbība tika atjaunota. Tad dienā tika pildītas vidēji 25 000 – 26 000 pudeles alkohola. Pēc Rīgas pilsētas statistikas biroja ziņām Rīgas valsts spirta noliktavā 1924. gadā strādājuši 224 darbinieki.

1940. gadā fabriku nacionalizēja un tai deva Rīgas spirta un degvīna rūpnīcas nosaukumu.

1949. gadā rūpnīca uzsāka arī liķieru ražošanu un to pārdēvēja par Rīgas liķieru -degvīna rūpnīcu.

1960. gadā rūpnīca uzsāka produkcijas ražošanu eksportam.

1970. gadā uzņēmums ieguva pašreizējo nosaukumu. Bet dažus gadus pēc valstiskās neatkarības atgūšanas, deviņdesmito gadu vidū, izveidota valsts akciju sabiedrība Latvijas balzams.

1997. gadā uzņēmums tika privatizēts, 1998. gadā A/S Latvijas balzams sāka kotēt savas akcijas Rīgas Fondu Biržas otrajā sarakstā.

No 2000. gada Latvijas balzamam pievienota A/S Rīgas vīni, kas ļāvusi LB iegūt būtisku tirgus daļu augošajā vīnu segmentā un attīstīt vieglo alkoholisko dzērienu ražošanu.

Par vienu no galvenajām prioritātēm 2001.gadā uzņēmums bija izvirzījis jaunu produktu attīstību . Tika veidoti jauni zīmoli gan stipro, gan vieglo alkoholisko dzērienu segmentos. Tas ļāva uzņēmumam stiprināt konkurētspēju.

2002. gadā Rīgas Melnais balzams svinēja 250 gadu jubileju. Rīgas Melnais balzams ir vēsturisks un unikāls Latvijas dzēriens, kas radīts jau XVIII gadsimta vidū, un pirmās rakstu liecības par to parādījušās 1752.gadā. Šim dzērienam ir īpaša vieta tā vārdā nosauktajā uzņēmumā. Tā ir uzņēmuma vizītkarte gan Latvijā, gan ārvalstīs, kur Rīgas Melnais balzams ir saņēmis vairāk nekā 30 medaļu dažādos starptautiskos konkursos.

1952. gada oktobra beigās tajā pašā vietā, kur pašlaik – Rīgas centra rūpnieciskajā nomalē atrodas viena no LB ražotnēm – Aristīda Briāna ielā tika saražota jauna dzēriena partija. Pirmās trīssimt pudeles – šampanieša. Tās tapa pēc sen pazīstamās franču metodes – vīna otrreizēja raudzēšana pudelēs.

2002. gadā tika svinēta arī 50 gadu jubileja Rīgas šampanietim

Šobrīd A/S Latvijas balzams ir lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs gan Latvijā, gan Baltijā pēc VID Akcīzes preču pārvaldes (APP) datiem uzņēmums 2003.gadā aizņēma 43% no Latvijas alkoholisko dzērienu tirgus. Latvijas balzams ir plaša spektra alkoholisko dzērienu ražotne, kas ražo vairāk kā desmit produkcijas veidus, tai skaitā Rīgas Melno balzamu, degvīnus, liķierus, dzirkstošos vīnus, džinus, brendijus, viskiju, kokteiļus, kopā vairāk kā 100 dažādu nosaukumu dzērienus.

Uzņēmuma mērķis – ražot augstvērtīgus dzērienus – pēdējos gados ticis novērtēts vairākās izstādēs ar ļoti nozīmīgām un prestižām godalgām: zelta, sudraba, bronzas medaļām, kā arī atzinības rakstiem.

Patlaban LB vadošais akcionārs ir S.P.I. Distilleries.B.V., kam pieder 87.98% no pamatkapitāla. Kopš laika, kad S.P.I. Grupa kļuva par vadošo akcionāru, uzņēmumā veiktas apjomīgas investīcijas. Pēdējo divu gadu laikā ir ieguldīti vairāk nekā 8 miljoni latu ražošanas jaudu palielināšanai un darbības attīstīšanai. Uzņēmums divkāršojis tridzniecības apjomus, pateicoties nozīmīgiem eksporta pasūtījumiem.

Finanšu dati:

AS “LATVIJAS BALZAMS” APGROZĪJUMS 2006. GADA PIRMAJĀ PUSGADĀ PĀRSNIEDZ 38 MILJONUS LATU

Baltijas lielākā alkoholisko dzērienu ražotāja, AS „Latvijas balzams” apgrozījums 2006.gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis 38,3 miljonus latu, kas ir par 6 miljoniem vai 18% vairāk nekā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā. Uzņēmuma peļņa 2006.gada pirmajā pusgadā bijusi 739 tūkstoši latu, kas ir par gandrīz par 12% vairāk nekā 2005.gada attiecīgajā periodā.

2006.gada pirmajos sešos mēnešos AS „Latvijas balzams” nodokļos samaksājis 18,9 miljonus latu, kas ir par 5 miljoniem latu vairāk nekā 2005.gada pirmajā pusgadā (13,9 miljoni latu). Uzņēmums nemainīgi ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī.

AS “Latvijas balzams” darbinieku skaits šī gada jūnija beigās bija palielinājies līdz 770 darbiniekiem, kas ir par vairāk nekā 60 darba vietām vairāk nekā 2005.gada pirmā pusgada beigās. „Darbinieku skaita pieaugums ir saistīts ar ražošanas apjomu pieaugumu. AS “Latvijas balzams” saražotās produkcijas kopējais apjoms ir audzis par 23% salīdzinot ar 2005.gada attiecīgo periodu”, norāda AS “Latvijas balzams” valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

Šī gada pirmajā pusgadā kopējais eksportētās produkcijas apjoms sasniedzis 14,9 miljonus latu, kas ir par 41% vairāk nekā 2005.gada pirmajā pusgadā. Realizācija uz kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju pieauga par 40% un 62% attiecīgi. Galvenie eksporta virzieni šī gada pirmajā pusgadā bijuši Baltijas valstis, Polija un Skandināvija, paralēli aktīvi norisinājusies jaunu eksporta tirgu apgūšana. Gada sākumā uzsākta a/s „Latvijas balzams” produkcijas realizācija prāmju līnijās – Eckero line, Viking line un Silja line, ka arī veiksmīgi turpināta sadarbība ar Tallink prāmjiem. No šī gada jūnija uz Tallink prāmja Regina Baltica, kas kursē starp Rīgu un Stokholmu, darbojas Rīgas Melnā balzama bārs, kur viesiem un tūristiem iespējams ne tikai nobaudīt Rīgas Melno balzamu, bet arī iepazīties ar informāciju par tā vēsturi, tapšanu un tradīcijām.

“AS „Latvijas balzams” darbības rezultāti uzrāda veiksmīgu izvirzītās attīstības stratēģijas īstenošanu – esam palielinājuši uzņēmuma produkcijas noietu eksporta tirgos,” saka Rolands Gulbis, AS „Latvijas balzams” valdes priekšsēdētājs. “Arī turpmāk mūsu darbības prioritāte būs eksporta apjomu veicināšana. Koncentrēsimies uz Baltijas valstu, kā arī ES valstu tirgu apgūšanu.”

Vietējā tirgū AS „Latvijas balzams” produkcija stabili ieņem līderpozīcijas, saglabājot tirgus daļu virs 40% stipro un mazalkoholisko dzērienu kategorijās. Šī gada pirmajā pusgadā Latvijas tirgū ieviesti 5 jauni produkti – Rīgas Šampanietis Rozā, sidrs Lucky Dog ar karameļu garšu, degvīns Meistara prove, un divi jauni 3 graudu degvīni ar ābolu un dzērveņu aromātu, bet Baltijas tirgū kopumā – 10 jauni produkti.

Par a/s „Latvijas balzams”

AS „Latvijas balzams” ir lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs Baltijā. Dažu gadu laikā uzņēmums kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem produktu eksportētājiem valstī, ievērojami palielinot vieglo alkoholisko dzērienu ražošanu un „S.P.I. Group” eksporta pasūtījumu izpildi. Pavisam uzņēmums ražo vairāk nekā 130 dažādu nosaukumu dzērienus, no kuriem gandrīz 53% veido dzērieni ar zemu alkohola saturu. AS “Latvijas balzams” vadošais akcionārs „S.P.I. Distilleries. B.V.”, kam pieder 88 % akciju, ir „S.P.I. Group” meitas uzņēmums.

Ražošanas Tehnoloģijas:

Ražošana ir process, kad cilvēka meistarības un mūsdienu tehnoloģiju sinerģijā tiek radīts jauns produkts. Kā tas notiek Latvijas balzamā?

Kā top Rīgas Melnais balzams?

Šodien meistaru rokas Rīgas Melno balzamu veido pēc gadsimtiem senas receptes, uzlejot graudu spirta un ūdens maisījumu augu lapām, ziediem, pumpuriem un ārstnieciskām saknītēm, savienojot to ar eksotiskām balzameļļām, – pavisam ar 24 ekoloģiski tīriem komponentiem. Tie galvenokārt nāk no Latvijas laukiem un mežiem, bet peru balzams no Francijas.

Drogu nolējumu balzamam 32 dienas gatavo trijos lielos ozolkoka kublos. Traukus ar dubultdibenu, kas tapuši vēl pirmskara laikā, rūpnīcā uzstādīja 1957. gadā. Neatkārtojamo rūgteni saldo garšu Rīgas melnais balzams iegūst, kad kupāžas laikā daudzo sastāvdaļu nolējumam tiek pievienots dedzināts cukurs, ko sauc par kulieri.

Kad balzams gatavs, izmantojot modernu Vācijā ražotu pildīšanas līniju, tas nokļūst elegantās māla krūkās. Tagad balzama krūkas tiek aizdarītas ar ērti lietojamu klasisku koka korķi. No ārpuses balzama korķi sedz īpaša aizsargkapsula.

Senā produkta noformējums ieguva mūsdienu noformējumu pirms uzņēmuma simtgades. Uz tumši brūnās spīdīgās māla krūkas moderna etiķešu mašīna uzklāj melni zeltainu etiķeti. Tā ataino balzama vēsturi, raksturojot vietu, kur tas radīts. Etiķetes pamatelementi saglabājušies kopš pagājušā gadsimta 30‑tajiem gadiem.

Kā top Klasiskais Rīgas šampanietis?

Visā pasaulē pazīstamā tradicionālā šampanieša izgatavošanas tehnoloģija ir ārkārtīgi komplicēts process. Galvenā šīs metodes atšķirība no agrāk pie mums pazīstamās nepārtrauktās un rezervuāru metodes ir tā, ka ilgstošais šampanieša veidošanās process notiek 0,75 litru tilpuma pudelē.

Pēc tradicionālās metodes gatavotais Klasiskais šampanietis ir īpašs, jo ilgu gadu garumā to neskaitāmas reizes apmīļojušas prasmīgu meistaru rokas. Tas zināmā mērā notiek līdzīgi kā savulaik to darīja XVII gadsimta mūki, kad atklāja brīnišķo dzērienu.

Viss sākas ar to, ka Rīgas ostā piestāj tankkuģis, kas no Francijas ir atvedis speciāli sagatavotu sauso vīnu, piemēram, 1993. gada Cabernet Sauvignon. Pašlaik uzņēmuma pagrabos tiek izturēts šampanietis, kas gatavots no Chardonnay 1999‑2001. gadu ražas. Gatavojot vīna materiālu, kas nepieciešams šampanietim, vienā no uzņēmuma ražošanas iecirkņiem vispirms notiek atvestās izejvielas īpaša apstrāde, kas ļauj saglabāt produkta dabiskumu.

Pēc vairākkārtējas apstrādes, filtrācijas un izturēšanas vīna materiāls nokļūst bioķīmiskajā cehā. Seko kupāža, kur vīna materiālam pievienojot rauga tīrkultūru sagatavo rūgšanas maisījumu. To pilda pudelēs, aizkorķē ar pagaidu korķi un aizdara ar speciālu skavu. Līdz ar to sākas īpašais process – šampanizācija pudelēs, ko sauc par klasisko raudzēšanas paņēmienu.

Pudeles sagulst 10‑12 rindās, lai visas atrastos vienādā 14‑15 grādu temperatūrā un tiek izturētas ne mazāk kā deviņus mēnešus. Īpaši apmācītiem speciālistiem nākas darboties ar pudelēm – tās tiek regulāri pārcilātas un grozītas noteiktos virzienos, kas veicina rauga nogulsnēšanos pagaidu korķī. Pēc ilga un pacietīga roku darba, pudeles augšdaļā ir izveidojusies nogulšņu kārtiņa. Pudeli ievieto aukstumiekārtā, sasaldē tās kakliņu -20 grādu temperatūrā, atkorķē, noņem skavu un izsit nogulsnes, saglabājot dzēriena saturu pudelē.

Karaliskais dzēriens ir kļuvis tik maigs un dzidrs, ka var doties uz svētku galdiem. Ņemot vērā, ka pēc katra tehnoloģiskā posma dzērienam nepieciešama vismaz 10 dienu atpūta, tas top vismaz deviņus mēnešus.

Latvijas balzama vīnu ražotne A. Briāna ielā 1999. gadā ir saņēmusi starptautisko kvalitātes sertifikātu ISO 9001.

Kā top degvīns vai vodka?

Ar terminu vodka visā pasaulē apzīmē krievu nacionālo stipro alkoholisko dzērienu. Arī Latvijā termins vodka tiek plaši lietots, arvien biežāk tas aizstāj vārdu degvīns.

Nav viegli aprakstīt šī dzēriena būtību. Vulgāri būtu slavēt degvīnu kā stipru dzērienu, kas spēj nogāzt vīru kā ozolu. Ne jau tā ir šī dzēriena misija! Tikpat nepareizi būtu to aprakstīt maigiem epitetiem. Degvīns nav domāts tiem, kas meklē veidu kā vienkāršāk apreibināties. Degvīna būtību spēj izprast mūsdienīgs, saprātīgi domājošs cilvēks. Lai cik neticami tas liktos, bet Krevijā mēdz pat teikt, ka īsta vodka domāta tiem, kas grib palikt skaidrā prātā. Kā gan citādi iespējams novērtēt tās kristālisko dzidrumu, kas līdzinās kalnu strauta ūdenim?

Degvīna kvalitāti nenoliedzami ietekmē izmantotās izejvielas un degvīna gatavošanas tehnoloģija, kā arī izmantotā ūdens kvalitāte. Ne velti saka, ka ūdens garša ir puse no vodkas garšas. Šo iemeslu dēļ lielu vērību degvīna ražošanas procesā velta izmantojamā ūdens kvalitātes rādītājiem. Tāpēc ūdeni degvīna ražošanai īpaši sagatavo – mīkstina un arī demineralizē. Ražošanā papildus tiek pielietotas dažādas dzēriena apstrādes un filtrācijas metodes ar mērķi vēl smalkāk attīrīt izejvielas, arī iegūt mīkstu noapaļotu degvīna garšu. Tradicionāli degvīna kupāžu (sagatavi) filtrē caur vienu vai vairākām ogļu kolonām ar pašteci. Blakus tradicionālajai degvīna apstrādei ogļu kolonās un caur kvarca smiltīm, mūsdienās veiksmīgi izmanto modernākās filtrēšanas sistēmas, kā piemēram, polipropilēna materiāla speciālos filtrus. Šo smalko filtrāciju veic tieši pirms dzēriena pildīšanas, Tā iegūst dzidrību, ar ko raksturojas augstas kvalitātes degvīns. Tā varam secināt, ka mūsdienās kvalitatīvs degvīns ir senu tradīciju un zinātnes sinerģijā tapis produkts.

Vēsture liecina, ka jau XVII gs. vidū Krievijā bija augsti attīstīta vodkas ražošana. Jau tolaik populāras bija arī tā saucamās aromatizētās vodkas, kurām bija zāļu, ogu vai augļu garšas. Mūsdienās otra populāra degvīnu grupa ir aromatizētie degvīni, kuriem garšas īpašības tiek veidotas, pievienojot dažādus augu valsts ekstraktus, aromātvielas, līdz ar to piešķirot degvīnam noteiktas smaržas un garšas īpašības. Izplatītākās un populārākās aromatizēto degvīnu grupas ir ar dzērveņu, piparu, citronu, apelsīnu, upeņu, zubra zāļu ekstrakta garšu.

Degvīnu pieņemts dzert lēnām, maziem malciņiem. Lai izjustu pilnībā dzēriena būtību, nepieciešams ledus. Degvīnu dzer stipri atdzesētu. To mēdz saukt arī par augstdzimušu dzērienu, tāpēc degvīnam vajadzīgi “augstdzimuši pavadoņi” – tādas uzkodas kā ikri, kāda sālīta vai kūpināta zivs, iespējams lasis vai marinētas sēnes.

Ko mana organizācija varētu iegūt no A/S „Latvijas Balzams”?

• Šīs organizācijas mērķis – cilvēku labsajūta. Uzskatu, ka katrai organizācijai tas ir jāizvirza kā primārais. Jo tieši cilvēki ir tie, kas izmantos organizācijas pakalpojumus.

• „Latvijas Balzams” īpašu uzmanību pievērš savu darbinieku kvalifikācijai. Tā vēlas, lai viņu darbinieki attīstītos un ietu līdzi laikam. Šī organizācija tādejādi paaugstina darba efektivitāti un kvalitāti.

• Īpaši izceļu to, ka šī organizācija atbalsta dažādus pasākumus, tādejādi radot labu iespaidu par organizāciju, un šī iespaida dēļ, cilvēki labprātāk iegādājas organizācijas produktus.

• Organizācija veido kontaktus arī ar citām organizācijām. Un īpaši labi ir tas, ka tā ir izcīnijusi savu lomu ārpus Latvijas, un arī tur sadarbojas ar uzņēmumiem. Tādejādi ir iespējams attīstīt savu organizāciju, gūt lielu pieredzi un protams labu kvalifikāciju.

• Organizācija veido kontaktus ar cilvēkiem.

Leave a Comment