Klasiskā politiskā ekonomija aizņem laika periodu no 17. gs. vidus līdz 19. gs. otrajai pusei. Adamu Smitu mēs pazīstam kā vienu no klasiskās politiskās ekonomijas sistēmas aizsācējiem, kuram bijuši daudzi sekotāji cauri visiem gadsimtiem. Uz Smita idejām un spriedumiem balstās vēl daudzi ekonomikas zinātnieki arī šodien.
Ekonomists Adams Smits piedzima 1723. gadā jūnijā. Viņš bija ļoti izglītots, taču vientuļš cilvēks.Smits nekad tā arī neapprecējās. Viņa tēvs nomira agri, Smits dzīvoja tikai ar māti Edinburgā. Visi domā, ka viņš bija vienīgais bērns ģimenē, tāpēc ka nav atrasti ne kādi dati par māsām vai braļiem Smita. Četru gadu vecumā Adams bija nolaupīts, bet par laimi tēvocis ātri vien atbrīvo viņu un atgrieza mātei.
14 gadu vecumā viņš iestājās uneversitātē. 1740. gadā Smits iestājās koledža Oksfordā, kuru beidza 1746. gadā. Viņa neparastās spējas padara Smitu par vienu no tā laika izglītotākajiem cilvēkiem. Savas dzīves laika Adams Smits strādaja par profesoru un lasija lekcijas. 1751. gadā viņu uzaicina darbā – Glāzgovas universitāte par loģikas un filozofijas profesoru. 1759. gadā viņš uzraksta darbu “Morālo pītu teorija”. 1778. gadā viņš kļūst par muitas komisāru Edinburgā. 1787. gadā – Glāzgovas universitātes rektors.
Adams Smits pārstāvēja uzskatu, ka ekonimikai nevajag valstisku plānu. Viņš bija pārliecināts, ka ekonomika ir sakārtota tad, kad ikviens var darboties savās intresēs un valsts to netraucē. Smits publicēja divus svarīgus darbus – „ Tikumisko jūtu teorija” un „ Pētījums par nāciju bagātības lietderību un cēloņiem”- tajā parādās slavenākais Smita izteiciens: neredzamā roka. Otrā darba iznākšanu 1776. gadā uzskata par modernās ekonomikas zinātnes sākumu. Iedvesmoja Adamu uzrakstīt šo darbu brauciens 1764.gadā uz Franciju kur viņš iepazistinās ar Voltēnu Kenē, Helvēciju un citiem .
Smita idejas bija kā trieciens veciem principiem. Pēc viņa domām, sabiedrībai nāk par labu, ja katrs rīkojas savās intresēs. Ja kāds kāro palielināt savu personīgo peļņu, tad viņš neizbēgami palielina arī nacionālo ienākumu un vispārējo labklājību. Adams Smits balstījās uz pieņēmumu, ka cilvēks rīkojas savas interesēs, taču viņš tos neizteloja par rupjiem egoistiem. Ikviens cilvēks, Smits rakstija „ Tikumisko jūtu teorijā”, tiecas pēc „ simpātijām” – viņš vēlas palikt līdzcilvēkiem. Pēc Adama Smita principiem, valstij jāturas malā no ekonomikas. Viņs īpaši aizstavēja brīvās tidzniecības principus,tātad brīvu preču ievešanu un izvešanu.
Smita argumentus, kas aizstāv brīvo tirdzniecību, pilnveidoja Dievids Rikardo, otrs izcilais klasiķis nacionālekonomikas jomā.
Adams Smits nomira 1790. gadā, pēc datim 17 jūlijā. Nomira un tika paglabāts Edinburgā.