Atrodas Balvu, Madonas, Aizkraukles un Jēkabpils rajonā. Aiviekste ir Daugavas labā krasta pieteka un tās sateces baseins ietilpst Daugavas sateces baseinā. Pēc baseina lielākā Daugavas pieteka, arī ieteka ir Daugava, pie Gostiņiem. Aiviekste ir 14.garākā Latvijas upe. Tā atdala Vidzemi no Latgales. Lielākās pietekas: labā krasta – Iča, Piestiņa, Balupe, Pededze (6. garākā upe Latvijā, garāka par pašu Aivieksti), Liede, Kuja, Svētupe, Arona, Veseta, kreisā krasta – Zvidze, Īsliena, Alūksnīte, Braslava. Tā ir viena no sarežģītākajām un ūdens plūsmas ziņā interesantākajām upēm Latvijā. Garums-114 km, baseina platība-9160 km² , gada notece- 1,81 km3 , neliels kopējais kritums-26,9 m. Savāc galvenokārt Austrumlatvijas zemienes ūdeņus. 25% no Aiviekstes baseina platības klāj meži, 15 %-purvi. Krasti dziļi, slīpi, aizauguši un slideni, ļoti maz peldvietu. Ja upē augsts ūdens tad arī krāces nav manāmas. Baseinā daudz slapju pļavu, lieli purvu masīvi. Aiviekste ir vienīgā upe, kas iztek no Lubāna ziemeļu gala, kur met plašu pusloku un tad pagriežas DR virzienā. Šajā posmā ir vismazākais kritums, turklāt te Aiviekste uzņem lielākās pietekas-Pededzi, Balupi un Iču. Tālāk tek iztaisnota un padziļināta 83 km garumā. Lejasgalā Aiviekste tek pa viegli viļņotu apvidu. Te upē ir vairākas salas, sēkļi un aptuveni 15 akmeņainas krāces. Uz šo salu grupas ir uzcelta Aiviekstes HES – viena no lielākajām mazo upju spēkstacijām Latvijā. Pēc Pļaviņu HES izbūves Aiviekstes lejasgalu appludina ūdenskrātuve. Upes gultnē sastopamais dolomīts veido slieksni, kas vienmēr traucējis gultnes padziļināšanos.
Nelielais gultnes dziļums, platums un kritums stipri ierobežoja ūdens caurplūdumu. Pavasarī pieplūstošais ūdens daudzums Aiviekstes augštecē 2 – 4 reizes pārsniedz ūdens caurplūduma iespējas. Tā rezultātā pavasaros Aiviekstes augštecē pieplūstošie ūdeņi tecēja nevis uz Daugavu, bet atpakaļ uz Lubānu, kas radīja lielus plūdus. Ūdeņiem bagātajos pavasaros ezers un applūdušie klāni veidoja kopīgu ūdenstilpni 600 km² lielā platībā. Tas ir vismaz 6 reizes lielāku par Lubānu tās dabiskajos krastos. Lai samazinātu applūšanu, pagājušajā gadsimtā Aiviekste tika padziļināta un iztaisnota, bet Lubāns- iedambēts. Pēc Lubāna iedambēšanas liela daļa Lubānā ieplūstošo upju pa Meirānu kanālu, apejot Lubānu, tika ievadīti tieši Aiviekstē. Meirānu kanāls pievada Lubāna ezera agrāko pieteku Malmutas un Lisinas ūdeņus. Aiviekstes iztekā ūdens pieplūdumu regulē ar slūžām. Līdzīgi kā Daugava arī Aiviekste makšķernieku vidū ir pazīstama ar samu lomiem. Aiviekste ir ļoti bagāta ar zivīm (ālanti, plauži, zuši, līdakas, raudas, asari, ruduļi). Upes krastos atrodas Lubāna, Meirāni, Saikava un Ļaudoņa, bet pie ietekas Daugavā – daļa Pļaviņu (bij. Gostiņi).