Uzņēmējdarbības finansēšana (2)

Uzņēmējdarbības
finansēšana.
Finansēšana ar aizņemto kapitālu.

Saturs.

Saturs. 2
Ievads. 3
1. Finansēšana ar aizņemto kapitālu. 4
1.1. Kreditēšanas finansēšanas jēdziens. 4
1.2. Kredīta piešķiršanas nosacījumi. 5
1.3 Bankas kredīta veidi. 6
1.3.1. Aizdevumi 8
1.3.2. Kontokorentais kredīts. 9
1.3.2. Vekseļa kredīts. 9
1.3.2. Galvojuma kredīts. 11
1.3.2. Cesijas kredīts. 11
1.3.2. Hipotēku kredīti. 12
2. Īpašās finansēšanas formas. 13
2.1. Līzings. 13
2.2. Faktorings. 14
2.3. Komerciālais (piegādātāja) kredīts. 14
3. Investīcijas. 15
3. Investējamā kapitāla aprites process. 16
Izmantotās literatūras saraksts. 18

Ievads.

Uzņēmējdarbības finansēšana ir ļoti aktuāls jautājums, jebkuram uzņēmuma vadītājam, tāpēc es izvēlējos šo tēmu.
Jebkuram uzņēmumam ir nepieciešami līdzekļi, lai attīstītu , piemēram, ražošanu vai arī paplašinātu uzņēmuma darbību.
Uzskatu, ka Latvijas ekonomika strauji attīstās, tirgus apjomi pieaug, vēl ir brīvas biznesa nišas un daudz iespēju attīstīt biznesu.
Un pašlaik ir daudz iespēju, kur iegūt līdzekļus, lai veiktu uzņēmējdarbību, es apskatīju finansēšanu ar aizņemto kapitālu. Galvenais ir izplānot savas finanses un tad rīkoties, iet pie kreditoriem un investoriem ar labiem, izplānotiem, pamatotiem piedāvājumiem. Tā ir galvenā prasība, lai panāktu sava uzņēmuma finansēšanu. Protams, ka iegūtie līdzekļi ir jāatgriež, bet izstrādājot izdevīgu un pareizu biznesa plānu, ieguldītie līdzekļi atpelnīsies, un kā jau es minēju, tad Latvijā attīstās ekonomika un pastāv iespējas vai nu uzsākt vai paplašināt uzņēmējdarbību.

1. Finansēšana ar aizņemto kapitālu.

1.1. Kreditēšanas finansēšanas jēdziens.

Uzņēmuma kapitāls sastāv no pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla, kuru veido aizņēmumi un kredīti. Kredīta finansēšana ir visizplatītākā finansēšanas forma.

Kredīts – brīvo naudas līdzekļu kustība, ko bankas vai uzņēmumi piešķir kredīta ņēmējam uz noteiktu laiku par noteiktu atlīdzību.

Kredīta devējs kredīta ņēmējam atvēl lietošanas tiesības uz noteiktu naudas summu (finansu kredīts), bet kredīta ņēmējs uzņemas saistības šo naudu pēc noteikta laika atmaksāt. Kā kompensācija par lietošanas tiesību atdošanu parasti tiek noteikti procenti.

Personas, kas stājas kredītattiecībās:

Kredīta devējs – kreditors – aizdevējs;
Kredīta ņēmējs – debitors – aizņēmējs.

atvēl naudu uz noteiktu laiku pret
procentiem

Kredīta devējs Kredīta ņēmējs

jātmaksā nauda noteiktā
laikā kopā ar procentiem

Ne vienmēr kredīta attiecības nosaka maksa par aizdevumu. Kredīta attiecības var rasties pašā līdzekļu aprites gaitā dažādos saimniecības posmos. Kredīta nepieciešamību rada starpība starp naudas izdevumiem ražošanas līdzekļu un priekšmetu iegādei un naudas ieņēmumiem par pārdoto produkciju vai pakalpojumiem. Rodas nepieciešamība pēc kredīta, lai nodrošinātu līdzekļu aprites pastāvīgumu. Bet līdzekļu aprites gaitā rodas arī uzkrājumi, kuri dotajā brīdī uzņēmumam vai fiziskām personām nav vajadzīgi. Tātad kredīts ļauj izdevīgi izmantot viena no uzņēmuma brīvos līdzekļus citu uzņēmumu vajadzībām.

Ir pazīstamas vairākas kredītu formas:

Komerciālo kredītu piešķir viena juridiska persona, piemēram, preču ražotājs, otrai juridiskai personai, pārdodot preces ar atliktu maksājumu, t.i., samaksu veicot pēc preču piegādes noteiktā termiņā.

Bankas kredītu piešķir bankas un citas kredītiestādes dažādiem kredīta ņēmējiem (juridiskām un fiziskām personām) naudas formā. Bankas kredīti ir ļoti daudzveidīgi.

Patērētāju kredītu piešķir tirdzniecības uzņēmumi un kredītiestādes iedzīvotajiem dažādu patēriņa preču iegādei uz nomaksu. Šis kredīts var tikt piešķirts gan preču, gan naudas formā. Patērētāju kredīta paveids ir kredīts dzīvokļu celtniecībai, mājas pirkšanai u.c. Šim kredītam ir ilgtermiņa raksturs, un valsts dod atlaides iedzīvotājiem procentu maksājumos.

Valsts kredīts būtiski atšķiras no citām kredīta formām. Šinī gadījumā kredīta ņēmējs ir valsts, bet kreditoru lomā var būt kā kredītiestādes, tā arī jebkura juridiska persona, valsts iedzīvotājs, arī citu valstu juridiskas un fiziskas personas. Valsts kredītu ņem budžeta deficīta segšanai vai konkrētu investīciju programmas finansēšanai.

1.2. Kredīta piešķiršanas nosacījumi.

Aizdevuma nodrošinājumam bankas pievērš ļoti lielu uzmanību, lai kreditēšanas procesā tās neciestu zaudējumus. Par nodrošinājumu var kalpot gan reālās, gan personālās garantijas.

 Citu banku izsniegtie galvojumi par naudas aizņēmēju;
 Citu uzņēmumu izsniegtie galvojumi, kuriem jābūt reģistrētiem galvenajā bankas iestādē. Taču bankai, kura šo galvojumu pieņems, vispirms rūpīgi jāizanalizē galvotāja maksātspējas.

Bankā tiek pieņemti tikai to uzņēmumu galvojumi, kuru īpašums var tikt ieķīlāts, vai arī to rīcībā esošie naudas līdzekļi var nosegt šī galvojuma naudas summu.

 Svarīgs kredītnodrošinājums ir aizdevuma izsniegšana pret ķīlu. Tā ir zeme, nekustamā īpašuma u.c. ķīlas vērtības, kas tiek ieķīlātas bankā. Banka noformē savas tiesības uz ķīlu un nodrošina kontroli pār ķīlas objektiem. Ķīlai ir savi riska faktori, jo ķīlas objektu var nozagt vai pārdot, tās vērtība samazinās lietošanas procesā, līdz ar to bankas nelabprāt izmanto šo garantiju formu. Īpašuma ķīlu noformē ar ķīlas līgumu, kurā paredz izsniegt aizdevuma vērtību, kas kopā ar procentiem veido 65 – 80% no ķīlas faktiskās vērtības.
 Procentuālā attiecība var svārstīties atkarībā no naudas ieguldījuma riska pakāpes.

 Par kredīta nodrošinājumu kalpo apdrošināšanas sabiedrību izsniegtās polises par kredītriska apdrošināšanu. Praksē Latvijas komercbankas pret kredīta apdrošināšanas polisēm aizdod nelielas naudas summas. Attīstītās tirgus ekonomikas valstīs kā noguldījumi, tā kredīti tiek apdrošināti.

Piešķirot kredītus, kredītiestādei nepieciešamas garantijas to saņemšanai atpakaļ. Aizņēmēja maksātnespējas gadījumā aizdevējs (kredītiestāde) realizē ķīlas tiesības .

1.3 Bankas kredīta veidi.

Kredīta ņēmējam bankas kredītu izsniedz kredītiestādes naudas aizdevumu veidā.
Bankas kredītam ir divējāds raksturs:

 Kapitāla aizdevums, kad aizņēmējs izmanto kredītu funkcionējošā kapitāla apjoma palielināšanai;
 Naudas (maksāšanas līdzekļu) aizdevums, kurš nepieciešams parāda saistību dzēšanai.

Abām šīm formām kopējs ir tas, ka kredīta sistēmas pamatā ir komerciālais kredīts, jo tieši pēdējais nodrošina preču kustību no ražošanas sfēras līdz patēriņa sfērai. Attīstoties kredīta sistēmai un pieaugot šīs attīstības tempiem, bankas kredīta apjoms palielinās.
Bankas kredīta būtība izpaužas sava kapitāla daļas piešķiršanā lietošanai klientam uz noteiktu laiku un kredīta procentu iekasēšanā.
Bankas kredītam ir dažādu aizdevumu formas un veidi, kurus var klasificēt pēc vairākām pazīmēm.

Atkarībā no kredīta izmantošanas veidiem un mērķiem visus kredītus iedala šādi:

 Kredīti ražošanas mērķiem (pamata un apgrozāmā kapitāla finansēšanai);
 Investīciju kredīti (celtniecības finansēšanai, mašīnu un inventāra iegādei);
 Kredīti apgrozāmo līdzekļu finansēšanai (preču iegādes, nodokļu apmaksas, darba algas finansēšanai);
 Kredīti sezonas izdevumiem (piemēram, augļu un dārzeņu iegādes finansēšanai konservu rūpnīcā);
 Patēriņa kredītiem (dzīvokļu iegādei, atpūtas finansēšanai atvaļinājuma laikā).

Pēc kredīta atmaksas periodu ilguma kredītus iedala:
 Īstermiņa kredītos ar kredīta atmaksāšanas laiku līdz 1 gadam;
 Ilgtermiņa kredītos ar kredīta atmaksāšanas laiku, ilgāku par 1 gadu.

Pēc iespējām ar kredītu rīkoties tos iedala:

 Kontokorentos kredītos (izsniedz rīcībai saskaņā ar saimnieciskajām vajadzībām maksimālās kontokorenta summas robežās un noteiktā laika periodā);
 Aizdevumos (vienreizēji izmaksātas summas noteiktā lielumā un noteiktā laika periodā).

1.3.1. Aizdevumi

Kreditējot uzņēmumu ar vienkāršo aizdevumu, tam tiek izsniegta visa kredīta summa pilnībā. Pēc tam kredīta ņēmējs maksā kredīta iestādei procentus un dzēš (atmaksā) kredītu saskaņā ar kredīta līgumu. Procentu likmes lielums tiek noteikts atkarībā no aizdevumu summas lieluma un citiem faktoriem. Kredīta dzēšana visbiežāk notiek periodiski, vai arī pakāpeniski izmaksājot parāda vienādas daļas katrā dzēšanas termiņā. Citos gadījumos kredīts tiek izsniegts ar noteikumu, ka kredīta ņēmējs kredīta termiņa gaitā maksā tikai procentus, bet visu kredīta summu iemaksā vienreiz – termiņa beigās.

1.aizdevuma 2. apdrošināšanas
vēlēšanās līgums
Banka

5. aizdevums 3. aizdevuma apdrošināšana

Ražošanas Apdrošināšanas
uzņēmums uzņēmums

Aizdevuma
līgums

6. prasība un līguma
nodošana

Kā, redzams shēmā, ražošanas uzņēmums izsaka vēlēšanos saņemt aizdevumu. Banka pieprasīto aizdevumu summu apdrošina, noslēdzot ar apdrošināšanas sabiedrību attiecīgu līgumu. Banka sagatavo aizdevuma summu un noslēdz aizdevuma līgumu, uz kura pamata izsniedz pieprasīto aizdevumu. Gadījumā, ja ražošanas uzņēmums, kurš saņēmis aizdevumu, nepilda savas līgumsaistības, banka aizdevumu līgumu reizē ar prasību nodod apdrošināšanas uzņēmumam, ja kredīts ir apdrošināts.
Šo kredītu visbiežāk bankas piešķir uz termiņu līdz vienam gadam, lai uzņēmums varētu papildināt savu pamatlīdzekļu apjomu.

1.3.2. Kontokorentais kredīts.

Kontokorentais kredīts tiek piešķirts tādējādi, ka banka atļauj savam klientam līdz kādai noteiktai summai izmantot savu rēķina kontu maksājuma uzdevuma samaksai, kaut arī konkrētajā brīdī klienta kontā nav vajadzīgā naudas seguma. Klients saskaņā ar līgumu noteiktās summas robežās, limita robežās, drīkst “nokļūt parādos”.
Citādi kontokorentais konts atbilst norēķinu kontam. Apmaksājamie procenti tiek aprēķināti no faktiski izlietotā kredīta. Procentu likme ir samērā augsta, jo bankai vienmēr ir jābūt līdzekļiem kredīta pilnas izmantošanas gadījumiem vai arī tāpēc, lai trūkstošos līdzekļus par lielāku cenu varētu iegādāties naudas tirgū.
Kontokorentais kredīts pieder pie īstermiņa kredītiem, jo tam ir jābūt īsā laikā atceļamam arī tajos gadījumos, kad tas ir atvēlēts ilgākam laikam. Šī iemesla un arī augsto procentu dēļ to nevar izmantot ilgtermiņa preču iegādēm, bet tikai akūtai nepieciešamībai. Kontokorentais kredīts ar ienākošajiem maksājumiem no uzņēmuma debitoriem tiek atkal samazināts vai nosegts.
Kā jau tika minēts, kontokorentais kredīts uzņēmumam – kredīta ņēmējam tiek izsniegts gadījumos, kad steidzamo maksāšanas uzdevumu veikšanai konkrētā brīdī viņa norēķinu rēķina (kontokorenta0 summa nav pietiekami liela. Tad bankas ilggadējiem uzticamiem klientiem piešķir šo īstermiņa (steidzamo) kredītu. Latvijā šis kredīta veids nav populārs.

1.3.2. Vekseļa kredīts.

Vekselis ir noteiktā formā izrakstīta un ar attiecīgu valsts nodevu apmaksāta beznosacījumu parādzīme par noteiktas naudas summas atmaksāšanu noteiktā termiņā un vietā.

Vekselis, kuru izdevusi banka, darbojas kā naudas noguldījuma veids, par ko tiek maksāti procenti (diskonta procenti), un kā maksāšanas līdzeklis, kuru tā īpašnieki var nodot citām personām, norēķinoties par precēm, vai arī, beidzoties vekseļa termiņam, saņemt bankā skaidru naudu.
Banka uzpērk vekseli no vekseļa turētāja, ievērojot noteiktu diskonta likmi par laiku, kas palicis līdz samaksas dienai. LR visām kredītiestādēm ir tiesības pieņemt diskontam no jebkuras fiziskas vai juridiskas personas. Diskontējamo vekseļu dzēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt 180 dienas.
Vekseļa turētājam tiek piešķirts kredīts uz periodu no vekseļa uzskaites līdz vekseļa īpašniekam vekseļa vērtību pēc diskonta likmes.
Uzskaitot vekseli, kredītiestāde iegūst vekseļa turētāja tiesības un izmaksā vekseļa īpašniekam vekseļa vērtību pēc diskonta likmes.
Efektīvo procentu likmi, uzskaitot vekseli, var aprēķināt pēc šāda piemēra.

Piemērs.

Trīs mēnešus pirms vekseļa beigu termiņa uzņēmums pārdod bankai vekseli par 10 000 latiem. Ir paredzēts, ka vekseļa diskonta procentu likme ir 10% gadā. Tad diskonta likmi aprēķina pēc formulas:

Diskonta likme = Vekseļa nominālvērtība x Diskonta% likme x Vekseļa dzēšanas termiņš
100 x 12

Tātad diskonta likme = 10 000 x 10 x 3 = 250 latu.
100 x 12

Tas nozīmē, ka vekseļa turētājs samaksā 250 latus, lai saņemtu kredītu uz 3 mēnešiem par summu Ls 9750 (10 000 – 250).

Efektīvā procentu likme būs: 250 x 100 = 2.56%
9750

Vekseļa darījumi pircējam un pārdevējam šādas priekšrocības:

 Pircējam saīsinās maksājuma termiņš;
 Pircējam rodas iespēja nekavējoties savā komercbankā iegūt naudas līdzekļus (attiecīgā diskonta kontingenta ietvaros), tādā veidā veicot nākamos darījumus;
 Pārdevējam nostiprinās ticība, ka kredīta summa tiks atgūta, jo to nodrošina tā saucamā “vekseļa stingrība”.

Lai vairotu kreditoru uzticību, par vekseli iespējams arī galvot. To var darīt gan par pilnu summu, gan par tā daļu. Galvojumu raksta uz vekseļa. Tam nav noteiktas formas, bet obligāts ir galvotāja paraksts. Vekseļtiesiskais galvojums atšķiras no parastā galvojuma, jo galvotājs ir atbildīgs pat tad, ja vekseli ir izrakstījusi persona, kas kaut kādu iemeslu dēļ nav bijusi tiesīga to darīt.

1.3.2. Galvojuma kredīts.

Lielākajā daļā gadījumu kredīts tiek izsniegts pret kredīta nodrošinājumu: nekustamo īpašumu, precēm, preču nosūtīšanas dokumentiem, vērtspapīriem, depozītiem bankās, apdrošināšanas sabiedrībās, juridisko vai fizisko personu garantijām.
Gadījumos, kad parādnieks laikā nenomaksā nodrošināto kredītu, kreditoram ir priekšrocību tiesības apmierināt pretenzijas uz ieķīlāto vērtību realizācijas summas pamata vai arī vērsties ar prasību nolīdzināt parādu pie galvotāja.
Pēc savām iespējām uzņēmējs var izvēlēties kādu no kredīta garantiju veidiem. Pēdējā laikā Latvijā ir izplatītas personālās garantijas, ko dod juridiskas personas galvojuma veidā citai juridiskai personai – kredīta ņēmējam. Kredīta neatmaksāšanas gadījumā galvotājs ir spiests segt kredītdevējai bankai izmaksāto kredītu, pamatojoties uz iepriekš noslēgto galvojumu līgumu starp galvotāju un banku.

1.3.2. Cesijas kredīts.

Saskaņā ar 1937.gada Civillikuma cesija ir prasījuma tiesību nodošana no viena kreditora citai personai, kura pēc šo tiesību pārņemšanas pati kļūst par kreditoru.

Prasījumi no viena kreditora otram var pāriet šādos gadījumos:

 Pēc likuma, bez agrākā kreditora gribas izteikuma;
 Pēc tiesas sprieduma;
 Pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Šobrīd visplašāk tiek lietots tieši trešais veids. Cedents, t.i., kreditors, kuram ir prasījuma tiesības, kas izriet no līguma vai neatļautas darbības, noslēdzot līgumu, nodod tās cesionāram – personai, kura uzņemas realizēt šīs tiesības attiecībā pret parādnieku. Bez tam likums paredz, ka var nodot arī tādus prasījumus, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacītus, pat nākamos un nedrošos.

Cesijas kredīts ir parādnieka un kreditora vienošanās par prasību nodošanu trešai personai. Vienlaikus tiek noslēgti divi darījumi:

 Līgums par kredīta piešķiršanu;
 Līgums par prasību tiesību nodošanu;

Šajos darījumos piedalās trīs personas:

 Iepriekšējais kreditors, kas nodod savas prasības (cedents);
 Jaunais kreditors, kurš iegūst prasības (cesionārs);
 Parādnieks, kuram jāmaksā.

Latvijā ar likumu ir aizliegta pabalstu summas, alimentu, pensiju cesija, jo tām nedrīkst uzlikt arestu.

1.3.2. Hipotēku kredīti.

Hipotekārais kredīts ir ilgtermiņa aizdevums. Latvijā šim nolūkam ir nodibināta Latvijas Hipotēku un zemes banka. Tā izsniedz aizdevumus pret nekustamo īpašumu Latvijas pilsētās un laukos.
Pēc kredīta ņēmēja un kredīta devēja vienošanās par kredīta piešķiršanu, Zemes grāmatā tiek izdarīts ieraksts par ķīlas tiesībām kādam noteiktam nekustamajam īpašumam, kredīta neatmaksāšanas gadījumā kredīta devējam ir tiesības pieprasīt vai nu nekustamā īpašuma izsoli vai piespiedu pārvaldīšanu.

Hipotekāro kredītu izsniedz šādiem mērķiem:

 Zemes iegūšana;
 Mantošanas tiesību nokārtošana;
 Ēku būvēšanai, meliorācijai un ilggadīgiem stādījumiem;
 Agrāko hipotekāro parādu nokārtošanai u.c. vajadzībām.

2. Īpašās finansēšanas formas.

2.1. Līzings.

Līzings ir sevišķa kredīta attiecību forma, kura dod iespēju uzņēmējam iegādāties kustamo un nekustamo īpašumu, neizņemot no apgrozības lielas naudas līdzekļu summas investīciju veikšanai.

Līzinga maksājumi sastāv no divām daļām:

 Maksa par līzinga objektu;
 Līzinga procentu maksa.

Līzinga priekšrocības:

 Finansējums tikai ar svešiem līdzekļiem; pašu kapitāls netiek ilgstoši saistīts;
 Likviditātes uzlabošana;
 Nav prasību pēc kredītu garantijām;
 Nav līdzekļu kustības bilancē, bet gan līzinga atvilkumi procenti kā uzņēmumam izdevumi; līdz ar to arī ienākuma nodokļa samazinājums.

Pie līzinga trūkumiem var pieskaitīt līgumsaistības, papildizdevumu rašanos un zināmu risku. Šādos gadījumos:

 Pārdevējs (piegādātājs) paaugstinājis līzinga objekta vērtību;
 Pārdevējs nav līzinga objekta īpašnieks un viņam nav tiesību pārdot;
 Pārdevējs atsakās pildīt savas saistības kvalitātes pretenziju gadījumā;
 Līzinga objekts ir cietis avārijā, apdrošināšanas summa nenosedz zaudējumus, un līzinga saņēmējam nav naudas remonta veikšanai;
 Krasi pasliktinās situācija izejvielu tirgū un gatavās produkcijas realizēšanā;
 Notiek līzinga objekta arests;
 Notiek zādzība vai bojāšana.

Kopumā līzings ir labs papildinājums tradicionālajām finansēšanas formām.

Finansu līzings paver iespēju uzņēmumam rast finansējumu fiksētiem aktīviem 70-85% apmērā. Tā atbrīvojas resursi tekošo rēķinu apkalpošanai, apgrozījuma līmeņa saglabāšanai un uzņēmuma attīstībai. Jāpiebilst, ka izmantot finansu līzingu nozīmē nodrošināties pret inflāciju, jo veicamie maksājumi ir fiksēti un naudas vērtības krišanās tos neietekmē. Tas ir ļoti būtisks arguments par labu līzinga izmantošanai.
Atsevišķs savdabīgs finansu līzinga paveids ir tā saucamais atgriezeniskais līzings. Šajā gadījumā līzinga ņēmējs. Objekts tiek pārdots līzinga devējam, bet pēc tam atpirkts, veicot pakāpeniskus maksājumus. Tādā veidā iespējams iegūt reālu apgrozāmo līdzekļu papildinājumu. Finansu līzingu piedāvā visas Latvijas līzinga kompānijas.

2.2. Faktorings.

Šim finansēšanas veidam nosaukums ir radies no angļu vārda “factoring”, kas nozīmē “starpnieks”. Faktorings ir komisijas operācija, saskaņā ar kuru uzņēmums – piegādātājs nodod bankai savas tiesības saņemt maksājumu par piegādātām precēm (izpildīto darbu, sniegto pakalpojumu) un no bankas par to saņem lielāko summas daļu (ap 80%), kuru viņam pienāktos saņemt no sava pircēja. Pārējo summas daļu pēc komisijas naudas rēķināšanas banka izmaksā piegādātājam pēc naudas saņemšanas no preces (pakalpojuma) pircēja. Ir iespējami gadījumi, kad banka pēc preču nosūtīšanas dokumentu saņemšanas piegādātājiem izmaksā arī visu pārdoto preču summu, no kuras aprēķināta bankai pienākošā komisijas nauda.
Ņemot vērā dažādo riska pakāpi faktoringa klientu savstarpējās attiecībās, komisijas atalgojuma lielums tiek noteikts atsevišķi līgumā abām pusēm.
Veicot faktoringa operācijas, banka nenes atbildību par līgumsaistību nepildīšanu no kādas partneru puses attiecībā uz preču piegādi un samaksu.
Faktoringa operācijas dažādu valstu komercbankās ir ļoti izplatītas. Tās tiek veiktas kā parastas kredītoperācijas, kurās kreditēšana notiek uz norēķina dokumenta pamata, kuri atrodas kustībā, šinī gadījumā no piegādātāja tiek piedzīta viņam izmaksātā summa, kad beidzies līgumā paredzētais laiks.

2.3. Komerciālais (piegādātāja) kredīts.

Piegādātāja kredīts ir preču piegāde ar pēcmaksu. Tas nozīmē, ka klientam savs parāds ir jādzēš no piegādes brīža, piemēram, mēneša laikā no preces ienākšanas brīža.
Ātrākas apmaksas gadījumā viņš saņem skonto.
Skonto ir atlaide par maksāšanas termiņa saīsināšanu.
Piegādātāja kredīts ir īstermiņa kredīts. Tas parasti tiek atvēlēts, paredzot pirkšanas līgumā bez īpašām formalitātēm, bez pārspīlēti rūpīgas kredītuzticības pārbaudes un parasti, izņemot bieži lietojamo vienošanos par īpašuma (preču) paturēšanu, pat bez garantijām.

3. Investīcijas.

Investīcijas, to jēdziens un raksturojums.

Pēc tam, kad uzņēmumā ir noteikts un sagādāts nepieciešamais kapitāla daudzums, notiek tā investēšana uzņēmumam nepieciešamajos līdzekļos .
Investīciju jēdziens (līdzekļu ieguldīšana) ir ļoti izplatīts.
Uzņēmumā kapitāls tiek investēts ražošanas līdzekļos, nekustamā īpašumā, zinātniskās pētniecības un konstruktoru darbos utt. Visiem minētajiem piemēriem raksturīgs tas, ka kapitāls tiek ieguldīts noteikta rezultāta sasniegšanai.

Investīciju lēmumu pieņemšanu ietekmē dažādi faktori:

 Investīciju veids;
 Investīciju projekta vērtība;
 Investīciju projekta daudzveidība;
 Finansu resursu ierobežotība;
 Investīciju risks.

Investīciju nepieciešamības nosaka dažādi iemesli, no kuriem var izšķirt trīs galvenos:

 Uzņēmuma materiāli tehniskās bāzes atjaunošana;
 Ražošanas apjoma palielināšana;
 Jauna darbības veidu apgūšana.

Investīciju iedalījums:

Materiālās investīcijas ir kapitāla investīcijas materiālos objektos, piemēram, zemes gabalos, ražošanas līdzekļos, krājumos.

Finansu investīcijas ir finansu līdzekļu ieguldījumi, ko izdara īpašnieks, piemēram, vērtspapīros, citu uzņēmumu daļās.

Nemateriālās investīcijas ir investīcijas, kuras iegulda, piemēram, dažādos pasākumos, tirgus izpētē, reklāmā, zinātniskās izstrādnēs, darbinieku kvalifikācijas celšanā u.c. pasākumos.

Saistībā ar esošo uzņēmuma atražošanas procesu izšķir:
 Bruto investīcijas;
 Neto investīcijas;
 Reinvestīcijas.

Investīciju klasifikācija pēc investēšanas iemesliem

Investīciju veids Investēšanas iemesls
Vienreizējās investīcijas

Uzņēmējdarbības uzsākšana (mantiskās, naudas)
Nomaiņas investīcijas
Ražošanas process, nolietoto ražoš. Līdzekļu nomaiņa.
Uzturēšanas investīcijas Pamatlīdzekļu kapitālremonts, kardināli uzlabojumi
Paplašinātās investīcijas Noieta apsvērumu dēļ ražošanas līdzekļu daudzuma paplašināšana
Modernizēšanas investīcijas Ražošanas līdzekļu uzturēšana tehniskā progresa līmenī
Racionalizācijas investīcijas Attiecība starp ieguldītajiem līdzekļiem un to produktivitāti kādā iekārtā
Pārkārtošanas investīcijas
Iekārtu, to lietojuma maiņa, mainoties ražošanas mērķiem
Citas investīcijas Citi ražošanas mērķi – pētniecības laboratorijas, sociālie mērķi, kvalitātes celšana

3. Investējamā kapitāla aprites process.

No finansu saimniecības viedokļa kopkapitāla aprite ir jāuzskata kā maksājumu plūsma. Kapitāla īpašnieka augstākais mērķis ir maksājumu plūsmas maksimāls pieaugums. Īpašnieks kapitālu iegulda tikai tajā gadījumā, ja no tā perspektīvā ir gaidāms maksājumu plūsmas pieaugums. Uzņēmumā kapitāls var ienākt ne tikai no kapitāla īpašnieka, bet arī no trešās personas.

Sakarā ar to kapitāla apgrozījumu veido četras fāzes:

Kapitāla piesaistīšana – Ieņēmumi – Finansēšana
Iemaksājumi

Kapitāla ieguldījums – Izmaksas – Investēšana

Kapitāla atgriešanās – Ieņēmumi – Reinvestēšana

uzņēmumā

Kapitāla atgriešanās – Izmaksas – Refinasēšana
finansētājam

Kapitāla apgrozījuma process ir finansu – ekonomisks process, kurš atrodas pastāvīgā savstarpējā saistībā ar preču – ekonomiskajiem procesiem. Preču ekonomiskie procesi ir pretnostatīti finansu – ekonomiskajiem procesiem.

1. Lai uzsāktu uzņēmējdarbību, vispirms nepieciešams veikt iepriekšēju ražošanas procesa finansēšanu. Šādiem mērķiem kapitālu piesaista kā personīgā kapitāla, tā aizņemtā kapitāla formā. Tāpēc parādās maksājumi ieņēmumu veidā.

2. Atbilstoši finansu plānam kapitālu novirza ražošanas faktoru izveidei: iegādājas iekārtas, materiālos resursus, apmaksā darbaspēku. Investēšana ir kapitāla ieguldīšanas procesa īstenošanas tajā nozīmē, ka kapitāls pārtop par preci, kura vērtība ražošanas – komerccikla posmā pieaug. Šis process ir raksturīgs ar maksājumu līdzekļu izmaksām.

3. Produkcijas realizācijas rezultātā kapitāls atgriežas atpakaļ. Ieguldīti reālās un finansiālās vērtībās naudas līdzekļi no jauna atbrīvojas likvīdā formā, veidojas maksājumu līdzekļu ieņēmumi. Investētā kapitāla aprites procesa rezultātā, uzņēmums var gūt gan peļņu, gan ciest zaudējumus.

4. Kapitāla refinansēšanas process parādās izmaksu veidā. To galvenās formas ir kredīta dzēšana, peļņas sadale un pašu naudas atgriešana tiem investoriem, kuri pārtrauc sadarbību ar doto uzņēmumu.

Dotajā kapitāla aprites procesā rodas finansiāli – ekonomiska rakstura problēmas, ko izsauc preču un naudas līdzekļu plūsmas neatbilstība, jo maksājumu kārtošana jāveic noteiktos termiņos pat pirms naudas iemaksu ienākšanas.
Starp ražošanas faktoru iedarbināšanas brīdi un produkcijas realizācijas ieņēmumu saņemšanu paiet noteikts laika periods, kurā ražošanas vajadzībām ir nepieciešama iepriekšējā finansēšana.
Bez tam ir gadījumi, kad cenu starpību rezultātā no ieguldītiem ražošanas faktoriem un pārdotajām precēm rodas zaudējumi. Tādos gadījumos tos var segt tikai kredītiem. Ilgstoši neuzlabojoties saimnieciskās darbības rezultātiem, uzņēmums ir spiests bankrotēt.

Izmantotās literatūras saraksts.

1.Uzņēmējdarbības finanses un kredīts.
2.Uzņēmuma finansēšana .
Rīga 1996
3. “Uzņēmuma finansu vadība”
4. Žurnāls “kapitāls”