Darbu sagatavoja:
Optiskās ierīces
Saturs
Tālskatis
Teleskops
Mikroskops
Fotoaparāts
Tālskatis.
Optisks instruments tālu priekšmetu vizuālai novērošanai. Tālskata optiskā sistēma sastāv no objektīva un okulāra. Objektīva aizmugurējais fokuss sakrīt ar okulāra priekšējo fokusu. Paralēlu staru kūlis tālskata ieejā tiek pārveidots par paralēlu staru kūli tālskata izejā. Tas dod iespēju aplūkot tālskata attēlu nepiepūlot aci. Tālskatis objektīvs ir sakopojoša optiskā sistēma kas veido reālu, apgrieztu priekšmeta attēlu aizmugurējā fokālajā plaknē. Okulārs darbojas kā lupa, dod palielinātu, šķietamu attēlu. Keplera tālskata okulārs ir sakopojoša optiskā sistēma, kas dod apgrieztu attēlu. Lai iegūtu tiešu attēlu, Keplera tālskatī starp okulāru un objektīvu novieto apgriezēj sistēmu. Galileja tālskatim okulārs ir izkliedējoša optiskā sistēma, kas dod tiešu attēlu. Tālskatus raksturo optiskais palielinājums, leņķa redzes lauks, izšķirtspēja. Izgatavo tālskatus novērošanai dienā (okulāra apertūra 2-5 mm) un novērošanai krēslā (okulārā apertūra 5-7 mm). Tālskatus izmanto binokļos, periskopos, tālmēros, tēmēkļos, astronomijas instrumentos, ģeodēzijas instrumentos.Tālskati, kuršsastāv no savācējlēcas(objektīva) un izkliedētājlēcas(okulāra), sauc izgudrotāja vārdā-par Galileja tālskati. Keplera tālskatis dod apgrieztu attēlu. Tas netraucēastronomiskajos novērojumos, bet, sagādāneērtības, aplūkojot objektus uz Zemes.
Teleskops.
Teleskops ir vissvarīgākais astronomijas instruments; plaši definējot, tā ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu. Teleskopi palielina objektu šķietamo lielumu un spilgtumu, tā atļaujot pētīt savādāk nesaskatāmus objektus un parādības. Uzskata, ka pirmais teleskopu astronomijā pielietoja Galileo Galilejs 1609. gadā. Drīz pēc tam Johans Keplers aprakstīja lēcu optikas principus, ieskaitot aprakstu astronomiskam teleskopam ar divām izliektām lēcām (ko tagad parasti sauc par Keplera teleskopu). Tālskati, kuršsastāv no savācējlēcas(objektīva) un izkliedētājlēcas(okulāra), sauc izgudrotāja vārdā-par Galileja tālskati. Astronomisks instruments debess objektu attēlu iegūšanai, izmantojot to elektromagnētisko starojumu. Teleskopa galvenā sastāvdaļa ir elektromagnētiskā starojuma savākšanas un fokusēšanas ierīce, kas nostiprināta īpašā konstrukcijā- teleskopa montējumā, kas dod iespēju teleskopu iestādīt uz debess objektu un sekot tā kustībai. Pēc mērījamā elektromagnētisko viļņu diapazona izšķir gamma teleskopus, rentgenteleskopus, ultravioletos, infrasarkanos, radioteleskopus, optiskais teleskops (aptver elektromagnētisko viļņu diapazonu no ultravioletā līdz infrasarkanajam starojumam).
Optiskos teleskopus pēc optiskās shēmas iedala refraktoros, reflektoros un jaukta tipa teleskopos. Pēc montāžas teleskopus izšķir 2 galvenajos optisko teleskopu tipus: ekv. montējuma- vācu, angļu, dakšas un azimutāla montējuma teleskopus. Optisko sistēmu raksturo ieejas atvēruma (spoguļa korekcijas plates) diametrs D vai laukums, fokusa(ekviv. Fokusa) attālums f, relatīvais atvērums D:f, leņķa redzes lauks, attēla mērogs. Pēc attēla reģistrēšanas metodes izšķir vizuālos, elektronteleskopus, televīzijas teleskopus. Zinātniskajos pētījumos lieto dažādus lielus reflektorus un ļoti specializētus teleskopus- Saules teleskopus, planētu teleskopus, komētu teleskopus, meteoru patruļas, astrometr. teleskopus; amatieru un skolas teleskopi ir nelieli rūpnieciski ražoti vai pašdarināti, parasti vizuālie teleskopi.
Mikroskops.
Pirmie mikroskopi bija līdzīgi palielināmajam stiklam un tajos tika izmantota tikai viena stikla vai slīpēta kalnu kristāla lēca. Par vienu no pirmajiem mikroskopa radītājiem (1610.g.) uzskata fiziķi un matemātiķi Galileo Galileju – (Redzamās gaismas mikroskops).Mikroorkanismu nelielo izmēru dēļ mikrobioloģijas attīstība cieši saistīta ar speciālu, par mikroskopiem sauktu, ierīču izveidi, ar kuru palīdzību iespējams iegūt tūkstoškārtīgus un vēl lielākus palielinājumus.
Mikroskops ir optiska sistēma, kas izveidota ļoti mazu objektu palielināšanai. Mikroskops ir optiska ierīce nelielu objektu aplūkošanai vai fotografēšanai. Sastāv no divām lēcām: objektīvs, okulārs. No objektīva veidojas īsts attēls, kurš rodas starp objektīvu un okulāru. Ar okulāru palielina attēla lielumu. Parasti darbība noris ar redzes leņķa maiņu.
Mikroskopus iedala
Optiskais mikroskops,
Petrologa mikroskops
Elektronu mikroskops (1936. gads)
Atomspēku mikroskops
Fotoaparāts.
Mūsdienu fotoaparāti ir no plastmasas un alumīnija nodrošina to ka, nospiežot fotoaparāta slēdzi(ekspoxsēšana), kamēr iekļūst pareizais gaismas daudzums(autoeokspozīcija) un ka attēls ir ass(autofokuss). Fotoaparātus iedala Miniatūrie fotoaparāti (11 mm filmiņa), 35 mm fotoaparāti(35 mm filmiņa), Vidēja formāta fotoaparāti, Lielformāta fotoaparāti(līdz 225 mm filmiņa) Vienkāršākais fotoaparāts. Itāļu matemātiķis un fiziķis Džordano Kardano 1568.gadāaprakstījis kameru obskūru, kurai caurumāievietota plakani izliekta lēca, bet attēls projicēts uz matstikla. Šobrīd plaši izmanto objektīvus ar maināmu fokusa attālumu –t.s. “zoom” objektīvus. To darbības pamatprincips ir iespēja mainīt savstarpējo attālumu starp objektīva savācēj-un izkliedētājlēcām.