Akreditīvs jeb kredīta vēstule ir pēc pircēja lūguma dots bankas galvojums samaksāt eksportētājam noteiktu naudas summu pret kredīta vēstules noteikumiem atbilstošiem dokumentiem. [1]
No iepriekš minētā izriet, ka banka darbojas kā starpnieks starp pircēju un pārdevēju. Caur banku tiek veikta samaksa. Atkarībā no tā, kādā lomā ir bankas klients jeb kāda ir preces kustība (imports, eksports), akreditīvi dalās importa un eksporta akreditīvos. [10], [16] Ja akreditīvu atver kāda ārvalstu banka vai cita banka Latvijā saskaņā ar sava klienta – pircēja (bankas X klienta – pārdevēja darījuma partnera) iesniegumu, to dēvē par eksporta akreditīvu. Akreditīva atvērēja banka nosūta šo akreditīvu bankai X ar lūgumu paziņot tā noteikumus pārdevējam. Savukārt importa akreditīvs ir pēc pircēja lūguma dots bankas galvojums samaksāt pārdevējam noteiktu naudas summu, saņemot akreditīva noteikumiem atbilstošus dokumentus. [7]
Akreditīvu plaši pielieto starptautiskajā tirdzniecībā preču un pakalpojumu samaksai, jo šī samaksas forma garantē pircējam, ka banka izdarīs maksājumu tikai pret dokumentāru apliecinājumu, ka nolīgtā prece nosūtīta saskaņā ar kredīta vēstules noteikumiem, un pārdevējs ir pārliecināts, ka saņems noteiktu naudas summu par nosūtīto preci, ja iesniegs bankā dokumentus, kas apliecinās, ka viņš izpildījis kredīta vēstules noteikumus. [1]
Būtiski atzīmēt – ja tiek izpildīti visi akreditīva nosacījumi, pircējs nevar atteikties maksāt par preci.
Akreditīvu darbību regulē Starptautiskās tirdzniecības palātas nolikums „Kredīta vēstuļu vienotās paražas un prakse, STP 550.publikācija, Parīze, 1993)
Dažādas akreditīva formas savā starpā atšķiras ar to, cik lielā apjomā tiek nodrošināts risks un kad tas pāriet no vienas līgumslēdzējas puses uz otru. [3] Ļoti svarīgi, lai pieteikumā akreditīva atvēršanai skaidri būtu norādīts tā veids, tomēr ja klients to nav izdarījis, tad izsniedzēja banka pirms akreditīva izsniegšanas noskaidro.
Starptautiskajā tirdzniecības pakalpojumu tirgū pieejami dažādu veidu akreditīvi:
1. Atkarībā no drošības pakāpes:
1.1. atsaucamie akreditīvi (Revocable Letter of Credit) nedod pietiekamu drošību, jo korespondentbanka atsaucamo akreditīvu nekad neapstiprina. Līdz ar to atsaucamais akreditīvs ir efektīvs tikai darījumos starp partneriem, kuri savstarpēji uzticas. [2] Atsaucamu akreditīvu tās izdevēja banka jebkurā brīdī līdz dokumentu iesniegšanai bankā var atsaukt vai izlabot tā noteikumus bez beneficiāra jeb pārdevēja piekrišanas [1];
1.2. neatsaucamus neapstiprinātus akreditīvus (Irrevocable Unconfirmed Letter of Credit) Izdodot to, akreditīva izdevēja banka uzņemas neatsaucamas saistības pret pārdevēju – veikt apmaksu pret iesniegtajiem preču un citiem dokumentiem. Tas nozīmē, ka neatsaucamu akreditīvu nav iespējams atsaukt vai izlabot tās noteikumus bez pārdevēja piekrišanas [1]. Šādu akreditīvu ir vērts atvērt tad, ja politiskais un līdzekļu pārskaitījumu risks ir nenozīmīgs [2];
1.3. neatsaucami apstiprināti akreditīvi (Irrevocable Confirmed Letter of Credit) ir drošākā maksājumu metode, jo samaksu garantē divas bankas. Ja akreditīva izdevēja banka atrodas ekonomiski un politiski nestabilā valstī vai eksportētājam ir šaubas par izdēvējošas bankas saistības vērtību, dokumentārais akreditīvs nenodrošinās viņa vēlamo drošību samaksas saņemšanā. Tāpēc apstiprinājumu var dot korespondējošā banka – apstiprinātāja banka – neatsaucamas saistības (papildu kredīta vēstules izdevējas bankas pienākumam) apmaksāt pārdevēja iesniegtos dokumentus, ja tie pilnībā atbilst kredīta vēstules noteikumiem. [5], [1]. Darbības mehānisms skatāms shēmā nr.2.
2. Atkarībā no apmaksas veida:
2.1. akreditīvi ar tūlītēju samaksu (At Sight Credit) paredz, ka maksātpilnvarotai bankai 7 dienu laikā, skaitot no dokumentu iesniegšanas dienas, tie jāpārbauda un jāizlemj, vai tos apmaksāt, un bankas slēdziens jāpaziņo dokumentu iesniedzējam [1];
2.2. akreditīvi ar uz noteikto laiku atlikto apmaksu (Deffered Payment Credit) nosaka, ka akreditīva izdevēja banka vai apstiprinātāja banka par tiem maksā akreditīva noteiktajā datumā. Iesniedzot apstiprināta akreditīva ar atliktu maksājumu noteikumiem atbilstošus dokumentus, pārdevējs var saņemt maksājumu pirms atliktā maksājuma termiņa. [1];
2.3. akreditīvi ar tratas un/vai dokumentu negociāciju (Negotiation Credit) paredz, ka pārdevējam trata jāizraksta pircējam vai pircēja bankai. Pircējs vai pircēja banka pēc akreditīva noteikumiem atbilstošu dokumentu saņemšanas akceptē un apmaksā tratu. [1], [6];
2.4. akcepta akreditīvi (ar tratas akceptu) (Acceptance Credit) nosaka, ka pārdevējam kopā ar dokumentiem bankā ir jāiesniedz trata, kas viņam jāizraksta akceptētājai bankai. Līdz ar to pārdevējs ļauj pircējam saņemt preču īpašuma tiesību apliecinošus dokumentus apmaiņā pret bankai izrakstītu termiņa tratu. Akceptējot tratu, akceptētāja banka dod solījumu pārdevējam noteiktā datumā samaksāt noteiktu summu neatkarīgi no tā, vai akreditīvs ir apstiprināts vai neapstiprināts. [1], [16].
3. Akreditīvus arī izmanto tranzīta tirdzniecībā kā maksājumu garantiju starpniekam par pircējam vajadzīgās preces sagādi.
3.1. pārvedamie akreditīvi (Transferable Letter of Credit) ir akreditīvi, kuru akreditīva saņēmējs (pirmais akreditīva saņēmējs) – parasti starpnieks – var pilnvarot nominēto banku pilnībā vai daļēji pārvest otrajam akreditīva saņēmējam, ja tā izdevēja banka skaidri norādījusi, ka akreditīvs ir pārvedams. Pārvedot akreditīvu, akreditīva saņēmējs pārved savas tiesības rīkoties saskaņā ar akreditīvu trešajai personai (otrajam akreditīva saņēmējam) – parasti preču ražotājam, neatklājot īstenā pircēja vārdu preču ražotājam un noslēpjot preču ieguves avotus pircējam. Pārvedamu akreditīvu var pārvest tikai vienu reizi un starpniekam ir tiesības iesniegumā lūgt banku izmainīt noteiktus kredīta vēstules nosacījumus. Pārveduma akreditīvs ir izdevīgs, veicot ar starptautisko tranzīta tirdzniecību saistītus darījumus. Tas ļauj tirdzniecības starpniekam, izmantojot klienta akreditīvu, savas tiesības uz līdzekļu saņemšanu nodot kādam piegādātājam un tādējādi darījumu veikt, ierobežojot personiskos izdevumus. [2], [1], [11] Darbības mehānisms skatāms shēmā nr.3.
3.2. atgriezeniskie akreditīvi jeb automātiski atjaunojamie akreditīvi (Revolving Letter of Credit) akreditīvs, kura summa paliek nemainīga noteiktu laika periodu un saskaņā ar kredīta vēstules noteikumiem atjaunojas bez atsevišķu izmaiņu palīdzības. Tas nozīmē, ka pēc dokumentu apmaksas akreditīva summa atkal pilnībā atjaunojas sākotnējā lielumā. Parasti maksājumu skaits nav ierobežots. Dažreiz nosaka, cik reizes dienā, nedēļā vai mēnesī maksājumu atļauts izdarīt. Atgriezenisku akreditīvu izdod, ja preču nosūtīšana notiek pa noteiktām daļām un noteiktos laika periodos. [1], [11] Izšķir divu veidu atgriezeniskās kredīta vēstules:
– “cumulative” atgriezeniskie akreditīvi. Tas nozīmē, ka neizmantotā akreditīva summa pāriet nākamajā periodā.
– “non-cumulative” atgriezeniskie akreditīvi. Tas nozīmē, ka neizmantotā akreditīva summa nepāriet nākamajā periodā [3];
3.3. rezerves akreditīvu (Standby Letter of Credit) izdod valstīs, kurās bankām vietējie likumi aizliedz izsniegt banku garantijas vēstules, jo tā funkcijas ir līdzīgas praktiski visiem banku garantijas veidiem. Rezerves akreditīvu var izmantot dažādiem mērķiem: dokumentu akreditīva vietā; kā konkursa garantiju, izpildes garantiju, avansa maksājuma garantiju, maksājuma garantiju; lai garantētu aizdevumu atmaksu. [1], [11]
3.4. akreditīvs ar sarkano nosacījumu (Red Clause Letter of Credit) ir akreditīvs, kurā ir ietverts īpašs nosacījums, kas pilnvaro apstiprinātāju banku vai kādu citu nominēto banku izdarīt avansa maksājumu pirms tirdzniecības dokumentu iesniegšanas. Sākotnēji akreditīvā šis nosacījums izcelšanas nolūkos tika rakstīts sarkanā krāsā, no kurienes arī cēlies akreditīva nosaukums. Izšķir vairāku veidu akreditīva ar sarkano nosacījumu:
– akreditīvs ar nenodrošinātu sarkanu nosacījumu, kurā noteikta avansa izmaksa pret akreditīva saņēmēja rakstisku lūgumu;
– akreditīvs ar dokumentu nodrošinātu sarkanu nosacījumu, kurā noteikta avansa izmaksa pret noliktavas preces pieņemšanas aktu vai līdzīgu dokumentu.
– sarkana nosacījuma akreditīvs ar noteikumu izmaksāt avansu pret akreditīva saņēmēja preces pieņemšanas aktu vai rēķinu un saistības rakstu atmaksāt avansu gadījumā, ja viņš cieš neveiksmi un bankā dokumentus neiesniedz. [1], [11]
3.5. akreditīvi ar summas asignējumu (Assignment of Credit Proceeds) pēc akreditīva saņēmēja lūguma izdarīta paziņotājas bankas rakstiska apņemšanās pārskaitīt akreditīva visu summu vai tās daļu trešajai personai. Priekšrocības, ko gūst starpnieks, izmantojot akreditīvu ar summas asignējumu:
– starpniekam akreditīvs ar summas asignējumu nodrošina samaksu par starpniecību un dod iespēju nodrošināt preču ražotājam garantētu maksājumu, ja saņemto akreditīvu nav iespējams pārvest;
– asignējuma vēstules saņēmējam akreditīvs ar summas asignējumu garantē samaksu, ja akreditīva saņēmējs saņems samaksu saskaņā ar akreditīva noteikumiem un nosacījumiem, kā arī atbrīvo no preču eksportēšanas un rūpēm par akreditīvam atbilstošu dokumentu sagatavošanas.
Preču ražotājam akreditīvs ar summas asignējumu ir daudz riskantāka nekā pārvedams akreditīvs. Saņemot asignējuma vēstuli, preču ražotājam ir garantija, ka pārdevēja jeb paziņotāja banka samaksās viņam asignēto summu, ja pārdevējs iesniegs akreditīvā pieprasītos dokumentus un saņems samaksu no izdevējas bankas, bet nav garantijas, ka pārdevējs, saņemot preci un dokumentus no preču ražotāja, tos tiešām iesniegs bankā apmaksai. [1], [11] Darbības mehānisms skatāms shēmā nr.4.
3.6. pirkšanas un pārdošanas akreditīvs (Back to Back Letter of Credit) ir divi viens no otra neatkarīgi un juridiski nesaistīti akreditīvi, lai gan tie ir viena darījuma divas daļas. Ja starpnieks vēlas pārvest akreditīva tiesības preču ražotājam, bet, saņemto akreditīvu nav atļauts vai to nav iespējams pārvest, saglabājot oriģinālā akreditīva noteikumus, starpnieks lūdz akreditīva apstiprinātājai bankai uz šī akreditīva pamata izdot jaunu akreditīvu preču ražotājam, kā nodrošinājumu vai ķīlu piedāvājot bankai pārdošanas akreditīvu. Oriģinālo akreditīvu sauc par pārdošanas akreditīvu, bet uz tā pamata izdotais akreditīvs (Back-to-back Letter of Credit) pazīstams ar nosaukumu pirkšanas akreditīvs. Starpnieks šajā situācijā vienlaicīgi ir gan akreditīva saņēmējs un pārdevējs, gan pircējs. [1], [11] Darbības mehānisms skatāms shēmā nr.5.
Pārdevēja priekšrocības, izmantojot akreditīvu.
Tā kā izdevēja banka izmaksā atrunāto summu neatkarīgi no pircēja, pareizu dokumentu izsniegšanas gadījumā dokumentāro akreditīvu izmantošana pārdevējam novērš risku nesaņemt samaksu par piegādāto preci. Pretenziju rašanās gadījumā, ja visi noteikumi ievēroti, pircējs nevar atteikt maksājumu. Pretenzijas par piegādātās preces kvalitāti tiek risinātas neatkarīgi no akreditīva, kas pārdevējam rada priekšrocības tamlīdzīgu jautājumu risināšanā. [2]
Pircēja priekšrocības, izmantojot akreditīvu
Dokumentārais akreditīvs pircējam palīdz izvairīties no preču piegādes neizpildes riska. Importējamo preci piegādā atbilstoši akreditīvā norādītajiem noteikumiem, savukārt atrunātos dokumentus saņem salīdzinoši ātri. Turklāt, atverot akreditīvu, pircējs apliecina savu maksātspēju un var rēķināties ar izdevīgākiem maksājuma noteikumiem nākotnē. [2]
Trūkumi pārdevējam, izmantojot akreditīvu.
Ja pārdevējs iesniegs akreditīva noteikumiem neatbilstošus dokumentus, viņš zaudēs akreditīva izdevējas vai akreditīva apstiprinātājas bankas solījumus maksāt. Savukārt ja pircējs izrādījies spēcīgāks kaulēšanās mākā, pārdevējam būs jāapmaksā visu banku pakalpojumi. [1]
Trūkumi pircējam, izmantojot akreditīvu.
Pat ja arī banka samaksās par akreditīva noteikumiem atbilstošiem dokumentiem, pareizi dokumenti ne vienmēr nozīmē, ka prece ir tiem atbilstoša. Pircējam banka izdod akreditīvu, ņemot ķīlā akreditīva summu, un banka var neizdot akreditīvu, ja pircēja aizņēmuma limits bankā ir izsmelts. Savukārt ja pārdevējs izrādījies spēcīgāks kaulēšanās mākā, pircējam būs jāapmaksā visu banku pakalpojumi. [1]
Gan preces pircējam, gan pārdevējam svarīgi atšķirt akreditīvu darījumus no pirkšanas un pārdošanas, kā arī citiem darījumiem. Banka ir saistīta tikai ar akreditīva tekstā norādītā rīkojuma izpildi un tikai ar šo akreditīvu kā dokumentu, nevis tajā apmaksāto preci vai pakalpojumu. [2]
Akreditīva apmaksas formu izvēlas:
darījuma partneriem jaunas, nepārbaudītas biznesa attiecības;
pārdevējs pieprasa akreditīvu 100% priekšapmaksas vietā; [7]
pircēja vai pārdevēja valsts likumdošana paredz akreditīvu kā obligātu apmaksas formu;
politiskā un ekonomiskā situācija pārdevēja vai pircēja valstī ir nestabila; [6]
līguma objekts ir lieli projekti vai pēc speciāla pasūtījuma izgatavotas preces; [7]
izvairīšanās no sarežģījumiem, kas varētu rasties starptautiskajā tirdzniecībā atšķirīgas likumdošanas vai valodas pārpratumu rezultātā; [8]
starptautisko tirdzniecības darījumu risku samazināšana gan no pārdevēja, gan pircēja viedokļa;
pārdevējam būt drošam par maksājuma saņemšanu noteiktā termiņā un apmērā;
pircējam – brīvība rīkoties ar saviem līdzekļiem, neveicot priekšapmaksu un izslēdzot ar to saistītos riskus; [12]
pircēja un piegādātāja interešu aizsardzība;
iespēja neveikt avansa maksājumus (uzņēmumam, kurš ir pircējs);
garantijas visām iesaistītajām pusēm, ka emitenta banka savas saistības izpildīs, ja dokumentārā akreditīva noteikumi tiks ievēroti (termiņi un nosacījumi);
maksājuma garantija, pamatojoties tikai uz dokumentiem neatkarīgi no precēm un pakalpojumiem, uz kuriem var attiekties šie dokumenti. [13]
Akreditīvam ir būtiska nozīme starptautiskajā tirdzniecībā, jo paplašinoties biznesa iespējām, rodas arvien lielāka nepieciešamība veikt darījumus droši un kvalitatīvi. Reti kurš sadarbības partneris dod priekšroku samaksai skaidrā naudā, tāpēc komercbankām kā starpniekiem jāpiedāvā abām pusēm maksimāli izdevīgs finanšu pakalpojums.