Alkoholisma izplatība bērnu un pusaudžu vidū

Alkoholisma izplatība bērnu un pusaudžu vidū

Alkoholisms kopumā ir viena no izplatītākajām sociāli nelabvēlīgajām parādībām Latvijā. Problēma skar kā lielpilsētas, tā arī pat vēl lielākā mērā mazpilsētas un laukus. Arī bērnu un pusaudžu vidū fiksēta pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana. Tas notiek pārsvarā sabiedriskās vietās un uz ielas. Alkohols ir viens no līdzekļiem, kas bērnus iesaista ielas kompānijās, kā arī ir brīvā laika pavadīšanas modelis. Nevēlamās sekas izpaužas vēlāk, kad nepilngadīgie bērni, kuri lieto alkoholu, sasniedz pilngadību. Tad arī parādās alkoholisma pazīmes un visas ar to saistītās sekas. Nepilngadīgie, kas iestiguši dzeršanā, ātrāk nekā pieaugušie saslimst ar alkoholismu (divus ar pusi gadus ātrāk par pieaugušo). Ir gadījumi, kad nepilngadīgais kļūst par alkoholiķi pirmajā alkohola lietošanas gadā. Alkoholiķi (tāpat kā narkomāni, toksikomāni) dažkārt ir gatavi uz visu, pat uz noziegumu, lai iegūtu reibinošas vielas, jo viņi ir šo vielu atkarībā. Reibinošo dzērienu saistības ar likumpārkāpumiem un noziegumiem nav apstrīdama.
Pašreizējā laika posmā alkoholisko dzērienu lietošana palielinās, pieaug arī negatīvās sekas, kas ir saistītas ar stipro dzērienu lietošanu
Alkohola lietošanas izplatība bērnu un pusaudžu vidū, kas savu laiku galvenokārt pavada uz ielas, ir saistīti ar nelabvēlīgām sekām:
Alkohola lietotāji kļūst agresīvi, mazinās paškontrole, veidojas efektīvs uzvedības modelis. Bērni uz ielas izdara likumpārkāpumus un noziegumus, vai arī paši paliek par noziegumu upuriem
• Alkohola lietošana pusaudžu vecumā izraisa saslimšanu ar aknu cirozi, sirds un asinsvadu slimības, alkoholismu, sekmē pašnāvības;
Alkohola lietošana deformē pusaudžu sociālās grupās veidojošos sabiedrisko apziņu, deformē individuālās vērtības
• alkohola lietošana kļūst par normu “ielas bērnu” vidū, veicina arī narkotiku un toksisku vielu lietošanu, prostitūciju u.c.
Alkoholisma cēloņi ir aplūkojami dažādos līmeņos – personības un sabiedrības mērogā. Bērnu iesaistīšana alkohola lietošanā ir saistīta ar uzvedības stereotipu pārņemšanu no patstāvīgās dzīves vietas un ģimenēm. Atbilstošs dzīves veids tiek pārņemts arī uz ielas. Kopīga iedzeršana (arī narkotisko un toksisko vielu lietošana) bieži vien apvieno nepilngadīgos kompānijās un grupējumos. Pusaudžu subkultūra nenoliedzami ietekmē nepilngadīgos, bet liela loma ir ģimenei. Vecāku vai citu ģimenes locekļu paraugs bieži vien ir noteicošais. Ļaunāk ir tad, ja vecāku lieto stipros dzērienus kopā ar bērniem, ja pirmo glāzīti bērnam pasnieguši tēvs, māte (biežāk to dara citi radinieki). Alkoholisma bīstamība izpaužas arī ģenētiskajā pārmantojamībā (ģenētiskā predespozīcija). Alkoholiķu bērni 4 reizes biezāk nekā pārējo vecāku bērni kļūst par alkoholiķiem, turklāt neatkarīgi no tā, vai aug bioloģisko vai audžuvecāku ģimenēs. (2.,37.).
Ne jau vienmēr tiešs ģimenes locekļu piemērs mudina bērnus lietot reibinošus dzērienus. Bērni ne vienmēr atdarina vecākus, bieži vien viņi noliedz vecāku uzvedību un veido pretēju uzvedības stereotipu. Acīmredzot tas izskaidrojams ar bērnu atsvešināšanos no vecākiem. Šis apstāklis nemazina vecāku atbildību par bērnu.
Problēmas risināšanas ceļi (4.,72.)
• Jāorganizē bērnu brīvā laika pavadīšanu ārpus skolas, paredzot alternatīvus variantus, lai jaunieši un bērni savu enerģiju un aktivitātes spētu realizēt sociāli nozīmīgos un prosociālos pasākumos (pulciņi, sporta sekcijas u.c.)
• Jāatrod līdzekļi, lai kaut vai daļēji segtu bērnu un vecāku izdevumus ārpusklases nodarbībām;
• Radīt iespējas jauniešiem pašiem rast iespējas legāli pelnīt;
• Veidot bērnos orientāciju uz darbu kā vienīgi morāli atbalstāmo eksistences līdzekļu iegūšanas un labklājības avotu.
• Darbs ar ģimenēm. Savlaicīga nelabvēlīgo potenču atklāšana ģimenē, to neitralizēšana ir viens no profilakses pamatuzdevumiem:
 pedagoģiskais padoms (konsultācijas, TV raidījumi, pedagoģiskā literatūra, pārrunas, u.c.
 materiālā, cita veida palīdzība;
 juridiskas sankcijas;
 pedagoģisko un tiesisko pasākumu komplekss.
Ģimenes kļūmes bērnu audzināšanā parasti labo skola.
Organizācijas, kuras nodarbojas ar “ielas bērnu” problēmu risināšanu:
 Svētā Nikolaja Rīgas kristīgā bērnu patversme;
 Bērnu un ģimenes atbalsta fonds;
 Latvijas jaunatnes kustība par dzīvi, brīvu no alkohola un narkotikām;
 Centrs pret vardarbību bērna un ģimenes atbalstam un bāreņu aprūpes centrs “Kopā ar mums”;
 SFL atbalsts “Talsu sieviešu un bērnu krīžu centru”, Viļānu labdarības biedrību “Atbalsts”.
Organizācijas nodarbojas ar kultūras un sporta pasākumu rīkošanu, izglītošanu, nodrošināšanu ar nepieciešamo informāciju, nepieļaujot bērnu nokļūšanu “ielas varā”.