Alternatīvie resursu veidi

REFERĀTS

Enerģētika

Alternatīvie resursu veidi

SATURS:

Ievads – enerģija 3

1. Nodaļa –resursu veidi, to + un –

1.1. Saules enerģija 4

1.2. Vēja enerģija 5

1.3. Plūdmaiņas enerģija 6

1.4. Ģeotermālā enerģija 7

2. Nodaļa – energoresursu loma 8

3. Nodaļa – Latvijas alternatīvie resursi 9

Secinājums 10

Izmantotie informācijas avoti 11

Ievads

Alternatīvā enerģija – Zinātnisko terminu vārdnīcā teikts – alternatīvā enerģija ir enerģijas resursu veids, kuru izmantošana nerada kaitējumu videi vai arī rada to tikai nelielā apmērā salīdzinājumā ar fosilā kurināmā izmantošanu.

Enerģija ir mums visapkārt. Populārākie un izplatītāki enerģijas resursi, kā fosilais kurināmais (ogles, dabasgāze, nafta u.c.) ir izsmeļami. Tie tiek patērēti ļoti lielā apjomā, un pēc zinātnieku aprēķiniem tie va

a
arētu izsīkt tuvāko dažu gadu desmitu laikā. Līdz ar lielo fosilā kurināmā patēriņu ir saasinājušās arī vides problēmas. Divas enerģiju visvairāk patērējošās jomas ir transports un ēkas.

Mūsdienās ļoti daudz tiek strādāts pie alternatīvās enerģijas veidu radīšanas, kuru izmantošana neradītu ekoloģiskas problēmas un izsīkšanas draudus.

Atjaunojamie energoresursi ir vējš, ūdens, saules starojums, biomasa, ģeotermālā enerģija(zemes siltums), paisuma un bēguma(plūdmaiņa) procesi, kā arī viļņi. Atjaunojamie energoresursi var tikt izmantoti tieši vai arī pastiprināti, piemēram, no biomasas iegūstot transporta degvielas un cita veida šķ
ķ
ķidro kurināmo.

Savā darbā vēlos aplūkot dažus iespējamos alternatīvās enerģijas veidus. saules enerģija, vēja enerģija, paisuma un bēguma enerģija(plūdmaiņa), ģeotermālā enerģija.

1. nodaļa

1.1.Saules enerģija

Saule sasilda zemi un jūras, tādējādi rodas vējš un viļņi. Mēs iegūstam vēja un viļņu enerģiju. Saule izraisa ūdens ci

i
irkulāciju. Mēs varam izmantot arī šo ūdens enerģiju. Saule dod spēku augiem, no kuriem mēs iegūstam biodegvielu. Pašu Saules gaismu var pārvērst siltumā un elektrībā ar īpašu iekārtu palīdzību. Ar saules palīdzību mēs žāvējam drēbes, kā arī ēdienu jau tūkstošiem gadu, bet tikai nesen esam sākuši izmantot sauli enerģijas ieguves. Saule ir 150 km attālumā no zemes un tai piemīt milzīgs un apbrīnojams spēks. Vislielākā enerģija uz pasaules ir Saulei.Ir nepieciešams pavisam niecīgs saules enerģijas daudzums, lai varētu sasildīt zemi. Zinātnieki veic jaunus un jaunus projektus, kā izmantot Saules enerģiju. Tiek celtas enerģijas stacijas – Kalifornijā „Saule viens”, kas spēj dot 10kW enerģijas spēku, Francijā „Saules krātuve”(zinātniskiem pētījumiem), kas spēj sasniegt līdz pat 33 grādi Celsija. Tāpat Saule tiek izmantota dzīvojamo ēku apsildei, ūd
d
dens sildīšanai u.c.

+ Saules enerģija ir par brīvu – tai nav vajadzīga degviela, produkts nerada piesārņojumu.

+ Saulainās valstīs, kur nav iespējams ievilkt elektrību, šī metode būtu vienreizēja.

+ Ērts priekš zemas enerģijas patērēšanas, piemēram , bateriju uzlādēšanai.

– Nedarbojas naktī

– Ļoti dārgi uzcelt saules enerģijas staciju

– Mūsu klimatam neatbilstošs. Nav izredzes iegūt pietiekami daudz enerģijas.Bet, lai to nodrošinātu ir nepieciešamas lielas platības. Tā, ka šajā gadījumā tas nav noderīgs.

Saules enerģija ir atjaunojamais resurss, jo saule spīdēs vienmēr.

Ja vien mēs spēt prasmīgi izmantot saules spēku?!

1.2.Vēja enerģija

Arī vēja enerģija pie mums nāk no

o
o saules, saulei nevienmērīgi sasildot zemi, tas ir: no šī saules starojuma nepilni 2% pārvēršas vēja enerģijā.

Vēja enerģiju pielieto jau ļoti sen.To pirmsākumi ir viduslaikos. Eiropā ar vēja spēku mala kukurūzu no kā tika cēlies vārds „vējdzirnavas”, Ķīnā un Babilonijā apmēram 4000 gadu atpakaļ tika pumpēts ūdens, lai apūdeņotu labības laukus, kur arī pielietoja vēja enerģiju, un vēl pirms tam ilgu laiku atpakaļ bija arī buru kuģi.

Vēja enerģiju mēs varam iegūt ceļot augstus torņus ar propelleriem pašā augšā (vēja ģeneratori). Vējš pūš un griež propelleri, kurš savukārt iedarbina ģeneratoru un rodas produkts – elektrība. Jo vairāk ir sacelti šie torņi, jo vairāk iegūstama ir elektrība.

Vispiemērotākās vietas būtu piekrastes teritorijās(šelfos), kalnos, gludos pakalnos. Lai vēja izmantojamā enerģija būtu izdevīga, vēja stiprumam būtu jābūt aptuveni 25 km/h.

Eiropā ir izveidota organizācija – EVEA-Eiropas vēja enerģijas organizācija. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt galvenās mērķauditorijas, mēdijus un politiķus ar informāciju par reālajām vēja enerģijas izmantošanas iespējām un izprast straujo vēja enerģijas ražošanas pieaugušo lomu nākotnē.

+ Lai darbotos vēja ģeneratori, nav nepieciešams kurināmais(fosilais).

+ Produkts ir lietderīgi izmantots un tas neveido siltumnīcas efektu.

+ Ja torņi ir pietiekami augstu uzcelti, tad ir iespējams izmatot zemi zem tiem lauksaimniecībā.

+ Labs piedāvājums vietām, kur nav iespējams ievilkt elektrību.

+ Vēja fermas var būt laba tūristu apskates vieta.

– Vējš nav iepriekš nosakāms – dažas dienas nav vispār vēja.

– Veidot vēja fermas ir visizdevīgāk piekrastēs, kur zeme savukārt ir ļoti dārga.

– Daži cilvēki uzskata, ka vēja torņi bojā skatu.

– Ir diezgan bīstami migrējošiem putniem.It īpaši stipri vējainā laikā.

– Var izraisīt televīzijas uztveršanas traucējumus, ja dzīvojat blakām.

– Var būt ļoti trokšņains.

Vēja enerģija ir atjaunojamais resurss, jo vējš jebkurā gadījumā pūtīs un mums vajadzētu to izmantot.

1.3.Plūdmaiņas enerģija

Plūdmaiņa noris katru dienu, divreiz dienā. Tā pārvieto lielu ūdens daudzumu šurpu turpu. To izmanto paisuma — bēguma elektrostacijās. Ietekme uz vidi izpaužas kā nelielas pārmaiņas jūras un piekrastes ekosistēmās, sevišķi, ja šīs elektrostacijas norobežo šaurus jūras līčus.

Lielākā plūdmaiņas enerģijas stacija pasaulē ir Francijas ziemeļos, un tā ir vienīgā Eiropā. Tā tika uzbūvēta 1966. gadā.

Ražot enerģiju spējīga tā ir tikai tad, kad ūdens ieplūst vai izplūst cauri turbīnām. Tas ir apmēram priekš 10 stundām katru dienu. Bet tā kā plūdmaiņa noris katru dienu, tad mums ir iespēja pielāgoties šim procesam, izmantojot atlikušajā laikā kādu citu enerģiju.

+ Vienreiz uzbūvējot šādu staciju, enerģija ir brīvi iegūstama un tai nav nepieciešams kurināmais(fosilija)

+ Produkts ir izmatojams lietderīgi un tas neveido siltumnīcas efektu.

+ Elektroenerģijas padeve noris regulāri un ir paredzama.

+ Nav dārgi ekspluatēt.

– Tikai 10 stundas katru dienu tiek piegādāta elektroenerģija

– Dambi apkārt upes u.c. grīvai ir dārgi uzcelt.

– Pārtraukta ceļotāj zivju migrācija

– Zivju traumēšana turbīnās

– Ietekme uz zivju nārstu

– Ūdens kvalitātes pasliktināšanās ūdenstilpē

– Iznīcina zivju barības bāzi, bioloģiskajiem resursiem

Plūdmaiņu enerģija ir atjaunojamais resurss, plūdmaiņa veidos paisumu un bēgumu, un enerģija ir šeit, lai to izmantotu.

1.4.Ģeotermālā enerģija

Zemes centrā ir apmēram 6000 grādu Celsija. Tas ir pietiekami, lai izkausētu iezi. Apmēram ikkatrus 36 metrus dziļumā, temperatūra paaugstinās par dažiem grādiem Celsija. Pat dažus kilometrus dziļi zemē var būt p 250 grādu Celsija. Vietās kur ir vulkāni, izkusušais iezis var atrasties ļoti tuvu zemes virsmai.

Ģeotermālā enerģija tikai izmantota tūkstošiem gadu siltuma ieguvei un ēst pagatavošanai.

Vārds „geothermal” nāk no Grieķu valodas: “geo” nozīmē “Zeme” un “thermal” nozīmē “siltums”.

Pirmā ģeotermālā stacija tika uzcelta Itālijā (Landrello), otrā Jaunzēlandē ( Wairekei). Vēl ir Islandē, Japānā, Filipīnās un ASV.

Islandē šo enerģiju izmanto ēku apsildīšanai tāpat arī, lai ražotu elektrību.

Ģeotermālā enerģija ir svarīgs enerģijas resurss vulkāniskās vietās, piemēram, Islandē, un Jaunzēlandē.

+ Ģeotermālā enerģija neveido piesārņojumu un nerada siltumnīcas efektu.

+ Šāda enerģijas stacija neaizņem daudz vietas un neietekmē apkārtējo vidi.

+ Nav nepieciešams kurināmais(fosilijas)

– Lielākā problēma ir tā, ka nav daudz vietu, kur varētu būvēt šādas ģeotermālās stacijas.

– Bīstamas gāzes un minerāli var nonākt virszemē, ko būtu grūti un pat neiespējami savākt.

– Dažreiz ģeotermālās vietas var apstāties uz kādu desmitgadi.

Ģeotermālā enerģija ir atjaunojamais resurss, un būs tik ilgi, kamēr mēs nepiepumpēsi pārāk daudz aukstu ūdeni „karstajā zonā”, lai atdzesētu sakarsušos iežus.

2. nodaļa

Energoresursu loma

Atjaunojamo energoresursu svarīgā loma Eiropas Savienības politikā saistāma ar to izmantošanas pozitīvo ietekmi vairākos veidos:

• iespējams ietaupīt fosilos energoresursus;

• samazinās izmešu daudzums atmosfērā, augsnē un ūdenī;

• atjaunojamie energoresursi ļauj dažādot enerģijas ieguves veidus un avotus, izmantot vietējos resursus, tādējādi paaugstinot energoapgādes drošību un samazinot atkarību no enerģijas importa;

• atjaunojamo energoresursu izmantošana ļauj samazināt politiskos, vides un ekonomiskos riskus, kas pastāv uz fosiliem energoresursiem balstītā energoapgādes sistēmā;

• tā kā atjaunojamie energoresursi lielākoties ir vietējie resursi, tiek veicināta reģionālā attīstība – radītas jaunas darbavietas, attīstās lauksaimniecība, mežsaimniecība, apstrādes rūpniecība un ar atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām saistītā pētniecība;

• atjaunojamie energoresursi būs viens no galvenajiem līdzekļiem, lai izpildītu Ženēvas konvencijas “Par gaisa piesārņojuma robežšķērsojošo pārnesi lielos attālumos” (Latvija pievienojusies ar Ministru kabineta 1994.gada 7.jūnija lēmumu, prot. Nr.30, 15.§) prasības , kā arī ANO Vispārīgās konvencijas par klimata pārmaiņām (Latvija ratificējusi 1995.gadā) ierobežošanu un tās Kioto protokolā (Latvija ratificējusi 2002. gadā) noteiktās prasības.

Divdesmit pirmā gadsimta atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas

(Ziņas no Eiropas Parlamenta mājas lapas 23-09-2005)

Elektrība

1.Hidroenerģija

2.Biomasa (cietķermeņi, gāze, šķidrums)

3.Vējš

4.Ģeotermālā siltumenerģija

5.Saules elektrostacija

6.Saules siltumenerģija

7.Viļņu enerģija

8.Jūras straumju enerģija

9.Sezonālo siltuma/aukstuma enerģijas uzkrājēji

Apkure un atvēsināšana

1.Pasīvā saules enerģijas ieguve

2.No augiem iegūtas zemas temperatūras enerģija – enerģijas ieguves pamatā ir biomasa vai ģeotermālā enerģija.

3.Saules enerģijas uzkrājēji apkurei, saldēšanai un žāvēšanai (ražošanas vajadzībām)

4.Ģeotermālā enerģija (zema temperatūra)

5.Koka skali/ skaidas

6.No kultūrām iegūta sausa un saspiesta biomasa

Degviela

1.Augu eļļa

2.Biodīzelis RME

3.Etanols

4.No biomasas iegūta sintētiska degviela

Ūdeņradis

No atjaunojamas enerģijas resursiem iegūts ūdeņradis

3. nodaļa

Latvijas alternatīvie resursi

Būtu pāragri runāt par enerģijas neatkarību Latvijā. Attīstība ir lēna, kaut arī pie mums ir iespējami daudz dažādu alternatīvo enerģijas resursu veidu iegūšana.

Latvijas primāro energoresursu bilancē, atjaunojamajiem energoresursiem, ir nozīmīga vieta. Galvenie atjaunojamo energoresursu veidi Latvijā ir biomasa (koksne) un hidroresursi, mazākā mērā tiek izmantota vēja enerģija, biogāze. Šie resursi vēl nav pilnībā izmantoti. Saules enerģiju šobrīd izmanto tikai ļoti nelielos apjomos. Elektroenerģijas ieguve Latvijas hidroelektrostacijās ir nozīmīgs resurss visām Baltijas valstīm, bet sarežģīta ir tās izstrādes prognozēšana no apgādes drošuma viedokļa. Ir nostiprināti mērķi šo resursu īpatsvara palielinājumam elektroenerģijas un transporta degvielu patēriņā, taču trūkst vienotas stratēģijas šo mērķu sasniegšanai. Tāpēc galvenais stratēģiskais mērķis attiecībā uz atjaunojamajiem energoresursiem ir Latvijas atjaunojamo energoresursu izmantošana, ņemot vērā ekonomiskās, ģeogrāfiskās un tehniskās iespējas, kā arī vadoties no ekonomiskajiem, vides un enerģētikas attīstības darbības veida

Atjaunojamie energoresursi Latvijā 2005.gadā

Lielās HES Mazās HES Biomasa (koksne) Vēja ģeneratori Biogāze

Staciju skaits 3 149 4 41 3

Uzstādītā jauda, MW 1534 26,2 2,5 26,9 7,5

Īpatsvars atjaunojamo energoresursu struktūrā, % 16,22 83,38 0,25 0,15

Latvijā, 96% no visas šobrīd saražotās elektroenerģijas, kas iegūta, izmantojot atjaunojamos energoresursus, iegūta no lielajām hidroelektrostacijām. Mazās hidroelektrostacijas saražoja ap 2%, bet vēja ģeneratori un biogāzes stacijas attiecīgi 1,5% un 0,8% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma.

Secinājums

Alternatīvā enerģija ir neizsmeļama un ekoloģiski vismazāk kaitīga, bet tā nekad nebūs vadošā enerģijas nozare, kamēr vien pastāvēs nafta, jo tās ieviešana ir ļoti dārga un laiks, kādā tas atmaksājas, ir vairāku gadu desmitu garš.

Pieprasījums pēc enerģijas, neizmantojot fosilo kurināmo, ir radījis pastiprinātu interesi par alternatīvajiem resursiem. Vides piesārņojums un globālās klimata pārmaiņas liek cilvēcei par to vairāk aizdomāties un rast atrisinājumu, bet viens no svarīgākajiem punktiem ir tas, ka ir vēlme iegūt neatkarību no naftas ieguvēj un eksportētāj valstīm.

Pagaidām gan sekas izjūtam visai atšķirīgi – vieni ar tām saskaras reālajā dzīvē, citi, neiedziļinoties lietas būtībā, nopūšas par augošajām izmaksām par benzīnu, siltumenerģiju, elektrību.

Izmantotie informācijas avoti:

http://home.clara.net/darvill/altenerg/fossil.htm

http://www.vidm.gov.lv/lat/darbibas_veidi/atjaunojamie_energoresursi/

http://www.mk.gov.lv/doc/2005/EMZino_110706_direkt_izp.doc

www.managenergy.net/kidscorner/lv/o11/solar

http://www.building.lv/

www.erec-renewables.org

http://www.europarl.europa.eu/news/expert/briefing_page/

Leave a Comment