Amazones baseins.
Pasaulē lielākie tropu meži atrodas milzīgajā, varenajā Amazones baseinā. Amazone – D –Amerikas garākā upe, sākas augstu sniegotajos kalnos Andos Peru.
D – Amerikas, Amazones baseins; plašākā zemiene pasaulē, stiepjas no Atlantijas ok.; Z. to norobežo Gvajanas plakankalne, D – Brazīlijas plakankalne. Atrodas Brazīlijā, Peru, Kolumbijā un Ekvadorā. Pl. > 5 mlj km2.
Klimatiskie apstākļi Amazones baseinā ir pārsvarā karsts un ļoti mitrs klimats. Mēneša vidējā temperatūra ir + 24o – 28o. Nokrišņu daudzums 1 500 – 3 000 mm gadā. Amazones zemienes R daļā mitrie tropu meži (hilejas jeb selvas); plašo upju ieleju applūstošās palienes purvainas, ar nabadzīgu veģetāciju. A daļā jūnijā – septembrī pūš sausais DA pasāts, tapēc mežos ir vasarzaļo koku piejaukums, vietām skrajmeži un savannas, sarkanās augsnes; mūžzaļiemeži tikaiupju ielejās; vietām augstienēs (360 m vjl.); upju ielejas dziļākas un taisnākas .
Amazones zemiene visretāk un mazāk apdzīvotā teritorija Amazones baseinā.
Amazones mūžamežu vienīgie iedzīvotāji, un galvenokārt D – amerikas pamatiedzīvotāji – indiāņi. Kādreiz lietus mežos dzīvoja 5 mlj. Indiāņu, tagad atlikuši mazāk kā 200 000, kuri ir klejotāju un zemkopju ciltis. Viņi apmetas kādā vietā uz laiku, lai izaudzētu nepieciešamo pārtiku un medītu, un vēlāk pārceļas uz citu vietu. Šādi saimniekojot indiāņi nenodara postu, mežu augsne paspēj atjaunot auglību.
Lielākās indiāņu ciltis ir tikuni, janomami, guahari, ksavanti, santarī makē u. c. Mūsu dienās tikai nedaudz ciltis dziļi mežos dzīvo tā pat kā viņu senči. Taču tropisko mežu izciršana apdraud pat šīs pēdējās indiāņu ciltis.
Amazones baseina dabai ir raksturīga augu segas iezīme ir krāšņi mitrie tropiskie meži (hilejas jeb selva), kas aizņem milzīgas platības. Tajos 40 – 60 m augsti koki – bertolēcija jeb parariekstu koks, hioroforas, kapokkoki, hevejas; vējīgi kalla dz. Augi – filodendri, monseras. Vietām skrajmeži; krūmāji un garzāļu savannas, upju krastos purvi un pļavas. Dzīvnieku valsts nav tik bagāta kā augu valsts, tomēr tā ir visai daudzveidīga. Sastopami pērtiķi, tapīri, skudrlāči, papagaiļi, pasaules lielākā čūska – anakonda.
Amazones upes baseins ir ļoti reti apdzīvots, jo šeit valda ekvatoriālais klimats, kurš ir ļoti karsts un mitrs, kā arī daudz moskītu un kukaiņu, kuru kodieni ir ne tikai sāpīgi, bet arī bīstami cilvēka dzīvībai. Amazones upes baseins ir viena no pasaules mazāk izpētītajām vietām, it īpaši maz izpētīti ir augu un dzīvnieku sugas (izņemot zīdītājus), jo Amazones baseinu klāj mitrie tropiskie meži, kuri ir grūti caurejami, tādējādi apgrūtina šī baseina izpēti. Taču šīs neatklātās audu un dzīvnieku sugas var tikt arī neatklātas, jo nesaudzīgas tropisko mežu izciršanas rezultātā, katru dienu izzūd ~ 3 augu sugas.
Ja tā turpināsies, tad 21. gs. sākumā tropu meži tiks pilnīgi iznīcināti. Un tā rezultātā, Amazones baseinā samazināsies nokrišņu daudzums, var sāgties ilgstoša sausuma periodi, kas veicinās palielināt tuksneša platības, notiks spēcīga augsnes eirozija.
Amazones baseins nākotnē var iegūt pavisam citu izskatu. No zaļajiem tropiskajiem mežiem var palikt tikai nepievilcīga izcirtuma postaža. Meži tur globālām ekoloģiskām katastrofām.