SATURS
Saturs …………………………………………………………… 1
Ievads …………………………………………………………… 2
Augstâs un zemâs tiesas …………………………………. 3
Protokolu un neprotokolu tiesas ………………………. 3
Lordu palâta ………………………………………………….. 4
Apelâcijas tiesas ……………………………………………. 4
Augstâ tiesa ………………………………………………….. 5
# kancelejas nodaïa ……………………………….. 5
# karaliskâ krçsla nodaïa ……………………….. 6
# ìimeòu lietu nodaïa ……………………………. 6
Karaliskâ tiesa ……………………………………………… 6
Maìistrâtu tiesa ……………………………………………. 7
Grâfistes tiesa ………………………………………………. 7
Koronieru tiesa …………………………………………….. 8
Slepenâ padome …………………………………………… 8
Secinâjumi ………………………………………………….. 9
Literatûras saraksts ………………………………………. 10
Pielikumi ……………………………………………………. 11
IEVADS.
Anglijas tiesu sistçma radâs nevis kâda izdomâta projekta rezultâtâ. Tâpat nevar noteikt mirkli, kad ðî sistçma tika ieviesta darbîbâ, un neeksistç dokumenti, kuros bûtu kâda norâde, kâdai tai jâbût. Ja ðo sistçmu bûtu radîjis kâds zinâtnieks vai organizâcija, tad tâ bûtu diezgan savâdâka par esoðo. Neviens taèu ar nodomu neveidotu tik sareþìitu mozaîku, kâda eksistç patreiz. Manuprât, vajadzçtu lielu iztçli un asu prâtu, lai izveidotu tik brînumainu sistçmu. Anglijas tiesu sistçma ir pilna ar pârsteigumiem. Tâ arî nepadodas nekâdai zinâtniskai klasifikâcijai, un pat tos, kas veltîjuði savu dzîvi Anglijas tiesu sistçmas izpçtei, nevar uzskatît, ka viòi ir apguvuði to visos sîkumos.
Par pirmajâm vispârîgajâm tiesîbâm var uzskatît tautas paraþas, kuras izmantoja un atcerçjâs tiesneði un nejuristi, kuri aizstâvçja likumus. Un, manuprât, dîvaini neliksies, ka laiku pa laikam tiesneði, saskaroties ar tiesîbu jautâjumiem, uzdod sev jautâjumu- kâ tâds pats jautâjums tika izskatîts iepriekðçjoreiz? Un, protams, ka tiesnesis ðo jautâjumu izskatîja, kâ tas bija darîts iepriekðçjâs reizçs. Ðâdâ veidâ radâs tiesu precedenta doktorîna, kura veidoja nozîmîgu vietu Anglijas tiesu un tiesu sistemas pamatos. Tâ pat veidojâs Anglijas tiesîbas, un nekur citur tâs nevar tik labi izprast kâ jautâjumos par tiesu jurisdikciju un tiesu veidoðanos, kurus tad arî apskatîðu.
Anglijas tiesu sistçma ietver sevî lielu skaitu tiesu instances, kuras atðíiras gan pçc pakâpes, gan pçc jurisdikcijas. Eksistç daþâdas metodes, kâ klasificçt tiesas. Pirmkârt, visas Anglijas tiesas iedalâs:
1) protokolu tiesâs jeb un neprotokoltiesâs
2) augstâs un zemâs tiesas
Ðeit svarîgi pieminçt, ka eksistç arî citas metodes, lai gan tâm nav tik universâls pielietojums. Tâ var klasificçt arî tiesu instanèu funkcijas. Otrs princips, kâ var klasificçt tiesas ir iedalît tâs pirmâs instances tiesâs un apelâcijas tiesâs. Ir arî tiesas, kuras ietilpst abâs daïâs, tâ piemçram, Apelâcijas tiesa un Lordu palâta izskata tikai apelâcijas lietas, turpretî Augstai tiesai un Karaliskai tiesai ir pilnvaras izskatît gan pirmâs instances lietas, gan apelâcijas lietas.
Augstâs un zemâs tiesas.
Ðî dalîðana ir tradicionâla Anglijas tiesâm. Augsto tiesu îpaðîba ir tâda, ka viòu jurisdikcija nav atkarîga no teritoriâlajiem kritçrijiem un nav arî atkarîga no prasîbu daudzuma. Savukârt zemâs tiesas ir ierobeþotas ðajâ jautâjumâ. Augstâs tiesas ir: Lordu palâta, Apelâcijas tiesa, Karaliskâ tiesa, Slepenâ padome, Tiesa, kas izskata sûdzîbas par vârdu un domu ierobeþoðanu, Apelâcijas tribunâls darba jautâjumos. Zemajâm tiesâm ir tâ îpaðîba, ka tâs tiek pârraudzîtas un tâm nav tik daudz varas kâ augstajâm tiesâm. Par vienu no svarîgâkajâm zemajâm tiesâm ir uzskatâmas Grâfistu tiesas un maìistrâtu tiesa.
Protokolu un neprotokolu tiesas.
Jau no seniem laikiem tiesas iedalîjâs protokolu un neprotokolu tiesâs. Tas nozîmç, vai tiek saglabâti vai nesaglabâti tiesu sçþu protokoli. Pirmâs kategorijas protokoli tika saglabâti valsts arhîvâ. Par protokolu tiesu var bût gan augstâs, gan zemâs tiesas, galvenâ atðíirîba ir tâ, ka protokolu tiesas var sodît personu par necieòu pret tiesu. No tâ izriet, ka gandrîz visas tiesas ir protokoltiesas, kâ atðíirîbu var minçt, ka augstajâm tiesâm ir vairâk pilnvaras, tâs vçrâ var òemt sîkumus, kas izraisîtu aizdomas par necieòu pret tiesu, turpretî zemâs tiesas var tikai sodît ar klaju necieòas izrâdîðanu.
Lordu palâta.
Par vecâko vispârçjo tiesîbu tiesu var uzskatît parlamentu, kaut arî mûsdienâs, to vairs neuzskata par tiesu. Parlamentâ ir vairâkas palâtas, Lordu palâta ir tâ, kas veic tiesas funkcijas. Lordu palâtâ balstiesîgs bija ikviens tâs biedrs un ja gribçja, tad varçja piedalîties lietu izskatîðanâ. Bet pçc likuma pieòemðanas 1876. gadâ, lietu izskatîðanâ varçja piedalîties tâs personas, kuras bija juristi un kuras tika ievçlçtas par Lordu palâtas tiesneðiem uz mûþu ar pastâvîgu algu. Ðis likums arî ieviesa skaidrîbas Lordu palâtas tiesas sastâvâ, proti, Lordu palâta kâ apelâcijas instance sastâvçja no lorda-kanclera, apelâciju ordinâriem lordiem (lordiem juristiem) un tâm personâm, kuras senâk bija ieòçmuðas augstus amatus tiesu instancçs. Paðâ sçdç kâ minimums jâpiedalâs trijiem no iepriekð minçtajâm personâm. Lordu palâtu parasti veido nepâra skaits biedru, lai jautâjumos nebûtu neiþðíirts. Sistçma parasti ir ðâda: no tiesas tiek saòemta apelâcija, tad lordi balso vai pieòemt, vai nepieòemt apelâciju, ja pieòem, tad ðo lietu viòi izskata. Jâpiemin fakts, ka Lordu palâta nekad nepieòem spriedumu, tâ var tikai apelâciju atgriest atpakaï tiesnesim ar Lordu palâtas rekomendâcijâm, kuras pçc tam ir jâizmanto tiesas spriedumâ. Ja apskata Lordu palâtas darbîbu, kâ pirmâs instances, tad jâatzîmç, ka tâ reti to dara un mûsdienâs ar to nodarbojâs kriminâltiesa.
Apelâcijas tiesa.
Pârbûves rezultâtâ Anglijas tiesu sistçmâ no 1873-1875. gadam tika izveidots Augstâkâ taisnîbas tiesa. Savukârt ðî tiesa 1925. gadâ tika pârveidota par Augstâko tiesu, kurai tika nodota visa jurisdikcija, kas pirms tam bija visâm augstajâm tiesâm pirmajâ un apelâcijas instancç. Augstâkâ tiesa tagad sastâvçja no Apelâcijas tiesas, Augstâs tiesas un Karaliskâs tiesas. Augsto tiesu vispârçjâ tiesîbu apelâcijas jurisdikcija tika nodota Apelâcijas tiesai.
Apelâcijas tiesas sastâvâ ir: lords-kanclers, lords-galvenais tiesnesis, lords- tiesu arhîvu glabâtâjs, Augstâs tiesas priekðsçdçtâjs ìimenes lietâs, bijuðie lordi-kancleri, “ordinârie apelâcijas lordi” un lordi-apelâcijas tiesneði. Un laiku pa laikam, lai papildinâtu sastâvu, lords-kanclers var uzaicinât kâdu Augstâs tiesas tiesnesi, pirms tam pakonsultçjoties ar lordu-tiesu arhvu glabâtâju.
Nosûtît apelacijas iesniegumus par galîgajâm pavçlçm un lçmumiem apelâcijas tiesai var tikai tâdâ gadijumâ, ja ðîs lietas ir izskatîtas 3 tiesneðu sastâvâ. Citas lietas, piemçram, kriminâllietas var tikt iesniegtas apelâcijai, ja to ir izskatîjis pat viens- augstâs tiesas tiesnesis. Savukârt cita rakstura rîkojumiem pietiek ar divu tiesneðu sastâvu, lai tos varçtu iesniegt apelâcijai.
Augstâ tiesa.
Augstâ tiesa tika izveidota saskaòâ ar 1873- 1875. gada likumiem par tiesu uzbûvi. Tie paredzçja, ka augstai tiesai tiek nodota trîs augsto tiesu vispârçjo tiesîbu pirmâs instances jurisdikcija: Kanclera tiesas, jûras lietu tiesas, testamentu tiesas, ðíirðanas un ìimenes lietu tiesas un arî citu augsto tiesu civillietu un kriminâllietu jurisdikcija.
# Kancelejas nodaïa.
To veido lords-kanclers, kuru var uzskatît par ðîs iestâdes galvu, bet nekad neizskata lietas pçc to bûtîbas. Kancelejas nodaïu veido vçl vice-kanclers un ne mazâk kâ 4 ierindas tiesneði (mûsdienâs 10). Kancelejas nodaïa ir gan pirmâs instances, gan apelâcijas tiesa, kuru savukârt veido ne mazâk kâ divi ðîs nodaïas tiesneði. Kancelejas nodaïas apelâcijas jurisdikcija ir grâfistes tiesu apelâcijas iesniegumi jautâjumos par bankrotiem un zemes reìistrâciju. Bez ðiem minçtajiem jautâjumiem Kancelejas nodaïa izskata jautâjumus par testamentu apstiprinâðanu.
# Karaliskâ krçsla nodaïa.
Ðai nodaïai ir daudz lielâka sfçra, nekâ abâm pârçjâm ugstâs tiesas nodaïâm. Ðî nodaïa izskata vienlaicîgi gan civillietas un kriminâllietas, darbojas kâ pirmâ instance un izskata apelâcijas iesniegumus. Bez tam mûsdienâs Karaliskâ krçsla nodaïai ir uzraudzîbas funkcijas, kas senâk bija Karalskâ krçsla tiesai(lîdz 1878. gadam).
– Civillietu izskatîðana un apelâcijas jurisdikcija.
Zem ðîs nodaïas vçl îpaði iedalâs nodaïas par specifiskiem jautâjumiem, tâ piemçram, darîjumu strîdus izskata Komercijas tiesa, jûras jautâjumus izskata admiralitâtes tiesa. Kâ apelâcijas tiesa Karaliskâ krçsla nodaïa civillietâs ir maza nozîme. Tâ piemçram, vienpersoniski tiesnesis var noklausîties lietas, kas saistîtas ar tribunâlu jautâjumiem.
– Kriminâllietu un uzraudzîbas jurisdikcija.
Augstâs tiesas kriminâllietu jurisdikcija pieder tikai karaliskâ krçsla nodaïai un tâi ir pilna apelâcijas jurisdikcija.
Uzraudzîbas jurisdikcija arî ir ðai nodaïai piemîtoða jurisdikcija. Tas izpauþas tâdâ veidâ, ka tâ izdod pavçles (lçmumus), kurus ievçro un pilda zemâkâs tiesas un tribunâli.
# ìimeòu lietu nodaïa (senâk sauca: testamentu, ðíirðanâs un admiralitâtes lietu nodaïa)
Sastâv no priekðsçdçtâja un ne mazâk kâ no trim (tagad 16) ierindas tiesneðiem. Tagad ðîs tiesas pilnvaras nosaka 1970. gada 1. grâmatas “Likums par tiesâm” pielikums., kurð ietver sevî gan pirmâs instances jurisdikciju, gan apelâcijas jurisdikciju. Ðî nodaïa apskata jautâjumus par adoptâciju, aizbildniecîbu, ietver arî jautâjumus par ìimenes îpaðumiem.
Karaliskâ tiesa.
Karaliskâs tiesas tiesneði ir visi augstâs tiesas, apgabaltiesas tiesneði un rekodieri. Kâ zinâms, tad tiesneði izskata lietas vienpersoniski, bet ir arî gadîjumi, kad tiesas sçdç piedalâs miera tiesnesis, bet tikai kopâ ar vienu no ðîs tiesas tiesneðiem, pretstatâ bijuðajâm Grâfistu ceturkðòa sesijâm, kuras sastâvçja tikai no miera tiesneðiem, kaut arî lietas tika izskatîtas ar kâdu profesionâlu juristu priekðgalâ.
Vçl, kas raksturîgs ðai tiesai- jebkurð karaliskâs tiesas tiesnesis no Apelâcijas tiesas pçc lorda-kanclera prasîbas var piedalîties Karaliskâs tiesas sçdç un ðai laikâ viòð ir uzskatâms par Augstâs tiesas tiesnesi. Tâpat var uz laiku Apgabaltiesas tiesneðus nozîmçt par Augstâs tiesas tiesneðu aizvietotâjiem.
Maìistrâtu tiesas.
1952. gada likums paredz, ka Maìistrâtu tiesa sastâv ne mazâk kâ 2 un ne vairâk kâ 7 miera tiesneðiem. Tâ darbojas saskaòâ ar likumu vai tiesas rîkojumu, vai saskaòâ ar vispârçjâm tiesîbâm. Ðîs tiesas parasti izskata sîkas lietas, piemçram, par sodu nenomaksâðanu, kâ rezultâtâ vainîgajam draud brîvîbas atòemðana.
Kriminllietu jurisdikcija- ðî tiesa izskata tikai vieglas kriminâllietas, kuru sods nepârsniedz 6 mçneðu ieslodzîjumu un 400 mârciòu soda naudas. Maìistrâtu tiesas vada arî nepilngadîgo tiesas, kuru mçríis ir izolçt no noziedzîgâs pasaules un mainît uz labo pusi jaunos likumpârkâpçjus. Jâatzîmç fakts, ka nepilngadîgo tiesas sastâvs ir mazliet savâdâks: to veido tiesneði, kuri ir speciâli izraudzîti, priekðsçdçtâjs piedalâs vienmçr, tajâ pat laikâ pârçjie biedri mainâs rindas kârtîbâ. Nepilngadîgo tiesas sastâvu veido trîs neprofesionâli miera tiesneði, pie tem sastâvâ jâbût vismaz vienai sievietei.
Civillietu jurisdikcija- tâ pat kâ ar kriminâllietu jurisdikciju- izskata ïoti vienkârðas lietas, par nodokïiem, par gâzes un elektrîbas nemaksâðanu u. c.
Grâfistes tiesas.
Ðîs tiesas jurisdikcija ir tikai civillietu jurisdikcija un nodarbojas ar cilvçku prasîbâm un tikai par mazâm summâm. Tika izveidota saskaòâ ar 1846. gada likumu.
Koronieru tiesas.
Koroniera amats- vecs amats, kurð nâk no 13. gadsimta, kad koroniera amats ietvçra sevî karaïa ienâkuma avota apsardzi, iekasçt soda naudas. Papildus tam koronieri pildîja ðerifa un izmeklçtâja amatu vçrtîgu atradumu un mîklainas nâves lietâs. Tagad koronieri izskata vçrtîgu atradumu, ugunsgrçku, nâves gadîjumu, kas notikuði viòa rajonâ, lietas. Arî nâves gadîjumus cietumâ. Tiesa un izmeklçðana notiek izsaucot uz tiesu lieciniekus. Koronieru tiesâ nav apelâcijas iespçju, kaut gan tâs spriedumu var anulçt ar Augstâs tiesas spriedumu.
Slepenâ padome.
Lîdz 1833. gadam ðîs iestâdes darbu virzîja neprofesionâïi, bet tagad to veido lords-padomes priekðçdçtâjs, lords-kanclers, bijuðie lordi-padomes priekðçdçtâji, ordinârie apelâcijas lordi un personas kas ieòem vai ieòçma augstus amatus tiesu sistçmâ(pçc 1876. un 1887. gada likumiem). Slepenâ padome nenolasa spriedumus, tâ izsaka ieteikumus, kuri dzîvç parâdâs “Padomes pavçlçs”. Slepenajai padomei ir sekojoðas priekðrocîbas:
• Tiesu lçmumu apelâciju izskatîðana ârpus Lielbritânijas robeþâm.
• Jurisdikcija jautâjumos par jûras lietâm.
• Baznîcu tiesas lçmumu apelâcija.
• Medicînas tribunâlu lçmumu apelâcija.
• Speciâlâ kompetence.
SECINÂJUMI.
Bez jau pieminçtajâm tiesâm ir vçl ir speciâlo jurisdikciju tiesas:
kara tiesas
baznîcu tiesas
flotes tiesas
bruòenieku tiesas
tiesa, kas izskata sûdzîbas par preses un domu brîvîbas ierobeþoðanu
aizbildniecîbas tiesa
Klât vçl varçtu pieminçt daudzos tribunâlus un citus adminstratîvâs justîcijas nodaïas, piemçram, Apelâcijas tribunâls darba jautâjumos- to veido nevis juristi, bet cilvçki ar speciâlâm zinâðanâm ðnoteiktâ jomâ. Neizskata lietas pirmajâ instancç. Tika izveidots 1965. gadâ.
Kâ jau sâkumâ minçju, tad Anglijas tiesu sistçma ir ïoti sareþìîta, ne tikai daudzo tiesu dçï, bet arî tâpçc, ka laika gaitâ ir mainîjusies, un katram laika posmam ir bijuðas savas îpatnîbas.
Literatûras saraksts:
# Pîters Arèers – Anglijas tiesu iekârta, 1956. (krievu val.)
# Ronalds Volkers – Anglijas tiesu iekârta, 1980. (krievu val.)
Pilikumi.