Apgaismības idejas visplašāk tika realizētas Francijā un ASV 18. gs.beigās , 19. gs . vidū .
Ievadā es gribētu jums paskaidrot ko jēdziens apgaismība nozīmē un ko tas sevī ietver.Apgaismība bija garīga kustība , kas par visu lietu mēru uzskatīja cilvēka prātu, jo cilvēka prāts ir nekļūdīgs un visaptveroš, viss ko nevarēja pierādīt ar prāta palīdzību tika uzskatīts par maldiem,aizspriedumiem un māņticību.
Lai pastāstītu kapēc Francijā un ASV apgaismības idejas tika realizētas visplašāk es izklāstīšu kas abām valstīm bija kopīgs. Pirmkārt, abu valstu iedzīvotāji nebija apmierināti ar valstī pastāvošo iekārtu. ASV kolonijās bija jūtama Eiropas nežēlīgas valdības princips, kas atspoguļojās kā verdzība. Savukārt Francijā valdīja cilvēku nevienlīdzība. Cilvēki sāka izplatīt apgaismības idejas, jo tās bija balstītas uz humānismu , bet par labāko valsts iekārtu atzina demokrātiju. Tadejādi mēģinot panākt to lai prêt visiem izturētos vienlīdzīgi. Abu valstu iedzīvotāji vēlējās panākt to, lai pret visiem izturētos vienlīdzīgi un, lai visiem būtu tiesības uz brīvību, dzīvību, īpašumu un reliģisko brīvību.
Otrs iemesls varētu būt tāds, ka liela daļa imigrantu no Eiropas iebrauca Amerikā, jo viņi bēga no monarhistiskajām, politiskajām sistēmām, aristokrātu noteiktās dzīves kārtības un reliģiskās nebrīvības Vecajā pasaulē. Taču dzīve kolonijās priekš imigrantiem nemaz nebija tāds ‘’medus pods’’ kā viņi bija iedomājušies. Kolonisti nebija apmierināti ar stingrajiem Anglijas Parlamenta noteiktajiem likumiem. Tāpēc kolonijās dzīvojošie imigranti vēlējās izveidot savu no Eiropas neatkarīgu valsti ar saviem likumiem un savu valdību. Tas bija kā iemesls Ziemeļamerikas britu koloniju Neatkarības karam. Karš beidzās 1781. g. ar koloniju uzvaru. Tāda iznākuma rezultātā tika atzīta Amerikas koloniju neatkarība. Neatkarības kara laikā Tomass Džefersons sarakstīja Neatkarības deklerāciju,šī deklerācija paredzēja to ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi, visiem ir neatņemamas tiesības gāst un iecelt valdību, katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un tiesības būt laimīgam, kuras viņiem pirms tam nebija. Pēc manām domām tieši Amerikas tiesību deklerācija ietvēra sevī ļoti daudz apgaismības ideju. Vienīgi viņu tramdija viens jautājums, ‘’ Ko lai dara ar no Āfrikas ievestajiem vergiem? ‘’ Bet pēc tam Ziemeļu štati bija attīstītāki un rūpnīcās strādāja mašīnas, viņi ieteica vergu atbrīvošanu. Svukārt Dienvidu štati nebija tik ļoti attīstīti un viņiem šie vergi bija ļoti nepieciešami. Ziemeļi bija attīstītāki nekā dienvidi un daļēji vergu dēļ sākās Pilsoņu karš, rezultātā uzvarēja Ziemeļu štati un vergi tika atbrīvoti. Rakstniece Henrieta Bīčere – Stova, bija viena no spilktākajām personībām, kas Amerikā cīnijās par vergu atbrīvošanu.
Savukārt runājot par Franciju, manuprāt, apgaismības idejas tika realizētas tik plaši, jo liela daļa apgaismotāju bija franču filozofi. Denī Didro (1713. – 1784.), Voltērs (1694. – 1778.), Šarls Luijs de Monteskjē (1689. – 1755.) un Žans Žaks Ruso (1712. – 1778.). Viens no apgaismības lielākajiem sasniegumiem bija Žana Žaka Ruso ideja par tautas suverinitāti. Viņš uzskatīja ka varas avotam jābūt tautai. Pret verdzību kolonijās pirmais iestājās Šarls Luijs de Monteskjē, kurš bija Varas dalīšanas autors. Pēc Denī Didro domām racionālisms bija labāks izziņas un sabiedrības uzlabošanas līdzeklis nekā reliģija. Apgaismības rezultātā Francijā beidza pastāvēt absolūtā monarhija. Visus vadošos posteņus valdībā ieņēma buržuāzija, kura nostiprinājās kārtu atcelšanas rezultātā. Pateicoties apgaismībai tika sarakstīta Cilvēku un pilsoņu deklerācija.
Nobeigumā es vēlētos teikt to ka, ja nebūtu ši plašā apgaismības ideju realizācija Francijā un ASV tad arī šīs divas lielvalstis netiktu pie pieņemamas pārvaldes formas,un iespējams ka mūsdienās vinjas arī nepastāvētu,bet pateicoties šām apgaismības idejām tagad viņas ieņem vienas no vadošajām vietām lielvalstu vidū.