Klasiskais stils
Klasiskais stils gandrīz vienmēr ir modē. Tas ir lietišķs, funkcionāls, ieturēts taisnajā vai puspieguļošajā siluetā, ar izteiktām griezumlīnijām, bieži – neuzkrītoša angļu apkaklīte ar nelieliem atlokiem, vienrindas vai divrindu aizdare, iešūtas piedurknes.
Lietišķus tērpus valkā, strādājot uzņēmumā vai birojā.
Šāda apģērba ansamblī ietilpst žakete un svārki (šāds salikums pieņemams Rietumeiropā, Skandināvijas valstīs) vai žakete un garās bikses (pieņem oficiālā pasaule Amerikā). Latvijā pieņemami abi varianti.
Klasiskā stilā apģērbi ir vīriešu uzvalki un krekli, putekļu mēteļi, sieviešu kostīmi, kleitas ar piedurknēm, sarafāni ar blūzēm, lietišķi bikškostīmi.
Darba ansamblī ir pieļaujama lietišķa kleita ar piedurknēm, kuru tad valkā kopā ar žaketi, taču tas šobrīd nav moderni. Modes mākslinieki iesaka izvairīties no kabatām krūšu daļā.
Vispiemērotākie apavi ir klasiskās laiviņas uz vidēja papēža.
Biznesa pasaulei piederas zilā krāsa – vizītēm, komandējumiem, konferencēm.
Noder arī pelēks vai melns kostīms, pēdējais vispiemērotākais svinīgiem gadījumiem.
Nebūtu ieteicams kontrastains krāsu dalījums.
Ja darba ikdiena nesaistās ar darījumu pasauli, apģērba izvēle var būt ne tik strikta.
Lietišķa ansambļa darināšanai var izvēlēties vienkrāsainu audumu, tas var būt arī ar neuzkrītošu ģeometrisku rakstu – svītrains, rūtains. Šim nolūkam nederēs košs, raibs, puķains vai lieliem krāsu laukumiem rotāts audums.
Etiķete nosaka, ka partneriem vai ģimenei, grupai apģērbs jāsaskaņo, tam jāatbilst arī pasākuma raksturam. Tas attiecas arī uz skolas dzīves oficiālajiem brīžiem. Stilisti iesaka pamatā izvēlēties klasiskā stila apģērbu: divdaļīgu vai trīsdaļīgu tērpu, piemēram, kostīms (žakete un svārki vai bikses) ar blūzi. Lietišķā atmosfērā nav pieņemts vilkt svārkus un blūzi bez žaketes.
Klasisks un korekts vīriešu apģērbs ir uzvalks un krekls (gaišos toņos) un pieskaņota kaklasaite. Pie uzvalka melnā, tumši zilā vai pelēkā krāsā ieteicamas melnas kurpes un melnas zeķes. Ja vien iespējams, kurpju un zeķu krāsu var pilnīgi saskaņot ar uzvalka krāsu.
Romantiskais stils
Romantiskā stila tērpi ir liriski, sapņaini, rotaļīgi, izgreznoti, tajos ir kaut kas koķets , amizants un atraktīvs, kas ļauj justies valdzinošai un šarmantai. Puspieguļoši silueti un rišiņas, mežģīnes, pērlītes, aukliņas, bārkstis, savilkumi, volāni, dekoltē, izmantoti gaisīgi, grezni audumi , lai pasvītrotu sievišķību.
Romantiskais stils vispopulārāk izpaužas balles tērpos, īpaši, izlaidumu, iesvētību, kāzu tērpos.
Romantiskais stils, šķiet, visvairāk mantojis no iepriekšējo gadsimtu modes: izšūti zīda lakati, šifona un mežģīņu tērpi, volāni, romantiski auduma ziedi (dažādās renesanses laika atskaņas).
Romantisms lauku stilā ir īpaši cieņā. Korsetes, korsetblūzes ar dažādiem izšuvumiem, apdarēm, aukliņām, mežģīnēm, pērlītēm piešķir tērpam draisku noskaņu.
Korsetes un korsetblūzes var kombinēt gan ar svārkiem, gan ar biksēm.
Krokojumi un savilkumi, volāni, rišas ir piemērots risinājums sievietēm, kuras vēlas izskatīties “kuplākas”.Rišiņas akcentē vietu, kuru vēlies izcelt.
Arī izteikti lietišķu stilu var papildināt ar kaut ko romantisku (kaut viena neliela rišiņa).
Sportiskais stils
Sportiskā stilā darina gan ikdienas, gan darba, gan sporta apģērbu, jo šī stila tērpi ir ērti un praktiski, tiem raksturīgs ērts griezums, daudz detaļu, aizdares elementu.
Sportiskais stils ietver variācijas gan par amerikāniskiem safari medniekiem, gan par džinsos ģērbtiem strādniekiem un atpūtniekiem
(džinsu auduma bikses, svārki, krekli, topiņi, sarafāni darināti darba apģērbu noskaņās un valkājami kombinācijās ar T-krekliem vai polo krekliem, auduma vai ādas galvassegām).
Safari stili topa apģērbs ir krekls kā bluzons (bieži ar atrotītām piedurknēm un daļēji sapogātām pogām) un svārki vai bikses ar uzšūtām kabatām, jostām, armijiskiem uzplečiem.
Sportiskajam stilam savu daļu devuši atsevišķu sporta veidi tipiskie apģērbi, visvairāk – tenisa, golfa un jāšanas sporta apģērbi.
Tautiskais stils
Tautiskais stils izmanto tās cilvēka dzīves izpausmes, kuras visciešāk ir saskarē ar dabu, tie nav pilsētnieku dzīves motīvi.
Šajā stilā ir ievērojama loma etnogrāfiskiem elementiem, dažādu tautu nacionālo apģērbu motīviem, apdares paņēmieniem. Liela nozīme tērpa ansamblī aksesuāriem – tērpa papildinājumiem (apmetņi, lakati, jostas, cepures u.tml.).
Tautiskais stils ir moderns dažādos modes vēstures posmos.
“Mūsdienās nav iedvesmojošākas tēmas par folkloru. Dažādu pasaules tautu nacionālie tērpi, to piegriezums un apdares veidi plaši atspoguļojas mūsdienu apģērbā, atklājot iespēju atrast dziļi individuālus, savā ziņā vienreizējus risinājumus. Tā, piemēram, krāsaino diegu izšuvums kā koša ainava izceļas uz melnas samta vestes vai apģērba detaļas – kabatas, maciņa. Motīvi var būt dažādi – ziedi, burinieks, gailis un daudz kas cits,” no 1978.gada žurnāla “Rīgas modes” stiliste Agnese Kaupere citē “Ievā”(05.10-11.10.). “Šķiet, ka folkloras stila tērpam neatņemama sastāvdaļa ir plata josta ar aukliņu aizdari, ne mazāk interesantas ir dažādas no auduma sloksnītēm vai dzijas pītas vai vītas jostas ar pušķiem galos. Īpatnēju kaklarotu var izveidot no linu diegiem, dzijas vai ādas sloksnītēm un koka vai plastmasas krellēm. Ikdienas tērpam atbilstošas rotaslietas ir arī keramika vai koka krelles.”