Argumentētā eseja. Mērnieku laiki”– 21.gs. latviešu lasītājam nepieciešams romāns.

Argumentētā eseja.
„Mērnieku laiki”– 21.gs. latviešu lasītājam nepieciešams romāns.

Šis brāļu Kaudzīšu rakstītais romāns, manuprāt, ir nepieciešams 21.gs. latviešu lasītājam. Pirmkārt šajā daiļdarba var novērot tā laika cilvēku attiecību raksturojums. Otrkārt šis ir pirmais latviešu romāns. Treškārt tajā ir aprakstītas 19.gs. Latvijas viena no spilgtākajām iezīmēm – zemes mērīšana un tās sekas.
Romānu veido divu dzimtu – Gaitiņu un Oļiņu – dzīves tēlojums. Pirmais attiecību tēlojums saistās ar intrigu par bojā gājušo bērnu, un par to, kā Liena tika pieņemta pie Oļiņietes par audzēkni. Oļiņiete uzreiz iekala viņu savu iegribu važās un nelaida vaļā uz visu mūžu. Pat precinieku Lienai gribēja izvēlēties, bet, kad viņa nepiekrita, tad aizgāja prom no Oļiņietes. Otrais, manuprāt, svarīgākais attiecību tēlojums bija Lienas un Kaspara mīlestība. Lienas sirdī Kasparam bija tik liela vieta, ja Kaspars aizietu bojā, tad arī viņa to darītu, un tā arī bija. Viņu abu mīlestību var salīdzināt ar gulbju mīlestību, ja mirst viens no gulbjiem, tad galu padara arī otrs.
Šis daiļdarbs uzrakstīts 1879. gadā, un ir latviešu pirmais romāns. Tā autori Reinis un Matīss Kaudzītes sākumā to nemaz neuzskatīja par romānu, bet gan par stāstu. Tomēr vēlāk secināts, ka tas ir ļoti līdzīgs tajā laikā populārajiem vācu romāniem un atbilst tā kritērijiem. Vēl ir informācija, ka brāļi Kaudzītes nemaz nav tā īstie autori, tomēr tam nav nedz apstiprinājuma, nedz nolieguma.
Trešais un galvenais šajā romānā ir zemes mērīšana un ar to saistītā korupcija. Neskatoties uz to, ka šis daiļdarbs ir sen rakstīts, tajā ir atspoguļotas daudzas ekonomiskas problēmas, kas pastāv arī mūsdienās. Vēlme dzīvot turīgi Un iegūt lielāku zemi bija iemesls, kādēļ Oļiņi, kaut gan viņiem jau bija pietiekami labas zemes, tik un tā vēlējas iegūt arī citu kaimiņu labākās zeme, tādēļ viņi deva prāvus kukuļus mērniekiem, līdz ar to varēja izvēlēties savas zemes robežas gandrīz kur vēlējās. Daži nevarēja dot pārāk lielu kukuli, vai nezināja kā to darīt, neguva nekādu labumu, vai pat tika arestēti, kaut gan viņi nemaz nebija tik lieli noziedznieki – piemēram, Tenis, kurš deva kukuli un runāja skaidru valodu – tika apcietināts. Daži kukuļus nedeva paši, bet izmantoja starpnieku. Arī starpnieks izmanto apstākļus savā labā, šajā gadījumā tas bija Prātnieks, un daļu naudas patur sev. Arī dienesta stāvokļa izmantošana šeit bija novērojama, šeit to ļaunprātīgi izmantoja Raņķis. Šī problēma pastāv arī mūsdienās, šo iespēju izmanto valsts ierēdņi.
Romāns „Mērnieku laiki” noteikti ir nepieciešams mūsdienu lasītājam, lai iepazītu vēsturisko situāciju Latvijā 19.gs. . Kā arī, lai gūtu iespaidus par latviešu literatūras pirmo romānu, un varētu salīdzināt to arī ar citiem latviešu daiļdarbiem.