ASV ekonomiskā analīze.
Analizējot Eiropas valstu ekonomiku kāda tā ir šodien, svarīgi ir zināt un saprast šo valstu vēsturiskajā attīstībā notikušos ekonomiku veicinošos procesus.
Nozīmīgs ekonomiskās attīstības posms Eiropā sākās pēc Otrā pasaules kara, kad Eiropas valstis nonāca atkarības stāvoklī, jo par to nākotni lēma divas ārpuseiropas lielvaras – Amerikas Savienotās Valstis (ASV) un Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS).
Tādēļ nolēmu analizēt vienu no divām ārpuseiropas lielvarām ASV.
Amerikas Savienotās Valstis, saukta arī — Savienotās Valstis, ASV (angļu valodā — the United States of America, USA, US) ir federatīva republika centrālajā Ziemeļamerikā starp Atlantijas okeānu austrumos un Kluso okeānu rietumos. Tai ir sauszemes robežas ar Kanādu ziemeļos un Meksiku dienvidos. ASV ietilpst arī Aļaska un Havaju salas.
ASV pasludināja savu neatkarību 1776. gadā, kad tā ar Francijas palīdzību sakāva Lielbritānijas koloniālo armiju. ASV Neatkarības deklarācija tūlīt kļuva par politisku un filozofisku izaicinājumu Eiropai, jo saturēja fundamentālākos Apgaismības principus. Mazāk nekā 400 gados valsts no mežonīgas zemes, ko apdzīvoja tās nedaudzie iezemieši, kļuvusi par pasaules spēcīgāko lielvalsti. ASV austrumos atrodas Apalaču kalni, rietumos – Klinšu kalni, bet vidusdaļā lielāko teritoriju aizņem Lielie līdzenumi. Lielie ogļu, naftas un citu derīgo izrakteņu krājumi, kā arī plašā imigrācija 19. gs. un 20 gs. sākumā veicināja strauju rūpniecības un tirdzniecības uzplaukumu. Šodien amerikāņu ražojumi un kultūra ir pazīstama visā pasaulē.
Kaut arī ASV ir daudzpartiju sistēma, anglosakšu tradīcijās dominējošas ir divas: republikāņi un demokrāti. Mūsdienās pie varas ir republikāņi ar Džordžu Bušu priekšgalā.
Pēc PSRS sabrukuma ASV kļūst par vienīgo globāla mēroga lielvalsti pasaulē, nenoliedzamu līderi ekonomiskajā, politiskajā un militārajā ziņā. Ārpolitikā uzsāka aktīvu t.s. karsto punktu nomierināšanas stratēģiju, Rietumu demokrātijām naidīgu politisku režīmu iegrožošanu vai pat likvidēšanu t.s. trešās pasaules valstīs un bijušajās PSRS satelītvalstīs.
Lielākās problēmas ir reālpolitikas rīcības saskaņošana ar starptautiskajām tiesībām, un saskaršanās ar kardināli jaunu problēmu: politisko terorismu, kas vērsts konkrēti pret ASV un to sabiedroto īstenoto politiku (piemēram, 2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV. 11. septembra uzbrukums, kurā vaino teroristu organizāciju al-Qaeda.)
Kā viena no ASV problēmām ir ASV dolāra vērtības krišanās. ASV dolāra vērtība pret latu un eiro ir pamatīgi krities, valūtas mijēji dolāru pirkšanas vai pārdošanas bumu šobrīd nenovēro. ASV dolāra kursa pret latu noslīdēšana par dažiem procentiem zem 0.5 Ls atzīmes vismaz līdz šim nav izraisījusi iedzīvotājos vēlmi papildus iepirkt ASV dolārus, cerot nopelnīt uz kursa celšanos. ASV dolāra kurss joprojām turas virs pagājušā gada 23. novembrī sasniegtā visu laiku zemākā līmeņa – 1,4966 dolāriem par eiro. Šobrīd, tieši pretēji, zemākajām procentu likmēm veicinot ASV ekonomikas attīstību, dolārs jau šajā gadā var sākt atgūties, uzrādot pat aptuveni 10% pieaugumu attiecībā pret eiro.
Jaunais gads pasaules ekonomikā un finanšu tirgū sācies ar dramatiskiem notikumiem, ASV ekonomikai nonākot uz recesijas sliekšņa un fondu tirgiem piedzīvojot pēdējos gados nepieredzēti strauju kritumu. Recesija ir ekonomiskas aktivitātes atslābums, ko parasti definē kā pakāpenisku sešu līdz astoņpadsmit mēnešu laikā. Šajā laika posmā samazinās iekšzemes kopprodukts, un krītas ražošanas apjomi. Vēl jāpiebilst, ka recesija ir pavisam dabiska ekonomikas cikla daļa, un tā nenozīmē attīstības apstāšanos, bet gan tempu palēnināšanos.
Pēc ASV augstā riska hipotekāro kredītu krīzes, kas pagājušajā gadā skāra finanšu institūcijas un tirgus ne tikai ASV, bet arī visā pasaulē, pasaules lielākās ekonomikas – ASV – izaugsme ceturtajā ceturksnī ir sarukusi līdz 0,6%, salīdzinot ar 4,9% trešajā ceturksnī. Arī pēdējie nodarbinātības, patēriņa un pakalpojumu sektora dati pastiprina bažas par ASV ekonomikas tuvošanos recesijai. Neskaidrība par finanšu zaudējumiem kredītu krīzē un bažas par ASV ekonomisko situāciju izraisījušas straujas svārstības pasaules fondu tirgos, kas 21.janvārī piedzīvoja straujāko kritumu kopš teroristu uzbrukumiem ASV 2001.gadā.
Savukārt bezdarba rādītājs ir pasliktinājies – no 4.3% tas pieaudzis līdz 4.5%. Tas nozīmē, ka gan cilvēki, kas palikuši bez darba, gan arī tie, kas strādā, mazāk tērē un privātais patēriņš krītas. Kā zināms, privātais patēriņš ir galvenais tautsaimniecības virzītājspēks ASV. Patēriņa kritums varētu ļoti negatīvi iespaidot ASV tautsaimniecību un izraisīt globālu recesiju.
ASV vērtspapīri ir pārvērtēti, akciju cenas pārāk augstas un pārlieku liels optimisms saistīts ar interneta un augsto tehnoloģiju sabiedrībām, kas no 1997. līdz 1999. gadam piedzīvoja ļoti strauju uzplaukumu.
ASV kā lielākais patērētājs ir globālās ekonomikas dzinējspēks, jo no tā, cik daudz ASV importē no dažādiem ekonomiskajiem blokiem, ir atkarīga šo ekonomisko zonu, t.sk. Eiropas, labklājība. ASV tautsaimniecības attīstības palēnināšanās iespaido tās ārējās tirdzniecības partnervalstis.
2007. gadā uzdzinušas ASV inflācijas līmeni līdz augstākajam līmenim pēdējo 17. gadu laikā. 2007. gada laikā patēriņa cenas ASV pieauga par 4,1%.
2007. gada patēriņa cenu pieaugums (4,1%) ir ievērojami lielāks nekā 2006. gadā, kad patēriņa cenas ASV pieauga par 2,5%.
Gan enerģijas, gan pārtikas cenas 2007. gada laikā sasniedza lielāko pieaugumu kopš 1990. gada. gada laikā.
Neapšaubāmi, ASV ļoti aktīvi darbojas valsts centrālā banka – Federālo rezervju sistēma, kas 2001. gadā samazināja procentu likmes par 2.5 procentu punktiem. Gaidāms, ka nākamajā Federālo rezervju sistēmas vadības sēdē tiks noteiktas vēl zemākas procentu likmes. Veicinot akciju tirgus aktivitātes pieaugumu, kā arī sekmējot investīciju un patēriņa pieaugumu, tas varētu būt stimuls, kas palīdzētu pārvarēt krīzi ASV.
Turpmākā ASV ekonomiskā attīstība šobrīd ir neskaidra. Galvenais jautājums: vai 2001. gada otrajā pusē ir gaidāma tautsaimniecības atveseļošanās vai ASV ieslīdēs recesijā? Vairāki faktori liecina par to, ka iespējama pozitīva attīstība, citi savukārt liek domāt par pretējo. Pozitīvo attīstību apliecina iekšzemes kopprodukta pieaugums 2001. gada pirmajā ceturksnī par 2%, lai gan eksperti prognozēja izaugsmi tikai 1% apmērā.