ASV politiskā attīstība

Saturs.

Ievads 3. lpp.

1. ASV valdība un politiskā struktūra 4. lpp.

1.1. Konstitūcija – demokrātijas pamats 4. lpp.

1.2. Konstitūcijas pamatprincipi un labošanas un

papildināšanas iespējas 6. lpp.

1.3. Izpildvara – prezidencijas pilnvaras 8. lpp.

1.4. Likumdošanas vara ASV 13. lpp.

1.5. Tiesu vara un likumi 18. lpp.

2. Amerika – daudzu valdību zeme 20. lpp.

3. ASV saistības ar Latviju 24. lpp.

Secinājumi 26. lpp.

Izmantotās literatūras saraksts 28. lpp.

Pielikums 29. lpp.

IEVADS.

Savā kursa darbā es rakstīšu un centīšos izanalizēt ASV politisko sistēmu. Es izvēlējos ASV, jo šī valsts izsauc manī patiesu interesi. ASV ir guvusi panākumus daudzās jomās. Tā ne tikai ir sasniegusi panākumus poliskajā un ekonomiskajā jomā, bet arī tādās jomās kā

ā
ā zinātne, sociālajās jomās un pat sportā. ASV pasaulē ir liela ietekme. Liela nozīme ir arī tam, ka ASV ir viena no lielākajām pasaules valstīm. Arī ASV bruņotie spēki kalpo kā pasaules miera garants. ASV man izsauc patiesu interesi.

ASV politiskā iekārta ir izveidojusies jau sen. Tās demokrātijai ir jau vairāk nekā 200 gadu. Šajā laika periodā ASV demokrātijas tradīcijas ir kļuvušas slavenas visā pasaulē. Savā kursa darbā es centīšos izanalizēt šo demokrātisko sistēmu. Protams, es saprotu, ka pilnīgi izanalizēt šo sistēmu na
av ie
espējams (vismaz man dotajos apstākļos), tādēļ es varu piedāvāt tikai virspusēju ieskatu. Lai to varētu sasniegt tiks analizēti:

• valsts demokrātijas pamati,

• valsts varas sadalījums,

• vēlēšanas,

• nedaudz ieskatīšos ASV federālajā uzbūbvē.

Es ceru, ka man izdosies sasniegt visu iecerēto.

ASV VALDĪBA UN POLITISKĀSTRUKTŪRA

ASV ir

r va
alsts ar vissenākajām demokrātijas tradīcijam. Mūsdienās ASV ir izdevies sasniegt milzīgus panākumus demokrātijas jomā. Valsts varas trīsdalīgs sadalījums izsledz jebkādu autoritatīva vai totalitāra režīma izveidošanās iespēju. Demokrātijas nostiprināšana valstī ir prasījusi vairāk nekā 200. gadus. Amērikas Savienoto valstu pilsoņi ir pierādijuši, ka savu demokrātiju ir gatavi aizstāvēt ar ieročiem rokās. Par demokrātijas pastāvēšanu valstī var pateikties konstitūcijai un tās izveidotājiem – 55 dažādu štatu pārstāvjiem, kuri 1787. gada vasarā izstrādāja šo konstitūciju. Konstitūcija ir kļuvusi par galveno valsts varas balstu ASV. Tā pilnīgi pārvalda valsti, nosaka visas politiskās un arī ekonomiskās darbības ASV.

KONSTITŪCIJA-DEMOKRĀTIJAS PAMATS.

ASV konstitūcija ir centrālais ASV valdības darbības noteicējs un augstākais likums valstī. 200. gadu gaitā konstitūcija ir sekmējusi valdības institūciju evolūciju, personas brīvības aizstāvību, tika likti pamati politiskajai stabilitātei, ekonomikas augšupejai un

n so
ociālajam progresam. ASV konstitūcija ir senākā rakstītā konstitūcija pasaulē, kura ir ieviesta darbībā. Daudzas citas valstis izveidojot savu konstitūciju par piemēru ir ņemušas ASV konstitūciju. Konstitūcija, kura 200. gadu atpakaļ spēja apvienot 13 kolonijas ar 4 milijoniem iedzīvotāju, tagad pārvalda milzīgas teritorijas no Klusā līdz Atlantijas okeānam. Tagad ASV ir vairāk nekā 240 milijonu iedzīvotāju, kuri dzīvo 50 štatos. Pašas konstitūsijas pieņemšanas ceļš bija ilgs un grūts. Tas prasīja sešu gadu ilgas debates un galīgā variantā tika pieņemts 1787. gadā. Viss sākās 1776. gada 4. jūlijā, kad 13
3 neatkarīgas ko
olonijas Tomasa Džefersona vadībā pasludināja savu neatkarību no Anglijas. Tad sekoja ilgs neatkarības karš. Tika noslēgti vairāki līgumi starp kolonijām un tikai 1781. gadā 13 austrumu kolonijas ratificēja līgumu par konfederācijas izveidošanu. Kopš šī brīža kolonijas sevi sāka saukt par Amērikas Savienotajām Valstīm, bet iedzīvotāji – par tās pilsoņiem jeb amerikāņiem.

Pēc federālās apvienošanas līguma ratificēšanas ASV bija ļoti vāja. Ekonomikā valdīja pilnīgs haoss. Īsta valsts apvienošana vēl nebija notikusi. Šo laika posmu ASV vēsturē var raksturot ar izcilā politiķa Džordža Vašingtona vārdiem, ka 13 štatus apvieno tikai “gabaliņš zemes”. Šādos apstākļos Kontenentālais kongress (vienīgais likumdošanas orgāns jaunajā republikā) nolēma sūtīt uz Filadelfiju savus delegātus, un 1787. gada 25. maijā Neatkarības zālē konstitūcijas izveidošanas sēde tika pasludināta par atklātu. Visu vasaru ilga grūtais konstitūcijas izveidošanas process. Konstitūciju par pilnīgi izveidotu var uzskatīt tikai 1789. gada 4. marta, kad tika izdarīti labojumi un papildinājumi.

Galvenais konstitūcijas uzdeums tai laikā bija izveidot stipru valdību, kas spētu sakārtot valsti un būtu atkarīga no vēlētājiem. Šada valdība bija pirmā pasaulē, lai gan parlaments pastāvēja arī Anglijā, bet to vēlētāji nekontrolēja. Paši patriotiskie amerikāņi savu konstitūciju uzskata par unikālu un pat revolucionāru tā laika pasaulē. Veidojot vienotu un stipru valsti, tās izveidotāji saskārās ar daudzām problēmām. Tai laikā cilvēkiem nebija nemazākā priekštata par federālas valsts izveidošanu. 13 štati izveidoja paši savas konstitūcijas. Lielus pūliņus prasīja štatu pārliecināšana par vienotas valsts izveidi. Vienīgā līdzīgā politiskā iekārta tajā laikā bija Anglijā. Tur pastāvēja parlaments, bet kā es jau atzīmēju vēlētājiem uz parlamentu nebija nemazākās ietekmes. Daudzi atbalstīja šādas sistēmas izveidošanu ASV. Konstitūcijas “tēviem izveidotājiem” vajadzēja izvēlēties īsto ceļu. Arī viņiem nebija nemazākās pieredzes šādas valsts izveidošanā. 55 vīri centās izveidot tādu konstitūciju, kas derētu vēl ilgam laika posmam. Tas viņiem izdevās.

Pēc valsts politiskās apvienošanas, tās ekonomika vēl ilgi atradās pilnīgā haosā. Katrs ASV pilsonis centās iegūt priekšrocības un atvieglojumus. Dažādas reģionālas un komerciālas interešu grūpas atgādināja par savām vajadzībām. Austrumu kuģu būvētāji iestājās par brīvas tirdzniecības politiku, manufaktūru īpašnieki centās iegūt iekšējo tirgu, fermeri prasīja paaugstināt savu produktu cenu, bet maiznieki un dzirnavnieki turppretim vēlējas zemas graudu cenas. Visiem bija savi uzskati par ekonomikas stabilizēšanu. ASV valdības uzdevums šajā laikā bija visas šīs intereses apvienot, tai pašā laikā neaizskarot cilvēktiesības un nediskriminējot nevienu no pusēm.Tas padarīja šo darbu sevišķi sarežģītu.

Vienlaicīgi tika izveidota ASV valdības sistēma. Šī sistēma tika izveidota, kā piramīda, kuras smailē atrodas konstitūcija. Visas valsts institūcijas ir pakļautas viena otrai, un visu to kopumā kontrolē konstitūcija.

Neviens cilvēku izveidots produkts nav perfekts. Arī konstitūcija 200 gadu laikā ir papildināta un labota, bet vienmēr jāatceras tas, ka pie pašiem konstitūcijas pamatiem stāvēja 55 vīri, kuri visu karsto1787. gada vasaru pūlējās pie demokrātiskas un tiesiskas valsts izveidošanas.

Konstitūcijas pamatprincipi un labošanas un papildināšanas iespējas

Konstitūcijas izveidotāji bija tālredzīgi. Viņi ļoti labi saprata, ka viss laiku pa laikam ir jāmaina un jāuzlabo. Tā dēļ tika izveidota kārtība konstitūcijas papildināšanai un labošanai.

Kongress, 2/3 abās palātās atbalstot, var ierosināt labojumu izskatīšanu. Tad tiek sasaukta Nacionālā Konvencija un izmaiņas tiek izakatītas. Izmaiņu un labojumu pieņemšanas gadījumā tās tiek atzīmētas konstitūcijā, bet vēl ir nepieciešama 3/4 štatu piekrišana.

Šāda sistēma atļauj ASV konstitūcijai attīstīties un pilnveidoties. Šis likums ASV konstitūcijā ir pielietots jau 26 reizes un noteikti tiks lietots arī nākotnē. Tikai šādā veidā iespējama valsts stabilitātes un demokrātijas pastāvēšana valstī. Pašas lielākās izmaiņas tika izdarītas pirmajos 2 gados, kad tika pievienoti 10 labojumi (Tiesību Bils). 1791. gadā 11 štati to ratificēja un labojumi stājās spēkā.

Lai gan konstitūciju var labot un papildildināt, tas pamatprincipi paliek nemainīgi. Un tie būtu:

1. Trīss galvenie valsts varas atzarojumi (likumdošanas vara, izpildvara un tiesu vara) ir atdalīti un neatkarīgi viens no otra. Vara, kas uzticēta katram atzarojumam, ir balansēta ar pārējo divu atzarojomu varu. Šāds trīsdaļīgs varas sadalījums valstī izslēdz oligarhijas izveidošanos valstī.

2. Konstitūcija, kopā ar citiem likumiem kurus pieņēmis Senāts un atbalstījis prezidents, ir augstākais likums valstī un var regulēt pārējos likumus un lēmumus.

3. Visi ASV iedzīvotāji ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Arī štati ir vienlīdzīgi neskatoties uz to platību vai iedzīvotāju skaitu.Štatiem jārespektē citos štatos pieņemtie likumi. Štatiem ir vienādas tiesības tikt pārstāvētiem federālajā valdībā.

4. ASV pilsoņiem ir tiesības mainīt valsts pārvaldes formu. Šādu tiesību izmantošanas kārtība ir definēta konstitūcijā.

Par vienu no galvenajiem konstitūcijas papildinājumiem tiek uzskatīts Tiesību Bils, kurš tika pievienots konstitūcijai 1791. gadā. Tiesību Bila izveidotājs bija Džordžs Masons. Viņš bija Virdžīnijas štata tiesību deklarācijas izveidotājs. Masons aktīvi iesaistījās debatēs par likuma izveidošanu, kas aizstāvētu individuālās pilsoņu tiesības un brīvības. Šāds likums tika izveidots un pievienots konstitūcijai. Tiesību Bilā prasītos labojumus var iedalīt četrās daļās:

• aizsargāt pilsoņiem dotās pamattiesības un brīvības.

• aizsargāt pret dažādām patvaļīgām militārām akcijām

• aizsargāt pret patvaļīgu tiesas un policijas darbību

• aizsargāt štatu tiesības un citas neminētās cilvēktiesības

Apstiprinot šādus labojumus, ASV pilsoņi ieguva personisko neaizskaramību, kuras pirms Tiesību Bila piņemšanas viņiem nebija.

TIESĪBU BILS

Pirmie 10 konstitūcijas labojumi un to mērķis

Pilsoņiem dotās pamattiesības un brīvības aizsardzībai

1.labojums. Reliģijas, runas, preses, sapulču tiesības un tiesības iesniegt lūgumus valdībā.

Aizsardzībai pret patvaļīgu militāro akciju uzsākšanu

2.labojums.Tiesības glabāt ieročus, uzturēt valsts miliciju (Nacionālo gvardi)

3.labojums. Karaspēks miera laikā nav jāatlaiž.

Aizsardzībai pret policijas un tiesu patvaļu

4.labojums. Aizliegta beziemasla kratīšana un aizturēšana

5.labojums. Aizliegta cilvēku sodīšana bez tiesas lēmuma. Aizliegts tiesāt divreiz par viena nozieguma izdarīšanu.

6.labojums. Visiem ir tiesības uz ātru, publisku,objektīvu tiesas procesu ar aizstāvību un liecinieku nopratināšanu.

7.labojums. Ja zvērinātie ierodas tiesā privātās drēbēs, tiem jāmaksā sods 20$ apmērā.

8.labojums. Tiesai aizliegts uzlikt pārmērīgi lielas soda naudas un izpirkšanas maksas.

Štatu un citu cilvēktiesību aizsardzībai

9.labojums. Neminētās tiesības un brīvības nav jānoraida.

10.labojums. Likumi, kas nav deliģēti ASV un nav atdzīti štatos, ir rezervēti priekš pilsoņiem.

IZPILDVARA ASV

Izpildvara ASV ir piešķirta prezidentam un tā darbiniekiem. Prezidentu ievēl uz četru gadu termiņu. Konstitūcijā ir paredzēta arī vice prezidenta ievēlēšana. Vice prezidents nāk pie varas gadījumos, ja prezidents mirst, ir nedziedināmi slims vai ja prezidents tiek atlaists.

Prezidencija

• Ievēlēšana.

Prezidents tiek ievēlēts uz četru gadu termiņu (termiņš var tikt dubultots). Prezidentu ievēl pilsoņi caur vēlēšanu kolēģiju.

• Alga.

200 000$ + 50 000$ izdevumiem + 100 000$ valstu apmeklēšanai un oficiālu prezentāciju veikšanai.

• Inaugurācija.

Oficiāla ceremonija, kurā prezidents pieņem savas pilnvaras. Inaugurācija notiek 20. janvārī Kapitolija priekšā.

• Prasības.

ASV prezidentam jābūt vismaz 35 gadu vecam, jābūt dzimušam ASV un vismaz 14 gadus jābūt Amerikas Savienoto Valstu rezidentam.

• Pienākumi.

Aizstāvēt konstitūciju un apstiprināt Kongresā pieņemtos lēmumus.

• Citas pilnvaras.

Ieteikt likumu izveidošanu Kongresā; sasaukt speciālas Kongresa sēdes; veto tiesības; iecelt federālos tiesnešus; iecelt departamentu un citu oficiālu valsts iestāžu vadītājus; nosūtīt uz ārzemēm diplomātus; vest sarunas ar ārvalstīm valsts biznesa jomā; vadīt ASV valsts bruņotos spēkus;

Prezidenta ievēlēšanas metòde ir atbilstoša ASV sistēmai. Kad prezidenta kandidāti balotējas vēlēšanām, vēlētāji par viņiem individuāli nebalso. Katrā štatā tiek sastādītas vēlēšanu listes. Katra štata kandidātu skaits ir ekvivalents ar senatoru un pārstāvju skaitu, kuri šim štatam ir Kongresā. Kandidāts ar lielāko balsu skaitu iegūst visu štata vēlētāju balsis.

Prezidenta kandidāti no visiem 50 štatiem un Kolumbijas apgabala veido Vēlēšanu Kolēģiju (kopā 538 cilvēki). Tad notiek dažādas debates, kurās tiek izlemts kurš kļūs par ASV prezidentu. Nākamajam prezidentam jāiegūst 270 balsis kolēģijā. Ja nevienam no kandidātiem nav pārsvara, tad Pārstāvju Palāta Kongresā lemj, kurš kļūs par prezidentu.

Prezidenta 4 gadu termiņš iesākas 20. janvārī pēc novembra vēlēšanām. Prezidents savu darbību sāk ar inaugurācijas ceremoniju. Inaugurācijas ceremonija jau taradicionāli notiek pie Kapitolijas ēkas. Ceremonijā nākamais ASV prezidents zvēr uzticību ASV un tās pilsoņiem, sola turēt godā un aizsargāt ASV konstitūciju.

Stājoties amatā prezidents izveido savu administratīvo kabinetu.

ASV prezidentam ir dota daudz lielāka vara nekā citiem prezidentiem pasaulē. Tam pieder netikai izpildvara, bet arī zināma ietekme likumdošanā un tiesā.

Prezidenta vara likumdošanā: Prezidentam ir samērā liela ietekme Kongresā. Viņam vai viņai ir veto tiesības. Kongress veto var atcelt vienīgi, ja 2/3 kongresmeņu abās palātās par to nobalso. Bez tam prezidentam ir tiesības sasaukt speciālas sēdes un ieteikt likumu izveidošanu. Tākā ASV prezidentam ir liela ietekme sabiedrībā, tad viņš var ietekmēt sabiedriskās domas, tā piespiežot Kongresam pieņemt sev izdevīgos likumus.

Vara tieslietās: Arī tieslietās prezidentam ir liela ietekme. Viņš var iecelt federālos tiesnešus (arī tiesnešus augstākajā tiesā). Beztam prezidentam ir tiesības atlaist vai pielietot sqanksijas pret personām, kuras pārkāpušas federālos likumus.

Papildus tiesības izpildvarā: Prezidentam jau tāpat pieder izpildvara. Prezidentam ir tiesības izdot likumus un lēmumus, kas attiecas uz federālajiem pārstāvjiem. Tākā prezidents ir arī bruņoto spēku virspavēlnieks, viņam ir tiesības izsludināt mobilizāciju vai samazināt bruņotos spēkus. Kara vai nacionālās krīzes gadījumā Kongress var piešķirt prezidentam papildus pilnvaras ekonomikā un valsts drošības nodrošināšanā. ASV prezidents izveido visus izpildvaras orgānus valstī. Kopā ar 1 000-šiem augsti kvalificētiem ierēdņiem, ASV prezidents droši var pārvaldīt valsti.

Starptautiskās pilnvaras: Prezidents ir personiski atbildīgs par ASV starptautiskajiem sakariem un attiecībām. Prezidentam ir tiesības uz ārzemēm sūtīt konsulus, vēstniekus, sūtņus un citus diplomātus. Kā pirmais cilvēks valstī, ASV prezidents uztur visus oficiālos sakarus ar ārvalstīm. Prezidents ir atbildīgs par ASV pilsoņiem ārzemēs un par citu valstu pilsoņiem ASV.

Lai pārvaldītu valsti un sekotu dažādu likumu ieviešanai, ASV ir izveidoti departamenti (ministrijas). ASV ir 14 departamenti. Departamentu vadītājus izvēlas prezidents un apstiprina Senāts. Departamentu vadītāji veido kanceleju, kuru parasti sauc par prezidenta kabinetu. Departamentu pakļautībās atrodas daudzas citas organizācijas. Blakus departamentiem pastāv arī prezidenta Izpildvaras Ofiss. Tas sastāv no vairākām organizācijām, kuras informē un konsultē prezidentu. Šādas organizācijas ir: Ekonomikas padomnieku kanceleja, Nacionālā drošības komiteja, Baltā Nama apkalpe, Menedžmenta un Budžeta ofiss, ASV Tirdzniecības pārstāvju ofiss, Zinātnes un Tehnikas attīstības birojs.

Arī prezidenta kabinets ir izveidots konsultēšanai un asistēšanai. Jau kopš Vašingtona laikiem nebija iespējama prezidenta normāla darbība bez padomniekiem un asistentiem. Pašu prezidentu attieksme pret kabinetu ir bijusi dažāda: daži tai pilnīgi uzticējās, savukārt citi to ignorēja.

Katram departamenteam ir 1 000-šiem darbinieku. Departamenti ir sadalīti divizionos, birojos, ofisos un kantoros. Šāds sadalījums dod iespējas pārvaldīt valsti netikai no Vašingtonas, bet arī sūtīt uz visāmvalsts vietām savus pārstāvjus.

DEPARTAMENTI ASV

Laksaimniecības dep. Lauksaimniecības departaments (USDA) pārrauga ASV lauksaimniecību.Departamenta uzdevums ir stabilizēt lauksaimniecības produktu cenas, meklēt ārzemju tirgus ASV precēm, izglītot fermerus un dažādi tiem palīdzēt. USDA uzdevums ir atbalstīt tālāko lauku reģionu fermerus ar kredītiem un cita veida palīdzību. Šis punkts ietilpst nacionālās attīstības politikā. USDA pārvalda un neļauj iznīcināt ASV dabas resursus. Ārzemju Lauksaimniecības birojs (FAS) attīsta sakarus ar ārvalstīm meklējot ASV lauksaimniecības produkcijas noietu.

Komercijas dep. Šī departamenta uzdevums ir attīstīt valsts starptautisko tirdzniecību, nodrošināt valsts ekonomisko augšupeju un nodrošināt valsts tehnoloģisko attīstību. Vēl komercijas departamenta uzdevumos ietilpst attīstīt telekomunikācijas un tūrismu, kā arī nodrošināt nacionālo minoritāšu biznesu ASV.

Aizsardzības dep. Departamenta vadība atrodas pasaules lielākajā biroju kompleksā- Pentagonā. Aizsardzības departaments (DOD) ir atbildīgs par visu, kas saistīts ar valsts ASV militārajiem spēkiem un drošību. DOD pakļautībā atrodas apmēram 2 milijoni militāristu aktīvajā dienestā un vēl 2,5 milijoni rezervē (Nacionālā gvarde). DOD pakļautībā atrodas vairāki apakšdepartamenti, kuri ir atbildīgi par armiju, floti un navigāciju. Vēl aizsardzības pepartamenta pakļautībā atrodas pārvalde pār Okeāna pētniecības biroju un naftas atradnēm.

Izglītības dep. Izglītības departamenta pārvaldē atrodas vara pār visu izglītības sistēmu valstī. Šeit tiek izstrādātas dažādas programmas (piem. programma par migrantu strādnieku izglītošanu). Departamenta pārvaldē atrodas galvenās valsts mācību iestādes. Šeit tiek lemti jautajumi par atbalstu studentiem.

Enerģētikas dep. Šo departamentu Kongress izveidoja pēc 70-to gadu lielās enerģētiskās krīzes. Departamentu izveidoja apvienojot vairākas valsts organizācijas. Enerģētikas departaments (DOE) ir atbildīgs par enerģētikas avotu un tehnoloģiju attīstīšanu un ieviešanu dzīvē, enerģijas konservēšanu, kodolenerģijas pārraudzīšanu gan militārām, gan civilām vajadzībām, kā arī par naftas produktu eksportu, importu un cenu.

Veselības un cilvēktiesību aizsardzības dep. (HHS) Šim departamentam ir vislielākā saskare ar ASV pilsoņu ikdienas dzīvi. HHS pārskata darba devēju un ņēmēju savstarpējās attiecības. To dara Sociālās drošības administrācija. HHS palīdz apmaksāt vecu un nabadzīgu cilvēku ārstniecības rēķinus. HHS aktīvi iesaistas narkotiku, smēķēšanas un alkaholisma apkarošanas programmās. Papildus ir izsrādātas programas, lai palīdzētu nabadzīgajiem un vecajiem pilsoņiem.

Pilsētu un mājsaimniecību attīstības dep. (HUD) HUD nodarbojas ar visu, kas saistīts ar māju privatizāciju un izmantošanu. HUD programmas regulē māju īres maksājumu kārtību un citas darbības. šīs programas stimulē ASV pilsoņus kļūt par māju un cita nekustamā īpašuma saimniekiem. HUD programmas atbalsta un stimulēdzīvojamās platības celtniecību.

Iekšlietu dep. Šī departamenta rokās (atšķirībā no citām iekšlietu ministrijām pasaulē) ir kontrole pār visu ASV valdības pārvaldē esošām zemēm un dabas resursiem. Departaments nodarbojas ar dabas resursu aizsardzību. Sevišķi liela uzmanība tiek pievērsta rezervātiem.

Tieslietu dep. Šis departaments pārrauga valdības lēmumu tiesiskumu. Tieslietu departamenta uzdevums ir palīdzēt policijas darbā. Galvenais departamenta spēks ir atdots FBI (Federālā Izmeklēšanas biroja) rokās. Galvenā uzmanība tiek pievērsta narkotiku tirdzniecības apkarošanai. Tieslietu departaments uztur oficiālus sakarus ar Interpolu, kas apvieno organizācijas 146 pasaules valstīs.

Darba dep. Departaments uzmana, lai visas darbības, kas saistītas ar darba došanu un ņemšanu, valstī notiktu godīgi un tiktu ievērota likumība. Darba departaments pievērš lielu nozīmi cilvēktiesību aizsardzībā, kas saistītas ar darbu (piem. pensijas, pabalsti utt.). Departamenta sevišķi izveidotās nodaļas rūpējas par bezdarbniekiem. Ir izveidoti speciāli dienasti, kuri palīdz bezdarbniekiem atrast darbu.

Ārlietu dep. Ārlietu departaments konsultē ASV prezidentu ārlietu politikas jautājumos. Departaments visādi sekmē ASV izvēlētās ārlietu politikas ieviešanai dzīvē. Departaments uztur oficiālos sakarus ar ārvalstīm. Ārlietu departamenta uzdevumos ietilpst oficiālu pārstāvju sūtīšana uz staurptautiskām organizācijā (tai skaitā ANO un vēl citām 50 starptautiskām organizācijām).

Transporta dep. (DOT) DOT izveidoja 1966. gadā, lai apvienotu gaisa, zemesun ūdens transporta pārvaldi vienās rokās. DOT galvenie uzdevumi ir: attīstīt lielciļu būvi ASV; attīstīt lielgaborīta tranzītu; attīstīt dzelzceļu satiksmi; attīstīt civilo aviāciju; nodrošināt ūdens ceļu, lielceļu, ostu un naftas vadu drošību.

Finansu dep. Finansu departaments ir atbildīgs par nācijas finansiāqlo vajadzību apmierināšanu. Galvenie uzdevumi ir: izvēlētās nodokļu un finansu politikas ieviešana dzīvē; regulāra ziņošana prezidentam par valsts finansiālo stāvokli; naudas iespiešana un nomaiņa; citas tiesības ASV finansu pārvaldē. Departaments ir atbildīgs par skaidras naudas apgrozību ASV. Finansu departamenta pārraudzībā atrodas 4 600 bankas.

Veterānu aprūpes dep. Šī departamenta galvenais un vienīgais uzdevums ir veterānu aprūpe. Departamēnta pārraudzībā atrodas 172 medicīniskie centri, 16 pansionāti, 228 klīnikas, 116 poliklīnikas, kuras domātas veterānu medicīniskajai aprūpei. Veterāniem tiek nodrošinātas pensijas un pabalsti. Departaments ir atbildīgs par veterānu un citām darbībām.

Departamenti ir vieni no galvenajiem Izpildvaras balstiem federālajā valdībā. Kā jau varēja redzēt departamentu uzdevumi un pilnvaras ir ļoti dažādas. Citiem ir dota lielāka vara, citiem atkal mazāka, bet tie visi kopumā nodrošina sekmīgu ASV politikas ieviešanu dzīvē.

Jāatzīmē, ka paralēli departamentiem pastāv arī citas izpildvaras organizācijas. Šīs organizācijas sauc par Neatkarīgajām aģentūrām. Šo organizāciju funkcijas ļoti plaši variē. Dažas ir domātas valsts ekonomiko darbību pārraudzībai, turpretim citas ir spesializējušās uz pakalpojumu sniegšanu gan valdībai, gan arī pilsoņiem un citānm organizācijām. Aršādu organizāciju palīdzību tiek stabilizēta visa izpildvaras sistēmas darbība ASV.

Izpilvara ASV atrodas prezidenta rokās. Prezidenta vadīgā tiek izveidots Kabinets un Izpildvaras ofiss, kā arī citas izpildvaras organizācijas. ASV prezidents tiek ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās uz 4 gadu termiņu. Šāda sistēma ir ļavusi valstij strauji attīstīties un pilnveidoties ļoti daudzās jomās.

LIKUMDOŠANAS VARA ASV.

Konstitūcijas 1. punktā teikts, ka ASV likumdošanas vara pieder Kongresam. Kongress ir sadalīts divās palātās – Senāts un Pārstāvju palāta. Senāts (mazākais no abiem) ir izveidots no 50 štatu pārstāvjiem. Katram štatam, neskatoties ne uz lielumu vai pilsoņu skaitu, ir tiesības uz Senātu sūtīt 2 senatorus. Pārstāvju palāta ir izveidota skatoties pēc pilsoņu skaita štatā.Pārstāvju skaits palātā bieži mainās. Protams, arī senatoru skaits var mainīties, bet tikai gadījumos, ja ASV pievienojas vai atvienojas kāds no štatiem.

Pret Kongresmeņiem ir izvirzītas vairākas prasības. ASV Konstitūcija pieprasa, ka senatoram jābūt vismaz 30 gadu vecam, jābūt ASV pilsonim kā minimums 9 gadus, un jābūt tā štata rezidentam no kura tas ir ievēlēts. Pārstāvjiem jābūt vismaz 25 gadu veciem, 7 gadus jābūt ASV pilsonim un arī jābūt tā štata rezidentam no kura tas ir ievēlēts.

Katram štatam ir tiesības būt pārstāvētiem ar 2 senatoriem Kongresā. Šeit štata lielumam vai iedzīvotāju skaitam nav nekādas nozīmes. Kā pierādošu piemēru varu minēt Rodas salu (vismazākais ASV štats). Tās kopējā platība ir tikai 3 156 km2, bet senātā Rodas salai 2 senatori. Tas ir tieši tikpat daudz cik Aļaskai (lielākajam ASV štatam). Aļaskas kopējā platība ir 1 524 640 km2.

Kopējais pārstāvju skaits palātā ir ļoti mainīgs. Šis skaitlis ir atkarīgs no štatā dzīvojošo iedzīvotāju skaita. Konresā ir izveidota tāda sistēms, lai katrs štats būtu pārstāvēts Pārstāvju palātā ar vismaz 1 likumdevēju. Piem. 6 ASV štati ir pārstāvēti palātā ar tikai vienu pārstāvi. Tie ir: Aļaska, Delavera, Dienvid Dakota, Ziemeļ Dakota, Vermonta un Vajominga. Savukārt daudziem štatiem ir vairāk par 20 pārstāvjiem. Kalifornijai vien ir 45. Lai viss notiktu likumīgi ASV notiek tautas skaitīšana reizi 10 gados. Pēc katras skaitīšanas vietu skaits palātā mainās. Tas ir ievērojami pieaudzis. Ja pirmajos gados palātā bija 65 vietas, tad tagad Pārstāvju palāta sastāv no 435 vietām. Veicot neprecīzus aprēķinus mēs varam izsecīnāt, ka katriem 530 000 ASV pilsoņiem ir viens pārstāvis palātā.

Vēlēšanu laikā štati tiek sadalīti vienādos apgabalos. Apgabali tiek noteikti tā, lai iedzīvotāju skaits katrā apgabalā būtu vienāds. Katrā apgabalā tiek izvēlēts viens pārstāvis. Vēlēšanas notiek reizi 2 gados.

Senāta vēlēšanas natiek viso pāraskaitļa gados. Interesants ir tas fakts, ka Senāts nenomainās vienlaicīgi. Pēc katrām vēlēšanām tiek nomainīta tikai 1/3 Senāta. Senatori tiek ievēlēti uz 6 gadu termiņu. Manuprāt šāda sistēma ir ļoti izdevīga un praktiska.

Kongresa abu palātu sēdes notiek Kapitolijā (Vašingtona, D.C.)

Abām Kongresa palātām ir likumdošanas vara. Likumdošanas vara ir sabalensēta starp abām palātām. Abas palātas var pretoties otrā palātā izdotiem likumiem. Tas balansē lielo un mazo štatu iespējas. Ja abas palātas ilgi nespēj vienoties, tad tiek izveidota kopēja komisija, kas atroc kompromisu.

Kongresa tiešajos pienākumos ietilpst:

• noteikt un iekasēt nodokļus

• vākt naudu publiskām vajadzībām

• izveidot un regulēt likumus, kas nosaka starptautisko tirdzniecību un pašmāju komercdarbību.

• izveidot naturalizācijas un pilsoņtiesību iegūšanas kārtību valstī

• noteikt oficiālās svara un daudzuma mērvienības

• nodrošināt pasta un sakaru normālu darbību

• izskatīt jautājumus saistītus ar patentiem un autortiesībām

• pārraudzīt federālo tiesu sistēmu

• izdot likumus bandītisma apkarošanai

• ekstremālos apstākļos ir tiesības pieteikt karu

• izveidot un uzturēt ASV bruņotos spēkus

• attīstīt floti

• kārtot jautājumus, kas saistīti ar federālo likumu atspēkošanu un ārvalstu ieguildījumiem

• speciāli veidot likumus priekš Kolumbijas Apgabala

• izveidot apstākļus demokrātiskai Konstitūcijas ieviešanai dzīvē

Dažas no šīm pilnvarām ikdienas dzīvē nav aktuālas, bet tomēr Kongresa uzdevumi ir un paliks nemainīgi. varbūt tioe tiks vēl paplašināti.

Beztam Konstitūcijā ir parādzēts un strikti noteikts, ko Kongress nekādā gadījumā nedrīkst darīt. Un tas būtu:

• aizliegts izrādīt jebkādu pasivitāti vai aktīvi nedarboties sacelšanās vai citas valsts invāzijas laikā

• aizliegts apstiprināt likumus, kas ļautu noziedzniekiem izvairīties no soda

• aizliegts izveidot likumus, kas stimulē jebkāda veida noziedzīgas darbības ASV

• aizliegts iekasēt nodokļus divreiz

• aizliegts nodokļu eksports

• aizliegts piešķirt jebkāda veida finansālas priekšrocības kādam no štatiem

• kategoriski aizliegts piešķirt personām aristokrātiskus titulus

Lai nodrošinātu normālu Kongresa normālu darbību ir nepiueciešami labi kvalificēti ierēdņi, kas vadītu sēdes un nodarbotos ar citām nepieciešamām darbībām. Konstitūcijā paredzēts, ka ASV vice prezidents ir arī Senāta prezidents.Vice prezidentam gan nav balss tiesības, bet gadījumos, ja Senāta abas puses ir nonākušas pie pilnīga balsu līdzsvara, viņam ir izlēmēja funkcijas.

Par Senāta prezidenta vietnieku ieceļ pro temporu. Viņš dfarbojas gadījumos, kad prezidents nevar piedalīties sēdēs. Arī Pārstāvju palātā ir spīkers. Viņu ieceļ pati palāta. Spīkers un pro tempors vienmēr pārstāv to partiju, kura dominē palātā vai Senātā.

Likumdošanas process.

Lielu lomu Kongresā spēlē komitejas. Komitejas ir pierādījušas savu lielo nozīmi mūsdienās, tās nav ar Konstitūciju speciāli paradzētas.

Dotajā mirklī Senātā ir 16 palātas, bet Pārstāvju palātā 22. Katra komiteja ir specializējusies dažādās jomās: ārzemju sakari, aizsardzība, banku darbība, lauksaimniecība, komercija u.c. jomas.

Visas likumui paketes, kuras ir ierosināts izveidot Kongresā, tiek nosūtītas uz attiecīgo komiteju izstrādāšanai un izanalizēšanai. Komitejas šos likumprojektus var pieņemt, bet var arī pilnīgi ignorēt. Praktiski nav iespējams izveidot ūn pieņekt kādu likumu, ja komitejas tam pretojas. Partijai, kurai ir vairākums kādā no Kongresa palātām ir zināma ietekme uz komiteju darbību. Komiteju vadītāji parasti ir iecelti no kādas partijas vai apvienotu kongresmeņu grupas. Mazāko partiju varas lielums lielā mērā ir atkarīgs no komiteju darbības.

Likumuprojekti Kongresā var tikt ierosināti apstiprināšanai vairākos ceļos:

• pēc komiteju ierosinājuma

• pēc speciālkomiteju ierosinājuma (speciālkomitejas izskata sevišķi nozīmīgus un sarežģītus jautājumus)

• pēc prezidenta vai viņa ierēdņu ierosinājuma

• pēc pilsoņu vai organizāciju ierosinājuma

Kad tiek ierosināts izveidot kādu likumprojektu, tas tiek sūtīts uz komitejām izskatīsanai. Debates komitejās var ilgt vairākas nedēļasvai pat mēnēšus. Šeit sākas likuma pieņemšanas pirmā stadija. Kad komitejas atbalsta un ir izstrādājušas jauno likumprojektu, tas tiek nosūtīts uz Kongresa abām palātām apspriešanai. Senāta debašu laiks nav ierobežots, bet Pārstāvju palātai, daudzo locekļu skaita dēļ, tiek noteikts precīzs termiņš dwebatēm.Pēc debatēm notiek balsošana. Likumu var pieņemt, noraidīt vai sūtīt atpakaļ komitejai tālākai izskatīšanai.

Kad likums ir pieņemts abās palātās, tas tiek nosūtīts prezidentam. Prezidentam 10 dienu laikā (neskaitot brīvdienas) jāpieņem lēmums. Arī prezidentam ir izvēles tiesības- viņš var likumu parakstīt, tad tas stājas spēkā vai arī pielietot savas veto tiesības. Šajā gadījumā likums stājas spēkā tikai tad, ja 2/3 no abām palātām ir pret šo veto.

Šādi darbojas likumu pieņemšanas process ASV.

Kongresa vara pētniecības jomā.

Viena no galvenajām neplikumdošanas varām Kongresā ir pētīšanas iespējas. Parasti šīs tiesības pieder komitejām. Šādos gadījumos var pastāvēt 3 veidu komitejas:

1. parastās komitejas

2. speciālās komitejas (domātas speciāliem mērķiem)

3. apvienotās komitejas (izveidotas no abu palātu kongresmeņiem)

Šādai pētīšanai ir ļoti liela nozīme visā likumdošanas procesā. Pētišanai ir vairāki mērķi:

• vākt informāciju tālāko likumu izveidei

• pārbaudīt kā darbojas jau pieņemtie likumi

• kontrolēt citu varas atzarojumu (tiesu un izpilvaras) strādājošo darbinieku kvalifikāciju. Kontrolēt arī citus valsts organizācijās strādājošo atbilstību

• vākt informāciju apsūdzības uzturēšanai tiesā, ja ir noticis kāds likumpārkāpums valsts organizācijā

Bieži vien komitejas pieaicinaspeciālus ekspertus, lai varētu detalizētāk izskatīt kādu jautājumu.

Viss šis pētīšanas process notiek atklāti. Visas komiteju sēdes ir plaši atspogūļotas masu mēdijos. Tam ir ļoti liela loma iedzīvotāju uzmanības piesaistīšanai nacionāli svarīgos jautājumos.

Pētīšanas process palīdz Kongresa darbībai, un ir ļoti labs līdzeklis cīņai pret korupciju valsts varas pārstāvju vidū.

Neoficālā pieredze Kongresā.

Atšķirībā no daudzu citu Eiropas parlamentārās sistēmas valstīm, ASV likumdevēju rīcība un uzvedība ir daudz vairāk kontrolēta. Tas saistīts gan ar dažādu kontrolējošu organizāciju pastāvēšanu, gan arī ar politiķu partiju darbību. ASV pilsoņiem ir liela vara pār likumdevējiem un citiem vēlētiem valsts darbiniekiem, tādēļ viņi ir disciplinēti un neuzdrošinās uzsākt ko nelikumīgu. ASV galvenās partijas sastāv no ļoti daudzām vietēja mēroga organizācijām. Visas šīs partijas veido divus lielus blokus. Veidojas divas lielas nacionālās partijas- demokrāti un republikāņi. Vēlēšanās kandidāti piedalās individuāli un tikai pēc ievēlēšanas oficiāli pārstāv kādu partiju. Tas palīdz pilsoņiem izdarīt pareizo izvēli un kontrolēt deputātus.

Arī pats Kongress ir izveidots izslēdzot jebkādu oligarhijas izveidošanās iespējas. Kongresa uzbūve ir koleģiāla nevis hiarhiska. Visa Kongresa vara plūst nevis no augšas uz leju, bet gan dažādos virzienos. Pēc sodīšanas atlaišanas orgānu izveidošanas Kongresā praktiski nav iespējamas nelikumīgas valdības. Ja kongress kaut nedaudz atvirzītos no saviem galvenajiem uzdevumiem, tad momentāli tiktu izdarīts spiediens no Baltā Nama vai no pilsoniskās sabiedrības.

Tāda ir ASV likumdošanasorgāna – Kongresa- darbība. Likumdošana valstī ir demokrātiska, tā izslēdz oligarhijas izveidošanās iespēju un ir ASV pilsoņu stiprā kontrolē.

TIESU VARA UN LIKUMI.

Trešais federālās varas atzarojums ASV ir tiesu vara. Tiesu sistēma valstī sastāv no daudzām tiesām visā valstī. Visu sistēmu vada ASV Augstākā tiesa.

Tiesas ASV pastāvēja vēl pirms Konstitūcijas izveidošanas. Tās bija neatkarīgās štatu tiesas. Pieņemot Konstitūciju, šīs tiesas netika izformētas, bet gan papildus tika izveidota federālo tiesu sistēma. Tātad ASV pastāv divas tiesu sistēmas- federālā un štatu.

III. Konstitūcijas pantā ir teikts, ka ASV tiesu vara ir pārstāvēta Augstākajā tiesā un to daļēji var pārraudzīt Kongresspapildinot un kontrolējot tieslietu sistēmu valstī. Neskatoties uz to ASV tiesas bauda lielu neatkarību.

Federālās tiesas izskiata gan civil, gan arī krimināl lietas. Ir speciāli izveidotas tiesas abu veidu lietām. Konstitūcijas III. pants nosaka štatu un federālo tiesu savstarpējās attiecības. Federālās tiesas nevar izskatīt individuālās štatu lietas, bet štatu tiesām ir tiesības izskatīt tās federālo tiesu lietas, kurām ir sakars ar šo štatu. Protams, gadījumos, ja tiek apsūdzēts štats, tad šo lietu izskata federālā (Augstākā) tiesa. Abām tiesu sistēmām ir ietekme tieslietu sfērā, un abu sistēmu darbība ir saskaņota un labi koordinēta.

Jāatzīmē, ka abiem citiem federālās varas atzarojumiem ir liela ietekme tiesu sistēmā. Valsts prezidents var atcelt un iecelt federālos tiesnešus. Arī Kongresam ir lielas kontroles ispējas.

ASV ir 3 pakāpju tiesu sistēma. Tagad par katru pakāpi atsevišķi.

Augstākā tiesa.

Augstākā tiesa ir augstākā instance ASV tiesu sistēmā, un vienīgā, kuras izveidošanu paredz Konstitūcija. Augstākās tiesas lēmumus nevar pārsūdzēt. Kongress var noteikt tiesnešu skaitu tiesā un izteikt savu viedokli par kādu tiesas lēmumu, bet lēmumus mainīt viņi nevar un visa cita tiesu vara, kura ir atzīmēta Knstitūcijā, ir nemaināma.

Augstākā tiesa izskata tikai divu veidu lietas:

• Tās, kurās ir iejauktas ārvalstu attiecības un gods.

• Tās, kurās ir sakars ar štatu nelikumīgām darbībām.

Pārējās lietas, kuras izskata Augstākā tiesa, ir pārsūdzētās lietas no zemākajām tiesu instancēm. Katru dienu šādu lietu skaits sasniedz tūkstošus. Augstākās tiesas spēju robežās atrodas 150 lietu izskatīšana.

Apelāciju tiesas.

Par pakāpi zemāk atrodas Apelāciju tiesa. Tā ir izveidota 1891. gadā, lai izskatītu no Apgabaltiesām pārsūdzētos lēmumus tā atvieglojot Augstākās tiesas darbību. Visa ASV teritorija ir sadalīta 11 juridiskos apelāciju reģionos. Katrā reģionā atrodas vismaz viena tiesa ar 3-15 tiesnešiem.

Tiesas uzdevumos atrodas Apgabaltiesu pārsūdzēto lēmumu izskatīšana. Bez tam Apelāciju tiesa pārskata neatkarīgo valsts organizāciju darbību un ierosina pret tām tiesu proces, ja šīs organizācijas ir pārkāpušas tām dotās pilnvaras.

Apgabaltiesas.

Pašu zemāko pakāpi ieņem Apgabaltiesas. ASV teritorija ir sadalīta 89 juridiskos apgabalos. Katram ASV pilsonim tiesas ir viegli pieejamas. Katrā apgabalā ir vismaz viena tiesa, kurā strādā no1-27 tiesnešiem.

Šie apgabali tiek noteikti pēc iedzīvotāju skaita, lieluma un izskatāmo lietu daudzuma. Daži štati nav sadalīti, jo tie paši par sevi veido vienu apgabalu, bet tādos štatos kā Ņujorka, Kalifornija un Teksasa ir pat 4 apgabali katrā.

Tiesnešiem ir izvirzītas vairākas prasības. Tiesnešiem jābūt tā štata rezidentiem, kurā tie strādā (izņēmums ir Kolumbijas apbabalā). Tiesnešiem ir jāsaņem speciāla juridiskā izglītība, un viņiem jābūt zināmai kvalifikācijai un pieredzei. Apgabala tiesas sēdēm ir jānotiek periodiski un dažādās apgabala pilsētās.

Šīs tiesas uzdevumos ietilpst dažādu federālu lietu izskatīšana (pim. lietas par federālā īpašuma bojāsanu, izlaupīšanu, izdarītie noziegumi, kas sastīti ar pastu utt.). Šīs tiesas ir vienīgās tiesas kurās lietu izskata un lēmumu pieņem zvērinātie.

Speciālās tiesas.

Laiku pa laikam ir nepieciešams izveidot speciālās tiesas sevišķos gadījumos. Tautā šīs tiesas sauc par likumdošanas tiesām, jho to izveidi rosina Kongress. Tāpat kā citās tiesās arī šeit triesnešus izvēlas prezidents un apstiprina Senāts.

Šīs tiesas izskata dažādus lēmumus. Viena no populārākajām šāda veida tiesām ir Pretenziju tiesa. Tā ir izveidota 1855. gadā un izskata lietas, kas saistītas ar finansu noziegumiem pret ASV. Cita tiesa ir ASV Muitas tiesa. Šī tiesa izskata lietas, kas saistītas ar muitas likmēm, nodokļiem utt. Patentu ApelAcijas tiesa izskata jautājumus, kas saistīti ar patentiem un autortiesībām. Šai tiesai ir cieša saistība ar ASV Autortiesību Aisardzības kantori.

Pastāv arī citas speciālās tiesas.

Tātad ASV ir diva veida tiesu sistēmas- štata un federālās. Federālā tiesu sistēma sastāv no 3 pakāpēm – Augstākās, Apelāciju un Apgabaltiesas+speciālās tiesas. Šāda sistēma nodrošina katraASV pilsoņa tiesību aizsardzību. Tiesas, kā viss pārējais ASV politiskajā sistēmā, ir demokrātiskas. Arī tiesu sistēmu var ņemt par piemēru daudzas citas pasaules valstis.

ASV- DAUDZU VALDĪBU ZEME.

ASV ir valsts ar federālu uzbūvi. Federācijai ir ļoti senas tradīcijas. Visa ASV federālā sistēma sastāv no 1 000-šiem mazu daļiņu, kas koupumā veido tiešām iespaidīgu mozaīku. Katram no 50 štatiem (un Kolumbijas Apgabalam) ir sava valdība. Bez tam pastāv vēl simtiem mazāku valdību, kuru pārraudzībā atrodas lielpilsētas, pavalstis, pilsētas un pat ciemi.

Šādas sistēmas izveidošanos labāk var izprast atskatoties ASV vēsturē. Vēl pirms ASV izveidošanās pastāvēja neatkarīgas kolonijas, kuras pēc ASV izveidošanās daļēji saglabāja savu neatkarību. Katras kolonijas pārvaldes sistēma saglabājās.

Šādam federālam sadalījumam ir priekšrocības. Atrodoties uz vietas štatu vadoņiem ir vieglāk izprast pilsoņu vēlmes un vajadzības. Tādēļ arī štatu valdības varēja izveidoties. Funkcijas, kuras ir vieglāk izpildīt vienotā valstī, tika atdotas federālajai valdībai. Tādas funkcijas kā valsts aizsardzība, finansu politika un ārlietu sakari var tikt ieviestas dzīvē tikai vienotā un stiprā valstī. Tādēļ šīs funkcijas nodeva ASV valdībai. Funkcijas, kurām nav vajadzīga „sipra roka“ (izglītība, vietējais transports utm.), tika atstātas vietējo varu pārraudzībā.

Štatu valdība.

Pirms apvienošanās, kolonijas atradās Britu Kroņa pārraudzībā. Pašos pirmajos neatkarības gados štati pēc savas būtības bija pilnīgi patstāvīgi, un praktiaki nekas tos nesaistīja ar citiem. Konstitūcijas Konvencijas delegāti nolēma, ka vajag nodibināt ciešas saites starp štatiem, kas apvienotu valsti, bet arī štatu tiesības viņi vēlējās saglabāt.

Gala rezultātā izveidojās valsts, kura savā būtībā sastāv no neskaitāmām daļām. Štatiem tika dotas daudzas pilnvaras. Statiem ir vara pār:

• vietējām komunikācijām

• likumiem un lēmumiem par privātīpašumu

• industriju, biznesu un valsts īpašumu

• štatam ir savs kriminālkodeks

• štati nosaka darba devēju un ņēmēju attiecības

Lai štatos saglabātos demokrātija un viss notiktu likumīgi, štatiem ir jāievēro ASV Konstitūcija un federālie likumi un lēmumi.

Diemžēl ir gadījumi, kad starp federālo valdību un štatu valdībām notiek strīdi par sfēru un ietekmju jomu sadali. Federālā valdība laiku pa laikam izcīna tiesības pārvaldīt kādu sfēru. Tagad štatu pārraudzībā atrodas izglītība, veselības aizsardzība, labklājība, transports, mājsaimniecību un pilsētu attīstības jomas.

Līdzīgi kā federālajā sistēmā arī štatu valdībā eksistē 3 daļīgs varas sadalījums. Šī sistēma darbojas ļoti līdzīgi. Izpildvaru pārstāv gubernātors. Gubernātoru ievēl vispārējās vēlēšanās parasti uz 4 gadu termiņu (dažos štatos uz 2 gadiem). Likumdošanas vara atrodas likumdevēju rokās. Visos štatos (izņemot Nebrasku, kur ir 1 palātas parlaments) ir 2 pakāpju likumdošanas sistēma. Parlamenta palātas parasti sauc par Senātu un Pārstāvju palātu vai arī par Delegātu palātu un Ģenerālo Asambleju. Pārsvarā štatos senatori kalpo 4 gadu termiņu, bet pārstāvji 2 gadu termiņu.

Katram štatam ir sava konstitūcija. Tās visas ir ļoti līdzīgas federālajai Konstitūcijai. Štatu priekšrocība ir tāda, ka konstitūcijā var sīkāk izskatīt štatos aktuālos jautājumus. Konstitūcijā ir ļoti sīki izskatīti jautājumi, kas saistīti ar štatu ekonomiku un sociālo stāvokli. Tiek iszskatīti jautājumi par biznesa operācijām, banku darbību, valsts īpašumu un organizāciju pārvaldi.

Visās štatu konstitūcijās ir atzīmēts, ka galējā un visaukstākā vara pieder ASV pilsoņiem. Ir atzīmēti arī valdības izveidošanas principi un standarti.

Šāda sistēma palīdz nodrošināt patiesu demokrātiju valstī.

Pilsētu valdība.

Nevar noliegt, ka ASV mūsdienās ir valsts ar ļoti attīstītām pilsētām. ¾ no visiem ASV pilsoņiem dzīvo pilsētās. Šī iemesla dēļ pilsētām ir nepieciešama sava valdība. Pilsētu valdība nosaka jautājumus, kas saiatīti ar dažādām sfērām sākot no ugunsdrošības un beidzot ar sanitāro aprūpi un izglītību, sabiedrisko transportu un māju privatizāciju.

Pilsētu izaugsme pēdējos gados ir milzīga.Tā piemēram ir tikai 7 štati, kuri iedzīvotāju skaita ziņā pārspēj Ņujorku.

Pilsētu valdību vada priekšēdētājs, kuru ieceļ štatu valdība. Priekšēdētāja jeb mēra rokās atrodas visa municipālā vara. Lai gan mēru ieceļ štatu valdība, daudzos gadījumos pilsētu valde darbojas neatkarīgi no štata. Pēdejā laikā ļoti populāra ir kļuvusi lielpilsētu un štatu līdzvērtīga sadarbība. Šādi viņi vieglāk spēj apmierināt pilsoņu vēlmes.

Visā ASV pastāv daudzi pilsētvaldes tipi. Galvenie 3 tipi ir Mēra kanceleja, Komisija un Pilsētas Menedžers. Mūsdienās tipi ir pielietoti neskaitāmās kombinācijās.

Mēra kanceleja: Tā ir vecākā pilsētu valdes forma. Tās pirmsākumi ir meklējami vairāk nekā 200 gadu atpakaļ.Tās uzbūve ir ļoti līdzīga federālās valdības uzbūvei, kur vēlēts mērs ir izpildvaras pārstāvis, izvēlēta kanceleja pārstāv likumdošanas varu un ir arī sava tiesa. Arī mēram ir savi departamenti. Viņš ieceļ to vadītājus. Pilsētvalde lemj jautājumus, kas saistīti ar pilsētas budžetu. Mēram ir veto tiesības tāpat kā ASV prezidentam. Kanceleja savukārt lemj jautājumus: lemj par īpašuma nodokļiem dažādās pilasētas daļā un citiem tamlīdzīgiem jautājumiem. Šāda pilsētvaldes forma pastāvēja visās ASV pilsētās līdz pat 20 g.s. sākumam.

Komisija: šeit ir apkopota likumdošanas un izpildvaras ierēdņu kopums (parasti 3-5). Arī šos ierēdņus ievēl vispārējās pilsētas vēlēšanās. Katra ierēdņa kontrolē atrodas kāda pilsētas daļa.Viens no ierēdņiem ir iecelts par priekšsēdētāju (parasti viņu sauc par mēru), bet viņa pilnvaras būtībā ir tādas pašas kā citiem.

Pilsētas menedžers: Pilsētu menedžeris savā personā apkopo visas varas. Viņa kontrolē atrodas piolnīgi visi jautājumi, kas saistīti ar augošajām lielpilsētu problēmām. Mūsdienās, kad problēmu ir ļoti daudz, visu varu ir nepieciešams apvienot vienās rokās, lai ātri un ērti varētu pieņemt lēmumus. Menedžera pārraudzībā atrodas netikai pilsētas budžets, bet arī visi citi municipālie jautājumi. Lai palīdzētu un kontrolētu menedžera darbību, ir izveidota vēlēta kanceleja. Menedžera darbības ilgums parasti nav ierobežots. Viņs darbojas tik ilgi pats vēlas un kanceleja ar viņu ir apmierināta.

Pavalsts valdība.

Pavalsts ir štatu sastāvdaļa. Parasti pavalstis apvieno vairākas nelielas pilsētas un ciematus. Bet ne vienmēr. piemēram Ņujorka ir sadalīta 7 pavalstīs.

Pavalsts valdība lemj, kurā pilsētā atradīsies administrācija. Mazām pavalstīm nav vajadzīga liela administrācija, toties lielās pavalstīs administrācija sastāv no vairākām sīkākām daļām, kuras pārrauga noteiktus apgabalus. Galvenie pavalsts valdības uzdevumi ir:

• vākt nodokļus

• ieguldīt un rīkoties ar naudu pavalsts interesēs

• noteikt algas administrācijā strādājošajiem

• nodrošināt demokrātisku vēlēšanu norisi

• turēt labā kārtībā ēkas, ceļus, tiltus utt.

• atbalstīt nacionālās vai štatu labklājības programmas

Mazo pilsētu un ciematu valdības.

1 000-šiem municipāli juridisku organizāciju administrācijas ir par mazu, lai tās nosauktu par valdībām. Šādas adminmistrācijas nodarbojas ar ļoti lokālu jautājumu risināšanu: ielu apgaismošanu un tīrīšanu, ūdens piegādi, policijas un ugunsdzēsēju dienestu uzturēšanu. Lai to visu varētu realizēt tiek vākti vietējie nodokļi.

Valdības pamatā atrodas vēlēta padome, kurai ir neskaitāmi daudz nosaukumu. Padomei ir priekšsēdētājs vai prezidents, var būt vēlēts mērs. Šīs valdības darbinieki perasti ir vainu ugunsdzēsēji, vai policisti utm. ierēdņi.

Vēl pastāv arī cits pilsētu pārvaldīšanas veids. Tie ir pilsētu mītiņi. Kādā noteiktā laikā visi pilsētiņas vai ciemata iedzīvotāji savācas kopā un kopīgi pieņem lēmumus. Tā ir ļoti sena tiešās demokrātijas forma. Viņi nosaka visu, kas saistīts ar budžetu un citām lietām. Funkcijas ir Loti līdzīgas kā pavalstu valdībai.

Šādi notiek mazpilsētu un ciematu pārvalde.

Visa ASV valdību struktūra sastāv no ļoti sīkām daļām. ASV Konsesa birojs (komercijas departamenta sastāvdaļa) ir saskaitījusi, ka ASV ir vismaz 78 218 vietējas valdības. Šis skaitlis sastāv netikai no jau minētajām administrācijām, bet tur ir iekļautas arī skolu un speciāl apgabalu aparātus.

ASV daudzās valdības var ieviest dzīvē ļoti daudzus uzdevumus. Visas valdības darbojas tikai un vienīgi ASV pilsoņu labā. Tās palīdz atrasināt viņu ikdienas problēmas. Tagad mēs redzam, ka par visām ASV darbībām kāds ir atbildīgais un tās ir mazās ASV valdības.

ASV SAISTĪBAS AR LATVIJU.

’’Laikā, kad jūs atgriežaties Eiropas saimē, mēs stāvēsim kopā ar jums’’, tā teica ASV pirmais cilvēks Bils Klintons 1994. gada 6. jūlijā Uzrunā Baltijas tautām. Šī ASV prezidenta vizīte Latvijā bija pirmais šāda ranga notikums ASV un Latvijas attiecību vēsturē. Tika sperts milzīgs solis abu valstu attiecību nostiprināšanā.’’ASV prezidenta Bila Klintona vizīte Rīgā -pirmais šāda ranga Baltijas valstu apmeklējums- bija netikai simbolisks rokas spiediens pāri okeāniem, bet arī lietišķs demokrātijas un Baltijas bçīvības centienu atbalsta pasākums.’’, tā teikts pārskatā par Bila Klintona vizīti Latvijā. Šī vizīte netikai daudz izdarījaabu valstu (arī Lietuvas un Igaunijas) attiecību nostiprināšanā, bet arī strikti norobežoja Baltiju no NVS un Krievijas pārējās pasaules acīs. Vienlaicīgi pavērās jaunas un plašas iespējas darījumu sakaru nostiprināšanai. Daudzas firmas ieinteresējās par Latviju (sk. pielikumu). Visa šo firmu interese par Latviju ir notikusi pateicoties Klintona vizītei.

Jāatzīmē, ka ārvalstu (sevišķi jau tādas attīstītas valsts kā ASV) kapitāla iesaiste Latvijā ir viens no drošākajiem veidiem, kā panākt dzīves līmeņa celšanos un ekonomikas uzplaukumu.

ASV saistības ar Latvijuvar palīdzēt atgūt Rīgai seno tirdzniecības un Hanzas pilsētas statusu. Latvija pamazām piemērojas līmeņa nodrošinājumam tehniskajā jomā, kļūstot arvien pievilcīgāka darījumu cilvēkiem citur pasaulē.

ASV dienās Latvijā un jo īpaši izstādē USA Business EXPO bija aicināts šo sadarbību vēl vairāk paplašināt, iesaistot savstarpējā apritē gan ASV un Latvijas darījuma aprindas, gan arī cilvēkus no pārējām neatkarību atguvušajām valstīm.

Jāatzīmē, ka ASV dienu Latvijā mērķis (tās notika no 26. sept. – 2. okt.) bija netikai veicināt Latvijas un ASV sadarbību ekonomiskajā jomā, bet arī nodibināt sakarus kultīras un politikas jomās.

Netikai Latvija, bet arī ASV ir ieinteresēta sniegt Latvijas iedzīvotājiem vairāk informācijas par savu valsti. ASV vēstniecība nodarbojas ar savas valsts popularizēšanu mūsu valsts iedzīvotāju starpā. Vēstniecības apakšnodaļa – ASV informācijas centrs- ir liela un visas jomas aptveroša bibliotēka. Šinī iestādē informāciju par Asv var iegūt jebkurš interesents.

ASV un Latvijas sadarbība ir mūsu valsts vislabākā un reālākā iespēja iekļūt pasaules saimē.

SECINĀJUMI.

Savu kursa darbu esmu pabeidzis. Kursa darba gaitā es mēģināju izanalizēt ASV valsts politisko uzbūvi, kā arī nedaudz ieskatījos ASV un Latvijas attiecībuvēsturē. Tagad varu izdarīt daudzus secinājumus. Galvenie no tiem būtu:

• ASV valdība un viss polkitiskais režīms līdz pašiem pamatiem ir demokrātisks.

• Par demokrātijas pastāvēšanu jāpateicas ASV Konstitūcijai. Konstitūcijas iespējamie labojumi padara to par ļoti elastīgu un apstākļiem pielāgoties spējīgu, bet tomēr nemainīgi demokrātisku.

• Liela nozīme ir ASV izpildvaras ’’īpašniekam’’- ASV prezidentam. Viņš vai viņa ir 1. cilvēks valstī. Prezidenta pilnvaras un protams arī atbildības nasta ir daudz lielāka nekā prezidentiem citur pasaulē.

• ASV likumdošanas vara pieder Kongresam. Likumdošanas process valstī ir demokrātisks un to ļoti stipri var ietekmēt ASV pilsoņi.

• ASV tiesu sistēma sastāv no divām neatkarīgām sistēmām-štatu un federālās.Federālā tiesu sistēma ir 3 pakāpju+speciālās tiesas. Šāda tiesu sistēma nodrošina katra ASV pilsoņa tiesību aizsardzību. Arī tiesas ir izveidotas izejot no daudziem demokrātiskiem pamatprincipiem.

• Trīss galvenie varas atzarojumi (likumdošanas vara, tiesu vara un izpildvara) ir atdalīti un neatkarīgi viens no otra. Vara, kas uzticēta vienam atzarojumam, ir veiksmīgi sabalansēta ar pārējo divu atzarojumu varu. Tas izslēdz jebkādu oligarhijas izveidošanās iespēju.

• ASV daudzās valdības var realizēt dzīvē ļoti daudzus uzdevumus. Tās kalpo ASV pilsoņiem. Visām darbībām ASV ir kāds atbildīgais. Šāda atbildības nasta neļauj valdībām noiet no demokrātijas ceļa.

• ASV sadarbībai ar latviju ir liela perespektīva nākotnē. Sevišķi izdevīga šī sadarbība ir latvijai, jo tāda lielvalsts kā ASV var poalīdzēt mums atgriezties pasaules saimē.

Un visbeidzot,

• ASV ir viena no pasaules lielvalstīm. ASV pastāv patiesa demokrātija netikai vārdos, bet arī dzīvē. ASV politiskā sistēma ir gandrīz perfekta.

Šie ir nozīmīgākie secinājumi par manu kursa darbu ’’ASV Politiskās sistēmas izveidošanās un pastāvēšana mūsdienās’’.

Leave a Comment