ASV pretraķešu aizsardzības sistēma Austrumeiropā: problēbas būtība, attīstība un ietekme uz drošību Eiropā.
ASV ierosinātā pretraķešu aizsardzības sistēma Centrālajā Eiropā ir saistīta ar jaunajiem draudiem valstu drošībai. Tos rada masu iznīcināšanas ieroču un to nogādāšanas līdzekļu izplatība pasaulē. Tā piemēram, pēc ASV Pretraķešu aizsardzības aģentūras datiem 1972.gadā ballistiskās raķetes bija tikai 9 valstu rīcībā, bet 2006.gadā jau 25 valstu rīcībā. Sevišķi bīstami ir tas, ka masu iznīcināšanas ieroči un raķetes nonāk bezatbildīgu valstu vai teroristu rīcībā.
Šobrīd ASV un citas valstis vislielākos draudus saista ar tādām valstīm, kā Ziemeļkoreja un Irāna. Šobrīd Irānā jau notiek darbi pie vidēja mēroga darbības raķetes Shahab-3 radīšanas un šī valsts turpina attīstīt gan savu raķešu būves programmu, gan arī kodolprogrammu. ASV izlūkdienests uzskata, ka līdz 2015.gadam Irānas rīcībā būs tādas raķetes, kas spētu aizsniegt pat ASV teritoriju. Ņemot vērā šos draudus, ASV valdība 2006.gadā piedāvāja izveidot pretraķešu aizsardzības sistēmu, kas aizsargātu Austrumu un Centrālo Eiropu.
Galvenie šīs sistēmas elementi būs:
• vidēja mēroga darbības radars, kas būtu izvietots Čehijas Republikas teritorijā. Tā uzdevums būtu fiksēt raķešu palaišanas brīdi un sekot līdzi tās lidojuma kursam.
• otrs elements ir 10 pārtvērējraķetes, kuras izvietos Polijā.To uzdevums būtu pārtvert un iznīcināt uzbrūkošās raķetes pirms tās sasniegušas savu mērķi. Šīs sistēmas izveidi plānots pabeigt līdz 2011.-2013.gadam.
Šobrīd šis plāns saduras ar sekojošiem sarežģījumiem:
• pret to asi iebilst Krievija, uzskatot, ka šī sistēma būs vērsta pret viņu. Krievijas prezidents V.Putins ir pat paziņojis, ka sistēmas izveide Eiropā var izraisīt tādu pašu krīzi, kā Kubas raķešu krīzi 1962.gadā un kā atbildi Krievija apsver iespēju notēmēt raķetes uz Poliju un Čehiju, ja sistēma tiks izveidota. Taču šādi apgalvojumi nav pamatoti, jo tā ir nevis uzbrukuma bet aizsardzības sistēma. Desmit pārtvērējraķetes, kas domātas aizsardzības mērķiem, nevar radīt nopietnu apdraudējumu Krievijai, jo tās rīcībā ir 1700 – 2200 kodolgalviņas, kas var šādu sistēmu iznīcināt momentā.
• iebildumus pret sistēmu ir izvirzījušas arī Polijas un Čehijas vietējās sabiedrības, kas bažījās par ekoloģisko un radioaktīvo drošību. Abu valstu valdības gan ir atbalstījušas un piekritušas. Neskatoties uz to, jautājums vēl joprojām tiek diskutēts.
• sistēmas izveides sakarā nav pilnīgas vienprātības arī ASV sabiedroto starpā (Vācija), kuri uzskata, ka Eiropai pašai jādomā par kopēju un savu pretraķešu aizsardszības sistēmu. Citi uzskata, ka draudi ir pāragri. Šobrīd šis projekts atrodas apspriešanas stadijā, iesaistītās puses izsaka savus argumentus un pretargumentus.
• papildus grūtības radīs arī pretestība ASV Kongresā, jo demokrātu partijas vairākums ir ierobežojis līdzekļus projekta izpildei. Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komiteja nolēmusi par 764 miljoniem dolāru apcirpt finansējumu Pentagona pretraķešu aizsardzības projektam.
Latvijas Ārlietu ministrijas oficiālais ministra Arta Pabrika komentārs presei ir atbalstīt pretraķešu izvietošanu Eiropā, jo tas stiprinās arī Latvijas iedzīvotāju drošību.
Manuprāt, pretraķešu aizsardzības sistēmas izveide ir moderns un efektīvs veids, kā stāties pretim pasaulē pastāvošajiem globālajiem draudiem, un sistēma nekādā gadījumā neapdraud nedz Āzijas kontineta valstis, nedz Krieviju, kā to apgalvo Irānas prezidents M.Ahmadinedžads, un Krievijas prezidents V. Putins. Sistēmai ir aizsardzības raksturs un katrai valstij ir tiesības savlaicīgi parūpēties par savas teritorijas aizsardzību. Tāpēc izšķirošais vārds šeit būtu Čehijas un Polijas valdībām un tautām.
Izmantotie avoti: www.mfa.gov.lv;
www.news.bbc.co.uk;
www.mda.mil;
www.news.frut.lv;
www.prcentrs.lv;
www.europarl.europa.eu.