< Basketbola Noteikumi >
Basketbolu spēlē divas komandas pa pieciem spēlētājiem katrā komandā. Katras komandas mērķis ir iemest bumbu pretinieku grozā un neļaut otrai komandai kontrolēt bumbu vai iegūt punktus.
Komanda, kura ieguvusi vairāk punktus, beidzoties pēdējai ceturtdaļai, vai, ja nepieciešams, jebkuram pagarinājumam, kļūst par spēles uzvarētāju.
Spēles laukumam jābūt taisnstūra plaknei ar līdzenu, cietu, no jebkādiem šķēršļiem brīvu virsmu. FIBA galvenajām oficiālajām spēlēm, kā arī visiem no jauna būvētajiem laukumiem jābūt 28 m garumā un 15 m platumā, mērot no robežlīniju iekšējām malām.
Vairogiem jābūt izgatavotiem no atbilstoša caurspīdīga viengabala materiāla (no piemērota izturīga stikla). Vairoga izmēriem jābūt 1,80 m horizontāli un 1,05 m vertikāli.
Stīpām jābūt konstruētām no cieta metāla ar 45 cm iekšējo diametru, krāsotām oranžā krāsā. Stīpu metāla minimālajam diametram jābūt 1,6 cm un maksimālajam 2,0 cm, kura apakšējā mala papildināta ar tīkla turēšanas sistēmu tā, lai aizsargātu.
Bumbai jābūt apaļai, sfēriskai, apstiprinātā oranžā nokrāsā, tradicionāli sadalītai astoņos laukumos ar melnām šuvēm. Bumbai jābūt piepumpētai tā, lai krītot uz laukuma virsmas apmēram no 1,80 m augstuma, mērot no bumbas apakšmalas, tā atlektu no 1,20 m līdz 1.40 m augstumā mērot no bumbas augšējās malas. Bumbas apkārtmēram jābūt ne mazākam par 74,9 cm un ne lielākam par 78 cm (7. izmērs). Tai jāsver ne mazāk kā 567 g un ne vairāk kā 650 g.
Spēle sastāv no četriem (4) periodiem pa desmit (10) minūtēm katrā. Starp pirmo un otro, trešo un ceturto periodu un pirms katra pagarinājuma jābūt divu (2) minūšu pārtraukumiem. Puslaika pārtraukumam jābūt piecpadsmit (15) minūtes. Ja pēc ceturtā perioda rezultāts ir neizšķirts, spēle jāturpina ar piecu (5) minūšu pagarinājumu vai ar piecu (5) minūšu pagarinājumiem, cik vien tie ir nepieciešami, lai noskaidrotu uzvarētāju. Komandām jāsamainās ar groziem pirms trešā perioda. Spēle oficiāli sākas ar strīda bumbas izspēli centra aplī, kad bumbai atļauti pieskaras kāds no strīda izspēles dalībniekiem.
Bumba var būt gan dzīva, gan mirusi.
Bumba kļūst dzīva, kad:
• Strīda bumbas izspēles laikā tai atļauti pieskaras strīda izspēles dalībnieks.
• Soda metienu laikā tiesnesis nodod bumbu soda metiena izpildītājam.
• Iemetiena laikā bumba ir iemetiena izpildītāja rīcībā.
Bumba kļūst mirusi kad:
• Tiek iemests metiens no spēles vai soda metiens.
• Dzīvas bumbas laikā tiesnesis dod svilpes signālu.
• Ir redzams, ka bumba neiekritīs grozā pie soda metiena, kad pēc tā seko:
– nākošais(ie) soda metiens(i).
– citi nākošie sodi (soda metiens(i) un/vai iemetiens).
• Atskan katras ceturtdaļas vai pagarinājuma spēles laika beigu signāls.
• Dzīvas bumbas laikā atskan 24 sekunžu signāls.
• Bumbai lidojuma laikā pēc metiena no laukuma pieskaras kāds no pretinieku komandas spēlētājiem pēc tam, kad:
– tiesnesis devis svilpes signālu,
– beidzies katrs perioda vai pagarinājuma spēles laiks,
– atskanējis 24 sekunžu ierīces signāls.
Bumba nekļūst mirusi un grozs skaitās, pēc tam kad:
• Bumba atrodas lidojumā pēc metiena no laukuma un tiesnesis dod svilpes signālu, atskan spēles pulksteņa signāls, vai atskan 24 sekunžu ierīces signāls.
• Bumba ir lidojumā pēc soda metiena un tiesnesis fiksē pārkāpumu, kas nav saistīts ar soda metienu izpildītāju.
• Tiek fiksēta piezīme pretiniekam pret spēlētāju, kurš ir metiena brīdī, viņam paliek bumbas kontrole un viņš pabeidz kustību, kura sākta, pirms fiksēta piezīme.
Basketbolu spēlē tikai ar roku(ām). Skriešana ar bumbu, tīša bumbas speršana vai bumbas bloķēšana ar jebkuru kājas daļu kā arī bumbas sišana ar dūri ir pārkāpums. Nejaušs bumbas pieskāriens vai kontakts ar kāju, tās daļu virs ceļa vai zem ceļa nav pārkāpums.
Metiena brīdis sākas, kad spēlētājs sāk kustību, lai varētu normāli izmest bumbu un, ja pēc tiesneša uzskatiem viņš ir sācis mēģinājumu gūt grozu metot, triecot bumbu no augšas, vai pasitot bumbu pretinieku groza virzienā. Metiena brīdis turpinās, kamēr bumba neatstās spēlētāja roku (as). Spēlētājs, kurš izdara metiena mēģinājumu var būt situācijā, kad viņa roku(as) tur pretinieks, traucējot iemest bumbu grozā, pat tad tas tiesnesim jāuzskata kā metiena mēģinājums. Šajā gadījumā nav svarīgi, vai bumba atstājusi spēlētāja roku(as), šeit nav nekāda sakara starp atļauto soļu skaitu un metiena momentu. Pēc metiena ar palēcienu metiena brīdis turpinās, kamēr mēģinājums ir pabeigts (bumba atstāj metēja roku (as)) un abas spēlētāja kājas ir atkal pieskārušās grīdai.
Piezīme pret spēlētāju metiena brīdī jāuzskata par notikušu, kad piezīme fiksēta pēc tam, kad pēc tiesnešu uzskatiem spēlētājs sācis turpinošu kustību ar roku(ām) un/vai ķermeni, lai izpildītu metienu no laukuma.
Turpinoša kustība:
• Sākas, kad bumba ir spēlētāja rokā(s) un metiena kustība, parasti augšupejoša, ir sākusies.
• Var ietvert spēlētāja rokas(u) un/vai ķermeņa kustību viņa metiena mēģinājumā.
• Beidzas, kad izdarīta jauna kustība.
Ja turpinošās kustības kritēriji, kas minēti augstāk, ir notikuši, tad spēlētājs jāuzskata par spēlētāju metiena brīdi.
Grozs tiek ieskaitīts uzbrūkošās komandas labā, kad bumba iekritusi grozā sekojoši:
• Iemests grozs no soda metiena skaitās viens (1) punkts.
• Iemests grozs no laukuma divpunktu metienu zonas skaitās divi (2) punkti.
• Iemests grozs no laukuma trīs punktu zonas skaitās trīs (3) punkti.
Ja spēlētājs netīšām iemet bumbu savā grozā, punkti skaitās un tos pieraksta pretinieku komandas kapteinim.
Ja spēlētājs tīšām iemet bumbu savā grozā, tas ir pārkāpums un grozs neskaitās.
Ja spēlētājs ir par iemeslu, lai bumba izietu cauri grozam no apakšas, tas ir pārkāpums.
Spēlētājs ir ārpus laukuma, kad jebkura viņa ķermeņa daļa ir kontaktā ar grīdu vai jebkuru objektu, bet ne ar spēlētāju uz, virs vai ārpus ierobežojošajām līnijām.
Bumba ir ārpus laukuma, kad tā pieskaras:
• Spēlētājam vai jebkurai citai personai, kura ir ārpus laukuma.
• Grīdai vai jebkuram objektam uz, virs vai ārpus ierobežojošajām līnijām.
• Vairoga konstrukcijām, vairoga aizmugurpusei vai citiem objektiem virs un/vai aiz vairoga.
Dribls sākas, kad spēlētājs, ieguvis dzīvas bumbas kontroli laukumā, met, aizskar, ripina vai driblē to pret grīdu un aizskar to atkal, pirms tai pieskaras cits spēlētājs. Dribls beidzas, kad spēlētājs pieskaras bumbai vienlaicīgi ar abām rokām vai pieļauj bumbas aizturi ar vienu vai abām rokām. Dribla laikā bumba var tikt pasista gaisā, nodrošinot, lai bumba pieskaras grīdai pirms spēlētājs ar savām rokām tai pieskaras atkal. Nav ierobežots soļu skaits, kurus spēlētājs var izdarīt, kad bumba nav kontaktā ar viņa roku. Spēlētājs, kurš nejauši pazaudē un tad atgūst dzīvas bumbas kontroli laukumā, jāuzskata par bumbu nezaudējušu (fumbling).
Spēlētājs nedrīkst driblēt otro reizi pēc pirmā dribla beigām, ja vien tas nenotiek pēc dzīvas bumbas kontroles zaudēšanas laukumā tāpēc, ka:
• Tiek izmests pa grozu.
• Tai pieskaras pretinieks.
• Tiek izdarīta piespēle vai nejauša dzīvas bumbas pazaudēšana un atgūšana (fambling), tai pieskaras vai tā pieskaras citam spēlētājam.
Atbalsta noturēšana ir, kad spēlētājs, kurš tur dzīvu bumbu laukumā, liek soļus vienu vai vairākas reizes ar vienu un to pašu kāju jebkurā virzienā, kamēr otra kāja, saucama atbalsta kāja, paliek kontaktā ar grīdu vienā un tajā pašā punktā.
Nostaigāts ir neatļauta kustība ar vienu vai abām kājām vairāk kā atļauts šajā pantā jebkurā virzienā laukumā, turot rokās dzīvu bumbu.
Spēlētājs nedrīkst palikt pretinieku soda laukumā vairāk par trijām (3) sekundēm, kad viņa komandai ir dzīvas bumbas kontrole laukumā un spēles laiks iet. Jāpieļauj atlaide spēlētājam, kurš:
• Mēģina iziet no soda laukuma.
• Ir soda laukumā, kad viņš vai viņa komandas biedrs ir metiena brīdī un bumba atstājusi vai tūlīt atstās spēlētāja roku(as), izpildot metienu no laukuma.
• Atrasdamies soda laukumā, mazāk par trijām (3) sekundēm driblē, lai izpildītu metienu no laukuma.
Kad spēlētājs iegūst dzīvas bumbas kontroli savā aizsardzības zonā, viņa komandai astoņu (8) sekunžu laikā bumba jāiespēlē uzbrukuma zonā.
Vienmēr, kad spēlētājs pārtver bumbu un iegūst bumbas kontroli, metiena mēģinājums no spēles viņa komandai jāizpilda divdesmit četru (24) sekunžu laikā.
Personīgā piezīme ir spēlētāja piezīme par neatļautu kontaktu ar pretinieku spēlētāju, kamēr bumba ir dzīva vai mirusi.