Atēnu demokrātija

Kas ir Atēnu demokrātija?

Doma, ka valdību var veidot pati tauta, radusies pirms daudziem gadsimtiem Senajā Grieķijā. Viens no lielākajiem grieķu klasiskā laikmeta devumiem ir viņu, pirmo reizi cilvēces vēsturē realizētā, demokrātijas ideja. Atēnu demokrātijā katram pilsonim – cilvēkam, kurš dzimis Atēnās – bija tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā. Sengrieķu demokrātijas pamatprincipi atzina visu pilsoņu brīvību un vienlīdzību, tomēr sievietes no politiskās dzīves bija pilnīgi izslēgtas. Šī kārtība pastāvēja ne tikai Atēnās, taču Atēnas bija vienīgā polisa, kurā demokrātija tika radīta pilnībā.

Viens no antīkās de

e
emokrātijas pamatprincipiem bija tiešā demokrātija. Šajā gadījumā tauta savu gribu pauda tieši, bez pārstāvniecības institūciju starpniecības. Tautas sapulcē lēmumi tika pieņemti, balsojot visiem pilntiesīgajiem pilsoņiem. Lēmums stājās spēkā saskaņā ar pilsoņu vairākuma gribu. Katram pilsonim bija tiesības ierosināt izskatīt kādu jautājumu. Visi pilsoņi aktīvi piedalījās valsts dzīvē. Pilsoņus vienoja arī piedalīšanās procesijās, upurēšana, sacīkstes, kopīgās maltītes. Katram atēnietim bija pienākums dienēt armijā. Turīgākajiem cilvēkiem par saviem līdzekļiem obligāti vajadzēja apgādāt kuģus ar iekārtu un tos uzturēt, sagatavot teātra izrādes, algot ko
o
ori.

Otrs demokrātijas pamatprincips bija brīvība, ko saprata vispirms kā personīgo brīvību, pēc tam – kā savas polisas neatkarību. Grieķu valsts un sabiedrības kārtībai bija jābalstās uz likumiem, kuriem pilsoņiem bija stingri jāpakļaujas. Antīkajā demokrātija valdīja vārda brīvība un atklātības princips. Sava vi
i
iedokļa brīva un nesodīta paušana ne tikai tautas sapulcē, kas iemiesoja sevī tautas suverenitāti, bet arī jebkurā citā pilsētas publiskajā vietā, bija ne vien katra pilsoņa tiesības, bet arī pienākums. Vienīgais noteikums – neapdraudēt pastāvošo valsts iekārtu.

Manuprāt, visizkoptākās demokrātijas formas pastāvēja Atēnu polisā. Katrs atēnietis bija iesaistīts savas valsts politiskajā dzīvē. Antīkā demokrātija bija polisu iekšējās dzīves uzplaukums. Kaut arī mūsdienās pastāv demokrātija, tā ir atšķirīga no Atēnu demokrātijas. Mūsdienu demokrātija ir cieši saistīta ar partijām un to savstarpējo konkurenci, bet demokrātijā, kas pastāvēja pirms daudziem gadsimtiem, par pareizu tika uzskatīta tikai pakļaušanās likumiem.

Leave a Comment