Jēkabpils Valsts ģimnāzija
„Atomenerģētika”
ziņojums
Darba autors:
Jēkabpils
2007.
Atomenerģijas būtība
Atomi, kas veido visu pasaulē, ir milzīga apjoma enerģijas avots; šo enerģiju sauc par kodolenerģiju. Kodolenerģija rada saules dedzinošo siltumu un gaismu, nāvējošas kodollādiņu eksplozijas un milzum daudz elektrības atomelektrostacijās (AES). Kodolenerģijas pastāvēšanas pamatā ir tas, ka matērija un enerģija ir viens un tas pats, tikai dažādā formā, un viena forma var tikt pārvērsta otrā. Kodolreakcijās niecīgs matērijas daudzums pārvēršas milzīgā enerģijā. Kodolreakcijas norisinās atomu kodolos. Tas var notikt divējādi, 1. kad smaga atoma kodols sašķeļas procesā, kuru sauc par dalīšanos, vai 2. kad divi viegli kodoli apvienojas kopā procesā, kuru sauc par sintēzi. AES elektrību iegūst dalīšanās reakcijās, kas notiek ar regulējamu ātrumu. [2,260]
Atomelektrostacijas un to darbības princips
Atomelektrostacijas darbojas līdzīgi kā termoelektrostacijas, tikai ūdens tvaiku turbīnu griešanai uzkarsē, izmantojot atomu sadalīšanās enerģiju. Šāds enerģijas ieguves process pats par sevi ir videi visdraudzīgākais – ievērojot noteiktos drošības pasākumus, nekādi kaitīgi atkritumi apkārtējā vidē nenonāk, nenākas arī būtiski pārveidot ainavu plašās teritorijās, lielos apjomos netiek tērēti neatjaunojamie energoresursi. [4,41]
Atomenerģētikas priekšrocības un trūkumi
Tomēr arī atomenerģijas izmantošana saistīta ar vairākām problēmām. Pirmkārt, šī tehnoloģija ir salīdzinoši dārga, un to var atļauties tikai bagātas valstis un lielas kompānijas. Otrkārt, radioaktīvas vielas ir ļoti bīstamas cilvēka veselībai un dzīvībai. Ja notiktu pēkšņa avārija elektrostacijā vai radioaktīvo izdedžu glabātavā, sekas varētu būt ļoti postošas. Treškārt, kodolenerģijas ražošanas tehnoloģija ir diezgan viegli pielāgojama kodolieroču ražošanai, un, nonākusi noziedzīga režīma vai cilvēku rokās, tā var kļūt par draudu globālajai drošībai. [4,41]
Atomenerģijas giganti apgalvo, ka atomelektrostacijas ir veids, kā samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. [5]
Ar atomenerģētiku saistītais risks
Līdz šim smagākā kodolspēkstacijas avārija notika 1986. gadā Černobiļā (netālu no Ukrainas galvaspilsētas Kijevas). Eksplodējot reaktoram, atmosfērā nonāca liels daudzums radioaktīvu izmešu, saindējot plašas teritorijas Baltkrievijā un Ukrainā. Pēc šīs avārijas tādi reaktori kā Černobiļā izmantotais tikai atzīti par pārāk nedrošiem, ES valstīs tie nav izmantojami. Tieši šāds reaktors darbojas arī Ignalīnas AES, un 2010. gadā tas jāaptur. Daļu elektrības, kuru saražo Ignalīnā, iepērk Latvenergo. [4,41]
Atomelektrostaciju izvietojums
Daudzās valstīs plaši izmanto kodolenerģiju. Tādas valstis ir Francija, Lietuva. Apmēram 77% no kopējā Francijas elektroenerģijas daudzuma saražo atomelektrostacijās. [3,178]
Tas atspoguļojas arī tabulā:
Lielākie kodolenerģijas lietotāji
Valsts Kodolenerģija (% no visas saražotās enerģijas)
Lietuva 85,59
Francija 76,14
Beļģija 55,52
Zviedrija 46,61
Bulgārija 46,43
Slovākija 44,14
Ungārija 42,30
Šveice 39,92
Slovēnija 39,46
Ukraina 37,63
[1,273]
Latvijā atomelektrostaciju nav. Mūsu robežām šobrīd tuvākā Ignalīnas AES Lietuvā. [4,41]
Vai Atomenerģētika glābs klimatu?
Atomenerģijas nozare atzīst, ka ogles, naftu un gāzi nevar aizstāt ar atomspēkstacijām. Lai līdz 2050. gadam ar atomenerģiju aizstātu kaut vai 10 procentu fosilās enerģijas, ir jāuzbūvē līdz 1000 jaunām atomenergostacijām ( pašlaik visā pasaulē ir ap 440 atomenergostaciju). Lai uzceltu šīs iekārtas, būtu nepieciešami vairāki gadu desmiti. Tad drīzumā varētu būt izsmeltas arī urāna rezerves. Pat Pasaules Atomenerģijas Organizācija (IAEA) atzīst, ka tik strauja atomenerģijas izplatība, lai tā spētu apturēt klimata izmaiņas, nav iespējama. Risinājums ir cits: dažādi pasaulē izstrādāti enerģijas scenāriji parāda, ka klimata problēmu var atrisināt tikai ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu apvienojot ar taupīgām enerģijas tehnoloģijām. [6]
Izmantotie avoti
1. „Ilustrētā faktopēdija,” R.: 273.lpp., Zvaigzne ABC, 2002
2. „Lielā ilustrētā enciklopēdija,” R.: 260.pp., Zvaigzne ABC, 2000
3. „Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija,” R.: 178.lpp., Zvaigzne ABC, 2005
4. „Zini elektrību!” R.: Latvenergo, 41.lpp., 2006
5. http://www.blogs.lv/raksti/26562/Vai-atomenergija-ir-veids-ka-apturet-globalo-sasilsanu/ pieejams 17.05.2007.
6. http://www.facts-on-nuclear-energy.info/6_climate_race.php?size=b&l=lv&f pieejams 17.05.2007.
7. http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/7/7a/Nuclear_power_plant_pwr_diagram_de.png pieejams 17.05.2007.
Saturs
1. Atomenerģijas būtība
2. Atomelektrostacijas un to darbības princips
3. Atomenerģētikas priekšrocības un trūkumi
4. Ar atomenerģētiku saistītais risks
5. Atomelektrostaciju izvietojums
6. Atomenerģētika un klimats
7. Pielikums. Shēma.
8. Izmantotie avoti