Atpūta un tūrisms ES

ATPŪTA UN TŪRISMS
1. Kopsavilkums par tūrismu
Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir viena no vadošajām un visstraujāk augošajām nozarēm un tiek uzskatīts par stratēģisku ekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritāti. Saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas (PTO) statistikas datiem, tūrisms ir pasaulē lielākais eksporta ienākumu avots, ar nozīmīgu darbavietu, skaitu, kā arī svarīgs reģionālās un sociālās attīstības faktors. Gan Eiropā, gan Latvijā tūrisma nozare ir darbietilpīga un papildus nodarbinātību radoša, tomēr tikai konkurētspējīgi tūrisma uzņēmumi var attīstīties un radīt papildus nodarbinātību.
Pēdējo 5 gadu laikā Latvija piedzīvo strauju tūrisma nozares izaugsmi. Tūristu skaita palielināšanās gan tieši, gan netieši ietekmē citu nozaru attīstību (piem., transporta, tirdzniecības, kultūras). Latvijā izmantotā statistikas datu apkopošanas un aprēķināšanas metodoloģija neļauj iegūt datus par tūrisma nozares īpatsvaru citās tautsaimniecības nozarēs un labāk izprast tūrisma nozares patiesos apmērus un vērtību. Laikus pieejamu, saskaņotu un detalizētu datu trūkums rada šķēršļus politikas plānotājiem un lēmumu pieņēmējiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Lai uzlabotu situāciju, nepieciešams pilnveidot tūrisma statistiku, radot ilgtspējīgu, ES Acquis Communitaire un ANO Pasaules Tūrisma organizācijas prasībām atbilstošu metodoloģiju tūrisma ietekmes uz valsts ekonomiku aprēķiniem. Pašlaik notiek darbs pie Latvijas apstākļiem piemērotas nacionālās TSK aprēķināšanas metodikas izstrādes.
Sākot ar Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Latvijas tūrisma nozares tiesiskā bāze ir veidojusies saskaņā ar Eiropas un pasaules tūrisma attīstības tendencēm un nacionālajām prioritātēm, radot ar tūrisma nozari saistīto normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu ietvaru.
Kopumā Eiropā tūrisma nozare piedzīvo nozīmīgas izmaiņas: pieaug tūrisma produktu piedāvājuma dažādība un skaits, parādās jauni tūrisma galamērķi un mainās ceļotāju uzvedība, pieaug īsu un biežu ceļojumu skaits, palielinās e-komercijas pielietojums, „pēdējās minūtes” ceļojuma plānošana un rezervēšana, kā arī ceļotāju vēlmēm pielāgotu produktu pieaugums.

.

2. Tūrisma resursi

Tūrisma resursi — dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses [37].
Tūrisms ir atkarīgs no galamērķa primāro resursu pievilcības spēka:
• Dabas resursi (klimats, ainava, ekosistēmas)
• Kultūras resursi (pilsētmantojums, māksla, arheoloģiskās vērtības, tradīcijas, zinātnes vērtības, tautas amatniecība un subkulturāli veidojumi)
• Sociālie resursi (potenciālie tūrisma attīstītāji ar sociāl-demogrāfiskām raksturiezīmēm, spējas, finansu kapitāls, zināšanas, veselības–vides–īpašuma drošības sistēma, vietējās sabiedrības intereses u.c.)
Bez tam tūrisma galamērķiem ir arī sekundārie resursi:
• Naktsmāju sektors (viesnīcas, moteļi, kempingi, viesu mājas u.c.)
• Ēdināšanas sektors (kafejnīcas, restorāni, bistro u.c.)
• Ceļojumu organizēšanas sektors (aģentūras, tūroperatori u.c.)
• Transporta sektors (lidmašīnas, kuģi, vilcieni, autobusi u.c.)
• Izklaides sektors (azartspēles, diskotēkas u.c.)
• Informācijas sektors (tūrisma informācijas tīkli)
• Papildus pakalpojumi, aprīkojums un pakalpojumu infrastruktūra [44]
Atpūtas un rekreatīvā tūrisma resursi:
 Kūrortoloģiskie resursi: minerālūdeņi, ārstnieciskās dūņas, klimats.
 Atpūtas resursi: dabas resursi, kas tiek izmantoti atpūtai (jūra, upes, ezeri, meži,
reljefs, ainavas).
 Rekreatīvās ainavas Latvijā kopumā aizņem ap 6500 km2, kas sastāda apmēram 10% no Latvijas teritorijas.

Kultūras resursi Latvijā:

 Pilsētbūvniecības un arhitektūras pieminekļi;
 Arheoloģijas un vēstures pieminekļi un piemiņas vietas;
 Mākslas pieminekļi un muzeji;
 Tautas mūzika, folklora, tradīcijas, daiļamatniecība, izstādes, festivāli, svētki;
 dabas objekti un dabas mantojums;
 Pievilcīgi mūsdienu kultūras un tautsaimniecības objekti un ar tiem saistītie pasākumi .
Rīgas un Jūrmalas izziņas un kultūras tūrisma resursi sastāda ap 35% no kopējā potenciāla, Vidzemes – ap 25%, Kurzemes – ap 20%, Latgales un Zemgales – ap 10% katrā [37, 19].

3. Galvenie statistikas rādītāji
Saskaņā ar Tūrisma likumu, tūrisma pakalpojumu sniedzējus pēc darbības veida iedala: tūrisma operators, tūrisma aģentūra, kompleksa tūrisma pakalpojuma sniedzējs, tūristu mītne, tūrisma informācijas birojs, centrs, punkts un tūristu gids.
Vairākums komersantu un saimnieciskās darbības veicēju, kas sniedz tūrisma pakalpojumus, Latvijā ir mazie un mikrouzņēmumi.
Saskaņā ar CSP informāciju, Latvijā 2005. gadā darbojās 117 tūrisma firmas, kuras apkalpoja 463 tūkst. tūristu. Apkalpoto cilvēku skaits ar katru gadu palielinās, bet tūrisma firmu skaits ir samazinājies no 127 firmām 2002. gadā līdz 117 – 2005. gadā.
2005. gadā tūristu mītņu skaits Latvijā bija 418, kas ir par 22% vairāk nekā 2004. gadā, 2005. gadā palielinājās arī apkalpoto viesu skaits (par 28% salīdzinājumā ar 2004. gadu), sasniedzot 1154,6 tūkst..
Latvijā darbojas vairāk nekā 60 Tūrisma informācijas centru, kas nodrošina tūristus ar visa veida nepieciešamo tūrisma informāciju.
TAVA saskaņā ar Ministru kabineta 27.08.2002. noteikumiem Nr. 385 “Kārtība, kādā izveidojama tūrisma pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) datu bāze” reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), kas sniedz tūrisma pakalpojumus, un informāciju par tiem ievieto datu bāzē, kurā uz 01.08.2006. ir reģistrējušies1040 tūrisma pakalpojumu sniedzēji.

4. Tūrisms un ES
Eiropas Savienībā (ES) ar tūrisma attīstības jautājumiem savas kompetences ietvaros nodarbojas vairākas institūcijas.
Eiropas Komisijā (EK) galvenos tūrisma jautājumus risina Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta (Directorate General for Enterprise and Industry) I direktorāta Tūrisma vienība (Tourism unit). Atsevišķi ar tūrismu saistīti jautājumi atrodas arī citu ģenerāldirektorātu kompetencē. Ar tūrisma jautājumiem strādā arī Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komiteja, kurā darbojas arī Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas R. Zīle, kā arī padomdevējas institūcijas – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja un Tūrisma konsultatīvā komiteja.
Tūrisma vienības uzdevums ir strādāt pie tūrisma pakalpojumu kvalitātes un konkurētspējas palielināšanas, tādējādi sekmējot tūrisma nozares ieguldījumu ES ekonomiskajā, sociālajā un reģionālajā attīstībā. Prioritārie darbības virzieni tūrisma jomā ir sekojoši:
• Eiropas kā vienota tūristu galamērķa attīstība, tai skaitā projekta „Eiropas tūristu galamērķu portāls” īstenošana;
• Tūrisma nozares ilgtspējīgas attīstības veicināšana;
• Nodarbinātības sekmēšana tūrisma sektorā.
Visas nosauktās ES institūcijas strādā ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, starptautiskām, nacionālām un reģionālām tūrisma organizācijām un privāto sektoru.
Eiropas Tūrisma ministru konferences „Tūrisms – izaugsmes un nodarbinātības atslēga Eiropā”, kas notika Vīnē no 2006.gada 20. līdz 21. martam, ietvaros EK viceprezidents G. Ferhoigens nāca klajā ar jaunu EK paziņojumu „Atjauninātā Eiropas Savienības tūrisma politika: pretī ciešākai sadarbībai Eiropas tūrismam” .
2005. gada februārī Eiropas Komisija Lisabonas stratēģijas ietvaros uzsāka divu Eiropas Savienības prioritāšu īstenošanu: panākt ilgstošu un ievērojamu tautsaimniecības izaugsmi un radīt plašākas darba iespējas. Tūrismam ir nozīmīga loma šo prioritāšu veiksmīgā sasniegšanā, ņemot vērā, ka tūrisms ietver dažāda veida pakalpojumu sniegšanu un ir cieši saistīts ar citām tautsaimniecības nozarēm. Jaunu darba vietu radīšana tūrisma nozarē ievērojami veicinātu dažādu Eiropas reģionu vienmērīgu attīstību, kā arī veicinātu sociālo integrāciju.
Saskaņā ar Lisabonas stratēģiju šo prioritāšu veiksmīgai īstenošanai ir nepieciešama visu ieinteresēto pušu iesaistīšanās ES, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī publiskā un privātā sektora abpusēja sadarbība. Atjauninātā ES tūrisma politika, kas ir vērsta uz ilgspējīgu tūrisma attīstību ES kopumā, ir nozīmīga ikvienas ES dalībvalsts tūrisma politikas realizācijā. Ilgspējīgam tūrismam ir nozīmīga loma kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā un tas pozitīvi ietekmē gan nodarbinātību, gan kopējo tautsaimniecības izaugsmi, veicina starpkultūru dialogu un Eiropas identitātes nostiprināšanos.
Paziņojumā norādīts, ka Eiropas tūrisma nozare ir jāveido, atbildot uz šodienas izaicinājumiem – izmaiņām demogrāfiskajā situācijā, kas maina arī pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem, konkurenci, nepieciešamību pēc ilgtspējīgas attīstības.
Atjaunotās ES tūrisma politikas mērķis tādējādi ir palielināt Eiropas tūrisma industrijas konkurētspēju un radīt vairāk darba vietu, nodrošinot tūrisma ilgtspējīgu attīstību Eiropā un pasaulē un tā tiks īstenota ES institūciju, dalībvalstu un tūrisma industrijas ciešā sadarbībā. Galvenās jomas, uz kurām politika koncentrēsies, ir šādas:
1. Tūrismu ietekmējošo pasākumu integrācija:
• labāks tiesiskais regulējums;
• tūrisma politikas koordinācija;
• pieejamo Eiropas finanšu instrumentu izmantošanas uzlabošana.
2. Ilgspējīga tūrisma veicināšana:
• Eiropas Tūrisma dienaskārtības 21. gadsimtam izstrāde;
• Īpaši atbalsta pasākumi Eiropas tūrisma ilgtspējībai.
3. Tūrisma izpratnes un redzamības vairošana:
• Izpratnes par Eiropas tūrismu uzlabošana;
• Eiropas tūristu galamērķu attīstība;
• Tūrisma nozares kompleksa redzējuma veidošana.
Eiropas Komisija 2003. gada 21. novembrī pieņēma „Orientējošus pamatnorādījumus par Eiropas tūrisma ilgstpējību” (SEC(2003) 1295), kuru ietvaros tika paredzēta Ilgtspējīga tūrisma grupas izveidošana ar mērķi veicināt Eiropas tūrisma sektora sabalansētu attīstību, šajā procesā maksimāli iesaistot ne tikai ES institūcijas un dalībvalstu valdības, bet arī NVO un privāto sektoru.
EK Ilgtspējīga tūrisma grupa fokusējas uz:
• vides resursu optimālu izmantošanu (bioloģiskās daudzveidības un dabas mantojuma saglabāšanu);
• sociālo un kultūras autentiskumu (kultūras mantojuma un tradicionālo vērtību aktualizēšanu sabiedrībā), tādējādi veicinot starpkultūru sapratni un toleranci;
• ekonomiskajām aktivitātēm (sociālekonomisko ieguvumu palielināšanu kopumā, nodarbinātības veicināšanu, iedzīvotāju ienākumu palielināšanu un nabadzības mazināšanu).
ES finansiālais atbalsts tūrisma publiskā un privātā sektora attīstībai galvenokārt ir pieejams no struktūrfondiem, Kopienas programmām un iniciatīvām dažādās jomās (mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas palielināšana, reģionālā attīstība, vides aizsardzība, izglītība un apmācība, kultūras mantojuma saglabāšana, pētniecība un jauno tehnoloģiju attīstība). Ir pieejami arī Eiropas Investīciju bankas kredīti. ES finansiālais atbalsts parasti tiek piešķirts uz kopfinansēšanas pamata – atbalsta saņēmējam ir jāiegulda arī savi resursi, kas var būt privātais, sabiedrisko organizāciju, valsts vai pašvaldību finansējums. ES nav vienotas pieteikšanās procedūras finansiālā atbalsta saņemšanai. Pārsvarā līdzekļi tiek piešķirti uz publisku konkursu pamata. Informāciju par pieejamajiem ES fondiem Latvijā var iegūt internetā: www.esfondi.lv, kā arī elektroniski EK mājas lapā internetā http://ec.europa.eu/enterprise/services/tourism/policy-areas/eu_schemes.htm
ES dalībvalstīs nacionālās tūrisma administrācijas (turpmāk – NTA) funkcijas ir vai nu tūrisma ministrijai vai kādai no ministrijām, piemēram, reģionālās attīstības, kultūras, ekonomikas vai transporta. Visās ES dalībvalstīs ir arī nacionālā tūrisma organizācija (turpmāk – NTO), kas galvenokārt popularizē valsti kā tūristu galamērķi, organizējot un piedaloties starptautiskos tūrisma mārketinga pasākumos (tūrisma gadatirgos, darba semināros, iepazīšanās vizītēs) un veicina tūrisma produktu attīstību. Daļā ES valstu, tai skaitā arī Latvijā (Tūrisma attīstības valsts aģentūra), NTO ir valsts institūcija, bet daļā valstu – neatkarīga organizācija, ko valsts finansiāli atbalsta. Sadarbības veicināšanai nozarē tiek veidotas dažāda līmeņa konsultatīvās padomes. Latvijas gadījumā tā ir valdības izveidotā Latvijas Tūrisma konsultatīvā padome.
Eiropas Savienībā ir maz tiesību aktu, kas tieši attiecas uz tūrisma nozares darbību, jo tūrisms ES ir nereglamentētā sfēra. Tomēr ir virkne regulu, direktīvu un lēmumu citās jomās, īpaši patērētāju tiesību aizsardzības jomā, kas attiecas arī uz tūrisma nozari. Tūrisma jomā ir arī vairākas rekomendācijas.
5. Situācijas raksturojums

Saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas prognozēm, tūrisma apjoms pasaulē dažādu faktoru rezultātā turpinās pieaugt, divdesmit gadu laikā dubultojot pašreizējo apjomu. Dažādojoties tūrisma produkta pieprasījumam, par lielāko pasaules tūrisma galamērķi kļūs Eiropa (717 miljoni tūristu gadā), kurā jūtami pieaugs ekonomiski īpaši aktīvā Baltijas jūras reģiona, tai skaitā arī Latvijas, nozīme.
Mūsu valstij ar tās nepārblīvēto dzīves telpu, mēreno klimatu, bagāto dabas un kultūras mantojumu, maz pārveidoto dabu, kūrortu tradīcijām, kvalificētiem speciālistiem, viesmīlīgiem cilvēkiem un labiem makroekonomiskiem priekšnoteikumiem izaugsmei ir visas iespējas kļūt par pievilcīgu zemi ārvalstu un vietējiem tūristiem. Latvijā ir resursi jaunu tūrisma produktu izveidei, esošo apzināšanai un to konkurētspējas palielināšanai.
Latvija un Baltijas valstis strauji attīstās kā ekonomiski aktīvs reģions, kas arvien vairāk būs darījumu braucienu galamērķis, starptautisku konferenču un sanāksmju organizēšanas vieta.
Pasaules un Eiropas mērogā Latvija ir jauns tūrisma galamērķa piedāvājums – salīdzinoši lēts, pietiekami kvalitatīvs, ērts, nepārslogots un neizpētīts.
Ir svarīgi nodrošināt stratēģiskā tūrisma produkta attīstību, kas rada nozarei papildus izaugsmes iespējas. Latvijas stratēģiskajam tūrisma produktam ir jābūt tādam:
• kas vispilnīgāk spēj izmantot Latvijas tūrisma stratēģiskos resursus – kultūras (īpaši, Rīgas) mantojumu, ainaviski bagāto un daudzveidīgo dabu, nodrošinot to ilgtspējīgu attīstību un racionālu izmantošanu,
• pēc kura Eiropas valstīs tuvākajā nākotnē veidosies lielāks pieprasījums. Līdztekus var tikt izmantotas stratēģiskās priekšrocības, ko dod Latvijas ģeogrāfiskais novietojums nozīmīgu tūrisma reģionu tuvumā.
5.1. Politikas mērķi
• Attīstīt ienākošo tūrismu (tūrisma pakalpojumu eksportu).
• Veidot pozitīvu Latvijas tūrisma tēlu.
• Attīstīt vietējo tūrismu.
• Pilnveidot tūrisma tiesisko bāzi un stiprināt tūrisma institucionālo bāzi.
• Veicināt tūrisma uzņēmējdarbību un starptautisko sadarbību.
• Saskaņot nozares dažādo sektoru attīstību (tūrisma resursi, infrastruktūra, tūrisma mārketings, tūrisma izglītība un pētniecība, tūrisma statistika u.c.).
• Veicināt izglītotas un patriotiskas sabiedrības veidošanos.
5.2. Politikas mērķu sasniegšanas rādītāji
• Tūrisma īpatsvars IKP.
• Latvijas tūrisma pakalpojumu bilance.
• Ekotūrisma īpatsvara pieaugums (lauku tūrisms u.c videi draudzīgu tūrisma veidu īpatsvars, zaļo sertifikātu saņēmušo apmetņu skaits, “Zilā karoga” pludmaļu garums, “Zilā karoga” jahtu ostu skaits).
• Tūrismā nodarbināto skaits.
• Tūrisma uzņēmumi ar kvalitātes pārvaldības un/vai vides pārvaldības standartiem.
• Tūrisma pakalpojumu atbilstība Latvijas Valsts standartiem, starptautiskajiem vai nacionālajiem kvalitātes sertifikātiem.

5.3. Rīcības mērķu sasniegšanai
• Populārākajos tūrisma, atpūtas un sporta objektos noteikt tūristu plūsmas intensitāti un piemērotākos atpūtas veidus.
• Novirzīt tūristu plūsmu no īpaši jutīgiem objektiem un teritorijām uz vietām, kur tā nodara vismazāko kaitējumu.
• Ievērot dabas aizsardzības plānu prasības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
• Saglabāt vērtīgos un nozīmīgos biotopus esošajās un potenciālajās tūrisma vietās.
• Izstrādāt vienotu metodiku tūrismu resursu rajonēšanā un tūrisma attīstības teritoriju un reģionu izdalīšanā.
• Tūrisma attīstībā Baltijas jūras piekrastē ievērot integrētās piekrastes zonas pārvaldības prasības.
• Turpināt esošo kvalitātes sertifikātu un zīmju attīstīšanu.
• Uzlabot tūrisma pakalpojumu kvalitāti, ieviešot kvalitātes vadības sistēmu tūrisma sektorā.
• Izstrādāt Latvijas tūrisma produkta virzības pasākumu kopumu vietējam un starptautiskajam tirgum.
• Nodrošināt kvalitatīvu, ar vienotu Latvijas tūrisma tēla vizuālo koncepciju saskaņotu, informāciju prioritārajiem tūrisma tirgiem atbilstošajās valodās un daudzumā.
• Attīstīt uzsākto sadarbību ar pārējām Baltijas valstīm kā tūrisma produkta, tā mārketinga ziņā, izstrādājot vienotu mārketinga politiku, jo Latvijai nav pa spēkam vienai apgūt perspektīvos tālos tūrisma tirgus; līdzīgi attīstīt sadarbību ar Baltijas jūras reģiona valstīm, to perspektīvā izvēršot sadarbībā Eiropas Savienības ietvaros.
• Palielināt statistiskās informācijas apjomu un uzlabot tās kvalitāti.
• Veicināt tūrisma pakalpojumu pieejamību visiem, t.sk. cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jauniešiem, ģimenēm ar bērniem, pensionāriem, bezdarbniekiem.

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS

1. Latvijas gadagrāmata.2003. Latvijas Republikas centrālā statistikas pārvalde, Rīga, 2003.
2. Latvijas gadagrāmata.2004. Latvijas Republikas centrālā statistikas pārvalde, Rīga, 2004.
3. Latvija. Pārskats par tautas attīstību. 2004. Rīga, UNDP,2004.
4. Latvijas statistikas gadagrāmata 1994. Rīga, Valsts statistikas komiteja, 2000.
5. Latvijas statistikas gadagrāmata. 2000. Rīga, Centrālā statistikas pārvalde, 2000.
6. Latvijas statistikas gadagrāmata. 2001. Rīga, Centrālā statistikas pārvalde, 2001.
7. Latvijas statistikas gadagrāmata. 2002. Rīga, Centrālā statistikas pārvalde, 2002.
8. Latvijas statistikas gadagrāmata. 2003. Rīga, Centrālā statistikas pārvalde, 2003.
9. Latvijas statistikas gadagrāmata. 2004. Rīga, Centrālā statistikas pārvalde, 2004.
10. Rīgas reģiona attīstības stratēģija. Projekts. 2005.
11. Rīgas vides stratēģija laika posmam līdz 2010. gadam. 19.06.2005.
12. Tūrisma likums, red. uz 21.03.2006
13. Saimons Deiviss, Bils Slī, Tālis Tisenkopfs. Sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijas laukos. Ziņojums Latvijas valdībai un Pasaules Bankai. Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūts, 2002.
14. Sociālais ziņojums 2004.gads. Latvijas Republikas Labklājības ministrija.
15. Sociālais ziņojums.2005.gads. Latvijas republikas Labklājības ministrija.
16. Vides zinātnes un pārvaldības institūts, Latvijas universitāte. Pieejams: http://vide.lu.lv/coastlearncd/tourism/con_resources.htm
17. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga, 2004.gada decembris.
18. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga, 2005.gada jūnijs.