1.Latvijas naudas vēsture.!
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas, t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes. Finanšu ministrs 1918. gada 11. decembrī noteica apgrozībā esošās naudas oficiālo kursu, par likumīgu maksāšanas līdzekli atzīstot trīs dažādas ārvalstu valūtas. Taču Latvijai joprojām nebija savas naudas. Bija nobriedusi nepieciešamība radīt nacionālo valūtu. 1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja “Noteikumus par naudu”. Par Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100 latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ saskaņā ar Latvijas Bankas padomes lēmumu laikā no 1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze). Finanšu ministrija savukārt emitēja valsts kases zīmes ar 5, 10 un 20 latu nominālvērtību. Tās iespieda Latvijas Valstspapīru spiestuve. Šo naudas zīmju grafiskā risinājuma autori bija Rihards Zariņš, Kārlis Krauze un Harijs Gricēvičs. Apgrozībā tika laistas arī 1, 2, 5, 10, 20, 50 santīmu un 1, 2, 5 latu monētas. Monētu zīmējumus veidoja trīs mākslinieki – Rihards Zariņš (1923. gadā kaltie santīmi un 5 lati), Jānis Roberts Tilbergs (1 un 2 lati) un Ludolfs Liberts (1937. gadā kaltie santīmi). 1990. gada 2. martā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma lēmumu “Par Latvijas Banku”, kas noteica, ka Latvijas PSR tiek dibināta (faktiski – atjaunota) Latvijas Banka – centrālā banka ar naudas emisijas tiesībām. Taču tikai pēc 1990. gada 4. maija Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un PSRS sabrukuma ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 3. septembra lēmumu “Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju” Latvijas Banka kļuva par reālu centrālo un emisijas banku. Šo statusu galīgi nostiprināja 1992. gada 19. maijā pieņemtie Latvijas Republikas likumi “Par bankām” un “Par Latvijas Banku”.
2.Kādas naudas zīmes ir Latvijā?
Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Banku”, tai ir monopoltiesības izlaist nacionālo naudu – banknotes un monētas – kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli valstī.Latvijas Republikas nacionālās naudas vienība ir lats, kurā ir 100 santīmu. Lats ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā.
3)Kas jādara, ja nauda ir viltota?
Viltojumu nevajag atdot personai, no kuras tas saņemts. Ja iespējams, neapdraudot sevi, jāaiztur viltojuma devējs un jāziņo policijai. Vēlams iegaumēt naudas devēja izskatu, pierakstīt naudas zīmju numurus un, ja iespējams, arī viltojuma devēja transportlīdzekļa pazīmes. Viltotās naudas zīmes nododamas tikai policijai.
4)Kas attēlots uz 1 ls monētām?
a) attēlots lasis (Latvijas ūdeņu bagātības simbols) lēcienā virs ūdens no kreisās uz labo pusi.
b) attēlots stārķis, kas veido ligzdu
c)attelota skudra.
d)attēlota sēnes-baravika.
e) pasaku varoņa Sprīdīša attēls, ap to puslokā izkārtotas 10 zvaigznes, zem attēla uzraksts Latvija – ES 2004.
f) Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa smailē esošā gaiļa attēls
g) kliņģera atveids
h) Līgotāja profils ar Jāņu vainagu
k) Virs horizontālas līnijas priedes čiekurs.
j) Centrā pūcessaktas attēls.
i) Centrā – sniegavīrs ar slotu.
5)Apgrozībā esošās naudas struktūra? To apgrozījums Latvijas bankās?!
Naudas piedāvājums gadā pieauga par 192.6 miljoniem latu vai vidēji par 6.5% mēnesī un gada beigās sasniedza 462.4 miljonus latu.
6) Kāda ir jaunākā piemiņas monētas sērija Latvijā?
2007. gadā Latvijas Banka pabeidza nacionālo piemiņas monētu programmu “Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības”, laižot apgrozībā monētas “Svešas varas” un “Valsts atdzimšana”. Apgrozībā laistas arī jubilejas monētas “Sigulda”, “Laika monēta II”, “Dzīvības monēta” un starptautiskās monētu programmas “Pasaules vērtības” ietvaros – monēta “Zelta ābele”.
7) Kāda monēta tika atzīta par Latvijas gada monētu 2006?
*Septiņstūru Ciparu monēta.