Stopētāji.
Stopētājs ir tas kam ir drosme uziet uz ceļa un pacelt roku pretī braucošajai mašīnai.Stopē gan lieli, gan mazi, pa vienam un vairāki. Tie stopē visos gadalaikos, jo kā teikts angļu parunā – „ nav sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs „Tā kā stopētāju kustībai ir aptuvens rašanās gads, savi likumi, noteikumi un arī attīstības iespējas, varam to uzskatīt par konkrētu subkultūru, precīzāk par subkultūras – kooperatīvo apakškultūru – stopētāji.
Latviešu literārās valodas vardnīcas 1. sējumā ( 1972 ) var atrast definīciju, kurā teikts, ka autostopētājs ir tūrists, kas – ceļo ar jebkuru ceļā apturētu auto, norēķinoties ar iepriekš nopirktiem taloniem ( kuri dod šoferim tiesības uz prēmiju vai piedalīšanos premiālā izlozē ). Mūsdienu svešvārdu un skaidrojošās vārdnīcās vārds stopētājs ir definēts, kā tūrists, kas ceļo ar ceļā apturētu automašīnu, bezmaksas brauciens, un ka autostops ir pārvietošanās un ceļošanas līdzeklis, ko izmanto ne tikai studenti, lai ietaupītu naudu.
Stopēšana ir radusies hipiju laikā jeb to saukto puķu bērnu laikā, kad nācās pārvarēt lielus attālumus, lai nokļūtu no viena koncerta uz otru. Stopēšana, tāpat kā hipiji, ir kustība, kas radusies ASV un pamazām nonāca Eiropā un Latvijā. Autostops ir pats vienkāršākais un lētākais pārvietošanās veids pasaulē. Latvijā stopetāji kļuva par regulāru parādību 60.gados.
Stopētāju noteikumus jūs neatradīsiet nevienā Latvijas grāmatā, jo pēc savas būtības to nemaz nav. Tie piestāv katram savi. Bet ir arī tādi, ko ievēro visi un visiem patīk ja pret viņiem izturas pieklājīgi un jauki, saprotot, cik ilgi nākas dažreiz stavēt uz ceļa.
Viens no likumiem ko ievēro stopētāji ir tas, ka ja, kāds jau stāv tavā izvēlētajā vietā, tu nevari iet viņam stāvēt priekšā, tev jāiet aiz viņa kāds gabaliņš un jāstopē tur.
Nākamais noteikums, ko vajadzētu ievērot, ir pieklājība pret autovadītāju, kuru esi nostopējis. Vispirms vajag pateikt labdien, un tad prasīt uz kurieni autovadītājs brauc. Ja tas nav tajā virzienā, kuru tev vajag, pasakiet paldies un atvadieties.
Īstam stopētājam iekāpjot mašīnā jauzliek drošības josta, ar autovadītāju jārunā, ja viņš to vēlas. Stopētājam jāstopē taisnā ceļa gabalā, tumsā jāizmanto atstarotājs, nestopēt pie autobusa pieturām.
Mašīnu var apturēt daudz un dažādi un katram stopētājam ir izveidojies savs stils un atšķirības ar kādām apturēt automašīnu. Pasaulē un Eiropā ir četri populārākie veidi – amerikāniskais veids, kad gaisā tiek pacelts īkšķis vai arī tas pagriezts vajadzīgajā braukšanas virzienā, eiropas stopēšanas veids, kad izstiepj plaukstu vai līdzīgi putna spārnam ar izvērstiem pirkstiem paralēli asfaltam, stopēšana ar plāksnes palīdzību uz kuras rakstīts vietas nosaukums, kur vēlaties doties, vienkarši stāvēt līdz, kāds aptur mašīnu.
Stopēšana tradicionālā izpratnē notiek konkretā vietā un konkrētā laikā, kad uz ceļa satiekas stopētājs un autovadītājs, kuri parasti viens par otru neko nezina. Savstarpējas komunikācijas veidā viņi vienojas par kopā braucamo ceļa posmu.
Normālos apstākļos nekāda materiāla atlīdzība par šo sadarbību nav paredzama, jo tiek pieņemts, ka šoferis virzās pa iepriekš ieplānoto maršrutu un stopētāja uzņemšana viņam nerada papildu izdevumus. Ziemeļamerikā, Austrālijā un lielākajā Eiropas daļā tradicionālo autostopu arvien biežāk aizstāj attiecīgā pasaules reģiona vai valsts mēroga interneta sistēmas, kurās publicējas autovadītāji un potenciālie pasažieri, lai vienotos par braukšanas attālumu un, kas daudz svarīgāk, arī par cenu. Tādejādi autostops zaudē nejaušības un brīvprātības principu un kļūst par internetstopu, jo balsotājs un šoferis satiekas un kārto visas formalitātes virtuālajā vidē, nevis uz ceļa.
Daudzviet Eiropā un Amerikā pastāv aktīvi stopētāju klubi un komandas, kas organizē kursus un seminārus, kā arī regulāri piedalās sacensībās. Taču vēriena ziņā visas šīs apvienības nestāv ne tuvu Krievijas autostopa skolām, kuras šajā jomā rada turpat vai akadēmiska līmeņa literatūru un Peterburgas autotopa līgas veidolā īsteno pirmās stopēšanas sacīkstes apkārt zemeslodei.
Manuprāt, stopēšana šobrīd Latvijā ir aktuāla gan pozitīva ziņā, gan negatīvā, daudz stopē jaunieši, jo nepietiek naudas, kā arī tas ir gan ātrāk, gan ērtāk.
Šobrīd Latvijā norisinās akcija, kas uzsver to, ka stopēšana ir bīstama, tās rezultātā pazūd daudz bērnu un notiek dažādas nelaimes. Es uzskatu, ka ar šadām akcijām stopētājus neapturēs, jo kamēr atradīsies kāds šoferis, kurš būs gatavs uzņemt savā mašīnā stopētaju, būs arī jauniešī, kas mēģinot ekamomēt stopēs.