Eseja.
Baroka laiks Latvijā ir ļoti īpašs, ne vien ar arhitektūru, bet arī ar mūziku, tēlniecību, dzīves veidu utt. Šis Baroka laikmets bija vien no retajiem laikmetiem Latvijas teritorijā, kas gāja paralēli pārejai Eiropai baroka laikā. Dažreiz pat apsteidza pārējo Eiropu. Jau 17.gs 2.p. Latvijas arhitektūrā pakāpeniski sāka izpausties baroka stils. Tikai baroka stilā Latvijas celtnēs pilnībā ieviesās klasiskajā orderu arhitektūrā aizgūtie elementi – kolonnas, pilastri, klasiskas dzegas u.c. Baroks mainīja arhitektūras ritmu plānojumā nosakot stingru kompozicionāls centru un mazāk nozīmīgo telpu pakārtotību svarīgākajām. Ieviesās liegtas formas, kura nereti kombinēja ar taisnām un lauztām. Baroka arhitektūrā svarīga bija fasāžu plastika. Baroks ieviesa formu dubultošanu un trīskāršošanu, atsevišķu detaļu aizsegšanu ar citām. Par raksturīgu baroka celtņu sastāvdaļu kļuva augsts divdaļīgs augstas formas jumts – t.s. mansarda jumts, aiz kura apakšējās daļas parasti atradās izbūvēts jumts stāvs.
Baroks Latvijā ir dinamisks un grezns. Laikā no 17. gadsimta līdz 18. gadsimta beigām mēs atspērāmies un uzcēlām tādus muižu, piļu un privātmāju eksemplārus, kur ir dekoratīvo elementu pārpilnība, pārspīlētas formas un greznība. Pie mums strādāja slavenākie Rietumeiropas arhitekti – Ruperts Bindenšū un Bartolomeo Frančesko Rastrelli. Izcilākās mūsu baroka pērles ir Reiterna nams Rīgā un īpaši Rundāles un Jelgavas pilis. Baroka laikmetā celtajās Kurzemes baznīcās acis reibst – mūsu, latviešu, koktēlnieku atvēziens ir unikāls. Jelgavas pils – mūsu baroka visvērtīgākā pērle, Krievu baroks 1738.gadā ar Rastrelli, Krievijas galma arhitektu, pieteica sevi Jelgavā – sākās Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona rezidences celtniecība. Jelgavas pils īpaša ar to, ka atrodas uz salas. Noteikti jāatzīmē izteiksmīgos fasāžu čuguna rotājumus, kas 1739.gadā uz Jelgavu pārvesti no Rundāles pils. Diemžēl Jelgavas pils ansamblī trūkst pēc franču piemēra veidots regulārais parks, tomēr šis apstāklis nemazina barokālā arhitektūras pieminekļa nozīmi Latvijā un visā Baltijā. Reiterna nams atrodas Mārstaļu ielā 2. Reiterna nama projekta autors ir Rīgas pilsētas būvmeistars R. Bindenšū, kas pats 1685. gadā namu arī ceļ. Nama pirmajā stāvā atradās tirdzniecības telpas, otrajā stāvā bija ēkas īpašnieka apartamenti, bet trešajā stāvā dzīvoja veikala darbinieki un zeļļi. 12 metrus augstajos bēniņos ierīkotas noliktavas. Nams ir baroka arhitektūras piemineklis. Ēkas zelminī ir mākslinieciski savīts ēkas īpašnieka iniciālis un celšanas gads, kuru tur rokās akmenī cirsts puisēns. Visu ēkas fasādi vertikāli šķel seši pilastri. Ieeju ietver akmenī cirsts portāls ar kolonām, kuru autors ir akmeņkalis A. Šmīsels. Virs portāla atrodas grezna puķu vija. Skaista akmens kaluma frīze noslēdz visu ēkas augšdaļu. Ir ļoti jauki atrasties līdzās šim namam, jo no tā strāvo baroka laika dvaša un enerģija, pat pieskaroties šim namam ir jūtama tā gaisotne. Rundāles pils, tā ir izcilākais baroka arhitektūras un rokoko dekoratīvās mākslas piemineklis Latvijā. Grandiozās celtnes projektu izstrādāja un būvdarbus vadīja slavenais arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli (1700 – 1771). Kad 1737. gadā Bīronu ievēlēja par Kurzemes hercogu un viņš uzsāka rezidencpils būvi Jelgavā, celtniecības darbi Rundālē zaudēja sākotnējo tempu. Rundāles pils ansambli veido uz centrālās ass novietots ārējais pagalms ar simetriski izkārtotām saimniecības ēkām (stalli un ratnīcu) katrā pusē, pati pils ar iekšējo pagalmu un, visbeidzot, franču, resp., ģeometriskais parks, kā arī otrs – medību parks pils aizmugurē. Pils kompozīcijas pamatā ir trīs korpusu bloks, ko ziemeļu pusē noslēdz divi škērskorpusi ar vārtiem vidū. Greznākās reprezentācijas telpas (Zelta zāle, Baltā zāle, Lielā galerija, Rožu istaba, Hercoga guļamistaba u.c.) izveidotas pils austrumu un dienvidu korpusa otrajā stāvā. Rietumu korpusā atradušies hercogienes apartamenti. Vissavdabīgāk iekārtotā telpa tajos ir buduārs ar dīvāna nišu milzīga gliemežvāka izskatā.
Visā visumā Baroka laikmets Latvijā bija ļoti īpašs. Baroks bija ļoti grezns un prestižs stils. Mūsdienās visā pasaulē ir saglabājušies daudz dažādi ši stila pieminekļi un piemēri, arī Latvijā, šie trīs iepriekšminētie ir prestižākie baroka laika piemēri Latvijā. Ja jūs šajā mūsidneu laikā gribēsiet savu māju papildināt ar kādu baroka lika priekšmetu, tad tas jums izmaksās pamatīgu žūksni. Jo šie priekšmeti ne vien ir izcili māklsas paraugi, bet arī vēstures glabātāji. Arī mājas, kas celtas pēc baroka arhitektūras, ir nenovērtējami pieminekļi. Un vismaz vienreiz mūžā katram cilvēkam tas ir jāapskatās, jot as ka sir grāmatā, nav tas pats ,kā to redzēt īstenībā.