Indija
Pussalu ar daudzajām klimatiskajām zonām, gandrīz miljardu iedzīvotāju, kas čalo visās astoņpadsmit oficiālājās un vēl pussimts neoficiālajās valsts valodās, nav iespējams aprakstīt dažās rindās. Šajā milzīgajā zemē, kā deviņmetrīgā sarī auduma krokās, slēpjas daudzi atklājumi eiropietim: no ziemeļu Goa tuksnešainām pludmalēm un dreifējošām zvejnieku laivām Kerolā līdz ezera ūdeņos virmojošam Tadžmahala atspugam un cilvēku “skudrupūžņiem” Madrasas un Kalkutas dvakojošajos graustos.
Vai ir vēl kāda vieta uz zemeslodes, kur ceļojuma gaitā augstumu amplitūda var sasniegt 6 kilometrus un gaisa temperatūras svārstības 50°С, – no Kašmiras sniegotajām virsotnēm un Himačal Pradešas (Himachal Pradesh) dodoties pa ceļu caur zaļajām, ar mežiem apaugušajām ielejām un nonākt vienmēr pavasarīgajā Šimlā – britu koloniālā kroņa apsūbējušajā pērlē, lai turpinātu ceļu uz Čandigaras vasaru ? Gandrīz katrs Indijas štats ir atsevišķa ceļojuma vērts, jo vienā reizē nav iespējams savienot Dardžilingas tējas laukus Bengālijā ar Radžstānas rozā- zilajām pilīm, Aurovila tempļa milzīgo kristālu, miljonu svētceļnieku burzmu Kumb Melas festivālā, Bangaloras “silīcija (silikona) ieleju”, Puškaras kamieļu tirgu, Kanjas tīģeru rezervātu un āzijas lauvu pēdējo patvērumu – Gīras mežu. Tādēļ katrs, kas reiz ir spēris soli ārpus komfortablā lidostas termināla ar kondicionēto gaisu, savdabīgi smaržojošās, daudzbalsīgi ņurdošajās Indijas ielās, riskē atgriezties šurp vēl un vēl.
Indonēzija
Trešā pēc iedzīvotāju skaita valsts pasaulē, kas izvietojusies uz vairāk kā 13 tūkstošiem lielu un mazu salu, līdzinās daudzkrāsainam kaleidoskopam. Šeit miermīlīgi sadzīvo Maluku arhipelāga musulmaņi, Sumatras dievturi, Floresas katoļi, Borneo animisti, Džakartas klubu modīgie „tusētāji” un Iriandžajas kanibāli, kam vienīgais apģērbs ir kokosrieksta čaula, kur paslēpt „vīrietību”.
Javas salā – cilvēces šūpulī, kur tika atrastas neandertālieša „homo erectus” atliekas, pūš dūmu mutuļus 40 darbojošamies vulkāni. Šeit atrodas milzīgais Borobudura templis – akmenī iemiesota budistu filozofija. Savukārt pa Komodo salu joprojām rāpo gigantiskas ķirzakas, kuras mita uz zemes pirms 160 miljoniem gadu mezozoja ērā. Tomēr tuvoties tām nebūtu ieteicams – Komodas drakoni ar vienu astes cirtienu spēj salauzt sprandu pat bifelim. Lomboka salā gandrīz nav tūristu, burvīgās dabas ainavas nav saķēpātas ar kokakolas reklāmām un mīlīgie pērtiķīši ņem cienastu no rokas, gandrīz kā Biķernieku meža vāveres. Taksometru funkcijas pilda pinkaini zirdziņi, kas velk numurētus faetonus. Tomēr pati vilinošākā un pasakaināka sala ir Bali, kur aiz greznu viesnīcu žogiem klīst dēmoni Barongi ar milzīgiem ilkņiem un lidinās teiksmainie putni Garudas, naktīs smaržo orhidejas, kokospalmu zari ķeras Dienvidu Krustā un okeāna viļņi maigi glāsta salas krastu. Vai tagad saprotat, kādēļ noteikti ir jāaizbrauc uz Indonēziju ?
Kaboverde
Kaboverde (Cabo Verde) – Zaļā Raga salas ir desmit lielu un astoņu sīkāku vulkāniskas izcelsmes salu arhipelāgs Atlantijas okeānā, Senegālas krastu tuvumā, kas pēc dzīves ritma un iezemiešu paradumiem vairāk atgādina Brazīliju, nekā Āfriku. Cabo Verde vārdu slavenu padarīja baskājainā dīva Sezārija Evora – pazīstamākā, salām raksturīgo dziedājumu – mornu, izpildītāja.
Viņas dzimtene – Sanvisente sala (Sao Vicente) ir afro-portugāļu kultūras sirds, kuras dēļ vien ir vērts braukt uz šejieni. Pašu Evoru jūs, protams, nesastapsiet, toties ostas pilsētas Mindelo bāros redzēsiet daudzus mornu izpildītājus, dažādās reibuma pakāpēs, kuri nepārdod savus ierakstus plašajā pasaulē, toties viņu dvēseliskais dziedājums aizkustina tikpat spēcīgi.
Arhipelāga salas vilina sērfotājus un mežonīgo pludmaļu cienītājus, kas dodas šur atpūsties no civilizācijas. Šī ir lieliskākā vieta pasaulē, kā radīta sērfošanai – tīrs, silts okeāns cauru gadu, noturīgs vējš un plašas neapdzīvotas pludmales.
Daiverus vilina zemūdens klintaines, kas stāvi aiziet okeāna dziļumā, koraļļsarkanie rifi ar neskaitāmiem jūras iemītniekiem un zemūdens alas ar tuneļu un kavernu labirintu. Migrācijas periodā pie arhipelāga krastiem ir populāra gan vaļu vērošana, kuru bari ļauj sev pietuvoties diezgan mazā attālumā, gan zemūdens medības, kurām par mērķi kalpo okeāna zivju kāši – 2000. gadā pie salām ir reģistrēti 6 pasaules rekordi pēc noķerto zivju izmēriem un svara.
Kuba
Laipni lūgti Kubā ! “Tā ir pati brīnišķīgākā zeme, kādu ir redzējis cilvēks” – tā sacija Kristofers Kolumbs 1492. gada 27. oktobrī, kad viņa ekspedīcija sasniedza šo salu. Nav šaubu, ka Kubas pievilcība slēpjas tās burvīgajās pludmalēs un neskartajās zemūdens ainavās ar bagātīgu zivju un augu daudzveidību. Šeit ir pati labvēlīgākā vieta tiem ceļotājiem, kurus vilina pastaigas virs un zem ūdens. Baudot plašo, 10 līdz 30 m dziļo koraļļu pasauli un zivju daudzveidību, rodas iespaids, ka atrodies milzīgā akvārijā. Gada vidējā ūdens temperatūra ir 24° C.
Kubā ir maigs subtropu klimats, lietus sezona ilgst no maija līdz oktobrim, bet sausā ziemas sezona no novembra līdz aprīlim. Vidējā gaisa temperatūra jūlijā – augustā ir 27,4°C, bet februārī 22,2°C.
Turcija
Turcija ir viena no visvairāk apmeklētajām valstīm pasaulē. Ceļotājus šurp vilina labiekārtotās Vidusjūras pludmales, augsts apkalpošanas līmenis un vēl nesenā pagātnē – zemās cenas. Šī zeme ir bagāta ar pieminekļiem, kurus atstājušas senās civilizācijas. Turcijas sirds – Stambula, šeit iet robeža starp Eiropu un Āziju. Pilsēta izpletusies Bosfora jūras šauruma krastos, vienlaicīgi divos kontinentos. Ceļotājus šeit vilina VI g.s. Sofijas katedrāle un slavenā Zilā mošeja. Šeit atrodas arī slavenais Lielais Stambulas tirgus, lielākais pasaulē tirgus ar 5ha platību, kura 65 ielās ir izvietojušās 4500 veikalu un sīktirgotavu. Šeit var nopirkt visu – sākot ar amatnieku darinājumiem, beidzot ar datortehniku.
Turcija ir neatkārtojamas viesmīlības zeme. Šeit Jūs pieskarieties senajai vēsturei, kura mīt relikvijās un dažādu laikmetu pieminekļos. Heti un urartu, friģieši un liķieši, varenie romiešu amfiteātri, līdz mūsdienām saglabājušies senās Bizantijas kristiešu dievnami un mošeju minareti. Bet cik skaistuma un romantikas slēpj sevī seno pilsētu nosaukumi – Troja, Bergāma, Efesa, Didima, Aspedosa, Afrodisija un Perge ? Neskaitāmas leģendas pavadīs Jūs visur.
Vēstures pieminekļi ir pieejami arī tiem, kuri nolēmuši doties uz Vidusjūras piekrasti. Par Turcijas Vidusjūras piekrastes tūrisma galvaspilsētu tiek uzskatīta Antālija. Tās apkārtne ir slavena ar savām tirajām pludmalēm un lieliskajām 5-zvaigžņu viesnīcām. Peldēties šeit var no marta līdz pat novembra beigām. Pilsētas ielas ir pilnas ar bāriem, restorāniem, supermārketiem un nelieliem veikaliņiem. Šeit ir daudz vēstures pieminekļu, tai skaitā arī Antālijas simbols – XI gadsimtā turku -seldžuku celtā mošeja. Ievērības cienīgi ir arī ūdenskritumi un karsta (pazemes) ezeri kuri atrodas kalnos. 41km no Antālijas atrodas atpūtnieku iecienītā Kemera, netālu no Kemeras, senas ostas pilsētas Phaselis drupas, kur ir apglabāts Maķedonijas Aleksandrs. Tāpat atpūtnieku iecienītas vietas ir Side, Beleka, Alānija (viena no vecākajām Turcijas rivjēras pilsētām, kas dibināta IV gs. p.m.ē.). Par nozīmīgu tūrisma reģionu tiek uzskatīta arī Egejas jūras piekraste, kuras lielākā pilsēta ir Izmira. Galvenie kūrorti šeit ir Marmarisa, Bodruma un Kušadasi.