Baltalkšņu stumbru dimensionālais un kvalitatīvais novērtējums

Ievads

Mežs ir Latvijas ainavas neatņemams elements (Saliņš, 2002). Latvijas meži un tajos esošie koksnes resursi ir viena no galvenajām valsts nacionālajām bagātībām (Daugaviete, Ūsīte, 2006). Tā racionāla apsaimniekošana bija, ir un būs mūsu valsts ekonomiskās stabilitātes pamats (Saliņš, 1999). Mežs regulē gruntsūdens līmeni, samazina ūdens līmeņa svārstības upēs un strautos, ir mājvieta daudzām dzīvām radībām un ir vislielākais vērtību uzkrājējs, jo ik gadu dod koksnes pieaugumu (Zviedre, 1994).

Latvijā meži aug 3,11 miljonos hektāru – tātad aptuveni pusē no visas Latvijas teritorijas, kas ir 6,46 milj. hektāru li

i
iela (Jaunbelzere, Dāboliņš, 2006). Salīdzinot meža platību īpatsvars laika periodā no 1923. gada, kad mežainums bija 23% līdz 2005. gadam, kad mežainums veidoja 45,4%, tas ir gandrīz dubultojies (http://www.vmd.gov.lv/?sadala=2).

Latvijā augošā meža platība uz vienu iedzīvotāju ir 1,2 ha, kas ir ceturtā ar mežiem bagātākā valsts Eiropas Savienībā. Tiek uzskatīts, ka valsts iedzīvotāji ir nodrošināti ar koksni, ja uz vienu iedzīvotāju ir 0,5 ha meža.

Līdz ar meža platību palielināšanos ir pieaudzis arī kopējais mežos augošās koksnes apjoms, kas 2004. gadā sasniedza 578 milj. kubikmetrus. Kokiem augot, katru gadu veidojas koksnes pi
i
ieaugums, kas pēc pašreizējiem aprēķiniem ir 16,5 milj. m3gadā. Pēdējos gados Latvijā tiek izcirsti ap 12 milj.m3 jeb vidēji 3,82 m3/ha gadā (Jaunbelzere, Dāboliņš, 2006).

Nākotnē varam prognozēt, ka mežu platību īpatsvars palielināsies, jo turpinās lauksaimniecībā neizmantoto zemju dabiska aizaugšanas. Viena no koku sugām, ka
a
as dabiski ieviešas pamestās lauksaimniecības zemēs ir baltalksnis. Kā minēts Meža avīzes 2006. gada speciālizdevumā, iespējams, agrāk par nezāli meža nievātajam kokam ir liela nākotne – finiera ražotāji jau tagad lieto arī alkšņa koksni, kuru izmanto finiera plākšņa iekšējām kārtām. Baltalksnis šobrīd aizņem 6,5% no Latvijas mežu platības. Baltalkšņu audzes izdevīgi audzēt, jo ciršanas vecums nav noteikts, audzi var nocirst jebkurā laikā. Baltalksni iespējams audzēt arī vērī un gāršā.

No meža audzēšanas un koksnes izmantošanas viedokļa svarīgas ir koka virszemes daļu proporcijas, izmēri un kvalitāte. Tas nodrošina koka un audzes bioloģisko stabilitāti, augstu produktivitāti un vēlamo stumbra koksnes kvalitāti (Līpiņš, 1999).

LLU Meža fakultāte izstrādā projektu „Lapu koku audzēšanas un racionālās izmantošanas pamatojums, jauni produkti un tehnoloģijas”, kur ietilpst arī sadaļa par mīksto lapu koku (a
a
alkšņu un apses) apaļo kokmateriālu dimensionālo un kvalitatīvo raksturojumu divos meža augšanas apstākļu tipos. Šis pētījums tematiski iekļaujas šajā projektu programmā.

Pētījumu pētnieciskais mērķis ir novērtēt koksnes vainu sastopamību un kvalitātes izmaiņas mīksto lapkoku stumbriem – apsēm, baltalkšņiem un melnalkšņiem.

Pētījumu pētnieciskie uzdevumi:

1. Stumbru koksnes ārpusē un iekšpusē sastopamo vainu novērtējums;

2. Zarojumu zonas un zaru raksturojums;

3. Augoša koka un stabilitātes rādītāja (stumbra slaiduma) ietekme uz koksnes kvalitāti;

4. Lietkoksnes kvalitātes un vērtības izmaiņas atkarībā no stumbra caurmēra.

Empīriskā materiāla ievākšanas metode

Pētījums tiks veikts ciršanas vecuma audzēs, vispirms no

o
ovērtējot audzes pirms ciršanas un tad uzmērot paraugkokus audzes ciršanas brīdī. Pētāmie koki jāņem no konkrētas mežaudzes. Kā zināms mežaudzes nav vienādas un tās atšķiras, pirmkārt, ar to, kurā vietā mežaudze atrodas Latvijas teritorijā, otrkārt, ar meža augšanas apstākļu tipu, taču šie nav vienīgie rādītāji, kas raksturotu mežaudzi kopumā, tādēļ tiešo pētījumu objektu izvēles pamatojums kļūst par visai sarežģītu un ļoti svarīgu darba metodikas sastāvdaļu. Turklāt ne mazāk svarīgāks uzdevums ir to konkrēto rādītāju izvēle, kuri jāietver mežaudzes raksturojumā, parauglaukuma raksturojumā, augoša koka raksturojumā un koka stumbra raksturojumā. Pēc tam jāpieņem metodes un paņēmieni katra rādītāja iegūšanai, rezultātu apkopošanai un analīzei. Lai ievāktos datus varētu uzskatīt par statistiski pamatotiem, jābūt pietiekami lielam skaitam novērojumu. Šis nelielais ieskatījums pētījuma gaitā rāda, ka, nepieciešams ieguldīt daudz darba, lai pētījumu pabeigtu.

Paraugaudzes izvēle.

Latvijas Republikā baltalksnim nav noteikts ciršanas vecums, to var cirst jebkurā laikā. Dotajā pētījumā tiks izvēlētas paraugaudzes, kur sugu sastāvā baltalksnis ir vismaz 50% un to vecums ir vismaz 25 gadi. Kopumā paraugaudžu skaitam jābūt tādam, lai būtu pārstāvēta visa Latvijas teritorija, lai būtu pārstāvēti galvenie meža augšanas apstākļu tipi, kur aug pētāmās mīksto lapkoku sugas.

Lai pētījums tiktu īstenots, tā nepieciešamā darbība katrā paraugaudzē jāsaskaņo ar Valsts meža dienestu vai A/S „Latvijas valsts meži ”, kā arī ar cirsmas izstrādātājiem. Grūtības var radīt paraugkoku uzmērīšana cirsmas izstrādes brīdī, jo var rasties neparedzēti pārtraukumi (spēcīgs vējš, nepiemēroti laika apstākļi, u.c.) un audzes ciršana nenotiek paredzētajā laikā.

Paraugaudžu novērtēšanana.

Katrai mežaudzei ir paredzēts sagatavot skici un mežaudzes aprakstu. Audzē uzmēra pētāmās koku sugas visus kokus (piem., ja pētam baltalksni tad visus baltalkšņus), nosakot caurmēru krūšaugstumā un novērtējot ārēji saskatamās koksnes vainas:

• līkumainība;

• stumbra forma;

• blīzums;

• sānu plaisas;

• padēls vai dubultgalotne;

• greizšķiedrainība;

• izaugumi;

• citas ārējās koksnes vainas.

Parauglaukuma izveidošana

Izvēlētajā audzē pa tās garāko diagonāli iekārto joslveida parauglaukumu. Pirmkārt, ar mietiņiem izveido vizūru, kas ir paredzētā parauglaukuma viduslīnija, un pēc tam 5 – 10 m (atkarība no audzes izmēriem) attālumā uz katru pusi no viduslīnijas iezīmē parauglaukuma joslas malas, kokus iekrāsojot vai apsienot ar krāsainu lenti.

Parauglaukumā uzskaita visus pētāmās koku sugas kokus un tad pēc vienmērīga izvietojuma principa izvēlas ne mazāk par 25 paraugkokiem, lai tie reprezentētu dažādas caurmēra pakāpes.

Pētījumus veiks 4 -5 parauglaukumos katrai koku sugai.

Paraugkoku uzmērīšana.

Izvēlētiem paraugkokiem, kad attiecīgi tie ir nozāģēti, tiek veikta paraugkoku uzmērīšana un kvalitātes rādītāju noskaidrošana. Tiek noteikts:

 koka vecums;

 resgalī sastopamās koksnes vainas un to izmēri;

 koka garums un stumbra garums;

 katra zara veids, attālums no stumbra resgaļa un izmērs;

 koksnes iekšējās vainas, kas kļūst redzamas pēc katra nozāģētā sortimenta.

Kamerālo darbu metodika

Darbi tiks apstrādāti elektroniskā veidā izmantojot MS Excel programmu. Tiks aprēķināti sekojoši lielumi (Liepa, 1974).

Vidējais aritmētiskais –

= (1)

kur:

n – paraugkopas apjoms

– paraugkopas varianšu summa

Standartnovirze – s (2)

s =

Standartkļūda – Ss (3)

Ss =

Potenciālie secinājumi

1. Iegūti dati par stumbra koksnes ārējo un iekšējo vainu sastopamību atkarībā no augšanas apstākļiem un koka vecuma.

2. Apaļo kokmateriālu iznākums.

3. Iegūsim optimālo koka moduli, kur kā parametri tiks izmantots koka caurmērs, bezzarainā zona, vainagu garums un caurmēra augstuma attiecība.

4. Kā mainās koksnes vērtība atkarībā no caurmēra izmaiņām.

Informācijas avoti.

1. Daugaviete M., Ūsīte A. Baltalksnis Latvijas mežu fondā//Baltalksnis Latvijā. LVMI „Silava”, 2006, 53 – 57. lpp.

2. Jaunbelzere A., Dāboliņš M., Grīnvalds A. Latvija – ceturtā mežainākā valsts ES//Mežu avīze speciālizdevums. AS „Lauku avīze”, 2006, 4 – 11. lpp.

3. Jaunbelzere A., Dāboliņš M., Grīnvalds A. Saimnieciski vērtīgākie koki// Mežu avīze speciālizdevums. AS „Lauku avīze”, 2006, 44 – 54. lpp.

4. Liepa I., Biometrija. „Zvaigzne”, Rīga, 1974.

5. Līpiņš L. Stumbru racionālā sagarumošana. LLU Meža izmantošanas katedra. Rīga: „Apgāds Liesma”, 1999. – 76 lpp.

6. Saliņš Z. Meža izmantošana Latvijā. LLU Meža izmantošanas katedra. Jelgavas tipogrāfija, 1999. – 272 lpp.

7. Saliņš Z. Mežs – Latvijas nacionālā bagātība. Jelgavas tipogrāfija, 2002. – 248 lpp.

8. Zviedre A. Iepazīšanās ar mežu. Lauku avīze. Rīga: 1994. – 89 lpp.

9. Meža resursi [ skatīts 2007. g. 14. janvārī]. Pieejams: http://www.vmd.gov.lv/?sadala=2