“Kultūra ir visur tā līdzīgi gaismai piestrāvo visu padarot pasauli par atvērtu grāmatu”
Man ir 16 gadu, un es mācos lasīt. Tiesa, latīņu alfabēta burtus es apguvu jau pirmskolas vecumā un man atklājās brīnumu pilna pasaule, bet tikai pusaudža gados sapratu, ka manu senču senči mūs uzrunā savā zīmju valodā. Viņu atstātās liecības vēsta par senu dzīves gudrību un ļauj ieraudzīt tik pierasto pasauli neredzētās krāsās. Man ir 16 gadu, u es mācos lasīt šīs zīmes. Vēl nespēju saprast visu, bet kā piemēru mēģināšu atšifrēt to gudrību: Gleznojums “Bizoni” uz Altamiras (Spānija) alas sienas, Parīzes Dievmātes katedrāle (Notre Dame de Paris) Parīzē, Gizas piramīdas.
Tapšanas laiks ap 15.-10. gadu tūkstoti p.m.ē.
Visticamāk, ka zīmējuma rašanās pamatā ir kāds ticējums (mīts) par attēla maģisko iedarbību, t.i., pieļauju, ka mākslinieks uzskatīja, vai arī mednieku grupas vadīts, ka pietiek uzzīmēt vēlamo upuri, un varbūt vēl apstrādāt to ar šķēpiem vai akmens cirvjiem, lai būtu nodrošināts veiksmīgs medību iznākums. Zīmējums varētu tikt radīts arī kā kaut kāda rituāla sastāvdaļa, no kā var secināt, ka šīm būtnēm – bizoniem, piemita vēlamās maģiskās īpašības. Varbūt ir arī cits zīmējums tapšanas iemesls – mākslinieks, strādādams pie šī darba, balstījies uz iespēju parādīt savu individualitāti. Es šādu zīmējumu uzskatu vienkārši par skaistu darbu, taču senajiem cilvēkiem tas bija kas vairāk nekā vienkāršs zīmējums, jo viņi to nezīmēja tikai tādēļ, lai uz alas sienas būtu skaists zīmējums. No šī zīmējuma es varu uzzināt kādi dzīvnieki dzīvoja tolaik. Piemēram, tagad es zinu, ka tad dzīvoja bizoņi. Par cik mākslinieks izmantoja materiālus, kas bija atrodami tikai dabā, es varu secināt, ka senie cilvēki ir bijuši ļoti tuvi dabai. Varbūt cilvēkam, kas orientējās labāk par mani šādos zīmējumos, tas kaut ko nozīmē, varbūt viņš var nolasīt vairāk informācijas par šo darbu.
Parīzes Dievmātes katedrāle (Notre Dame de Paris) Parīzē, Francija, sāka celt 1163.g., bet visumā pabeigta ap 13. gs. vidu. Pēc plāna šī katedrāle ir milzīga piecapjomu bazilika ar kori, prezbitāriju, galerijām un divām kora apejām. Ēkas galveno kopiespaidu nosaka rietumu fasādes veidojums ar trim skulpturāli rotātiem portāliem. Fasādes tektoniskajā struktūrā vēl jūtami romānikai raksturīgi vertikāļu un horizontāļu līdzsvarojuma meklējumi. Abās pusēs fasādei atrodas divi vareni it kā nošķelti (patiesībā nepabeigti) torņi.
Es uzskatu, ka šim kultūras piemineklim ir liela mākslinieciskā vērtība, liela nozīme mūsdienās, ko apliecina lielais tūristu daudzums. No šīs celtnes var uzzināt dažādas lietas. Cilvēki bija ļoti nopūlējušies, lai uzceltu tik milzīgu celtni, jo tajā laikā, kad tā tika celta nebija modernu ierīču, kas atvieglotu darbu. No tā var secināt, ka šī celtne ir bijusi ļoti svarīga. Varbūt katedrāli cēla, lai izrādītu varenību. Katedrāle ir veidota no akmens materiāla, tas liecina, ka cilvēki tolaik bija jau iemācījušies apstrādāt un izmantot akmeni. Katedrāli rotā arī dažādas skulptūras. No tā es saprotu, ka cilvēki jau mācēja tēlniecību, skulptūras ir smalki izstrādātas. Skulptūrās ir atveidoti kaut kādi radījumi, tiem ir cilvēka ķermenis un savāda galva. Varbūt tajā laikā tādi dzīvoja, bet es tam neticu, jo tad arī būtu palikušas citas liecības par tiem. Varbūt tas ir tikai cilvēks ar briesmoņa masku, bet tam es arī neticu, jo kādēļ gan kādam viņi būtu jāattēlo. Es domāju, ka cilvēks ir tādus vienkārši izdomājis, un uz katedrāles tie ir uzstādīti kā sargi, jo tiem bija jāsargā katedrāle. Tie savu sarga funkciju varētu pildīt aizbaidot nevēlamos cilvēkus ar savu izskatu varbūt pat aizbaidot ļaunos garus.
Gizas piramīdas ir celtas Senās Ēģiptes laikā. Tās ir pārsteidzošas savos izmēros. Tas mani ļoti pārsteidz, jo senatnē nebija modernu tehnoloģiju ar ko uzbūvēt šādu veidojumu. Tas tika veidotas tikai ar cilvēka spēku. Piramīdas ir veidotas no akmeņiem un smilšakmeņiem, nekas nav veidots no koka, tas liecina, ka tur nebija koku, bija tikai akmeņi. Es varu secināt, ka agrāk faroni bija ļoti svarīgi un godājami cilvēki, jo viņiem tika būvētas kapenes – piramīdas. Un veidot tik lielu celtni tikai lai faronu tur apglabātu, manuprāt, ir stulbi. Labi, varbūt Ēģiptiešiem bija svarīga pēcnāves dzīve, bet tas jaunu ir par traku. Šajās piramīdās es vēl protu saskatīt to, ka cilvēki nav bijuši galīgi stulbeņi, jo ir izdomājuši dažādus paņēmienus un palīg ierīces, lai izveidotu šādu celtni.
Šajā esejā esmu apskatījis 3 lietas – Gleznojums “Bizoni” uz Altamiras (Spānija) alas sienas, Parīzes Dievmātes katedrāle (Notre Dame de Paris) Parīzē, Gizas piramīdas. Un pēc manām domām cilvēki ir pārāk pūlējušies dažādu lietu dēļ. Visu varētu izdarīt daudz vienkāršāk, piemēram, uzbūvēt daudz mazākas piramīdas. Tas būtu vieglāk.